Saudzējot uzņēmējdarbības vidi, likumdevējs likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību" (raksta pārpublicēšanas brīdī zaudējis spēku)  iekļāva pantu, kas nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Šis aizliegums ir saglabāts arī Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājās spēkā 2020. gada 10. jūnijā. Par šīm pazīmēm un par kreditora pieteikumu administratoram rakstīts Bilancē Nr. 5 (461), 2020. g. 

Ja tomēr šajā ārkārtējā situācijā darba devējs ir iesniedzis uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu un uzņēmumam ir pasludināts maksātnespējas process, tad darbiniekiem kā kreditoriem ir piemērojama īpaša aizsardzības kārtība, kuru piemērojot darbinieks var saņemt ātrāk naudas līdzekļus noteiktā apmērā nekā pārējie maksātnespējīgā uzņēmuma kreditori. Šo dokumentu sagatavošanā liela nozīme ir grāmatvedības uzskaites informācijai un dokumentiem. 

Šajā rakstā par darbinieku prasījumu sagatavošanu administratoram darba devēja maksātnespējas gadījumā.

Kur var uzzināt par maksātnespējas procesa pasludināšanu?

Par to, vai darba devējam ir pasludināts maksātnespējas process, būtu labi uzzināt no paša maksātnespējīgā uzņēmuma, tomēr ne vienmēr tā notiek. Praksē esmu saskārusies ar situācijām, kad darba devējs nepaziņo darbiniekiem par maksātnespējas pasludināšanu uzņēmumam, tāpēc ir lietderīgi zināt arī darbiniekiem, ka Maksātnespējas reģistrā bez maksas var:

• pārbaudīt, vai darba devējam ir pasludināts maksātnespējas process, — šim nolūkam nepieciešams zināt uzņēmuma nosaukumu un uzņēmuma reģistrācijas numuru;
• uzzināt maksātnespējas procesa sākuma datumu — tas ir svarīgi, lai Maksātnespējas likumā noteiktā laikā uzspētu iesniegt savu kreditora prasījumu administratoram;
• iegūt informāciju par maksātnespējīgā uzņēmuma jeb parādnieka maksātnespējas procesa administratoru, tai skaitā uzzināt administratora vārdu un uzvārdu, prakses vietas adresi, tālruņa numuru un arī elektronisko pasta adresi;
• iegūt informāciju par kreditoru sapulcēm.

Būtiska lieta, kas jāzina darbiniekiem, — pēc maksātnespējas pasludināšanas darba devēja pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta un darba devēja pārvaldes funkcijas pārņem maksātnespējas procesa administrators. Tas nozīmē, ka līdzšinējiem uzņēmuma vadītājiem vairs nav lemšanas tiesību, viņiem jānodod visi dokumenti maksātnespējas procesa administratoram, un, ja uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanas brīdī darbinieks vēl būs darba attiecībās ar savu darba devēju, tad atbrīvošanu no darba veiks maksātnespējas procesa administrators. Pēc uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanas visi jautājumi, kas saistīti ar darba attiecībām, jārisina ar maksātnespējas procesa administratoru.

Katrs maksātnespējas process ir individuāls. Administrators var turpināt jau uzsāktās darba attiecības ar uzņēmuma darbiniekiem, ja tas ir nepieciešams maksātnespējas procesā un nodrošina darba samaksas izmaksu par maksātnespējas procesā nostrādāto, un tās būs maksātnespējas procesa izmaksas, bet par nesaņemto darba samaksu, kas nopelnīta laikā, līdz darba devējam tika pasludināts maksātnespējas process, darbiniekam ir jāiesniedz kreditora prasījums.

Ja administrators lemj, ka nav lietderīgi turpināt maksātnespējīgā uzņēmuma saimniecisko darbību un attiecīgi arī nodarbināt darbiniekus, tad administratoram ir likumā noteiktas tiesības uzteikt darba līgumu.

Gadījumos, kad administrators uzsaka darba līgumu maksātnespējīgā uzņēmuma darbiniekiem, tas tiek noformēts rakstveidā, ievērojot Darba likumā noteikto, un par darba līguma uzteikuma tiesisko pamatu uzskata:

1. darbinieku skaita samazināšanu un
2. uzņēmuma likvidāciju.

Ja darbinieks noslēdzis darba koplīgumu, administratoram ir tiesības nepiemērot tā normas par darba līguma uzteikumu, tai skaitā ar uzteikumu saistītām izmaksām. Un juridiskās personas maksātnespējas procesā nepiemēro Darba likuma normas par kolektīvo atlaišanu.

Darbinieka aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā

Darbinieki maksātnespējas procesā ir īpaši aizsargāti kreditori — pret tiem ir labvēlīgāka attieksme, jo daļa vai pat atsevišķos gadījumos pilna darbinieka prasījuma summa, piemēram, par neizmaksāto darba algu, tiek segta no Maksātnespējas kontroles dienesta (bijusī Maksātnespējas administrācija, turpmāk — MKD) pārvaldītā darbinieku prasījumu garantiju fonda (turpmāk — DPGF).

Normatīvais regulējums, kas nodrošina darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā, ir šāds:

• Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra direktīva 2008/94/EK par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā;
• Maksātnespējas likums;
• Likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā";
• Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumi Nr. 995 "Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 995) — šie noteikumi attiecināmi uz maksātnespējas procesiem, kuri pasludināti no 2012. gada 1. janvāra.

Lai darbinieks saņemtu normatīvajos aktos noteikto aizsardzību un arī pienākošos naudas līdzekļus, darbiniekiem ir jāizdara mājas darbs — jāiesniedz kreditora prasījums.

Darbinieku prasījumu garantiju fonds

Šajā fondā lielākos naudas ieguldījumus būtībā veido paši uzņēmēji, veicot uzņēmējdarbības riska valsts nodevas maksājumus.

DPGF līdzekļus veido:

1. uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļa;
2. dāvinājumi un ziedojumi;
3. administratoru atgūtās summas.

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par nodrošinājumu darbinieku prasījumu apmierināšanai no DPGF līdzekļiem, kā arī par maksātnespējas jomu regulējošā likumā noteiktiem mērķiem katru gadu maksā ikviens darba devējs, kuram var pasludināt juridiskās personas maksātnespējas procesu vai pasludināt kredītiestādes maksātnespēju.

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu nemaksā darba devējs, kuram iestājies maksātnespējas gadījums. Ja maksātspēja ir atjaunota, nodevu samaksā pilnā apjomā arī par visu maksātnespējas gadījuma periodu.

Analizējot šī fonda ieņēmumu struktūru, secināms, ka laika periodā no 2003. gada līdz 2019. gadam 89% apmērā ieņēmumus veido uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļa, 11% apmērā administratoru atgūtās summas, savukārt dāvinājumu un ziedojumu, kas būtu novirzīti šī fonda ieņēmumos, nav.

DPGF fonda līdzekļus izlieto:

1. darbinieku prasījumu apmierināšanai darba devēja maksātnespējas gadījumā;
2. administratora atlīdzības samaksai par darbinieku prasījumu iesniegšanu;
3. juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta segšanai, ja tiesa pilnīgi vai daļēji atbrīvo darbinieku no maksātnespējas procesa depozīta samaksas Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos.

Darbinieka kreditora prasījums un tā iesniegšanas termiņš

Kad darba devējam ir pasludināts maksātnespējas process, darbiniekam patstāvīgi ir jāsagatavo un jāiesniedz maksātnespējas procesa administratoram savs kreditora prasījums. 

Saskaņā ar Maksātnespējas likumu kreditora prasījums jāiesniedz viena mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par darba devēja maksātnespējas procesa pasludināšanu. 

Ja darbinieks ir nokavējis kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu un nav iesniedzis viena mēneša laikā no dienas, kad ir pasludināts darba devēja maksātnespējas process, tad kreditora prasījumu var iesniegt administratoram — termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par darba devēja maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad noteiktā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns.

Visdrošāk darbiniekam ir sagatavot un iesniegt savu prasījumu viena mēneša laikā no darba devēja maksātnespējas pasludināšanas brīža, bet, ja kavējat, ieteikums — sazināties ar administratoru un precizēt, vai vēl varat to iesniegt.

Ja ir nokavēti visi kreditora prasījuma iesniegšanai noteiktie termiņi, tad darbinieks zaudē kreditora statusu un attiecīgi savas prasījuma tiesības pret maksātnespējīgo darba devēju.

Laba sadarbība ar grāmatvedi var palīdzēt ātrāk sagatavot šo kreditora prasījumu, jo būs nepieciešami aprēķini un dokumenti, lai darbinieks varētu pamatot savu prasījumu.

Pamatnosacījumi, sagatavojot kreditora prasījumu, ir tieši tādi paši kā jebkuram kreditoram, t.i., kreditora prasījumā ir jānorāda šāda informācija:

1. prasījuma pamatojums;
2. prasījuma veids, piemēram, darba samaksa, atvaļinājuma kompensācija, atlaišanas pabalsts, kaitējuma atlīdzība sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību;
3. prasījuma apmērs, atsevišķi minot galvenā prasījuma apmēru un blakusprasījumu apmēru, piemēram, darba samaksa pēc nodokļu nomaksas, jo prasījumu par nesamaksātiem nodokļiem, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli, sagatavos un iesniegs Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk — VID);
4. prasījuma rašanās laiks, piemēram, periods, par kādu darbinieks nav saņēmis darba samaksu;
5. vai darbinieks ir atzīstams par ieinteresēto personu Maksātnespējas likuma 72. panta izpratnē;
6. vai darbinieks atzīstams par tādu kreditoru, kura prasījuma tiesības ir atkarīgas no nosacījuma iestāšanās, kā arī prasījuma apmēru un datumu (ja tāds ir zināms), līdz kuram nosacījumam jāiestājas;
7. kontaktinformācija, tai skaitā elektroniskā pasta adrese, un ieteicams norādīt arī tālruņa numuru;
8. bankas konta numurs (norēķinu konts kredītiestādē).

Par to, kas ir kreditora prasījums un kā to sagatavot, ir aprakstīts iepriekš minētā Bilances numura 40.–43. lpp. Turpmāk par to, kas nepieciešams vēl papildus vai ir īpašs darbinieku kreditoru prasījumiem.

Kreditora prasījumam jāpievieno normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apliecināti prasījumu pamatojošo dokumentu noraksti. 

Izņēmuma gadījumā, kad pamatojošo dokumentu skaits ievērojami apgrūtina prasījuma iesniegšanu, darbinieks pirms prasījuma iesniegšanas, vienojoties ar administratoru, var neiesniegt pamatojošo dokumentu atvasinājumus, ja parādnieka (maksātnespējīgā uzņēmuma) rīcībā ir prasījumu pamatojošie dokumenti un starp parādnieku un kreditoru nav strīda par tiesībām. 

Šāda situācija var veidoties, ja bijušie uzņēmuma vadītāji ir nodevuši administratoram visus grāmatvedības dokumentus, tai skaitā dokumentus par darbiniekiem, un administrators var pārbaudīt gan dokumentāri, gan veicot aprēķinus, darbinieka kreditora prasījumā norādītos prasījuma pamatojumus (neizmaksāto darba algu, atvaļinājuma naudu u.tml.) un summas. Visbiežāk grāmatveži ir piesaistīti dokumentu nodošanas procesā, un šis ir brīdis, kad rūpīgi pārskatīt un nodot visus nepieciešamos dokumentus, lai palīdzētu darbiniekiem tikt galā par kreditoru prasījumu sagatavošanu. Grāmatveži izprot, kādi dokumenti ir nepieciešami, kā jāveic aprēķini un citas lietas, bet strādnieki — ne vienmēr, jo viņi ir speciālisti citās jomās, kur šādas zināšanas nav nepieciešamas.

Darbinieku prasījumu pamatojošie dokumenti, piemēram, ir:

• darba līgums;
• dokuments, kas apliecina darba tiesisko attiecību izbeigšanu;
• grāmatvedības izziņa vai galējais aprēķins;
• paziņojums par algas nodokli;
• izziņa par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;
• norēķinu konta izdruka, kas apliecina darba samaksas saņemšanu;
• spriedums par maksājumu, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām;
• u.c. dokumenti.

Ja kreditora prasījums pamatots ar tiesas nolēmumu, tad kreditors pievieno tiesas nolēmuma norakstu un citus prasījumu pamatojošus dokumentus.

Kreditora prasījumā darbinieks norāda, aprēķina un pamato visas savas prasības pret maksātnespējīgo darba devēju. Bet no DPGF tiek segti tikai noteikti darbinieka prasījumi, par to būs rakstīts turpmāk.

Ieteicams kreditora prasījumam pievienot aizpildītu veidlapu "Informācija par darbinieku prasījumiem", kas noteikta MK noteikumu Nr. 995 1. pielikumā (turpmāk arī veidlapa), ja prasījums vai tā daļa ir sedzama no DPGF. Maksātnespējas kontroles dienests iesaka šo pielikumu aizpildīt un iesniegt administratoram tad, kad administrators darbinieka kreditora prasījumu ir atzinis un iekļāvis kreditoru prasījumu reģistrā. Tomēr, ja darbinieks rūpīgi sagatavo kreditoru prasījumu un kopā ar to administratoram iesniedz arī aizpildītu veidlapu, prasījumu pamatojošos dokumentus un viss tajos ir kārtībā, tad tas veicina ātrāku dokumentu iesniegšanu MKD un attiecīgi ātrāk tiek uzsākta lietas izskatīšana, lai darbinieks saņemu līdzekļus no DPGF. 

Kad prasījums ir sagatavots, tas ir jāiesniedz maksātnespējas procesa administratoram:

• nosūtot to ierakstītā pasta sūtījumā uz maksātnespējas reģistrā norādīto administratora adresi vai
• personīgi iesniedzot to administratoram un palūdzot atzīmi par saņemšanu uz sava eksemplāra, lai būtu pierādījums, kādā datumā kreditora prasījums ir iesniegts.

Administratora lēmums

Administrators, saņemot kreditora prasījumu, pārbauda darbinieka prasījuma pamatotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām un 15 dienu laikā pēc attiecīgā kreditora prasījuma saņemšanas pieņem lēmumu pilnībā vai daļēji atzīt prasījumu vai arī pieņem lēmumu prasījumu neatzīt.

Ja administrators lēmis pilnībā atzīt prasījumu, tad šo prasījumu iekļauj kreditoru prasījumu reģistrā un nosūta šo informāciju kreditoram.

Piemēram, kreditoru reģistrā šī informācija varētu izskatīties šādi (sk. tabulu).

Maksātnespējīgā uzņēmuma nosaukums, reģ.Nr 40000000000, kreditoru prasījumu reģistrs

Administrators pilnībā vai daļēji neatzīst kreditora prasījumu, par kuru pastāv strīds starp parādnieku un kreditoru. Kreditora prasījumu, kas nodibināts ar tiesas nolēmumu, administrators var neatzīt vai daļēji atzīt tikai tad, ja ir pierādījumi par to, ka pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās parādnieks saistību izpildījis pilnībā vai daļēji.

Ja administrators, izskatot prasījumu, konstatēs, ka pietrūkst prasījumu pamatojošo dokumentu vai aprēķinos ir kļūda, tad noteikti aicinās kreditoru novērst konstatētos trūkumus, un tikai tad tiks pieņemts galējais lēmums atzīt pilnībā, daļēji vai neatzīt darbinieka prasījumu.

Pārbaudot kreditoru iesniegtos prasījumus, administrators pārbauda un salīdzina darbinieka norādīto informāciju ar maksātnespējīgā uzņēmuma grāmatvedības datiem. Ja grāmatvedības dati ir nodoti pilnīgi un tie saskan ar darbinieku kreditoru prasījumā norādīto informāciju, tad prasījuma pārbaudīšanas un atzīšanas process norit raiti. Bet, ja maksātnespējīgais uzņēmums nav nodevis administratoram grāmatvedības dokumentus, tad administratorus no darbiniekiem pieprasīs iesniegt dokumentus, kas pamato viņu iesniegtos prasījumus.

Ja administrators nolemj kreditora prasījumu neatzīt pilnībā vai atzīt daļēji, tad šo lēmumu administrators triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta darbiniekam elektroniski uz darbinieka prasījumā norādīto elektronisko pasta adresi.

Saskaņā ar Maksātnespējas likumu kreditors (darbinieks) ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par sava prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu viena mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

Ieteikums: ja zināms, ka uzņēmumam tiks pasludināts maksātnespējas process, tad grāmatvedībai jāpalīdz darbiniekiem ar pamatojošo dokumentu sagatavošanu, piemēram, izsniegt katram personīgo kontu par tādu periodu, lai varētu saprast par izmantoto/neizmantoto atvaļinājumu periodu u.tml. Vai otrs variants, zinot, ka vadītājiem ir jānodod grāmatvedības dokumenti, pārskatīt un sakārtot personāla lietas, kuras kopā ar pārējiem uzņēmuma dokumentiem vadītāji varētu laikus nodod administratoram.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada augusta Nr.8  (464.) numurā