Žurnāla Bilance ikgadējā konferencē, kas noritēja aizvadītā gada novembra nogalē, bija veltīta Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajām izmaiņām nodokļu politikā un jauno tehnoloģiju ienākšanai, kā arī ar to saistītajiem uzdevumiem un pienākumiem grāmatvežu ikdienas darbā. Tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nepaguva noklausīties konferences lektorus kaut attālināti, šāda iespēja ir, noskatoties konferences videoierakstu portālā Bilance PLZ. Šai rakstā varat iepazīties ar izvilkumiem no lektoru stāstījuma par grāmatvežiem nozīmīgākajām aktualitātēm, kas jāņem vērā 2025. gadā.

2025. gads nebūs viegls

Arvils Ašeradens Finanšu ministrs

Kopumā mūsu valsts makroekonomiskais konteksts nav labs, milzīgās ģeopolitiskās pārmaiņas būtiski ietekmē makroekonomiku, un tas nav jautājums tikai par Krieviju. Strauji pieaug militāru konfliktu skaits ar valdību piedalīšanos un pārtrūkst starptautiskās piegāžu ķēdes. Ja kādreiz bija uzstādījums, ka visi tirgojas ar visiem un tā bija Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) prioritāte, tad nu šī sistēma jūk, un tam ir konsekvences, ko izjūt visas valstis un Latvija tai skaitā. Iebrukums Ukrainā radīja enerģētikas krīzi, tas savukārt inflācijas krīzi, kuru dalībvalstu centrālās bankas mēģina risināt, palielinot procentu likmes. Tomēr tas bremzē ekonomiku.

Smaga ekonomiskā situācija ir arī mūsu kaimiņiem — Igaunijai, Lietuvai, arī Somijai un mūsu vienam no lielākajiem eksporta partneriem — Vācijai. Latvijas iet recesijā, situācija ekonomikā pasliktinās. 2026. gadā mēs varētu atgriezties pie izaugsmes, bet 2025. gads nebūs viegls. Līdz ar to budžeta sagatavošana bija izaicinājums. Lai gan budžets ir gatavs, tomēr nopietni jāsamazina valdības izmaksas, ir jārada stimuls izaugsmei — tāpēc bija nepieciešamas darbaspēka nodokļu izmaiņas, aprēķins bija jāveido vienkāršāks. 

Izstrādātā darbaspēka nodokļa pakotne ir moderna, eleganta un saprotamāka visiem. Diferencētais neapliekamais minimums vairs nebūs, no 2025. gada neapliekamais minimums būs 510 eiro, pensionāriem — 1000 eiro. Neapliekamā minimuma palielinājums pensionāriem bija īpaši svarīgs, jo liela daļa no strādājošiem ir pensionāri. Ja paliktu 500 eiro, tad pensionāriem nebūtu izdevīgi un viņi pamestu darba tirgu.

Atvieglojumi par apgādājamajiem pagaidām nav sakārtoti, gribam tos organizēt caur sociāliem dienestiem. Pašreizējā situācijā, ja nav lielu ienākumu, tad nereti nevar izmantot neapliekamo minimumu pilnībā. Tas jālabo!

Interesanta situācija ir ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), uzņēmumiem uzkrājas lieli peļņas apjomi, kopā uzņēmumiem tie ir ap 9 miljoniem eiro. Svarīgi, ka uzņēmumiem ir šāda nesadalītā peļņa, un pie tā pagaidām paliksim.

Nopietna situācija ir ar komercbankām, gribētos, lai uzņēmumi tiktu vairāk kreditēti. Ja vidēji Eiropā šis rādītājs ir 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad mums ir tikai puse — ap 26%. Banku tirgū arī gaidāmas nopietnas pārmaiņas, divas bankas meklē jaunus īpašniekus, cerams, ka pēc tam arī tās nopietnāk iesaistīsies kreditēšanas procesā.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Ziemeļvalstu modelī ir galvenais nodoklis, kurš jāmaksā. Igaunijā PVN palielināts par diviem procentpunktiem, Dānijā likme ir 25%. Mūsdienās cilvēkiem ienākumi veidojas ļoti dažādi: darbs Latvijā, kādi projekti, investīcijas, darbi ārvalstīs, ienākumiem ir grūti izsekot, tāpēc PVN ir labākais risinājums.

Digitalizācija pašlaik maina pasauli dramatiskā veidā: dokumentu digitalizācija, procesu transformācija, mākslīgais intelekts — dara visu, kas tam ir iemācīts. Tā ir mūsu nākotne, tas maina sabiedrību, ar to ir jārēķinās un jāizmanto savā labā.

Būtiskākās nodokļu izmaiņas

Ilmārs Šņucins Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos

Nodokļu politikā būtiskākās izmaiņas ir saistītas ar darbaspēka nodokļiem. 2025. gadā ir ieviestas divu pakāpju IIN likmes un fiksētais neapliekamais minimums 510 eiro mēnesī, pensionāra neapliekamā minimuma paaugstināts uz 1000 eiro mēnesī. IIN likme 20% un 23% aizstāta ar vienotu likmi — 25,5%. Ieviesta IIN papildu likme 3% apmērā, kuru piemēros ienākumiem, kuri ir lielāki par 200 000 eiro gadā. Plānots, ka 2026. gadā fiksētais neapliekamais minimums pieaugs līdz 550 eiro mēnesī, 2027. gadā — līdz 570 eiro mēnesī.

Ieguvēji būs gandrīz visi pensiju saņēmēji — 53,8% turpinās nemaksāt IIN tāpat kā līdz šim, bet 46,2% iegūs no nodokļu izmaiņām. Ieviesta izvēles iespēja taksācijas gada laikā strādājoša pensionāra neapliekamo minimumu piemērot dalīti — pensijas izmaksātājs un darba devējs katrs piemēro pusi (500 eiro) no pensionāra neapliekamā minimuma.

Izmaiņas skārušas arī PVN. Ir apstiprināta PVN samazinātā 12% likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, un šī norma noteikta kā pastāvīga.

Ir veikti grozījumi likumā «Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli», kas paredz no 2025. gada paaugstināt izložu nodokļa likmi no 10% uz 15%, kā arī ieviest citas izmaiņas azartspēļu regulējumā.

Grozījumi ir veikti arī Transport≠līdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā,  transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa (TEN) likmes no 2025. gada 1. janvāra palielinātas vidēji par 10%, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) likmes no 2027. gada 1. janvāra palielināsies vidēji par 10%, noteikts TEN samaksas termiņš — kalendārajam gadam sekojošā gada 31. janvāris — jauno automašīnu īpašniekiem, kuru transportlīdzekļiem valsts tehniskā apskate jāveic retāk nekā reizi gadā, TEN būs jāmaksā katru gadu.

Arī likumā «Par akcīzes nodokli» ir izmaiņas: pakāpeniski paaugstināsies akcīzes nodokļa likmes motoru degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, kuras izmanto par kurināmo, par CO₂ komponentes daļu. Atcelts akcīzes nodokļa atbrīvojums naftas produktiem, ko izmanto elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijā, nosakot akcīzes nodokļa likmi kā naftas produktiem, kurus izmanto kā kurināmo. 2025. gadā paaugstināta akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu no 8 g uz 100 ml; no 2027. gada, lai mazinātu akcīzes nodokļa likmju starpību starp Baltijas valstīm, plānots turpināt paaugstināt akcīzes nodokļa likmi arī alkoholiskajiem dzērieniem, t.sk. alum, tabakas izstrādājumiem un pēc izmantošanas mērķa līdzīgiem produktiem. Noteikta 200 l degvielas apjoma ierobežojums no trešās valsts iebraucošā komerciālā transportlīdzekļa standarttvertnēs.

PVN jomā ir grozījumi direktīvās, kas dod ietekmi arī uz mūsu tiesisko regulējumu. Galvenie virzieni: mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbrīvojumu attiecināt uz visiem ES uzņēmumiem, neatkarīgi no tā, kurā ES dalībvalstī tas veic saimniecisko darbību; noteikt ES dalībvalstu MVU maksimālo apgrozījuma slieksni atbrīvojuma piemērošanai; ieviest pārejas periodu, kurā MVU, kas uz laiku pārsniedz MVU atbrīvojuma robežvērtību, varēs turpināt piemērot atbrīvojumu; noteikt vienkāršotas PVN saistības.

Dalībvalstis atbilstoši to ekonomiskajiem un politiskajiem apstākļiem var noteikt MVU atbrīvojuma slieksni līdz 85 000 eiro. MVU atbrīvojuma slieksnis aprēķināms kalendāra gada laikā. Pie tam PVN reģistrācijas sliekšņa vērtībā ir iekļaujami: ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtība; ar PVN neapliekamo darījumu ar nekustamiem īpašumiem (īre, lietota nekustamā īpašuma pārdošana) vērtība; finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu vērtība. 

Izvēles norma — var nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja veic tikai ar PVN neapliekamus darījumus. Ja PVN reģistrācijas slieksnis iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegts, PVN maksātājs nevar izmantot MVU atbrīvojumu tekošā kalendāra gada laikā.

2024. gada 31. oktobrī Saeimā pieņemti grozījumi Grāmatvedības likumā, kas nosaka strukturētu elektronisko rēķinu pakāpenisku ieviešanu. Visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, sākot no 2026. gada 1. janvāra, būs pienākums attaisnojuma dokumentu — rēķinu, kuru izsniegs samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, noformēt kā strukturētu elektronisko rēķinu. Sākot no 2025. gada 1. janvāra, Latvijā reģistrētam uzņēmumam būs pienākums rēķinu, kuru izsniedz budžeta iestādei samaksāšanai, noformēt kā strukturētu elektronisko rēķinu.

Ministru kabinetam (MK) uzdots līdz 2025. gada 1. maijam noteikt kārtību, kādā organizē un īsteno e–rēķinu apriti un kādā iesniedz e–rēķinu datus VID.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK.

Pārņemot Grāmatvedības direktīvas 2013/34/ES¹ grozījumus, koriģētas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktās mikrosabiedrību, mazo, vidējo un lielo sabiedrību lielumu kritēriju robežvērtības (bilances kopsumma un neto apgrozījums) par 25%. Tāpat par 25% tiek palielinātas mazo sabiedrību kritēriju robežvērtības, kad mazo sabiedrību gada pārskati tiek pakļauti obligātai zvērināta revidenta revīzijai vai zvērināta revidenta gada pārskata ierobežotai pārbaudei. 

Koriģētās jaunās sabiedrību lieluma robežvērtības piemērojamas, sākot ar 2024. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 1. janvārī vai 2024. kalendāra gada laikā).

Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā attiecas uz Latvijas Republikā reģistrētām: komercsabiedrībām, kuras ir lielas sabiedrības un liela koncerna mātes sabiedrībām; vidējām sabiedrībām un mazām sabiedrībām, izņemot mikro sabiedrībām, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū; lielām meitas sabiedrībām vai mazām un vidējām meitas sabiedrībām, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, kā arī filiālēm, ja minēto sabiedrību galveno mātes sabiedrību reglamentē trešās valsts tiesību akti, pie noteiktiem kritērijiem. No 2025. gada 1. janvāra pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu attieksies uz visām lielajām sabiedrībām, uz kurām iepriekš vēl neattiecās prasības par nefinanšu paziņojuma sagatavošanu.

Paplašināti atvieglojumi koplīgumiem

Astra Kaļāne Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore

Tiešo nodokļu jomā daudz izmaiņu, daļu jau izstāstīja kolēģi. Precizēšu, ka IIN likme 20% un 23% aizstāta ar likmi 25,5% (piemēro kapitāla pieaugumam, ienākumam no kapitāla, sportistu ienākumam u.c.), ieviesta IIN papildu likme 3% apmērā, kuru piemēros ienākumiem, kuri pārsniedz 200 000 eiro gadā. 

Vienotā (fiksētā) neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošām personām apmērs turpmāk būs noteikts likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», no 2025. gada 1. janvāra spēku zaudēs MK 2017. gada 14. novembra noteikumi Nr. 676 «Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai».

Taksācijas gada laikā darba devējs piemēro algas nodokļa likmi 25,5%, (izņēmums — ja uz darbinieku attiecas citas valsts sociālās apdrošināšanas sistēma un viņa mēnešalga pārsniedz 1/12 no 105 300 eiro (8775 eiro). Tad darba devējs, ieturot IIN no pārsnieguma virs 8775 eiro mēnesī, piemēro 33% likmi), pensijām un pārejošas darba nespējas pabalstiem piemēro 25,5% likmi, no autoratlīdzībām, ko izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, IIN ietur, piemērojot 25,5% likmi (pirms nodokļa ieturēšanas atskaita nosacīto izdevumu normu 50% vai 25%), sportistu algota darba ienākumam ir jāpiemēro 25,5%, no laimestiem, kas pārsniedz 3000 eiro (izmaksa vienreiz vai vienas azartspēļu organizēšanas apmeklēšanas vietas apmeklējuma laikā), ienākuma izmaksātājs ietur IIN, piemērojot 25,5% likmi ienākumam līdz 105 300 eiro un 33% likmi ienākumam, kas pārsniedz 105 300 eiro, 25,5% likmi piemēro kapitāla ienākumam (t.sk. ienākumam no kapitāla pieauguma), kura gūšanas diena ir, sākot no 2025. gada. 

IIN 3% papildlikmes bāzē iekļauj: ar IIN apliekamos ienākumus, t. sk: algota darba ienākumus, ienākumus no saimnieciskās darbības, ienākumus no intelektuālā īpašuma, ienākumus no kapitāla pieauguma (piemēram, ienākumi no tādu kapitāla aktīva atsavināšanas kā nekustamais īpašums, akcijas, kapitāla daļas, arī citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti, ieguldījumu fondu apliecības u.c.), ienākumus no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums (procentu ienākums, dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums, ienākumi no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas, ienākums no finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu u.c.) u.c. 

IIN papildlikmē neietver MUN ienākumus; ienākumu, kuram piemēro īpašo IIN režīmu autoratlīdzību saņēmējiem; no IIN atbrīvotās dividendes, dividendēm pielīdzināmu ienākumu, nosacītās dividendes, likvidācijas kvotu.

Paplašināts atvieglojums atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem: atvieglojumu piemēros arī darba devēja segtajiem darbinieka pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumiem (agrāk — tikai ēdināšanas un ārstniecības izdevumiem); atvieglojuma apmērs — kopējs limits uz visiem darbiniekiem (vidējais darbinieku skaits x 700 eiro).

Paplašināts atvieglojums koplīgumiem, kur nav ierobežojumu veidiem, kā nodrošina mobilitāti (piemēram, transporta izdevumus var segt, apmaksājot transporta biļeti, kompensējot degvielas izdevumus u.c.), bet būtiski lai: izdevumu segšana būtu atrunāta koplīgumā; uzņēmumā būtu skaidri nosacījumi šāda veida izdevumu segšanai (piemēram, iekšējā kārtība); izdevumu segšana būtu ekonomiski pamatota — nepieciešamības gadījumā uzņēmums to spēj paskaidrot un pierādīt.

2025.–2029. gadā noteikts atbrīvojums valsts atbalstam lauksaimniecībai pēc būtības līdzvērtīgiem atbalsta maksājumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai no valsts un ES fondu līdzekļiem, t.sk. projekta «Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija»  ietvaros: meža pilotprogramma «Dzīvais mežs», zālāju pilotprogramma «Ziedu pļavas». 

Atcelti kritēriji lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdevējiem, piemērojot IIN atbrīvojumu ienākumam no šīs zemes pārdošanas, saglabājot kritērijus tikai attiecībā pret pircēju (kritēriju mērķis — zemes izmantošana lauksaimnieciskajai ražošanai).

Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredzēts, ka personai būs tiesības atkārtoti reģistrēties par MUN maksātāju arī taksācijas periodā, kurā tā pārtraukusi saimnieciskā darbība un MUN maksāšanu, kā arī pēctaksācijas periodā, ja starplaikā nav veikta saimnieciskā darbība citā nodokļu režīmā.

Par vienu taksācijas gadu tiek pagarināts laika periodu, pēc kura MUN maksātājs zaudē savu statusu, ja tam nav bijis apgrozījuma. Turpmāk MUN maksātājs savu statusu zaudēs ar nākamo taksācijas periodu šādos gadījumos: vispārējā gadījumā — ja MUN maksātājam nav apgrozījuma divus taksācijas periodus pēc kārtas; ja mikrouzņēmums ir reģistrēts kā MUN maksātājs, sākot ar taksācijas perioda 2. ceturksni, un tam nav apgrozījuma trīs taksācijas periodus pēc kārtas (ieskaitot reģistrācijas gadu).

Šajā gadījumā mikrouzņēmumu — fizisko personu, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs, VID izslēgs arī no VID Nodokļu maksātāju reģistra.

Grozījumi likumā paredz, ka lēmumu par MUN maksātāja statusa zaudēšanu un mikrouzņēmuma izslēgšanu no VID Nodokļu maksātāju reģistra VID pieņems automātiski piecu darba dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda 4. ceturkšņa deklarācijas iesniegšanas termiņa (stāsies spēkā 2026. gadā). Likums paredz no 2026. gada fiziskajām personām, kuras saimniecisko darbību veic neregulāri, iespēju izvēlēties reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējiem un pieteikties MUN maksātāja statusa iegūšanai uz terminētu laika periodu — vienu vai vairākiem ceturkšņiem taksācijas perioda ietvaros.

Izveidots saraksts ar e–rēķinu sniedzējiem

Madara Reinika VID Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas projekta vadītāja

Strukturēta e–rēķina izveides nosacījumi (t. sk. datnes struktūru raksturojošā informācija un izmantojamie elementi) jau ir noteikti Latvijas nacionālajā standartā un netiks noteikti citā normatīvajā regulējumā.

VID sadarbībā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA) ir izveidojusi sarakstu ar e–rēķinu pakalpojuma sniedzējiem, kas ir gatavi sniegt atbalstu strukturētu elektronisku rēķinu ieviešanā.

Ja uzņēmumam jau ir grāmatvedības sistēma, aicinām uzrunāt tās izstrādātāju vai uzturētāju par iespējām pilnveidot risinājumu, ievērojot standartu «Elektroniskie rēķini. 1. daļa: Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis».

E–rēķinu datus nav plānots iesniegt reāllaikā. Periods, cik ilgā laikā šie dati būs iesniedzami VID, tiks ieviests normatīvajā regulējumā, kurā būs noteikta vienota pieeja datu nodošana VID.

Pesimismam nav pamata!

Dainis Gašpuitis SEB bankas ekonomists

2025. gads būs labāks, tomēr jāskatās uz globālo ekonomiku. Arvien lielāka uzmanība jāpievērš rēķiniem, jo palielinās krāpniecības apjomi, īpaši attiecībā uz grāmatvežiem. Vadības līmenī jāgatavojas , ka var būt pārrāvumi sakaros, internetā, ģeopolitiskā situācija ietekmē ekonomiku.

Visdrīzāk, ka nodokļu palielināšana sagaida visu Eiropu. Apstrādes rūpniecībā saglabājas lejupslīde, optimistiskāk ir pakalpojumu sfērā, tomēr arī tur izaugsme neliela, bet stabila. 2025. gadā saglabāsies un pieaugs nepastāvība tarifu, nodokļu un izmaksu ziņā. Piemēram, ja Ķīnas un ASV attiecības saasināsies, tad Ķīna gribēs realizēt preces Eiropā, kas radīs problēmas Eiropas uzņēmumiem.

Degvielas cenas pasaulē pazeminās, kas var radīt papildu apgrūtinājumu Krievijai turpināt karu, tomēr gāzes cenās ir ļoti neliels, bet pieaugums.

Inflācija Eiropā patlaban ir normas robežās un centrālās bankas var uzsākt likmju mazināšanu, kā rezultātā palielināsies patēriņš un ekonomikas atgūšanās, tas ir iemesls pozitīvam skatam uz 2025. gadu.

Eiropas dienvidos ekonomikas izaugsme ir spēcīgāka, īpaši Spānijā, to veicinām arī mēs, ceļošana un tūrisms kopumā dod pozitīvu ietekmi izaugsmei.

Kopumā ņemot, mūsu situācija nav slikta. Nav daudz valstu ES, kas būtu tik labā situācijā kā Latvija, tomēr mums neiet tik labi kā Lietuvai, bet nav arī tik slikti kā Igaunijai. Lai gan tās nozares, uz kurām cerējām, — transports, loģistika — nedeva cerēto, nav pamata pesimismam. Inflācija Latvijā būtiski samazinājusies, tomēr jārēķinās, ka tuvākajos mēnešos inflācija palielināsies un var sasniegt pat 2% vai 3%, pakalpojumiem — pat 5%. Plānoju, ka pie izaugsmes atgriezīsimies 2025. gada vidū. 

Iedzīvotāju vidējā alga palielinās vidēji par 9%, to redzam pēc tā, ka kontos uzkrājas nauda. Lietuvā iedzīvotāji vairāk tērē, jo ekonomiskā situācija labāka un cilvēki jūtas drošāk, Igaunijā tērē mazāk nekā Latvijā, kas atkal saistīts ar ekonomisko situāciju.

Darbaspēka problēmas arvien pieaugs, spiediens uz darba devējiem par samaksu arī pieaugs, cilvēku skaits darbaspējīgā vecumā samazināsies. Mums ir demogrāfijas problēma, bet mēs neesam unikāli, nevienā ES valstī nav pozitīvas tendences demogrāfijā. Samazinājums darba tirgū ir ļoti straujš, cilvēkiem pirmspensijas vecumā grūti atrast darbu, bet tas ir mūsu uzdevums, noturēt šos cilvēkus pēc iespējas ilgāk darba tirgū.

Pašnodarbinātajiem nodokļos būs jāmaksā vairāk

Dr. oec. Inguna Leibus LBTU Ekonomikas un finanšu institūta profesore

Runāšu par pašnodarbinātajiem. Uzņēmumu grāmatvedības galvenais uzdevums ir patiesas informācijas sniegšana finanšu pārskatā, bet mazajiem uzņēmējiem — pašnodarbinātajiem — uzskaite, kas nodrošina pareizi aprēķinātus nodokļus. Ir vairākas izmaiņas, kas stājas spēkā 2025. gadā un skar pašnodarbinātos.

Mazajiem uzņēmējiem datu drošība ir pašu atbildība, jādomā, kā glabāt dokumentus, pāriet uz elektroniskiem dokumentiem. Arī strukturētie elektroniskie rēķini attiecas uz mazo biznesu. 2025. gadā tie ir obligāti visiem, kuri iesniegs rēķinus budžeta iestādēm, piemēram, pašvaldībām, iepirkumiem. Vienkāršākais risinājums — ģenerēt e–rēķinu portālā Latvija.lv, bet pirms tam jābūt noformētam e–parakstam un e–adresei. Tas nav sarežģīti, bet, ja pats pašnodarbinātais netiek galā, aicinu ņemt talkā bērnus un mazbērnus.

Pašnodarbinātā VSAOI likmes 2025. gadā nemainās, joprojām tās ir 31,7% no minimālās algas un/vai 10% no pārējā ienākuma. Iemaksas rēķina no katra mēneša ienākuma, izņēmums lauksaimniekiem un autoriem — viņi 10% maksājumu rēķina no gada peļņas! Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī pārsniegs minimālās algas apmēru (740 eiro), VSAOI maksājums palielināsies par 8,43 eiro mēnesī.

VSAOI palielinājumu kompensēs IIN samazinājums, kas būs ikvienam IIN maksātājam, kas varēs piemērot neapliekamo minimumu un kura ienākumi nepārsniegs 48 000 eiro gadā. Pašnodarbinātajiem ar lielākiem ienākumiem gan jārēķinās — 2025. gadā nodokļos būs jāmaksā vairāk, jo IIN likmes ir palielinātas. Lielāki nodokļi būs arī tiem, kuriem saimnieciskā darbība ir papildu ienākums, jo viņi nevarēs izmantot samazinājumu, ko dos neapliekamais minimums.

Saglabāta iespēja maksāt samazināto patentmaksu, kas ir fiksēts nodoklis 17 eiro gadā vai 9 eiro pusgadā. To var izmantot, ja ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), 1. vai 2. grupas invaliditāte. MK 2021. gada 14. janvāra noteikumos Nr. 36 «Kārtība, kādā piemērojama samazinātā patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā» ir noteiktas saimnieciskās darbības jomas, kurās var izmantot šo vienkāršo risinājumu: amatniecība, apģērbu un apavu izgatavošana un labošana, sadzīves pakalpojumi mājsaimniecībām, floristika, privātie mājsaimniecības un mājas aprūpes pakalpojumi, piemēram, aukle, privātskolotājs, apkopējs, palīgs mājas darbos u.tml.

Arī MUN likme — 25% no apgrozījuma jeb ieņēmumiem, nav mainīta. Joprojām MUN nevar izvēlēties PVN maksātājs. Turklāt ļoti pozitīvi jāvērtē grozījumi PVN likumā, kas ļaus mazajam biznesam reģistrēties PVN reģistrā no 2025. gada, ja reģistrācijas slieksnis nav pārsniegts vairāk par 5000 eiro, kā arī norma, kas stāsies spēkā no 2025. gada vidus — iespēja samaksāt PVN par no citām valstīm saņemtiem pakalpojumiem vai precēm, nereģistrējoties par PVN maksātāju. Līdz ar to arvien vairāk mazie uzņēmēji varēs izmantot MUN plusus, kas ir ievērojami vienkāršāka grāmatvedība un nodokļa aprēķināšana: vienkāršs žurnāls, turklāt tas nav nepieciešams, ja izmanto bezskaidras naudas norēķinus, viegli prognozējams MUN apmērs. Ļoti vienkārša ir arī nodokļa deklarēšanas kārtība un samaksa. Personīgie izdevumi nav ierobežoti. Atsevišķos gadījumos nodoklis var būt mazāks nekā vispārējā gadījumā. Turklāt lielāks apgrozījums nozīmē arī labāku sociālo apdrošināšanu, jo kā VSAOI tiek novirzīti 80% no MUN. Arī VID statistika uzrāda MUN maksātāju skaita palielinājumu. Tomēr MUN maksāšana var nebūt piemērota pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par minimālo algu un kuriem ir būtiski IIN atvieglojumi. Lai izdarītu pareizo izvēli, ieteicams aprēķināt nodokļu maksājumus atbilstoši katram nodokļu režīmam!

Darba likums ir atvērts grozījumiem

Mg. oec. Laila Kelmere Grāmatvede, sertificēta nodokļu konsultante, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente, LBTU un Ekonomikas un kultūras augstskolas viesdocente

2024. gada 22. novembrī stājās spēkā MK noteikumi Nr. 730 «Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība». Jaunie MK noteikumi ir izstrādāti, lai izpildītu Direktīvas 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā prasības. Plānots minimālo algu palielināt par 40 eiro ik gadu. Savukārt uzņēmējdarbības riska nodeva 0,36 eiro par darbinieku 2025. gadā paliek nemainīga.

Labklājības ministrija ir izstrādājusi grozījumus Darba likumā. Piedāvātā redakcija likuma 70. pantam «Darba samaksas izmaksas veids»: «Darba samaksa aprēķināma un izmaksājama bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu. Darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu skaidrā naudā tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir noteikti vienojušies.»

Rosināts mainīt arī 74. pantu piedāvājot darba devējam tiesības samazināt līdz 70% atlīdzību par dīkstāvi, kas dīkstāve ilgst vairāk par piecām darba dienām pēc kārtas. Savukārt darbiniekam, kurš nepiekrīt minētajam atlīdzības samazinājumam, būtu tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot likuma 100. panta pirmajā daļā noteikto termiņu, ja dīkstāve ilgst vairāk par četrām nedēļām pēc kārtas.

Grozījumi paredz darbiniekam tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot uzteikuma termiņu, ja darba algas izmaksas kavējums ir ilgāk nekā divas nedēļas pēc darba algas izmaksai noteiktā laika.

Savukārt, ja darba līgumā, kas noslēgts uz noteiktu laiku, nav noteikts beigu termiņš, darba devējam būs pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par gaidāmo darba tiesisko attiecību izbeigšanos laikus, bet ne vēlāk kā trīs dienas iepriekš.

Izmaiņas paredzētas arī attiecībā uz virsstundu darbu, ja darbinieka kopējais nostrādātais laiks mēneša ietvaros nepārsniedz mēneša normālo darba laiku. Rosināts, ka darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, puses varēs vienoties par ilgāku darba laika uzskaites periodu, taču tas nevarēs pārsniegt trīs mēnešus. Darba devējam paredzēts pienākums iepazīstināt darbiniekus ar darba grafiku ne vēlāk kā divas nedēļas pirms tā stāšanās spēkā. Ja pēdējo sešu mēnešu laikā darbinieka vidējais nostrādāto stundu skaits mēnesī sasniedz normālo darba laiku, tad pēc darbinieka pieprasījuma uzskatāms, ka viņam ir noteikts normālais darba laiks.

Personas datu apstrāde grāmatvedībā

Aldis Maldups Zvērināts advokāts, datu aizsardzības speciālists

Personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz tieši vai netieši identificētu vai identificējamu fizisko personu (datu subjektu). Aizsargājamie dati grāmatvedībā ir personas dati, komercnoslēpums, konfidenciālā informācija un profesionālais noslēpums.

Personas datu apstrāde grāmatvedībā ir svarīga un atbildīga. Ārpakalpojuma grāmatveža statuss jeb loma var būt divējāda: apstrādātājs, kas sniedzot pakalpojumu, darbojoties klienta uzdevumā (piemēram, darba algu aprēķināšana, nodokļu deklarāciju sagatavošana, grāmatvedības pakalpojumi), un kā pārzinis, darbojoties kā neatkarīgs eksperts; NILLTPFN likuma prasību ievērošana; attiecībā uz to personas datu apstrādi, kas nepieciešama saziņai ar klientu pakalpojumu sniegšanas laikā.

Vispārējās drošības prasības personas datu apstrādē jāievēro ikvienam un jāpiemeklē atbilstīgi tehniskie un organizatoriskie drošības pasākumi. Lai to varētu izvērtēt, ņem vērā sagaidāmos riskus, apstrādes raksturu, datu apjomu, drošības pasākumu īstenošanas izmaksu samērīgumu.

Pienākums nodrošināt datu aizsardzību ir gan pārzinim, gan apstrādātājam. Pārzinis (klients) izvēlas tikai tādu apstrādātāju, kas sniedz pietiekamas garantijas, ka tiks nodrošināta Datu regulas prasību izpilde un personas datu aizsardzība. 

Grāmatvedības likums paredz rakstveida vienošanās slēgšanu ar ārpakalpojuma grāmatvedi, kurā ietvertas prasības un atsevišķs līgums datu apstrādei, kas var būt kā pielikums sadarbības līgumam, kur ir skaidri fiksēti publicētie darījuma noteikumi un minimālās prasības datu apstrādes līguma saturam ar klientu: līguma priekšmets (identificēti grāmatveža sniegtie pakalpojumi), datu apstrādes ilgums, apstrādes raksturs un nolūks, personas datu veidi, datu subjektu kategorijas, klienta pienākumi un tiesības, atbildības tvērums un ierobežojumi, klienta atbildība par sniegto datu pareizību un tiesībām apstrādāt datus.

Pēc pakalpojumu sniegšanas pabeigšanas pēc klienta izvēles dzēš vai atdod visus personas datus un dzēš esošās kopijas, ja tiesību aktos nav paredzēta personas datu glabāšana.

Klientam ir tiesības veikt revīzijas (auditus) par datu apstrādi. Klientam jābūt pieejamai informācijai, kas apliecina, kā tiek īstenota datu drošība, jābūt iekšējām procedūrām par datu apstrādi (iekšējie noteikumi, privātuma politikas, līgumu papildināšana u.c.).

Ar ko sākt? Es ieteiktu iecelt atbildīgo darbinieku, konstatēt situāciju — apstrādes procesus, klientu specifiskās prasības, veikt «inventarizāciju» par klientu uzdevumā apstrādātajiem datiem. Kartēt datu apriti — zināt, kur dati tiek nodoti tālāk, glabāti, kas tiem piekļūst, pārliecināties par drošu IT risinājumu izmantošanu, droša datu uzglabāšanu.

Darba devējam rakstveidā jāinformē darba ņēmējus, kas ir aizsargājamā informācija (personas dati, komercnoslēpums, konfidenciālā informācija). Jābūt dokumentētam (līgumiskam) darbinieka konfidencialitātes pienākumam, kur darbiniekiem jāparedz beztermiņa pienākums neizpaust personas datus. Darba līgumā var paredzēt atbildību par konfidencialitātes pārkāpumu.

Grāmatvedības procesu digitalizācija ir svarīga

Ieva Liepiņa Zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante, SIA Ievas Liepiņas birojs īpašniece

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/970 (2023. gada 10. maijs) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu (Dokuments attiecas uz EEZ).

Darba samaksas pārredzamības direktīva², kuras pamatmērķis ir nostiprināt diskriminācijas aizlieguma principu un veicināt to, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem līdzvērtīgu darba samaksu, ir svarīga mums visiem. To izmantos lielie uzņēmumi, kuriem no 2025. gada jāsāk sagatavot ilgtspējas ziņojumi. Lielie nefinanšu uzņēmumi (kuru pamatdarbība nav saistīta ar finansējuma piešķiršanu) būs ieinteresēti sevi parādīt aizvien «zaļāk», savukārt, finansēšanas sektora sabiedrības (kuru pamatdarbība saistīta ar dažāda veida finansēšanas pakalpojumu sniegšanu), kļūs ieinteresētas kreditēt pēc iespējas «zaļākus» uzņēmumus.

Viens no aktuālajiem grāmatvedības jautājumiem nenoliedzami ir strukturētais elektroniskais rēķins. Varu apgalvot, ka tas nav nekas pārmērīgi sarežģīts, ieviešamajā rēķinu datu apmaiņas procesā grūtāk būs VID — milzīgs elektronisko rēķinu datu apjoms būs jāsaņem un jāuzglabā, ievērojot visus datu drošības standartus. Grāmatvedības procesu digitalizācija ir svarīgs un neizbēgams process, nākas apgūt jaunus elektroniskus rīkus, uzzināt, kur kas atrodas un kā tas darbojas. Nebaidieties lūgt palīdzību! 

Runājot par datu drošību, katram vajadzētu sākt ar to, ka grāmatvedības programmā pārbaudīt definētos lietotājus un tiem piešķirtās tiesības. Esmu pārliecināta, ka atradīsiet darbiniekus, kuri sen vairs uzņēmumā nestrādā un tiem vēl joprojām ir piešķirtas visplašākās piekļuves tiesības jūsu uzņēmuma finanšu datiem. 

Liela daļa grāmatvedības datorprogrammu piedāvā elektronisku attaisnojuma dokumentu (failu) pievienošanu grāmatojumiem. Faktiski visās programmās jau šobrīd ir pieejama iespēja izrakstīto rēķinu eksportam strukturētajā xml formātā. Sākotnēji tas neliekas ērti, bet nākotnē noteikti atvieglos grāmatveža darbu. Piemēram, strukturētā formā sagatavotu elektronisko rēķinu pakalpojumu vai preču saņēmējs varēs savā sistēmā importēt elektroniski, nebūs nepieciešams datus ievadīt manuāli.

Nominācijas GADA GRĀMATVEDIS 2024 laureāti noskaidroti!

Konferences noslēgumā kā ierasts tika paziņoti un sveikti 2024. gada laureāti nomināciju konkursā Gada grāmatvedis 2024.

Titula GADA GRĀMATVEDIS 2024 ieguvēja ir Sigita Valukevica, SILJA SIA galvenā grāmatvede. Par viņu kolēģi atsūtītajā pieteikumā rakstīja, ka Sigita ir «izcili rūpīga, lojāla, atbildīga, apzinīga, vienmēr jūtos droša, kad finanses ir Sigitas rokās».

Jau tradicionālās balvas «Par mūža ieguldījumu» — grāmatvedības nozares stiprināšanā, daudziem tik noderīgo padomu sniegšanā utt. — 2024. gada ieguvēja ir Linda Puriņa, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja, grāmatvedības eksperte! Viņa savu padomu nav liegusi plašajai lauksaimnieku saimei un citiem LLKIC apmeklētājiem. Linda Puriņa savā pašreizējā darbavietā ienāca 1997. gada 1. aprīlī, tā nu šis «joks» turpinās, apsveikuma runā minēja viņas kolēģi. 

Ar 2024. gada laureātēm tuvāk iepazīties varēsiet turpmākajos žurnāla Bilance numuros! 

Jums arī varētu interesēt:

• Ārpakalpojuma grāmatvežu tirgus — sadrumstalots, bet konsolidējas
• Ko no VID pārbaudes pasākumiem sagaida iesaistītās puses?