Kad uzņēmums vairs nav PVN maksātājs… Gadās arī tā

Praksē uzņēmumi biežāk saskaras ar situāciju, kad ir jākļūst par reģistrētu nodokļa maksātāju, t.i., jāreģistrējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā. Jāatceras, ka jēdziens «reģistrēts nodokļa maksātājs» ir definēts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. pantā un gadījumos, kad to lietojam, runa ir tieši par PVN maksātāju.

Tomēr var būt arī pretēja situācija, un uzņēmums tiek izslēgts no PVN maksātāju reģistra.

Kad tas notiek un vai rodas arī kādi papildu pienākumi attiecībā uz maksājumiem vai deklarāciju iesniegšanu? 

VID izslēdz reģistrētu nodokļa maksātāju no VID PVN maksātāju reģistra, ja ir iestājies kāds no šiem apstākļiem:

Tas var būt gadījumos, kad uzņēmumam ir mainījusies darbības specifika. Piemēram, vairs netiek saņemti pakalpojumi no Eiropas Savienības vai trešo valstu darījumu partneriem, kad iekšzemes nodokļu maksātājs ir atbildīgs par PVN samaksu. Iespējams, ir samazinājies realizācijas apjoms un vairs netiek sasniegts obligātais reģistrācijas slieksnis. Varbūt uzņēmumam ir vairāki darbības veidi, ir gan ar PVN apliekamie, gan nepaliekamie darījumi un ir izmainījusies proporcija par labu neapliekamajiem darījumiem, bet apliekamo darījumu apjoms nesasniedz obligāto reģistrācijas slieksni.

Katra situācija ir jāvērtē individuāli, arī paredzot nākotnes attīstības perspektīves, un tikai tad jāpieņem lēmums par izstāšanos no PVN maksātājiem.

Jāņem vērā, ka tas uzliek arī noteiktus pienākumus, nevis tikai atbrīvo no ikmēneša vai ik ceturkšņa deklarācijas iesniegšanas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk — PVN likums) 73. pants paredz, ka no PVN maksātāju reģistra izslēdz, ja:

Kā varam secināt divās pēdējās situācijās, reģistrēts nodokļu maksātājs tīši vai netīši ir veicinājis apstākļus, kas ir noveduši pie izslēgšanas no PVN maksātāju reģistra. Iespējams, pie vainas ir pat tāds «it kā sīkums» kā savlaicīgi neiesniegta taksācijas perioda deklarācija vai nepamanīts atgādinājums par papildus informācijas iesniegšanu sarakstē ar VID utt.

Manuprāt, ir ļoti svarīgi katra uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentos izstrādāt korektu, tieši konkrētā uzņēmuma saimnieciskās darbības specifikai atbilstošu dokumentu aprites shēmu. Noteikt atbildīgās personas un termiņus, kad dokumenti jāiesniedz grāmatvedībā, kurš ir atbildīgais par nodokļu deklarāciju sagatavošanu, apstiprināšanu un iesniegšanu EDS. Tāpat svarīgi savlaicīgi aktualizēt e–pastu sarakstei ar VID un atbildīgās personas par informācijas sniegšanu.

Uzņēmuma īpašniekiem arī jāizvērtē, kam uztic sava uzņēmuma vadību, jo izslēgšana no VID PVN maksātāju reģistra var notikt: 

• ja reģistrēta nodokļa maksātāja — juridiskās personas amatpersona vai reģistrēts nodokļa maksātājs — fiziskā persona ir iekļauta riska personu sarakstā,
• reģistrēts nodokļa maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu.

Ja ir mainītas uzņēmuma amatpersonas (valde), ļoti iespējams, ka VID vēlēsies saņemt papildu informāciju. Svarīgi to sniegt situācijai atbilstošu un norādītajos termiņos.

Tāpat jāņem vērā arī vēl viens svarīgs aspekts un, proti, — vai uzņēmumā patiešām reāli notiek saimnieciskā darbība, vai uzņēmums pastāv, bet, diemžēl, jau gatavojas pārtraukt darbību un uzsākt likvidāciju. PVN likumā ir paredzēta izslēgšana no PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts nodokļa maksātājs vismaz sešus iepriekšējos kalendāra mēnešus nodokļa deklarācijās nav norādījis nevienu darījumu.

Arī šajā gadījumā uzņēmums saņem VID rakstveida brīdinājumu, kurā tiek informēts par iespējamu izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra, vienlaikus aicinot reģistrēto nodokļa maksātāju sniegt rakstveida skaidrojumu par minētās situācijas faktiskajiem apstākļiem. Uzņēmumam ir laiks 20 darba dienas pēc brīdinājuma saņemšanas iesniegt pieprasīto informāciju un paskaidrot, kāda ir reālā situācija un turpmākās darbības iespējas.

Būtiski pārliecināties, vai uzņēmuma juridiskā adrese tiešām ir tā vieta, kur var sastapt uzņēmuma amatpersonas, saņemt pasta sūtījumus. Varbūt no uzņēmuma dibināšanas brīža ir notikušas pārmaiņas un ir nepieciešams atjaunot datus Uzņēmumu reģistrā atbilstoši reālajai situācijai. 

Ja uzņēmums ir izslēgts no PVN maksātāju reģistra, neatkarīgi no tā, vai izslēgšana ir bijusi uzņēmuma brīvprātīga izvēle vai notikusi pēc VID iniciatīvas, noteiktos termiņos ir jāiesniedz EDS «Paziņojums par PVN samaksu», kā arī jāveic priekšnodokļa atmaksa budžetā.

Lai to izdarītu, uz izslēgšanas dienu ir jāveic inventarizācija, jāaprēķina grāmatvedības uzskaitē esošo krājumu un avansa maksājumu vērtības, pamatlīdzekļu bilances vērtības, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtās celtniecības objektu izmaksas, par ko ir atskaitīts priekšnodoklis.

Ja nodokļa maksātājs ir izslēgts no PVN maksātāju reģistra saskaņā ar likuma 73. panta pirmās daļas 4., 5., 6. vai 11. punktu vai trešo daļu, vēl pastāv iespēja novērst esošos pārkāpumus un atjaunoties vai atkārtoti reģistrēties VID par PVN maksātāju. To ir jāizdara 90 dienu laikā. Ja tas nav izdarīts, tad jāiesniedz paziņojumu par nodokļa samaksu, kurā aprēķināta valsts budžetā iemaksājamā nodokļa summa.

Ja nodokļa maksātājs ir izslēgts no VID PVN maksātāju reģistra saskaņā ar PVN likuma 73. panta pirmās daļas 1., 2. vai 12. punktu, tas 30 dienu laikā pēc izslēgšanas iesniedz paziņojumu par nodokļa samaksu, kurā aprēķināta valsts budžetā iemaksājamā nodokļa summa.

Papildus uzņēmumā jāizvērtē un jāaktualizē preču un pakalpojumu cenas, jo mainās pašizmaksas aprēķins, turpmāk PVN no piegādātāju rēķiniem būs jāpievieno preču vai pakalpojumu pašizmaksai.

Jums arī varētu interesēt:

• Ko svarīgi ievērot, sagatavojot PVN deklarācijas
• PVN likumā atvieglo prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem
• Vai vienmēr ir vienkārši izrakstīt PVN rēķinu?
• Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzētās iespējas