REDAKCIJAS UZRUNA

«Bilances» redakcija: Esam kopā ar Jums jau 25 gadus!

Vispirms novēlējums — laimīgu un panākumiem bagātu jauno 2025. gadu! Lai piepildās iecerētais un veiksme vienmēr ir līdzās gan personīgajā, gan biznesa un darba dzīvē! Šogad janvāris ir īpašs mēnesis žurnāla Bilance izdevējam un redakcijai. Tālajā 2000. gada janvāra vidū pie lasītājiem devās pirmais žurnāla Bilance numurs 32 lappušu apjomā un 18 000 eksemplāru metienā. Tolaik ziņu aģentūra BNS vēstīja «Jaunais izdevums plānots kā praktisks palīglīdzeklis pareizai uzskaites kārtošanai, atspoguļojot saimnieciskos darījumus un īpašuma stāvokli. Tāpat žurnālā plānots ietvert komentārus par izmaiņām nodokļu un uzskaites likumdošanā, konsultācijas grāmatvedības praktiskajā pielietošanā, juridiskās problēmas uzņēmējdarbībā, kā arī par citiem uzņēmējiem svarīgiem tematiem.»

KONFERENCE

Vita Zariņa: **Ieskats Bilances konferencē «Kam gatavoties grāmatvedim 2025. gadā?»**

Žurnāla Bilance ikgadējā konferencē, kas noritēja aizvadītā gada novembra nogalē, bija veltīta Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajām izmaiņām nodokļu politikā un jauno tehnoloģiju ienākšanai, kā arī ar to saistītajiem uzdevumiem un pienākumiem grāmatvežu ikdienas darbā. Tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nepaguva noklausīties konferences lektorus kaut attālināti, šāda iespēja ir, noskatoties konferences videoierakstu portālā Bilance PLZ. Šai rakstā varat iepazīties ar izvilkumiem no lektoru stāstījuma par grāmatvežiem nozīmīgākajām aktualitātēm, kas jāņem vērā 2025. gadā.

INTERVIJA

Inese Helane: Ārpakalpojuma grāmatvežu tirgus — sadrumstalots, bet konsolidējas

Nav pieļaujama situācija, kurā grāmatvedības pakalpojumus var sniegt bez atbilstošas pieredzes un izglītības, tāpēc nozare atbalsta ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu, norāda Raivo Pede, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) valdes loceklis. Tehnoloģiju laikmetā grāmatvežu prasmes un kompetences kļūst arvien plašākas. Taču dati liecina, ka katra ceturtā uzņēmuma grāmatvedību kārto valdes loceklis. Maz ticams, ka tik daudziem uzņēmumiem valdes locekļi paši spēj kārtot grāmatvedību divkāršajā ieraksta sistēmā un sagatavot kvalitatīvu gada pārskatu. Šis ir būtisks robs Grāmatvedības likuma regulējumā, kurš, iespējams, pieļauj arī naudas atmazgāšanas darbības. Daļa šo uzņēmumu varētu būt saistīta ar ēnu ekonomiku.

EKONOMIKA

Ikars Kubliņš: Rēzekne — ekonomikas paradoksu pilsēta

RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Rēzekne ir visai savdabīga un pretrunīga zvaigzne Latvijas valstspilsētu ekonomikas zvaigznājā. Pēdējos gados pilsētas vārds skaļi un negatīvi visas valsts mērogā izskanējis saistībā ar tās finanšu problēmām. Tomēr ekonomiskā ziņā vairāki Rēzeknes rādītāji relatīvi nebūt nav slikti, vienlaikus daži citi tomēr ieraksta pilsētas vārdu pēdējās vietās Latvijas lielāko pilsētu konkurencē. Kādi varētu būt šo kontrastu iespējamie skaidrojumi un ko tie liecina par Rēzeknes turpmākās attīstības perspektīvām?

Aiga Pelane: Vietvarām trūkst motivācijas atbalstīt uzņēmējus

RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Uzņēmējdarbības aktivitātes un uzņēmumu varenuma (lieluma) pieaugums, kas palīdz iekarot pasaules tirgus, ir viens no būtiskākajiem uzdevumiem tuvāko gadu laikā. Ja Rīga un Rīgas reģions ir gana aktīvs, diemžēl pavisam cits skats paveras reģionos un arī vairumā valstspilsētu.

GRĀMATVEDĪBA

Ilvija Ozoliņa: Dāvana vai ziedojums, reprezentācijas izdevumi vai reklāma?

Jaunais gads ir sācies, taču atmiņā vēl Ziemassvētku dāvināšanas laiks. Darba kolektīvos notika gada balles darbiniekiem, uzņēmumi rīkoja pasākumus sadarbības partneriem, kā arī nepieciešamība pēc ziedojumiem nebeidzas. Uzņēmuma grāmatvedim jāizvērtē katra veiktā izmaksa, skatot to no nodokļu piemērošanas aspektiem.

Lolita Čapkeviča: Kā piemērot grozītās Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktās sabiedrību lieluma robežvērtības divu gadu retrospektīvā

Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā stājās spēkā 2024. gada 17. oktobrī. Tie ietvēra arī sabiedrību — Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektu — lieluma kritēriju robežvērtību izmaiņas to palielināšanas virzienā, atvieglojot finanšu pārskatu sniegšanas, obligātās revīzijas vai obligātās ierobežotās pārbaudes prasības sabiedrībām, kas palielinātu robežvērtību dēļ nonāktu sabiedrību kategorijā ar zemākām prasībām. Pēc likuma izmaiņu publicēšanas ir dzirdēti atšķirīgi viedokļi par to, kā robežvērtību izmaiņas attiecībā uz 2024. gada pārskatu ietekmē tādas sabiedrības, kuru finanšu rādītāji iepriekš atbilda kādai konkrētai kategorijai pēc lieluma, taču jauno robežvērtību dēļ sabiedrība pārietu uz citu kategoriju ar salīdzinoši zemākām prasībām.

NODOKĻI

Ingrīda Lejniece: Kad uzņēmums vairs nav PVN maksātājs… Gadās arī tā

Praksē uzņēmumi biežāk saskaras ar situāciju, kad ir jākļūst par reģistrētu nodokļa maksātāju, t.i., jāreģistrējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā. Jāatceras, ka jēdziens «reģistrēts nodokļa maksātājs» ir definēts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. pantā un gadījumos, kad to lietojam, runa ir tieši par PVN maksātāju. Tomēr var būt arī pretēja situācija, un uzņēmums tiek izslēgts no PVN maksātāju reģistra.

Maija Grebenko: Kā strādājošajiem pensionāriem mēģināja uzlabot dzīvi

Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» iepriekš rosinātie grozījumi, kas jau bija iekļauti likumprojekta 12. pantā (neapliekamais minimums), ir papildināti ar divām jaunām sadaļām, kas ietekmēs nodarbināto pensionāru ienākuma kopsummu. Turklāt to varēs ieterkmēt ik mēnesi, nevis pēc gada, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Inese Helmane: PVN likumā atvieglo prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem

Saeima 12. decembrī pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz atvieglot un vienādot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Ar likuma grozījumiem pārskatīts atvieglojums, kas ļauj MVU, ievērojot noteiktu slieksni, nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN valsts budžetā. Likums stājas spēkā no 2025. gada 1. janvāra.

FINANSES

Inese Siliņa: Ko nozīmē negatīvs pašu kapitāls

Ar negatīvu pašu kapitālu 2023. gadā strādājuši aptuveni 35 000 uzņēmumu jeb teju trešdaļa no Latvijas komercsabiedrībām, liecina Lursoft dati. Daļa šo uzņēmumu ir pārtraukusi darbību, bet citi turpina slēgt darījumus, maksāt nodokļus un nodarbināt strādājošos. Ko nozīmē, ja sabiedrībai ir negatīvs pašu kapitāls, un ar kādiem ierobežojumiem ir jārēķinās?

JURISTA KOMENTĀRS

Jānis Jurkāns: Actio Pauliana prasība — instruments kreditoru tiesību aizsardzībai

Komersanti ikdienā bieži kļūst par kreditoriem, piešķirot aizdevumus vai piegādājot preci uz pēcmaksu. Šādās situācijās nereti rodas nenodrošināti kreditoru prasījumi, kuru piedziņai var nākties vērsties tiesā, ja parādnieks labprātīgi nepilda savas saistības. Tiesvedība ir laikietilpīgs un sarežģīts process, kas saistās gan ar izmaksām, gan juridisko zināšanu pielietošanu.

Iveta Zelča: Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tiesību normām ārpakalpojuma grāmatvežu darbā

Eiropas Savienības Tiesā 2024. gada 5. decembrī ir sagatavots tiesību normu piemērotājiem noderīgs spriedums lietā Nr. C3/24 «SIA Mistral Trans pret Valsts ieņēmumu dienestu» par aizlieguma izmantot finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai piemērošanas jomu un subjektiem.

TIESĪBAS

Kaspars Rācenājs: Noilguma termiņš prasībai, ja darbiniekam bija iespēja iepazīties ar darba samaksas aprēķinu

Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 6. novembra spriedums lietā Nr. SKC–471/2024 (C770964723). Prasītāja, tāpat kā vairāki citi atbildētājas darbinieki, kuriem saskaņā ar Darba likuma noteikumiem būtu jāstrādā 35 stundas nedēļā, faktiski strādāja 40 stundas nedēļā.

ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM

Maija Grebenko: Sociālo iemaksu likmes personām ar invaliditāti

Mani interesē jautājums par sociālajām likmēm invalīdiem, neapliekamie. Neesmu līdz šim redzējusi, ka to izceļ.

Maija Grebenko: IIN un slimības pabalsts

Līdz šim daļa no problēmas, kādēļ strādājošie palika parādā valstij, bija tāda, ka VSAA slimības pabalstam piemēroja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 20% likmi, nevis 23% IIN likmi, kā tam būtu jābūt pie visām izmaksām, kuras veic izmaksātājs, kuram nav iesniegta algas nodokļu grāmatiņa. Vai šo ir paredzēts kaut kā risināt?

Diemžēl atbildes uz lasītāju jautājumiem ne vienmēr ir atrodamas vienuviet kādā normatīvajā aktā. Grāmatvežiem bez attiecīgas pieredzes dažreiz ir grūti pieņemt lēmumu jautājumā, ar kuru viņš vēl nebija sastapies. Īpaši tas izpaužas brīžos, kad notiek kārtējā nodokļu reforma un problēmas atrisināšana saistīta ar grozījumiem dažādos normatīvajos aktos.

NODERĪGI

Ikars Kubliņš: Ko uzņēmumiem un patērētājiem mainīs ES Digitālo tirgu akts?

Digitālo tehnoloģiju un platformu loma mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi tik nozīmīga, ka tā ietekmē gandrīz visus ikdienas dzīves un biznesa aspektus. No pirkumu veikšanas un informācijas iegūšanas līdz saziņai ar draugiem un darba organizēšanai — teju viss bieži tiek risināts digitālajā vidē. Šādos apstākļos tehnoloģiju gigantu vara un ietekme ne tikai aug, bet arī rada izaicinājumus taisnīgai konkurencei, caurskatāmībai un lietotāju brīvībai.

«BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ

E-semināri un kursi janvārī

Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos rakstus arī portālā BilancePLZ, saglabāt tos ar grāmatzīmi savā portāla profilā, sašķirot pa mapēm, kas izveidotas pēc pašu ieskatiem un šķirstīt žurnāla līdz šim izdoto numuru arhīvu.

BILANCES numuru E-ARHĪVS

Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!