Dāvana vai ziedojums, reprezentācijas izdevumi vai reklāma?

Jaunais gads ir sācies, taču atmiņā vēl Ziemassvētku dāvināšanas laiks. Darba kolektīvos notika gada balles darbiniekiem, uzņēmumi rīkoja pasākumus sadarbības partneriem, kā arī nepieciešamība pēc ziedojumiem nebeidzas. Uzņēmuma grāmatvedim jāizvērtē katra veiktā izmaksa, skatot to no nodokļu piemērošanas aspektiem.* 

* Šai rakstā vairāki apskatītie piemēri attiecināmi uz izdevumiem 2024. gadā, jo no 2025. gada jāņem vērā izmaiņas nodokļu likumos. Piemēram, darba devēja dāvanu apmērs, ko neapliek ar IIN, 2025. gadā pieaug no 15 eiro līdz 100 eiro taksācijas gadā.

Dāvanas 

Civillikuma 1912. pants nosaka, ka dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Tātad dāvinājuma motīvs ir devība, dāvinātājam nav pienākuma dāvināt šo dāvanu apdāvinātajai personai. Ja darījumā pastāv kāds obligāts noteikums, kā rezultātā tiks pretī saņemts kāds labums, tad tas nav dāvinājums.

Piemēram, nosacījums grāmatvedim: ja gada pārskats tiks nodots līdz 1. martam, uzņēmums grāmatvedei dāvina dāvanu karti SPA centra apmeklējumam. Šajā gadījumā tā nav dāvana, bet gan prēmija par darbu, un tiks aplikta ar darbaspēka nodokļiem.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk — PVN likums) 1. panta 1. daļas 10. punkts definē terminu «mazas vērtības dāvana», proti, tā ir prece vai pakalpojums, kuru nodod bez atlīdzības un kura vērtība bez nodokļa vienam cilvēkam kalendāra gada laikā nepārsniedz 15 eiro, izņemot preci vai pakalpojumu, kas ir attiecināms uz reklāmas vai reprezentācijas izdevumiem. Savukārt minētā likuma 92. panta 1. daļas 8. punkts nosaka, ka priekšnodoklis ir aprēķinātā vai samaksātā nodokļa summas par iegādātajām precēm, kas izsniegtas kā mazas vērtības dāvanas vai preču paraugi.

Situācijas skaidrībai 1. tabulā attēlots, kā viena un tā pati lieta — pildspalva, kuras vērtība bez PVN ir 15 eiro, atkarībā no darījuma ekonomiskās būtības var atšķirties attiecībā uz piemērojamajiem nodokļiem.

1. tabula Pildspalva, kuras vērtība bez PVN ir 15 eiro

Darba devēja dāvana kā ar IIN neapliekams objekts

Saskaņā ar likuma «Par Iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — IIN likums) 9. panta 1. d. 32.¹ p., ar nodokli neapliek darba devēja dāvanu, kas taksācijas gada laikā nepārsniedz 15 eiro (no 2025. gada — 100 eiro). 

Darba devēja dāvana kā ar IIN apliekams objekts

Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība» 18.³ 3. punktu, darba devēja dāvanu, kas taksācijas gada laikā pārsniedz 15 eiro, apliek ar darbaspēka nodokļiem.

Nākamajā piemērā izskaidrošu, kādi grāmatojumi jāveic uzskaitē, ja darbiniekam uzdāvina lietu, kurai saskaņā ar PVN likumu tiek piemērots īpašais nodokļa piemērošanas režīms.

Atgādinu, ka darba devēja piešķirtās dāvanas neietekmē vidējās izpeļņas aprēķinu. Saskaņā ar Darba likuma 75. panta 1. daļu visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.

Prēmija ir atzinība mantiskā izteiksmē darbiniekam par labu un priekšzīmīgu darbu, savukārt dāvana ir darba devēja maksājums darbiniekam, kas tiešā veidā nav saistīts ar darbinieka paveiktā darba rezultātu. Prēmijas jāiekļauj darba samaksā, no kuras rēķina vidējo izpeļņu, bet piešķirtās dāvanas vidējo izpeļņu neietekmē.

Secinājums no minētā piemēra — dāvanas vērtība, kas pārsniedz 15 eiro taksācijas gada laikā, ir saistīta ar nodokļu aprēķiniem (attiecīgajā mēnesī palielina IIN un VSAOI), bet vidējās izpeļņas aprēķinos netiek iekļauta.

Ziemassvētku paciņas darbinieku bērniem

Saskaņā ar MK 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība» 18.³ 4. punktu, ar algas nodokli apliek darba devēja jebkurus tieši vai netieši dotos labumus darbiniekiem un viņa ģimenes locekļiem.

Tāpēc Ziemassvētku paciņas darbinieku bērniem būs ar ienākuma nodokļiem apliekams objekts, tikai atšķirība būs tajā, vai šie izdevumi tiks personificēti vai nē, attiecīgi vai būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vai iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).

Uzskatāmībai minēšu divus piemērus.

Dāvana fiziskajai personai, kas nav darbinieks

IIN likuma 8. panta 3. daļas 9. punkts nosaka ka, algas nodoklis jāmaksā par no komersantiem saņemtiem dāvinājumiem.

Līdz ar to par nodokļa nomaksu atbildīgs uzņēmums, kas dāvanu pasniedz, tas iemaksā budžetā IIN 23% apmērā no dāvanas vērtības.

Dāvana sadarbības partnerim — juridiskajai personai

Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk — UIN likums) 8. panta 2. daļas 3. punktu nodokļa maksātāja izdevumi dāvinājumiem nav saistīti ar saimniecisko darbību. 

Ziedojums vai dāvana

Dāvinājums ir uzskatāms par ziedojumu, ja saņēmējs ir sabiedriskā labuma organizācija (SLO), budžeta iestāde vai valsts kapitālsabiedrība, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas un ziedojums notiek, pamatojoties uz līgumu.

Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 9. pantā tiek noteikts, kas ir ziedojums:

UIN likuma 8. panta 2. daļas 4. punkts nosaka ka, pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita ziedojumus, izņemot ziedojumus, kuriem saskaņā ar likuma 12. panta pirmo daļu pienākas atvieglojums.

Sagatavojot pēdējo pārskata gada UIN deklarāciju vērtē, vai ziedojumam var piemērot vienu no trim UIN likumā dotajām metodēm atvieglojumiem ziedotājiem. 

Pirmā un otrā metode paredz, ka ziedotās summas neiekļauj taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ierobežojošā apmērā: 5% no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem vai 2% no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi. 

Savukārt trešā metode paredz atvieglojumu izmaksātajām dividendēm. Attiecīgi, ja pārskata gada laikā nav izmaksātas dividendes, tad atvieglojumu nevar piemērot.

Minētajā piemērā, ja atvieglojumu ziedojumam nevarēs piemērot, tad kopējā saldumu paciņu iegādes vērtība veidos ar UIN apliekamu objektu.

Saskaņā ar PVN likuma normām priekšnodoklis nav atskaitāms par precēm, kuras uzņēmums nav iegādājies savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tostarp par precēm, kas iegādātas, lai tās ziedotu. 

Ziemassvētku balles rīkošanas izdevumi

Saskaņā ar PVN likuma 92. panta 1. daļu priekšnodoklis ir aprēķinātā vai samaksātā nodokļa summa, ja preces iegādātas vai pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai. Līdz ar to izmaksas, kas radušās Ziemassvētku balles organizēšanā, nav saistītas ar apliekamu darījumu nodrošināšanu, tāpēc samaksāto PVN par šīm izmaksām nevarēs attiecināt uz priekšnodokli. 

Lai izvērtētu, vai balles rīkošanas izdevumi veidos ar UIN apliekamo bāzi, apskatīsim divas situācijas, proti, pirmā, kad balle tiek rīkota uzņēmuma darbiniekiem, un otra, kad balle tiek rīkota sadarbības partneriem.

Ziemassvētku balle darbiniekiem

UIN likuma 8. panta 2. daļas 7. punkts nosaka ka, pie uzņēmuma saimnieciskajiem izdevumiem pieskaita personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas pārskata gadā kopā ar reprezentācijas izdevumiem nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējas darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). 

Personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi ir izdevumi darbiniekiem paredzētu kolektīvu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumu nodrošināšanai un citi izdevumi darbinieku kolektīva motivēšanai, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar IIN apliekamajā bāzē (UIN likuma 8. panta 4. daļas 1. p.).

MK noteikumu Nr. 677 65. punkts nosaka, ka personāla ilgtspējas pasākumu izdevumos iekļauj izdevumus, kuri veikti darbinieku kolektīvo pasākumu nodrošināšanai (piemēram, uzņēmums organizē Ziemassvētku balli visiem darbiniekiem).

Nevienā normatīvajā aktā, ne arī VID metodiskajos materiālos, nav atrunāts, kādus tieši izdevumus drīkst iekļaut personāla ilgtspējas pasākumu izdevumos. Tāpēc pieņemam, ka tādi varētu būt izdevumi par telpu īri, ēdināšanu, pasākuma vadītāja nolīgšanu u.c. Līdz ar to visas izmaksas, kas radušās Ziemassvētku balles rīkošanā, t.sk. PVN, jāklasificē kā personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi.

Ziemassvētku balle sadarbības partneriem

Tāpat kā Ziemassvētku dāvanas, tā arī Ziemassvētku balles rīkošanu sadarbības partneriem klasificē kā reprezentācijas izmaksas, jo tās nodrošina uzņēmuma prestiža veidošanu un uzturēšanu sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Attiecīgi, kādi tieši izdevumi veidos šīs izmaksas, būs atkarīgs no izvēlētā balles formāta.

Reprezentācijas izdevumi

PVN likuma 100. panta 1. daļa nosaka, ka no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 60% no nodokļa par reprezentācijas vajadzībām iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar publisku konferenču, pieņemšanu un maltīšu rīkošanu, kā arī reģistrētu nodokļa maksātāju reprezentējošu priekšmetu izgatavošanu.

Pie uzņēmuma saimnieciskajiem izdevumiem pieskaita personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas pārskata gadā kopā ar reprezentācijas izdevumiem nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējas darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksātas VSAOI. 

Ar UIN apliekamajā bāzē var neiekļaut tikai tos reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas nepārsniedz noteikto ierobežojumu, ja šie izdevumi uzskaitē tiek nodalīti no citiem izdevumiem (UIN likuma 8. panta 2. daļas 7. punkts, 3. daļa). Piemēram, uzskaitē varētu izdalīt divus operāciju kontus, proti, viens varētu būt septītās grupas konts 724x «Reprezentācijas un PIP izdevumi 5% robežās» un otrs būtu astotās izmaksu kontu grupas konts 874x «Reprezentācijas un PIP izdevumi virs 5% robežas».

Reprezentācijas izdevumu un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumu apmērā iekļauj to PVN summas daļu, kura samaksāta par minētajiem izdevumiem un nav iekļauta priekšnodoklī (MK 2017. gada 14. novembra noteikumu Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi» 61.2. punkts).

Saskaņā ar UIN likuma 8. panta 6. daļu reprezentācijas izdevumi ir:

1) izdevumi nodokļa maksātāja prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī;

2) izdevumi darījumu partneru un sadarbības partneru uzņemšanai un maltīšu rīkošanai;

3) izdevumi par mazvērtīgiem priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu un tiek izplatīti, lai popularizētu nodokļa maksātāju;

4) nodokļu maksātāja dāvanu kartes pasniegšana reprezentācijas pasākumos.

Reprezentācijas izdevumi un IIN

MK noteikumu Nr. 677 68. punkts nosaka, ka, ja reprezentācijas mērķiem izmanto mazvērtīgu priekšmetu, kura vērtība nepārsniedz 20 eiro, nav jāidentificē persona, kura to saņem. Ja reprezentācijas priekšmeta vērtība pārsniedz 20 eiro, tas netiek uzskatīts par mazvērtīgu priekšmetu un minētos izdevumus neatzīst par saistītiem ar saimniecisko darbību, ja netiek veikta priekšmetu saņēmušās personas identificēšana un IIN samaksa.

2. tabula Izdevumu klasificēšana reprezentācijas priekšmetiem, ja tie netiek dāvināti reklāmas kampaņas ietvaros

Avots: VID metodiskie materiāli

Reprezentācijas izdevumi finanšu pārskatā

Sagatavojot sabiedrības gada pārskatu saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, reprezentācijas izmaksas norāda finanšu pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī «Administrācijas izmaksas».

Reklāmas izdevumi

Reklāmas definīcija:

Reklāmas izdevumi ir:

• bukleti, katalogi ar uzņēmuma zīmolu;
• pakalpojumu reklamējoša sludinājuma ievietošana masu medijos un sociālajos tīklos;
• izdevumi pasākumu organizēšanai, kuros popularizē preces vai pakalpojumus.

UIN likuma 8. panta 7. daļa nosauc izdevumu veidus, kurus neatzīst kā ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus un kā reprezentācijas izdevumus, bet netieša veidā mēs tos saprotam, ka tie ir reklāmas izdevumi un tie ir attiecināmi uz saimnieciskās darbības izdevumiem: 

3) izdevumi par priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu, kuri tiek pievienoti precei, lai veicinātu pieprasījumu pēc tās, un kuru vērtība pārsniedz 70 eiro, bet nepārsniedz 5% no reklāmas kampaņas ietvaros reklamētās preces vērtības;

4) izdevumi par nodokļu maksātāja paša izsniegtu dāvanu karti, kura tiek piedāvāta nodokļa maksātāja rīkotā publiskā reklāmas kampaņā, kuru varēs izmantot tikai nodokļa maksātāja tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā, attiecināmi uz saimnieciskās darbības izdevumiem.

Reklāmas izdevumi finanšu pārskatā

Sagatavojot sabiedrības gada pārskatu, saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, reklāmas izdevumus norāda finanšu pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī «Pārdošanas izmaksas».

Nobeiguma secinājumi

1. Attiecībā uz mazvērtīgiem priekšmetiem (arī paša nodokļu maksātāja dāvanu kartes), kuru vērtība nepārsniedz 20 eiro, jāvērtē darījuma ekonomiskā būtība, nodalot reklāmas pasākumu no reprezentācijas pasākuma. 
2. Priekšnodokļa atskaitīšanai par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem jāņem vērā vispārīgie nosacījumi, kas minēti PVN likuma 92. panta pirmajā daļā, proti, priekšnodoklis ir atskaitāms, ja preces iegādātas vai pakalpojumi saņemti ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai. Līdz ar to nodokļa rēķinā norādīto nodokli par precēm un pakalpojumiem darbinieku atpūtai, personiskajām vajadzībām, ēdināšanai, veselības uzlabošanai, izklaides pasākumiem neatskaita kā priekšnodokli.
3. Ja attiecīgais priekšmets popularizē uzņēmuma preci vai sniegto pakalpojumu, tad tie būs reklāmas izdevumi, bet, ja popularizē pašu uzņēmumu, tad tie būs reprezentācijas izdevumi.

Jums arī varētu interesēt:

• Līzinga darījumu atspoguļošana grāmatvedības uzskaitē
• Ko svarīgi ievērot, reģistrējoties PVN maksātāju reģistrā?
• Skaidras vai bezskaidras naudas avansa norēķinu uzskaites kārtība un darījumi ar uzņēmuma bankas kartēm