0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIBudžeta likumprojektu paketē valdība virza grozījumus UIN likumā kredītdevēju piemaksām

Budžeta likumprojektu paketē valdība virza grozījumus UIN likumā kredītdevēju piemaksām

Valdība 9. oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā". Tas paredz ar 2024. gadu noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un, lai novērstu nodokļa dubultu uzlikšanu, ņemot vērā arī taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru. Grozījumi arī paredz, ka ikgadēji samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk, neierobežotā laika periodā tiks ņemta vērā, aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs. Latvijas kredītiestādes 2023. gada pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Bankomats
Foto: Unsplash.com

Valdība 9. oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā". Tas paredz ar 2024. gadu noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un, lai novērstu nodokļa dubultu uzlikšanu, ņemot vērā arī taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru. Grozījumi arī paredz, ka ikgadēji samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk, neierobežotā laika periodā tiks ņemta vērā, aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Latvijas kredītiestādes 2023. gada pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Šādu situāciju ir izraisījusi virkne ārēju faktoru, piemēram, Eiropas Centrālās Bankas īstenotā procentu likmju paaugstināšanas politika, kas tiek veikta ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā. Savukārt, kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra publiskotais pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību 2022. gadā, arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, līdzīgi kā kredītiestādes, gūst ievērojamu peļņu no augstajiem procentiem par izsniegtajiem kredītiem.

Ņemot vērā augsto tirgus koncentrāciju kreditēšanas sektorā, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību finanšu sektora klientiem un augsto procentu likmju apstākļos ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, ar likuma grozījumiem cer nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā.

UIN likumā tiek precizēts arī regulējums attiecībā uz ilgstoši lietotiem reprezentatīvajiem automobiļiem, nosakot, ka ar UIN apliekamu objektu neveido degvielas un ekspluatācijas izdevumi, kas rodas, izmantojot reprezentatīvos automobiļus, kuri ir reģistrēti uzņēmuma nepārtrauktā valdījumā vai turējumā vairāk nekā 60 mēnešus. Grozījumi tapuši sadarbībā ar nozares pārstāvjiem pēc nozarē identificēto problēmu izvērtēšanas.

Grozījumi ir iekļauti 2024. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē, kas stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Lasiet arī: