Augstākā tiesa lietu izskatīja sakarā ar SIA „Kurzemes Vārds” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Privātpersona, kas bija piekritusi sniegt interviju laikrakstam „Kurzemes Vārds” un to publicēt papīra formātā, iebilda pret sniegtās intervijas pieejamību interneta vidē ilgstošā laika posmā. Datu valsts inspekcija laikrakstam „Kurzemes Vārds” uzdeva, lai tās mājaslapā vairs nebūtu pieejama informācija par trešo personu un viņas ģimenes locekļiem, tajā skaitā nebūtu pieejama arī izmantojot Google vai citas interneta meklētājprogrammas.

Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka apgabaltiesa nav veikusi pilnīgu pretējo interešu izvērtējumu. Augstākās tiesas ieskatā, apelācijas instances tiesa pamatoti ņēmusi vērā to, ka trešā persona nav publiski plaši pazīstama, kā arī raksta tēma neskar īpaši publiski nozīmīgus jautājumus, tomēr tiesa nav pietiekami analizējusi citus kritērijus. Piemēram, ka trešā persona kopumā deva piekrišanu intervijai, kaut arī nozīmīgi ir tas, ka viņa raksta publicēšanas laikā varēja neapzināties, ka tas būs pieejams internetā, turklāt sasniegs tik plašas auditorijas tik ilgi pēc publicēšanas. Tāpat arī apstāklis, ka dati, kas norādīti intervijā, ir šobrīd mainījušies, nenozīmē, ka dati jāaktualizē, jo tas neatbilstu interneta arhīva mērķim, vienlaikus tiesai ir jāizvērtē raksta saturs un informācija par pieteicēju, ko tas atklāj.

Augstākās tiesas ieskatā, tiesai arī nepieciešams izvērtēt pieteicējas tiesības uz vārda brīvību mazāk ierobežojošus līdzekļus, piemēram, jāņem vērā, ka mājaslapu izdevējiem ir iespēja meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem – tostarp ar tādu izslēgšanas protokolu kā „robot.txt” vai tādu kodu kā „noindex” vai „noarchive” palīdzību – norādīt, ka tie vēlas, lai noteikta informācija, kas publicēta to mājaslapā, tiktu pilnībā vai daļēji izslēgta no šo meklētājprogrammu automātiskajiem indeksiem. Svarīgi novērtēt, vai tiks pietiekami efektīvi aizsargātas trešās personas intereses, izmantojot šādu līdzekli.