Kā piemērot grozītās Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktās sabiedrību lieluma robežvērtības divu gadu retrospektīvā

Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā stājās spēkā 2024. gada 17. oktobrī. Tie ietvēra arī sabiedrību — Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektu — lieluma kritēriju robežvērtību izmaiņas to palielināšanas virzienā, atvieglojot finanšu pārskatu sniegšanas, obligātās revīzijas vai obligātās ierobežotās pārbaudes prasības sabiedrībām, kas palielinātu robežvērtību dēļ nonāktu sabiedrību kategorijā ar zemākām prasībām. Pēc likuma izmaiņu publicēšanas ir dzirdēti atšķirīgi viedokļi par to, kā robežvērtību izmaiņas attiecībā uz 2024. gada pārskatu ietekmē tādas sabiedrības, kuru finanšu rādītāji iepriekš atbilda kādai konkrētai kategorijai pēc lieluma, taču jauno robežvērtību dēļ sabiedrība pārietu uz citu kategoriju ar salīdzinoši zemākām prasībām. 

Kādēļ ir radušies atšķirīgi viedokļi?

Likuma 5. panta sestajā daļā teikts, ka, ja sabiedrība divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) bilances datumā nepārsniedz divas no 5. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām, tā iegūst tiesības savā gada pārskatā sniegt minimālo informācijas apjomu, kāds šajā likumā noteikts konkrētajai sabiedrību kategorijai, kuras rādītājus tā nepārsniedz, kā arī iegūst tiesības piemērot minētajai kategorijai šajā likumā paredzētos atvieglojumus vai atbrīvojumus. Sabiedrība šīs tiesības zaudē, ja turpmākajos pārskata gados tā pārsniedz minētās robežvērtības un tas atkārtojas divus pārskata gadus pēc kārtas. Likuma 91. pantā, savukārt, noteikts, ka mazas sabiedrības pienākums pakļaut sagatavoto gada pārskatu zvērināta revidenta revīzijai rodas tikai tad, kad attiecīgā mazā sabiedrība divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) pārsniedz divas no trim obligātās revīzijas kritēriju robežvērtībām. Līdzīgas prasības attiecas uz gada pārskata ierobežoto pārbaudi, kas aprakstītas likuma 92. pantā.

Samulsumu grāmatvedības un revīzijas praktiķu vidū ir radījusi situācija, kad sabiedrība 2023. pārskata gadā bija pārsniegusi iepriekšējās robežvērtības, taču 2024. pārskata gadā nepārsniegs jaunās robežvērtības, un, no 2024. gada skatpunkta raugoties uz diviem secīgiem gadiem (2024. pārskata gads un 2023. gads), abus šos gadus nebūs pārsniegusi jaunās kritēriju robežvērtības.

Pārejas noteikumu 13. punktā noteikts, ka likuma 5. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā un 58. panta otrajā daļā koriģētās jaunās sabiedrību robežvērtības piemēro, sākot ar 2024. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 1. janvārī vai 2024. kalendāra gada laikā). Lai gan pārejas noteikumu 13. punktā nav ietverta atsauce uz likuma 91. un 92. pantu, kuros ietverti mainītie gada pārskatu obligātās revīzijas un obligātās ierobežotās pārbaudes robežlielumi, arī šīs jaunās robežvērtības ir piemērojamas identiskā kārtībā. 

Ņemot vērā likuma Pārejas noteikumu 13. pantā noteikto, jaunās robežvērtības piemēro, sākot ar 2024. pārskata gadu, un tās nepiemēro, izvērtējot 2023. gada situāciju divu secīgu gadu kontekstā. Ja sabiedrība 2024. pārskata gadā pirmo gadu vairs neatbilst mazas, vidējas vai lielas sabiedrības jaunajām robežvērtībām, vai arī gada pārskata obligātās revīzijas vai ierobežotās pārbaudes jaunajām robežvērtībām, taču 2023. gadā atbilda šādām attiecīgajām robežvērtībām atbilstoši 2023. gadā spēkā esošajām normām, tad šāda sabiedrība drīkstēs piemērot atvieglotas prasības (t.i., pāriet no lielas sabiedrības kategorijas uz vidējas sabiedrības kategoriju, no vidējas sabiedrības kategorijas — uz mazas sabiedrības kategoriju, no obligāti revidējama gada pārskata — uz obligātai pārbaudei pakļautu gada pārskatu u. tml.) tikai 2025. gadā, ar nosacījumu, ka tā turpinās nepārsniegt attiecīgās sabiedrības kategorijas robežvērtības arī 2025. gadā. Ilustrējot iepriekš minēto ar piemēru, ja konkrēta sabiedrība 2023. gadā atbilda tādas sabiedrības robežvērtībām, kuras gada pārskats bija jārevidē zvērinātam revidentam, taču 2024. gadā, kad šī sabiedrība ir darbojusies ar līdzīgiem rādītājiem, taču tie neatbilst jaunajām, palielinātajām revidējamas sabiedrības robežvērtībām, 2024. gada pārskats vēl aizvien ir jārevidē, jo robežlielumi obligātās revīzijas veikšanai nav sasniegti pirmo gadu. Ja šīs sabiedrības rādītāji 2023. gadā bija zemāki par jaunajām, 2024. gadā pieņemtajām robežvērtībām, tam nav ietekmes uz divu secīgu gadu izvērtējumu 2024. gadā, jo 2023. gada rādītāji ir jāvērtē pēc tām likuma normām, kas bija spēkā attiecībā uz 2023. gadu. Pamatojoties uz 2023. gadā spēkā esošajām normām, 2023. gadā attiecīgā sabiedrība pārsniedza obligātās revīzijas robežvērtības, un 2024. gadā šis secinājums netiek mainīts, salīdzinot 2023. gada rādītājus ar jaunajām robežvērtībām. 

Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir apstiprinājusi šādu savu izpratni par jauno robežvērtību piemērošanu ar Finanšu ministrijas atbildīgajām amatpersonām.

Jums arī varētu interesēt:

• Līzinga darījumu atspoguļošana grāmatvedības uzskaitē
• Ko svarīgi ievērot, reģistrējoties PVN maksātāju reģistrā?