Ikdienas darbā grāmatvedībā nākas apstrādāt dažādus darījumu dokumentus. Droši vien daudziem šķiet, ka tas ir vienmuļš darbs — katru mēnesi vienas un tās pašas dokumentu plūsmas, vieni un tie paši darījumi. Tā tas ir, jāpiekrīt. Ikvienā uzņēmumā viss rit mierīgi, pat garlaicīgi, kamēr atgadās neparedzamais.

Grāmatvedis kopā ar uzņēmuma vadītāju nedrīkst ļauties rutīnai, gluži tāpat, kā pa mežu vai tumsā ejot, ir jābūt piesardzīgam, uzmanīgam un vērīgam. Katrs darījums ar mums runā nodokļu un risku valodā. Nodokļu maksātājiem (arī nemaksātājiem) ir jābūt kā policistiem, jāizvērtē katrs darījuma partneris katrā darījumā, darījums un veicamās darbības, tajā skaitā maksājamā summa un konts, uz kuru nauda tiek pārskaitīta.

Debitori — pircēji, pasūtītāji, klienti

Vispirms par galvenajiem aspektiem darījumos ar debitoriem — mūsu pircējiem un pasūtītājiem. Tos uzmanām vairāk nekā kreditorus, jo tiem esam uzticējuši savas preces, mantu un sniegtos pakalpojumus ar pēcapmaksas nosacījumiem. Tātad šajos darījumos galvenie riski ir zaudēt resursus — preci, naudu, laiku. Kamēr pircējs, pasūtītājs veic darījumus, tos apmaksā, tikmēr strādājam. Diemžēl ne vienmēr viss rit gludi, arī tad, ja ir noslēgts sadarbības līgums. Par izvēlēto sadarbību atbildam paši un nereti dārgi maksājam. Latvijā debitoru maksāšanas disciplīna ir vāja, kas mums rada problēmas naudas plūsmā, līdz ar to arī ir problēmas ar maksātspēju (likviditāti), kas ierobežo uzņēmuma attīstību. Daļēji šo risku var ierobežot, laikus atklājot klienta problēmas ar maksāšanas disciplīnas ievērošanu. Ja uzņēmums ir ilgstošs nodokļu parādnieks, tad varam būt gatavi, ka naudu laikā nesaņemsim. Vai konkrētajam uzņēmumam ir nodokļu parāds, varam redzēt gan Uzņēmumu reģistra, gan Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamajās datubāzēs bez maksas. Pirms sadarbības uzsākšanas vajadzētu noskaidrot, ar cik lielu summu klienta uzņēmuma īpašnieki ir gatavi riskēt savā uzņēmējdarbībā. Komerclikumā ir noteikta iespēja dibināt uzņēmumu ar pamatkapitālu no viena eiro. Ja uzņēmums ar pamatkapitālu zem minimālā (2800 eiro) startē konkursos, uzņemas veikt liela apjoma darbus vai iegādājas preces tādos apjomos, kas nav samērīgi ar viņa darbības apmēru, resursiem, tad diezgan droši paredzams, ka tas nebūs ilgtermiņā. Bet ilgtermiņā problēmas būs jums, jo, visticamāk, šāds klients jums paliks parādā. Iepriekšminētā informācija par ikvienu uzņēmumu ir viegli iegūstama. Taču būtu vēlams izpētīt un arī sadarbības gaitā sekot uzņēmuma finanšu datiem, kurus var iegūt no publiskotajiem gada pārskatiem. Ja gada pārskati vairākus gadus nav iesniegti vai tiek kavēta to iesniegšana, sadarbība ar šādu klientu agri vai vēlu radīs problēmas, līdz tiksities tiesā. Ko un kā darīt ar sava uzņēmuma parādniekiem, nekur nav reglamentēts. Vien tas, ka gada pārskatā jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par uzņēmuma mantu, atceroties, ka apgrozāmie līdzekļi uzrādāmi atgūstamajā vērtībā. Tas nozīmē, ka ir jāizvērtē katrs parāds, sevišķi tie, kas nav apmaksāti ilgāk nekā 60 dienas (dažās nozarēs periods ir garāks) bez saskaņošanas un bez nopietna iemesla. Nopietns iemesls varētu būt vērtējams nozarē. Piemēram, būvniecībā var kavēties objekta nodošana, līdz ar to arī samaksa par izpildītajiem darbiem. Krievijas izraisītā kara un sankciju dēļ aktuālas ir materiālu piegādes problēmas, tātad var kavēties ražošanas pasūtījumi. Procesos ir iesaistīti vairāki piegādātāji, kam netiek laikus samaksāts, jo nav iespējams saņemt naudu par pārdoto produkciju, izpildītajiem darbiem. Debitora pienākums, ko varam paredzēt sadarbības līgumā, ir informēt piegādātājus par izveidojušos situāciju un vienoties par iespējamajiem risinājumiem, kā ātrāk samaksāt parādus.

Ko darīt ar tiem parādiem, kuru atgūšanu apšaubām, jeb ar šaubīgajiem debitoriem? Vispirms grāmatvedībā būtu izveidojami uzkrājumi šaubīgajiem debitoriem, kas vienlaikus nozīmē arī peļņas samazinājumu, jo uzkrājumu izveidošana nozīmē izmaksu palielinājumu un aktīvu vērtības samazinājumu, jeb D zaudējumi no parādu norakstīšanas un K uzkrājumi šaubīgajiem debitoriem, ko bilancē uzrāda aktīvu pusē pie debitoriem kā parādu (arī aktīvu) samazinošu summu.

Tad šos iespējami neatgūstamos parādus varētu pārgrāmatot uz atsevišķu debitoru kontu, lai ērtāk sekot situācijas izmaiņām, piemēram, vai parādniekam ir apturēta saimnieciskā darbība, vai uzsākts/pabeigts maksātnespējas process. Uzņēmuma vadība, iespējams, pieņems lēmumu pārtraukt sadarbību līdz parāda apmaksai, kas ne vienmēr ir efektīvs paņēmiens maksāšanas veicināšanai. Pieredze rāda, ka, personīgi motivējot, iesaistot sadarbībā, neskatoties uz parādu, bieži vien parādnieks spēj «restartēties» un parādu atmaksā. Pārtraucot sadarbību jeb aizcērtot durvis, var tik tiešām palikt ar garu degunu. Ikviena situācija ir individuāla, gan formāli, gan personīgi mēģinot risināt parādu samaksas jautājumu. 

Pavisam nepatīkami, ja parāds kā neatgūstams jeb bezcerīgs ir jānoraksta. Tie ir zaudējumi, kas gadījumā, ja nav veidoti uzkrājumi šaubīgajiem debitoriem, rada arī UIN sekas jeb par norakstīto summu bez PVN ir jāsamaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, ja nav veiktas visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības un nav ievēroti UIN likuma 9. panta 3. daļas divi nosacījumi. Norakstot parādus kā zaudētus, atsevišķos gadījumos ir iespēja atgūt par šiem darījumiem aprēķināto un samaksāto PVN. To ir iespējams atgūt, ievērojot PVN likuma 105. pantā «Priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem» noteikto kārtību. Bieži vien nosacījumu izpilde ir pārāk sarežģīta vai neiespējama un samaksātais PVN par darījumiem nav atgūstams. Uzņēmējiem tas rada raizes, jo viņi nav ne izmeklētāji, ne detektīvi, ne arī gaišreģi, kas var paredzēt un izprast sadarbības partneru rīcības patiesos motīvus vai apstākļu radītās sekas.

Iepriekšminēto iemeslu, proti, pircēju un pasūtītāju kavēto maksājumu, nesamaksāto, uzkrāto, norakstīto parādu dēļ, kā arī tādēļ, ka pievienotās vērtības nodoklis tiek aprēķināts un maksāts par darījumu nevis tad, kad tiek saņemta nauda, izņemot PVN likuma 137. pantā noteikto kārtību, tā saucamo kases principu, uzņēmumi ir spiesti naudas līdzekļus meklēt kā ārēju finansējumu jeb lūgt banku piešķirt kredītlīniju, overdraftu vai kredītu. Tas ir dārgs prieks visiem, jo par bankas finansējumu ir jāmaksā procenti. Un aplis ir noslēdzies — prece ir pārdota, pakalpojumi ir sniegti, pircēji nav norēķinājušies, parādi jānoraksta, nodokļi jāsamaksā. Sākam visu no jauna, tikai pēc bankas finansējuma saņemšanas un bankas procentu ietveršanas preču un pakalpojumu cenās viss kļūst dārgāks. Pircēji atkal nav spējīgi samaksāt, parādi jānoraksta, nodokļi jau lielāki, jāmaksā... Ar laiku ar piešķirto finansējumu ir par maz. Atkal dodamies uz banku... 

Kā netikt ierautam šajā apburtajā lokā, kā nefinansēt bankas? Kā sadarbību ar klientu padarīt drošāku, stabilāku, ilgāku, abpusēji izdevīgu? Viens no paņēmieniem ir izstrādāt savas metodes, kā mazināt parādu rašanos un kā veicināt debitoru parādu apriti. Lai izvairītos no iepriekšminētajām problēmām, pirms sadarbības uzsākšanas un arī sadarbības laikā ir jāvelta laiks un arī nedaudz naudas, lai piekļūtu nepieciešamajai publiskotajai informācijai, ko dažādi reģistru uzturētāji sniedz par maksu. Ieskatam piedāvāju klienta pārbaudes iespējamās darbības, kuras var lietot, papildināt, mainīt.

Sadarbības partnera–klienta pārbaude

Kreditori–piegādātāji un darbuzņēmēji

Sadarbībā ar kreditoriem arī ir aspekti, kas jāņem vērā, lai neradītu sev raizes. Būtiski ir izvērtēt piegādātāju līdzīgi kā pircēju. Iegādājoties materiālās vērtības, saņemot pakalpojumus, mums rodas izmaksas, kas samazina uzņēmuma peļņu, un PVN priekšnodoklis. Kā zināms, izmaksas ir viens no peļņas sadales veidiem, kas atsevišķos gadījumos veido ar UIN apliekamo bāzi, arī priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības var tikt liegtas, ja netiek ievēroti nosacījumi, kas to ļauj. Darījumos ar kreditoriem galvenais risks ir kļūdīties nodokļu aprēķinos un aizskaitīt naudu nekurienē. Kādi riski un kurā iegādes un apmaksas posmā tie var veidoties sadarbībā ar piegādātājiem un pasūtītājiem, ir aplūkots tabulā.

Preču un pakalpojumu saņemšana, maksājumu veikšana

Būsim vērīgi un sargāsim sevi no raizēm un nepatikšanām saistībā ar negodprātīgiem sadarbības partneriem!

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada augusta (488.) numurā.