Ārvalstu darbaspēkam varēs maksāt nozares vidējo algu

Vairākās tautsaimniecībai būtiskās nozarēs, kurās ir visvairāk brīvo darba vietu un vislielākais darbaspēka iztrūkums, strādājošo mēneša bruto alga ir zemāka nekā valstī strādājošo mēneša vidējā bruto alga iepriekšējā gadā (piemēram, viesmīlība, pasažieru pārvadātāji, būvniecība, apsardzes sektors, u.c.). Līdz šim spēkā bija prasība, ka ārvalstniekiem maksā vidējo darba samaksu valstī nevis nozarē, radot situāciju, ka vietējam darbaspēkam, uz kuru nav attiecināta šāda prasība, tiek maksāts mazāk nekā ārzemniekiem. 

Turpmāk visiem darba tirgus dalībniekiem attiecībā uz ārvalstnieku nodarbināšanu tiks piemēroti vienoti noteikumi, kuros katrai nozarei būs vienots nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs. Attiecīgi, ārvalstu darbaspēkam alga tiks noteikta ne mazāka par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto algu nozarē iepriekšējā gadā vai ar nozares ģenerālvienošanos, kas ir noslēgta atbilstoši Darba likuma 18. panta ceturtajai daļai, noteikto minimālo algu. Savukārt, ja paredzamās nodarbinātības nozares vidējā alga ir augstāka, tad ārzemniekam nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs būs ne mazāks par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto samaksu iepriekšējā gadā. 

Ar apstiprinātajām izmaiņām darba devējiem tiks atvieglotas prasības attiecībā uz minimālo finanšu līdzekļu apjomu nodrošināšanu ārzemniekam, kurš saņem vīzu un tiesības uz nodarbinātību. Paredzēts, ka izmaiņas veicinās nozaru konkurētspēju, ražošanas apjomu pieaugumu un investīciju piesaisti, attiecīgi pozitīvi ietekmējot arī uzņēmējdarbības vidi Latvijā kopumā. 

Vairāk par apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa noteikumos Nr. 225 "Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu" vienotajā Tiesību aktu portālā.  

Ministru kabineta apstiprinātās izmaiņas noteikumos par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru ir daļa no kopējās normatīvā regulējuma izmaiņu pakotnes, kuru mērķis ir samazināt komersantiem administratīvo slogu un vienkāršot ārvalstu darbaspēka piesaistes procesu.  

Iepriekš MK jau apstiprināja grozījumus Imigrācijas likumā ar mērķi ierobežot negodprātīgus darba devējus – ārvalstu darba spēka uzaicinātājus, kā arī grozījumus MK noteikumos Nr. 552 “Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība”, ar kuriem tiek atvieglotas prasības visiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri plāno Latvijā nodarbināt ārzemju darbiniekus profesijās, kas Latvijā nav reglamentētas.  

Tuvākajā laikā Ekonomikas ministrija plāno virzīt arī pārējos normatīvo aktu pakotnes projektus – grozījumus MK noteikumos Nr. 55 Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu,  paredzot, ka uzņēmums varēs piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm, ja darba devējs būs publicējis atklātu vakanci NVA, kā arī ieviest “Zaļā koridora” kritērijus godprātīgiem uzņēmējiem, lai samazinātu komersantiem administratīvo slogu un paātrinātu administratīvos procesus darba spēka piesaistes jautājumos vienlaicīgi veicinot Latvijas konkurētspēju investīciju piesaistes jomā, paredzot skaidrus un vienkāršus ārvalstu darbaspēka piesaistes procesus.