Pašlaik procesus ekonomikā kopumā un komercsabiedrību līmenī lielā mērā nosaka SARS–CoV–2 un ar to saistītie ierobežojumi. Latvijā tie sākās 2020. gada martā. Tāpēc šajā rakstā 2020. gada dati tiks salīdzināti ar 2019. gada datiem, kad pandēmija vēl nebija sākusies.

Raksta mērķis ir izpētīt COVID–19 krīzes ietekmi uz Latvijas komercsabiedrību neto apgrozījumu, peļņu, kā arī pamatdarbības, ieguldīšanas darbības un finansēšanas darbības naudas plūsmas rādītājiem.

Pētījuma uzdevumi:

1. izpētīt krīzes ietekmi uz komercsabiedrību vidējo lielumu, izmantojot neto apgrozījuma pieauguma tempus;
2. analizēt peļņas un komerciālās rentabilitātes izmaiņas krīzes ietekmē 2020. gadā;
3. izpētīt pamatdarbības naudas plūsmas dinamiku pandēmijas laikā;
4. analizēt ieguldīšanas naudas plūsmas ietekmi uz uzņēmumu izaugsmi 2020. gadā;
5. konstatēt ārējās finansēšanas stāvokli pēc krīzes ierobežojumu ieviešanas, izmantojot finansēšanas naudas plūsmas datus;
6. salīdzināt atsevišķo rādītāju dinamiku savā starpā un izstrādāt pētījuma kopējos secinājumus.

Rakstā tiek aprēķināti vidējie rādītāji — aritmētiskie vidējie un mediānas, relatīvie rādītāji — rentabilitāte, viens naudas iegūšanas spējas koeficients (naudas plūsmas un apgrozījuma attiecība), viens izaugsmes finansēšanas spējas koeficients (ieguldīšanas naudas plūsmas un apgrozījuma attiecība), kā arī viens maksātspējas koeficients (finansēšanas naudas plūsmas un apgrozījuma attiecība). Tāpat tiek aprēķināti pieauguma tempi.

Pētījuma periods ir 2019.–2020. gads.

Pētījuma dati ir iegūti no 24 komercsabiedrību finanšu pārskatiem. Tikuši izmantoti gan gada pārskati, gan konsolidētie gada pārskati (koncernu gadījumos). Uzņēmumi tika atlasīti pētījumam, ja to finanšu pārskats bija viegli pieejams un saturēja naudas plūsmas pārskatu, kas diemžēl vairs nav obligāts visām Latvijas komercsabiedrībām. Pētījumā iekļautie uzņēmumi ir AS "DelfinGroup" koncerns, AS "Ditton Pievadķēžu rūpnīca", AS "Elko Grupa" koncerns, AS "HansaMatrix" koncerns, valsts SIA "Jaunais Rīgas teātris", likvidējamā AS "Kurzemes atslēga 1", SIA "Tet" koncerns, AS "Latvenergo" koncerns, AS "Latvijas Balzams", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvijas Jūras Medicīnas centrs", AS "Madara Cosmetics" koncerns, valsts SIA "Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris", AS "Moda Kapitāls", AS "Pillar Capital" koncerns, AS "Olainfarm" koncerns, AS "Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca", AS "SAF Tehnika" koncerns, AS "Sakret Holdings", AS "PATA Saldus" koncerns, AS "Siguldas Ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija", AS "Storent Investments" koncerns, AS "Valmieras stikla šķiedra" koncerns un AS "VEF".

1. Latvijas uzņēmumu finansiālais stāvoklis 2019. gadā

Pirms pievērsties pandēmijas ietekmei uz komercsabiedrību finanšu rādītājiem, jāizanalizē uzņēmumu stāvoklis pirms ierobežojumu ieviešanas. Pētījuma apkopotie dati par 2019. gadu atspoguļoti 1. tabulā.

1. tabula Pētījumā iekļauto Latvijas komercsabiedrību finanšu stāvokļa vidējie rādītāji, 2019. g.

Ar NA tabulā apzīmēts neto apgrozījums, ar π — tīrā peļņa, savukārt trīs nākamajās ailēs atrodamas pamatdarbības, ieguldīšanas darbības un finansēšanas darbības neto naudas plūsmas. Šie visi rādītāji ir izteikti eiro. Savukārt nākamie četri rādītāji ir koeficienti (finanšu stāvokļa relatīvie rādītāji). π/NA šajā pētījumā apzīmē komerciālo rentabilitāti ROS, kura, kā norāda apzīmējums, tiek aprēķināta, dalot tīro peļņu ar neto apgrozījumu. Ar NPNA tiek apzīmēta naudas plūsmas un apgrozījuma attiecība (to aprēķina, dalot pamatdarbības neto naudas plūsmu ar neto apgrozījumu). INPNA apzīmē ieguldīšanas darbības neto naudas plūsmas un neto apgrozījuma attiecību, kamēr FNPNA — finansēšanas darbības neto naudas plūsmas un neto apgrozījuma attiecību.

Saskaņā ar neto apgrozījuma datiem lielākais uzņēmums starp pētītajiem ir AS "Elko Grupa" koncerns, kura ieņēmumi sastādīja gandrīz 1,7 miljardus eiro. Tam seko AS "Latvenergo" koncerns un AS "Latvijas Gāze". Sakarā ar to, ka lielo komercsabiedrību nav daudz, aritmētiskais vidējais apgrozījums ir daudz lielāks par mediānu, kura sastāda gandrīz 13 miljonus eiro, norādot uz tipiskāko ieņēmumu līmeni šajos uzņēmumos.

Analizējot tīro peļņu, var konstatēt, ka lielākā peļņa 2019. gadā starp šiem uzņēmumiem bija AS "Latvenergo" koncernam — 94 miljoni eiro, tam seko vēl divi citi koncerni SIA "Tet" un AS "Olainfarm". No 24 pētītajām komercsabiedrībām septiņas 2019. gadā strādāja ar zaudējumiem, pārējās — ar peļņu. Arī peļņas mediāna ir daudzkārt mazāka par aritmētisko vidējo. Šajā rakstā tipisks pētītais uzņēmums strādāja ar peļņu 143 tūkstošu eiro apmērā.

Salīdzinot tīro peļņu ar pamatdarbības neto naudas plūsmu, var skaidri novērot, ka gan aritmētiskais vidējais, gan mediāna norāda, ka pamatdarbības naudas plūsma ir ievērojami lielāka par tīro peļņu. Mediāna liecina, ka tipisks uzņēmums guva 556 tūkstošu eiro naudas plūsmu no savas pamatdarbības. Līdzīgi kā peļņas gadījumā, arī pamatdarbības naudas plūsma bija negatīva septiņās komercsabiedrībās.

Ieguldīšanas naudas plūsmas mediāna ir –611 235, kas liecina, ka tipisks pētītais uzņēmums 2019. gadā ir ieguldījis 611 tūkstošus eiro savā attīstībā. Gan aritmētiskais vidējais, gan mediāna finansēšanas darbības naudas plūsmas gadījumā ir negatīva, kas norāda uz to, ka tipiska komercsabiedrība ir atmaksājusi iepriekš no ārienes piesaistītos līdzekļus, nevis saņēmusi naudu.

Līdz šim tika analizēti uzņēmumu peļņas un naudas plūsmas absolūtie rādītāji, tomēr finansiālo stāvokli vislabāk raksturo tieši koeficienti, ar kuriem iespējams iepazīties 1. tabulas labajā pusē. Izlēcēju problēmas dēļ visu uzņēmumu analīzei tālāk tiks izmantota mediāna, nevis aritmētiskais vidējais. 2019. gadā tipisks uzņēmums nopelnīja 1,7 centus no viena ieņēmumu eiro. Savukārt vidējā pamatdarbības neto naudas plūsma sastādīja 8,3 procentus no neto apgrozījuma, vidēji viens uzņēmums bija ieguldījis savā attīstībā 4,2 procentus no ieņēmumiem. Lielākajai daļai komercsabiedrību finansēšanas darbības neto naudas plūsma ir negatīva, kas nozīmē, ka tās 2019. gadā ir vairāk atmaksājušas iepriekš no ārējiem avotiem piesaistīto finansējumu nekā saņēmušas to.

2. Krīzes ietekme uz komercsabiedrību neto apgrozījumu

Kā zināms, neto apgrozījums ir rādītājs, kas vislabāk raksturo uzņēmuma lielumu un var tikt salīdzināts makro līmenī ar iekšzemes kopproduktu. Protams, jāatceras, ka faktisko neto apgrozījumu vislabāk var salīdzināt ar IKP faktiskajās cenās, nevis salīdzināmajās. Covid–19 krīze mazināja iekšzemes kopproduktu daudzās nozarēs, tāpēc būtu jāsagaida arī ieņēmumu krišanās 2020. gadā, salīdzinot ar Latvijā pandēmijas neskarto 2019. gadu. Pētījumā iekļauto Latvijas komercsabiedrību finanšu stāvokļa vidējie rādītāji 2020. gadā atspoguļoti 2. tabulā. Neto apgrozījuma pieauguma temps apzīmēts ar tNA.

2. tabula Pētījumā iekļauto Latvijas komercsabiedrību finanšu stāvokļa vidējie rādītāji, 2020. g.

Kā 2. tabulā norāda negatīvā neto apgrozījuma pieauguma tempa mediāna, lielākajai daļai uzņēmumu ieņēmumi 2020. gadā samazinājās, salīdzinot ar 2019. gadu. Tipiski neto apgrozījuma kritums sastādīja 5,1 procentu. Šo apmēru var salīdzināt ar Latvijas IKP krituma tempu 2020. gadā, kas bija 3,6% (https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/ikp-gada, 2021). Tātad var secināt, ka krīze ir samazinājusi Latvijas komercsabiedrību lielumu.

Lielākie apgrozījuma pieauguma tempi tika novēroti AS "Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca" un AS "Pillar Capital" koncernam. Tomēr tie ir izlēcēji, kas jāanalizē ļoti piesardzīgi, un mediānu atšķirībā no aritmētiskā vidējā tie ietekmē minimāli. Kā bija gaidāms, lielākie samazinājuma tempi novēroti abos pētītajos teātros –64,4 un –60,8%, jo ārkārtējās situācijas laikā tie bija slēgti. Komercsabiedrībai ar lielāko neto apgrozījumu — AS "Elko Grupa" koncernam — tas pieauga par 13,8 procentiem. Savukārt tādām nozīmīgām akciju sabiedrībām kā "Latvenergo", "Latvijas Balzams" un "Latvijas Gāze" ieņēmumu samazinājums ir bijis lielāks nekā visu pētāmo uzņēmumu mediāna.

3. Peļņas un komerciālās rentabilitātes izmaiņas krīzes ietekmē

Balstoties uz visu pieejamo informāciju par Covid–19 krīzes ietekmi uz tautsaimniecību, var izvirzīt hipotēzi, ka būtu jāsamazinās gan peļņas absolūtajam lielumam, gan relatīvajam rādītājam — rentabilitātei. Lai to pārbaudītu, nepieciešams iepazīties ar 2. tabulas datiem.

Skatoties uz komerciālās rentabilitātes 2019. gada rādītājiem (1. tabula), kā arī 2020. gada skaitļiem (2. tabula), kļūst skaidrs, ka Latvijas uzņēmumu tipiskos rentabilitātes līmeņus un stāvokļus labāk raksturo mediāna, nevis aritmētiskais vidējais, kuru pārāk ietekmē izlēcēji (ekstrēmie novērojumi). Tādēļ jāsecina, ka 2020. gadā šajā pētījumā iekļautie uzņēmumi vidēji ir nopelnījuši 3,7 centus no viena ieņēmumu eiro. Salīdzinot ar 2019. gada rādītāju, kas ir 1,7 centi, var nonākt pie pārsteidzoša secinājuma, ka atšķirībā no neto apgrozījuma komerciālā rentabilitāte pandēmijas laikā ir pieaugusi.

Gan 2019., gan 2020. gadā no pētāmajām 24 komercsabiedrībām 17 uzņēmumi bija strādājuši ar peļņu, kamēr 7 (29%) — ar zaudējumiem. Zaudējumi abos gados bijuši AS "Ditton Pievadķēžu rūpnīca", likvidējamajai AS "Kurzemes atslēga 1", AS "Moda kapitāls", AS "Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca". 2020. gadā tām ir pievienojies AS "Hansa Matrix" koncerns, AS "Pillar Capital" koncerns un AS "Storent Investments" koncerns.

Pēdējā pētāmajā gadā augstākā peļņa absolūtā izteiksmē ir bijusi koncernam "Latvenergo" — 116 miljoni eiro, kamēr lielākā komerciālā rentabilitāte — AS "DelfinGroup" koncernam (63,2%). Arī abi teātri 2020. gadā strādājuši ar peļņu (Rīgas Krievu teātrim tā ir bijusi ievērojama, kamēr Jaunajam Rīgas teātrim minimāla).

4. Naudas plūsmu dinamika Latvijas uzņēmumos

Kā zināms, komercsabiedrības kopējā naudas plūsma tiek iedalīta trīs daļās — pamatdarbības, ieguldīšanas darbības un finansēšanas darbības naudas plūsmās. Šo plūsmu vidējos absolūtos lielumus 2020. gadā iespējams aplūkot 2. tabulā.

Iepazīstoties ar 2. tabulu un salīdzinot ar 2019. gada datiem 1. tabulā, var noteikt, ka kopumā pandēmija ir uzlabojusi uzņēmumu pamatdarbības naudas plūsmu. 2019. gadā tikai 17 komercsabiedrībām tā ir bijusi pozitīva, taču 2020. gadā tādu ir jau 21. Tikai trijās no pētītajām sabiedrībām ir negatīva pamatdarbības neto naudas plūsma. Tādēļ jāsecina, ka tipisks uzņēmums 2020. gadā ir ģenerējis naudu no savas pamatdarbības, kas ir vērtējams pozitīvi. Negatīva naudas plūsma no pamatdarbības ir bijusi tikai abiem teātriem, kuri visvairāk cieta no pulcēšanās ierobežojumiem, un likvidējamajai akciju sabiedrībai "Kurzemes atslēga 1".

Tas, ka pamatdarbības naudas plūsmas mediāna ir augstāka par peļņas mediānu (sk. 2. tabulā), bija sagaidāms, jo peļņa tiek aprēķināta, no naudas plūsmas atņemot pamatlīdzekļu nolietojumu, kā arī veicot vairākas citas korekcijas.

Ja uzņēmums vēlas attīstīties, ieguldīšanas darbības naudas plūsmai ir jābūt negatīvai. 2019. gadā divām komercsabiedrībām ieguldīšanas naudas plūsma ir bijusi pozitīva, kamēr 2020. gadā tādas ir jau trīs. Tās ir pārdevušas savus pamatlīdzekļus, un diez vai šāds uzņēmums ilgi var pastāvēt. Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsmas mediāna ir izmainījusies. 2019. gadā tā bija –611 tūkstoši, taču 2020. gadā tikai –447 tūkstošu eiro apmērā. Tādējādi jāsecina, ka lielākas nenoteiktības apstākļos komercsabiedrību ieguldījumi savā attīstībā ir kritušies.

Pamatdarbības pozitīvā naudas plūsma 2020. gadā pilnībā nosedz ieguldīšanas darbības negatīvo naudas plūsmu. Tas ir vērtējams pozitīvi (uzņēmumi veic savus ieguldījumus no iekšējā finansējuma un nav jāpiesaista ārējais finansējums) un norāda, ka lielākai daļai uzņēmumu ir izveidojusies brīvā naudas plūsma. 2019. gadā situācija bija pretēja — pamatdarbības naudas plūsma nenosedza veiktās investīcijas un brīvā naudas plūsma bija negatīva.

Finansēšanas darbības naudas plūsmas mediāna, tāpat kā gadu iepriekš, ir negatīva. Tādēļ jāsecina, ka vairākums komercsabiedrību ir atmaksājušas no ārienes piesaistīto finansējumu. 2019. gadā sešiem uzņēmumiem bija pozitīva finansēšanas naudas plūsma un 17 uzņēmumiem negatīva FDNP, bet 2020. gadā šī attiecība bija jau 5:18. Tas nozīmē, ka 2020. gadā ir izteiktāka ārējā finansējuma atmaksāšana. Vienīgais uzņēmums, kuram abos gados ir bijusi neitrāla finansēšanas darbības naudas plūsma (FDNP = 0), bija Jaunais Rīgas teātris. Turpretim Rīgas Krievu teātrī FDNP ir izteikti pozitīva. Šādu atšķirību var izskaidrot ar dažādām metodēm saņemto valsts subsīdiju atspoguļošanā.

Kopējo naudas plūsmu gan vislabāk var novērtēt pēc aritmētiskā vidējā, nevis mediānas, lai tiktu ņemts vērā fakts, ka lielākajiem uzņēmumiem ir arī lielākas naudas plūsmas. Kopējā naudas plūsma 2020. gadā nav būtiski mainījusies, vienīgi negatīvajās ieguldīšanas un finansēšanas naudas plūsmās ir notikusi pārdale par labu negatīvajai finansēšanas darbības neto naudas plūsmai.

Būtiski secinājumi var rasties arī no naudas plūsmu relatīvo rādītāju analīzes. Tie tiek atspoguļoti 2. tabulā. Pamatdarbības naudas plūsmas un neto apgrozījuma attiecības mediāna ir 0,112. Tas liecina, ka tipisks uzņēmums 2020. gadā ir ģenerējis naudu no iekšējiem avotiem 11,2 centu apmērā no viena ieņēmumu eiro. Jāatzīmē arī, ka rādītājs ir uzlabojies, salīdzinot ar 2019. gadu. Lielākā pamatdarbības naudas plūsma relatīvā izteiksmē ir akciju sabiedrībai "Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca", AS "Moda Kapitāls" un koncernam "Latvenergo".

Tipiska komercsabiedrība 2020. gadā ir ieguldījusi savā attīstībā 3,9 centus no viena neto apgrozījuma eiro. Par to liecina INPNA. Tas ir mazāk nekā 2019. gadā un vērtējams negatīvi. Pozitīva INPNA ir novērojama tikai AS "Madara Cosmetics" koncernam, AS "Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca" un AS "Storent Investments" koncernam.

Finansēšanas naudas plūsmas un neto apgrozījuma attiecības mediāna ir –0.040, kas liecina, ka vidēji uzņēmums ir atmaksājis iepriekš piesaistīto ārējo finansējumu saviem īpašniekiem un kreditoriem 4 centu apmērā no viena ieņēmumu eiro. Rādītājs pēc moduļa ir nedaudz palielinājies, salīdzinot ar 2019. gadu. Tādējādi jāsecina, ka pandēmijas ierobežojumu ietekmē komercsabiedrībām nebija jāpiesaista papildu finansējums no ārienes.

Secinājumi

Covid–19 apkarošanai noteiktie ierobežojumi 2020. gadā ir samazinājuši komercsabiedrību neto apgrozījumu un veiktās investīcijas. Savukārt peļņa, rentabilitāte un pamatdarbības naudas plūsma nav samazinājusies, tāpat ir pieaudzis ārējiem finansētājiem atmaksātās naudas apmērs. Tādēļ būtu ieteicams līdztekus jau lietotajām valsts atbalsta programmām ārkārtējās situācijas apstākļos (ja tāda būs) ieviest uzņēmumu ieguldījumu veicināšanas pasākumus, jo pastāv liels risks, ka investīciju sarukums 2020. gadā negatīvi atsauksies uz peļņu un naudas plūsmu nākotnē.

Izmantotās literatūras un avotu saraksts

1. Iekšzemes kopprodukts un pievienotā vērtība — gada dati. https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/ikp-gada Resurss apskatīts 2021. gada 9. augustā
2. 24 Latvijas komercsabiedrību 2019. un 2020. gada finanšu pārskati

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada septembra (477.) numurā.