PVN likumā atvieglo prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem

Saeima 12. decembrī pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz atvieglot un vienādot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Ar likuma grozījumiem pārskatīts atvieglojums, kas ļauj MVU, ievērojot noteiktu slieksni, nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN valsts budžetā. Likums stājas spēkā no 2025. gada 1. janvāra.

Var nereģistrēties, ja apgrozījums nepārsniedz 50 000 eiro

Pievienotās vērtības nodokļa likums (PVN likums) iepriekš paredzēja, ka iekšzemes PVN maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN valsts budžetā, ja tā iekšzemē veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 eiro. 

Savukārt citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu PVN maksātājiem, kas iekšzemē veica ar PVN apliekamus darījumus, atbilstoši iepriekš spēkā esošajam regulējumam bija jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā pirms ar PVN apliekamo darījumu veikšanas. Arī Latvijas PVN maksātājiem, veicot ar PVN apliekamus darījumus citās ES dalībvalstīs, nebija tiesību piemērot MVU atbrīvojumu un bija jāmaksā citu dalībvalstu PVN, uzsākot ar PVN apliekamo darījumu veikšanu.

1 Padomes 2020. gada 18. februāra Direktīva (ES) 2020/285, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem un Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza attiecībā uz administratīvu sadarbību un informācijas apmaiņu nolūkā uzraudzīt mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pareizu piemērošanu. Grozījumi arī veikti, pārņemot Padomes 2022. gada 5. aprīļa Direktīvu (ES) 2022/542, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu (ES) 2020/285 attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm.

No 2025. gada 1. janvāra ir piemērojama Direktīva 2020/285¹. Tā paredz ES dalībvalstīm tiesības ieviest PVN reģistrācijas slieksni līdz 85 000 eiro bez īpašas atkāpes pieprasīšanas. Šāda atvieglojuma ieviešanas mērķis ir dot iespēju PVN maksātājiem samazināt administratīvo slogu attiecībā uz PVN piemērošanas noteikumu izpildi un atbrīvot no PVN maksāšanas. Taču PVN maksātāji var reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā neatkarīgi no sliekšņa pārsniegšanas un atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN, ja preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai.

Kopējais apgrozījums — 100 000 eiro

Iepriekš MVU varēja piemērot atbrīvojumu nemaksāt PVN līdz noteiktam slieksnim tikai savā valstī, skaidro Finanšu ministrija. Savukārt likuma grozījumi paredz, ka MVU, kas veic ar PVN apliekamus darījumus arī citās ES dalībvalstīs, būs tiesīgi piemērot attiecīgās ES dalībvalsts PVN atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, kā to ir noteikusi konkrētā ES dalībvalsts. 

Kā priekšnoteikums šādu tiesību īstenošanai būs MVU apgrozījums, kas nevar pārsniegt attiecīgās ES dalībvalsts atbrīvojuma slieksni un kopējo apgrozījumu ES, kas ir noteikts 100 000 eiro apmērā. Šī kārtība būs attiecināma uz citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē, kā arī iekšzemes PVN maksātāji varēs izmantot MVU atbrīvojumu citās ES dalībvalstīs.

Aprēķinās par kalendāro gadu

Svarīgi, ka PVN reģistrācijas slieksnis, sākot ar 2025. gadu, tiks aprēķināts nevis par iepriekšējiem 12 mēnešiem, kā līdz šim, bet gan par kalendāra gadu. 

Precizēti arī darījumu veidi, kas veido PVN reģistrācijas slieksni. Papildu ar PVN apliekamajiem darījumiem PVN reģistrācijas sliekšņa vērtībā tiks iekļauti arī ar PVN neapliekamie darījumi ar nekustamajiem īpašumiem un finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi. 

Turklāt, ja vienā kalendāra gadā ir sasniegts PVN reģistrācijas slieksnis, tad nākamajā gadā MVU ir jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju un jāmaksā PVN. Tas ir attiecināms arī uz tiem MVU, kuriem atbilstoši likuma grozījumiem aprēķinātais PVN reģistrācijas slieksnis ir pārsniegts 2024. gadā. Pārejas noteikumi likumā nosaka PVN maksātāju rīcību gadījumā, ja atbilstoši jaunajam regulējumam 2024. gadā ir pārsniegts PVN reģistrācijas slieksnis.

Kad var nemaksāt PVN

Ar likuma grozījumiem tiek ieviests pārejas periods tiem PVN maksātājiem, kam apgrozījums kalendārajā gadā pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni, no kura jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un jāsāk maksāt PVN. MVU varēs turpināt nemaksāt PVN līdz kalendārā gada beigām, ja to apgrozījums attiecīgajā gadā nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni 50 000 eiro par vairāk nekā 10%. Latvijā tie ir 5000 eiro. Šādā gadījumā PVN maksātājiem jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un jāmaksā PVN par ar PVN apliekamiem darījumiem tikai no nākamā kalendārā gada. 

Tomēr, ja MVU kalendāra gada laikā pārsniedz 55 000 eiro, tam ir pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā un maksāt PVN no minētās vērtības pārsniegšanas brīža.

0% PVN darījumos ar diplomātiskajām pārstāvniecībām

2 Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu.

Likumā pārskatīta PVN 0% likmes piemērošana darījumos ar Latvijā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām. Pamatojoties uz Direktīvas 2006/112/EK² 151. panta 1. punkta «a» apakšpunktu, dalībvalstis atbrīvo no PVN preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu atbilstīgi diplomātiskam un konsulāram režīmam.

Iepriekš PVN likuma 50. panta pirmās daļas 1. un 2. punkts paredzēja PVN 0% likmes piemērošanu netieši, atmaksājot samaksāto nodokli par preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti Latvijas Republikā reģistrētām trešo valstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem, — ievērojot paritātes principu; un citu ES dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem.

Finanšu ministrija sadarbībā ar VID un Ārlietu ministriju ir veikusi PVN 0% likmes piemērošanas kārtības efektivitātes izvērtējumu darījumos ar Latvijā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām un secinājusi, ka Latvijā reģistrētās diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības godprātīgi un disciplinēti ievēro PVN 0% likmes piemērošanas nosacījumus preču piegādēm un pakalpojumiem, ko izmanto pārstāvniecību oficiālajām vajadzībām. 

Tādēļ bija iespējams pārskatīt PVN 0% likmes piemērošanas veidu, pārejot no PVN atmaksas procedūras uz PVN 0% likmes piemērošanu tieši, pamatojoties uz PVN un/vai akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikātu. Līdz ar to ir veikti grozījumi PVN likuma 50. pantā, nosakot PVN 0% likmes piemērošanu preču piegādēm un pakalpojumiem, ko izmanto Latvijā reģistrētu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību oficiālajām vajadzībām, tieši, pamatojoties uz PVN un/vai akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikātu.

0% likme preču eksportam labdarības ietvaros

Pamatojoties uz Direktīvas 2006/112/EK 146. panta 1. punkta «c» apakšpunktu dalībvalstis atbrīvo no PVN preču piegādi apstiprinātām struktūrām, kas no Kopienas eksportē šīs preces kā daļu no savām humānām, labdarības vai izglītošanas darbībām ārpus Kopienas.

Iepriekš PVN likums jau paredzēja PVN 0% likmes piemērošanu jebkādam preču eksportam. Tāpat Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.¹ pantā ir paredzēts, ka PVN 0% likmi piemēro tādai preču piegādei, kuras ietvaros reģistrēts PVN maksātājs uz savstarpēji noslēgta līguma vai preču nodošanas un pieņemšanas akta vai cita darījumu apliecinoša dokumenta pamata preces bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai, kas:

• šīs preces eksportē no ES teritorijas humānās palīdzības un labdarības ietvaros, lai sniegtu vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai;
• šīs preces piegādā citas ES dalībvalsts atzītai struktūrai, kura tās nodod kā humāno palīdzību vai ziedojumus Ukrainas sabiedrībai.

Ņemot vērā, ka tikai Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā ir tieši pārņemta Direktīvas 2006/112/EK 146. panta 1. punkta «c» apakšpunkta norma, tiesiskās noteiktības dēļ to iekļauj arī PVN likuma regulējumā, attiecinot uz visiem gadījumiem, kad tiek eksportētas preces no ES teritorijas humānās palīdzības un labdarības ietvaros.

Pēc analoģijas ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto PVN likuma 43. pants papildināts ar astoto daļu, kur ir noteikts, ka PVN 0% likmi piemēro tādu preču piegādēm, kas uz līguma pamata tiek bez maksas piegādātas sabiedriskā labuma organizācijām Latvijā vai nodotas tālāk citas ES dalībvalsts atzītai struktūrai, kas šīs preces eksportē no ES teritorijas humānās palīdzības un labdarības ietvaros. Kā attaisnojuma dokuments šādiem darījumiem var kalpot gan savstarpēji noslēgts līgums, gan preču nodošanas — pieņemšanas akts vai cits pēc būtības līdzīgs dokuments.

Maksāt nodokli varēs tikai par pārrobežu darījumiem

Uz likumprojekta otro lasījumu Finanšu ministrija iesniedza priekšlikumu papildināt likumu ar 139.² pantu «Īpašā kārtība reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā nodokļa maksātājam, kas saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu vai veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā.»

Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare–Pilka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pirms likumprojekta 2. lasījuma skaidroja, ka šī priekšlikuma normas ir saistītas ar to, lai MVU, kas saņem pārrobežu pakalpojumus vai saņem preci no citām ES dalībvalstīm, atvieglotu PVN maksāšanu un MVU spētu saglabāt priekšrocības, nerēķinot nodokli par iekšzemē sniegtajiem pakalpojumiem. Ir izstrādāts regulējums, lai konkrētie nodokļu maksātāji varētu reģistrēties PVN maksātāju reģistrā un maksātu nodokli tikai par pārrobežu darījumiem, kas ir direktīvā obligāti noteiktie maksājumi. 

PVN likuma 139.² panta pirmā daļa nosaka pienākumu reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tiek saņemti pārrobežu pakalpojumi vai iegādātas preces no citām ES dalībvalstīm. Panta otrā daļa nosaka VID reģistrācijas iesnieguma iesniegšanu. Tiks izmantota jau esošā iesnieguma forma, kas noteikta ar Ministru kabineta noteikumiem, tikai ar samazinātu datu kopu. VID iesniegums būs jāizskata piecu darbdienu laikā pēc reģistrācijas iesnieguma saņemšanas.

PVN likuma 139.² panta ceturtā daļa nosaka, ka PVN numuru var izmantot tikai pakalpojuma saņemšanai vai preču iegādei, bet piektā daļa nosaka reģistrācijas brīdi, ar kuru nodokļu maksātājs tiek uzskatīts par reģistrētu PVN maksātāju PVN maksātāju reģistrā.

Kad var noraidīt iesniegumu

VID noteiktas tiesības atsevišķos gadījumos noraidīt nodokļu maksātāja iesniegumu: ja ir apturēta saimnieciskā darbība vai ir apturēta komersanta darbība.

PVN likuma 139.² panta septītā daļa nosaka, ka īpašā kārtībā reģistrētam nodokļa maksātājam nav pienākuma izsniegt nodokļa rēķinu par veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem. Panta astotā daļa nosaka nodokļu maksāšanas pienākumu attiecībā uz pārrobežu darījumiem, bet devītā daļa nosaka, ka īpašā kārtībā reģistrētam nodokļa maksātājam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas. Desmitā daļa nosaka to, ka par nodokļu samaksu ir jāiesniedz paziņojums, nevis deklarācija. «Tas mūsu skatījumā atvieglos nodokļu maksātājam dzīvi, mazinās administratīvo slogu,» akcentēja S. Āmare–Pilka.

Tā paša panta 11. daļa nosaka nodokļa samaksas termiņu, bet 12. daļa nosaka to PVN maksātāju tiesības, kas jau ir reģistrēti PVN maksātāju reģistrā, pāriet no parastās kārtības uz īpašo kārtību un turpināt maksāt nodokli tikai par pārrobežu darījumiem, bet par iekšzemes darījumiem izmantot MVU shēmu un nemaksāt nodokli.

Kad izslēdz no PVN maksātāja reģistra

139.² panta 13. daļa nosaka, kādā gadījumā VID izslēdz īpašā kārtībā reģistrētu nodokļa maksātāju no VID PVN maksātāju reģistra. Likumā noteiktas piecas situācijas. Šie gadījumi ir:

• īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz VID iesniegumu par tā izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra; 
• īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs ir likvidēts vai beidz pastāvēt reorganizācijas rezultātā; 
• fiziskā persona, kura ir īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs, ir mirusi; 
• saskaņā ar likumu «Par nodokļiem un nodevām» īpašā kārtībā reģistrētam nodokļa maksātājam ir apturēta saimnieciskā darbība;
• īpašā kārtībā reģistrētam nodokļa maksātājam — komersantam, pamatojoties uz tā lēmumu, saskaņā ar Komerclikumu ir apturēta komersanta darbība.

139.² panta 14. daļa paredz: ja īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz VID iesniegumu par tā izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, VID izskata šo iesniegumu un piecu darbdienu laikā pēc tā saņemšanas pieņem attiecīgu lēmumu.

Izmaiņas, kas attieksies uz īpašo reģistrācijas kārtību, stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā.

Kā izmaiņas attieksies uz MUN maksātāju

Uz Saeimas deputātu jautājumu, kā šis pants attieksies uz mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju, S. Āmare–Pilka norādīja: «Ja MUN maksātājs reģistrēsies īpašajā kārtībā, viņam nevajadzētu zaudēt MUN maksātāja statusu, jo nodokļu maksātājs reģistrējas tikai nodokļu nomaksai, un viņš ir kā mazais uzņēmums, kuram nav sasniegts PVN maksātāja slieksnis.»

Finanšu ministrija vēl precizēs, vai ir vajadzīgi grozījumi arī Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. 

Citi grozījumi

PVN likumā ir iekļautas arī citas izmaiņas, kas izstrādātas, sadarbojoties ar VID, nozaru ministrijām un nevalstisko sektoru. Tās ir vērstas uz:

• preču iegādes ES teritorijā definīcijas precizēšanu;
• pakalpojumu sniegšanas vietas precizēšanu kultūras un sporta pasākumiem;
• PVN jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu atbilstoši ES prasībām un saskaņošanu ar citu nozaru tiesisko regulējumu.

Jums arī varētu interesēt:

• Izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā no 2025. gada
• Kas no 2025. gada mainās attiecībā uz mobilitātes izdevumiem, pabalstiem un dāvanām darbiniekiem?
• Kad grāmatvedim vērts vērsties pie zvērināta notāra?