0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBADarījumi un darījumu partneri

Darījumi un darījumu partneri

Ita Bekerta, Mg.oec., LNKA sertificēta nodokļu konsultante, SIA Balance forte valdes locekle, SIA EK Sistēmas galvenā grāmatvede

Ikdienas darbā grāmatvedībā nākas apstrādāt dažādus darījumu dokumentus. Droši vien daudziem šķiet, ka tas ir vienmuļš darbs — katru mēnesi vienas un tās pašas dokumentu plūsmas, vieni un tie paši darījumi. Tā tas ir, jāpiekrīt. Ikvienā uzņēmumā viss rit mierīgi, pat garlaicīgi, kamēr atgadās neparedzamais. Grāmatvedis kopā ar uzņēmuma vadītāju nedrīkst ļauties rutīnai, gluži tāpat, kā pa mežu vai tumsā ejot, ir jābūt piesardzīgam, uzmanīgam un vērīgam. Katrs darījums ar mums runā nodokļu un…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī


ABONĒT

Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai
 Esi abonents?

Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Darījumi un darījumu partneri
Ilustrācija: © zenzen – stock.adobe.com
Ita Bekerta, Mg.oec., LNKA biedre, sertificēta nodokļu konsultante, SIA EK Sistēmas galvenā grāmatvede
Ita Bekerta, Mg.oec.,
LNKA biedre, sertificēta nodokļu konsultante,
SIA EK Sistēmas galvenā grāmatvede
Foto: Aivars Siliņš

Ikdienas darbā grāmatvedībā nākas apstrādāt dažādus darījumu dokumentus. Droši vien daudziem šķiet, ka tas ir vienmuļš darbs — katru mēnesi vienas un tās pašas dokumentu plūsmas, vieni un tie paši darījumi. Tā tas ir, jāpiekrīt. Ikvienā uzņēmumā viss rit mierīgi, pat garlaicīgi, kamēr atgadās neparedzamais.

Grāmatvedis kopā ar uzņēmuma vadītāju nedrīkst ļauties rutīnai, gluži tāpat, kā pa mežu vai tumsā ejot, ir jābūt piesardzīgam, uzmanīgam un vērīgam. Katrs darījums ar mums runā nodokļu un risku valodā. Nodokļu maksātājiem (arī nemaksātājiem) ir jābūt kā policistiem, jāizvērtē katrs darījuma partneris katrā darījumā, darījums un veicamās darbības, tajā skaitā maksājamā summa un konts, uz kuru nauda tiek pārskaitīta.

Debitori — pircēji, pasūtītāji, klienti

Vispirms par galvenajiem aspektiem darījumos ar debitoriem — mūsu pircējiem un pasūtītājiem. Tos uzmanām vairāk nekā kreditorus, jo tiem esam uzticējuši savas preces, mantu un sniegtos pakalpojumus ar pēcapmaksas nosacījumiem. Tātad šajos darījumos galvenie riski ir zaudēt resursus — preci, naudu, laiku. Kamēr pircējs, pasūtītājs veic darījumus, tos apmaksā, tikmēr strādājam. Diemžēl ne vienmēr viss rit gludi, arī tad, ja ir noslēgts sadarbības līgums. Par izvēlēto sadarbību atbildam paši un nereti dārgi maksājam. Latvijā debitoru maksāšanas disciplīna ir vāja, kas mums rada problēmas naudas plūsmā, līdz ar to arī ir problēmas ar maksātspēju (likviditāti), kas ierobežo uzņēmuma attīstību. Daļēji šo risku var ierobežot, laikus atklājot klienta problēmas ar maksāšanas disciplīnas ievērošanu. Ja uzņēmums ir ilgstošs nodokļu parādnieks, tad varam būt gatavi, ka naudu laikā nesaņemsim. Vai konkrētajam uzņēmumam ir nodokļu parāds, varam redzēt gan Uzņēmumu reģistra, gan Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamajās datubāzēs bez maksas. Pirms sadarbības uzsākšanas vajadzētu noskaidrot, ar cik lielu summu klienta uzņēmuma īpašnieki ir gatavi riskēt savā uzņēmējdarbībā. Komerclikumā ir noteikta iespēja dibināt uzņēmumu ar pamatkapitālu no viena eiro. Ja uzņēmums ar pamatkapitālu zem minimālā (2800 eiro) startē konkursos, uzņemas veikt liela apjoma darbus vai iegādājas preces tādos apjomos, kas nav samērīgi ar viņa darbības apmēru, resursiem, tad diezgan droši paredzams, ka tas nebūs ilgtermiņā. Bet ilgtermiņā problēmas būs jums, jo, visticamāk, šāds klients jums paliks parādā. Iepriekšminētā informācija par ikvienu uzņēmumu ir viegli iegūstama. Taču būtu vēlams izpētīt un arī sadarbības gaitā sekot uzņēmuma finanšu datiem, kurus var iegūt no publiskotajiem gada pārskatiem. Ja gada pārskati vairākus gadus nav iesniegti vai tiek kavēta to iesniegšana, sadarbība ar šādu klientu agri vai vēlu radīs problēmas, līdz tiksities tiesā. Ko un kā darīt ar sava uzņēmuma parādniekiem, nekur nav reglamentēts. Vien tas, ka gada pārskatā jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par uzņēmuma mantu, atceroties, ka apgrozāmie līdzekļi uzrādāmi atgūstamajā vērtībā. Tas nozīmē, ka ir jāizvērtē katrs parāds, sevišķi tie, kas nav apmaksāti ilgāk nekā 60 dienas (dažās nozarēs periods ir garāks) bez saskaņošanas un bez nopietna iemesla. Nopietns iemesls varētu būt vērtējams nozarē. Piemēram, būvniecībā var kavēties objekta nodošana, līdz ar to arī samaksa par izpildītajiem darbiem. Krievijas izraisītā kara un sankciju dēļ aktuālas ir materiālu piegādes problēmas, tātad var kavēties ražošanas pasūtījumi. Procesos ir iesaistīti vairāki piegādātāji, kam netiek laikus samaksāts, jo nav iespējams saņemt naudu par pārdoto produkciju, izpildītajiem darbiem. Debitora pienākums, ko varam paredzēt sadarbības līgumā, ir informēt piegādātājus par izveidojušos situāciju un vienoties par iespējamajiem risinājumiem, kā ātrāk samaksāt parādus.

Ko darīt ar tiem parādiem, kuru atgūšanu apšaubām, jeb ar šaubīgajiem debitoriem? Vispirms grāmatvedībā būtu izveidojami uzkrājumi šaubīgajiem debitoriem, kas vienlaikus nozīmē arī peļņas samazinājumu, jo uzkrājumu izveidošana nozīmē izmaksu palielinājumu un aktīvu vērtības samazinājumu, jeb D zaudējumi no parādu norakstīšanas un K uzkrājumi šaubīgajiem debitoriem, ko bilancē uzrāda aktīvu pusē pie debitoriem kā parādu (arī aktīvu) samazinošu summu.

Tad šos iespējami neatgūstamos parādus varētu pārgrāmatot uz atsevišķu debitoru kontu, lai ērtāk sekot situācijas izmaiņām, piemēram, vai parādniekam ir apturēta saimnieciskā darbība, vai uzsākts/pabeigts maksātnespējas process. Uzņēmuma vadība, iespējams, pieņems lēmumu pārtraukt sadarbību līdz parāda apmaksai, kas ne vienmēr ir efektīvs paņēmiens maksāšanas veicināšanai. Pieredze rāda, ka, personīgi motivējot, iesaistot sadarbībā, neskatoties uz parādu, bieži vien parādnieks spēj «restartēties» un parādu atmaksā. Pārtraucot sadarbību jeb aizcērtot durvis, var tik tiešām palikt ar garu degunu. Ikviena situācija ir individuāla, gan formāli, gan personīgi mēģinot risināt parādu samaksas jautājumu. 

Pavisam nepatīkami, ja parāds kā neatgūstams jeb bezcerīgs ir jānoraksta. Tie ir zaudējumi, kas gadījumā, ja nav veidoti uzkrājumi šaubīgajiem debitoriem, rada arī UIN sekas jeb par norakstīto summu bez PVN ir jāsamaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, ja nav veiktas visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības un nav ievēroti UIN likuma 9. panta 3. daļas divi nosacījumi. Norakstot parādus kā zaudētus, atsevišķos gadījumos ir iespēja atgūt par šiem darījumiem aprēķināto un samaksāto PVN. To ir iespējams atgūt, ievērojot PVN likuma 105. pantā «Priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem» noteikto kārtību. Bieži vien nosacījumu izpilde ir pārāk sarežģīta vai neiespējama un samaksātais PVN par darījumiem nav atgūstams. Uzņēmējiem tas rada raizes, jo viņi nav ne izmeklētāji, ne detektīvi, ne arī gaišreģi, kas var paredzēt un izprast sadarbības partneru rīcības patiesos motīvus vai apstākļu radītās sekas.

Iepriekšminēto iemeslu, proti, pircēju un pasūtītāju kavēto maksājumu, nesamaksāto, uzkrāto, norakstīto parādu dēļ, kā arī tādēļ, ka pievienotās vērtības nodoklis tiek aprēķināts un maksāts par darījumu nevis tad, kad tiek saņemta nauda, izņemot PVN likuma 137. pantā noteikto kārtību, tā saucamo kases principu, uzņēmumi ir spiesti naudas līdzekļus meklēt kā ārēju finansējumu jeb lūgt banku piešķirt kredītlīniju, overdraftu vai kredītu. Tas ir dārgs prieks visiem, jo par bankas finansējumu ir jāmaksā procenti. Un aplis ir noslēdzies — prece ir pārdota, pakalpojumi ir sniegti, pircēji nav norēķinājušies, parādi jānoraksta, nodokļi jāsamaksā. Sākam visu no jauna, tikai pēc bankas finansējuma saņemšanas un bankas procentu ietveršanas preču un pakalpojumu cenās viss kļūst dārgāks. Pircēji atkal nav spējīgi samaksāt, parādi jānoraksta, nodokļi jau lielāki, jāmaksā... Ar laiku ar piešķirto finansējumu ir par maz. Atkal dodamies uz banku... 

Kā netikt ierautam šajā apburtajā lokā, kā nefinansēt bankas? Kā sadarbību ar klientu padarīt drošāku, stabilāku, ilgāku, abpusēji izdevīgu? Viens no paņēmieniem ir izstrādāt savas metodes, kā mazināt parādu rašanos un kā veicināt debitoru parādu apriti. Lai izvairītos no iepriekšminētajām problēmām, pirms sadarbības uzsākšanas un arī sadarbības laikā ir jāvelta laiks un arī nedaudz naudas, lai piekļūtu nepieciešamajai publiskotajai informācijai, ko dažādi reģistru uzturētāji sniedz par maksu. Ieskatam piedāvāju klienta pārbaudes iespējamās darbības, kuras var lietot, papildināt, mainīt.

Sadarbības partnera–klienta pārbaude

N. p. k. Darbība, kas jāveic Atbildīgais par uzraudzību un kontroles pasākumu ieviešanu Darbību periodiskums Konstatētā problēma Ieteikums problēmas risinājumam
1 2 3 4 5 6
1 Pārbauda publiski pieejamo informāciju Latvijas Uzņēmumu reģistra (LUR), VID, KIB un citās datubāzēs par sadarbības partneri, tā amatpersonām un dalībniekiem vai dalībnieku pārstāvjiem un amatpersonu pilnvarotajiem pārstāvjiem  Jurists, atbildīgais grāmatvedis. Noslēdzot sadarbības līgumu un pēc tam pastāvīgi līdz sadarbības beigām un visu saistību dzēšanai. Sadarbības partneris, tā amatpersonas un dalībnieki vai dalībnieku pārstāvji un amatpersonu pilnvarotie pārstāvji ir iekļauti riska personu kategorijā vai KIB (Kredītinformācijas biroja) datubāzē kā parādnieki ar zemu reitingu.  Nesadarboties vai sadarboties ar priekšapmaksas nosacījumiem.
2 Izvērtē sadarbības partnera pamatkapitāla apmēru Finanšu direktors, atbildīgais par sadarbību. Pastāvīgi sadarbības ietvaros. Konstatē, ka ir mazkapitāla SIA. Atkarībā no nozares, iespējams, jāparedz sadarbība ar priekšapmaksas nosacījumiem.
2.1. Konstatē, ka tā finansiālais stāvoklis ir kritisks un maksātspējas rādītāji ir zemi. Sadarbība ar priekšapmaksas nosacījumiem.
3 Izvērtē sadarbības partnera resursus — aktīvus (mantu), darbaspēku, apgrozījumu u.c. Finanšu direktors, atbildīgais grāmatvedis. Reizi gadā, kad finanšu informācija ir pieejama.  Sadarbības partnera resursi ir neatbilstoši paredzamajai sadarbībai. Risks sadarbībai, bet iespējama ar priekšapmaksas nosacījumiem.
4 Pārliecinās, kas ir dalībnieki un patiesā labuma guvēji– Latvijas vai citu valstu rezidenti Jurists, atbildīgais grāmatvedis. Pirms sadarbības uzsākšanas un pastāvīgi sadarbības ietvaros. Dalībnieki, patiesie labuma guvēji ir trešo valstu pilsoņi. Nesadarboties vai sadarboties ar priekšapmaksas nosacījumiem.
5 Vērtē finanšu rādītājus, finansiālo stāvokli. Finanšu direktors, atbildīgais grāmatvedis. Pirms sadarbības uzsākšanas un pastāvīgi sadarbības ietvaros. Finanšu rādītāji ir zem finanšu analītiķu noteiktās normas. Vērtēt tendenci un pieņemt lēmumu par sadarbību.
6 Komunikācija ar klientu gan klātienē, gan e–pastā, gan citos iespējamos veidos Atbildīgais par sadarbību, uzņēmuma vadība, atbildīgais grāmatvedis. Pastāvīgi sadarbības ietvaros. Klients ne labprāt atbild, pārtrauc jebkādu komunikāciju. Parāda esamības gadījumā steidzams lēmums par parāda piedziņu.
7 Veicināt sadarbību, stimulējot uz ātrāku naudas apriti Atbildīgais par sadarbību, uzņēmuma vadība. Pastāvīgi sadarbības ietvaros. Klients piekrīt, bet turpina kavēt maksāšanas termiņu. Ekskluzīva produkta gadījumā ir iespēja piedāvāt veikt maksājumu, kas pārsniedz nākamā pirkuma vērtību par, piemēram, 30% pirms nākamā pirkuma. Tādējādi sadarbība var turpināties, pakāpeniski dzēšot parādu.

Kreditori–piegādātāji un darbuzņēmēji

Sadarbībā ar kreditoriem arī ir aspekti, kas jāņem vērā, lai neradītu sev raizes. Būtiski ir izvērtēt piegādātāju līdzīgi kā pircēju. Iegādājoties materiālās vērtības, saņemot pakalpojumus, mums rodas izmaksas, kas samazina uzņēmuma peļņu, un PVN priekšnodoklis. Kā zināms, izmaksas ir viens no peļņas sadales veidiem, kas atsevišķos gadījumos veido ar UIN apliekamo bāzi, arī priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības var tikt liegtas, ja netiek ievēroti nosacījumi, kas to ļauj. Darījumos ar kreditoriem galvenais risks ir kļūdīties nodokļu aprēķinos un aizskaitīt naudu nekurienē. Kādi riski un kurā iegādes un apmaksas posmā tie var veidoties sadarbībā ar piegādātājiem un pasūtītājiem, ir aplūkots tabulā.

Preču un pakalpojumu saņemšana, maksājumu veikšana

Nr. p. k. Riska ietekme Riska vai tā cēloņa apraksts   Atbildīgā persona par darbībām, kas rada risku Rīcības apraksts Problēma
1 2 3 4 5 6
1 PVN, UIN Darījuma pamatojuma dokuments (attaisnojuma dokuments, preču piegādes dokuments) nav noformēts atbilstoši attaisnojuma dokumenta noformēšanas prasībām katram dokumentu veidam. Atbildīgais par materiālo vērtību un pakalpojumu saņemšanu. Pārbauda, vai dokumentam ir atbilstošie un nepieciešamie rekvizīti.  Darījums var tikt atzīts kā nesaistīts ar saimniecisko darbību.
2 PVN, UIN Darījuma pamatojuma dokumentā ir norādīts cits saņēmējs. Atbildīgais par materiālo vērtību un pakalpojumu saņemšanu. Pārbauda, vai saņēmējs ir korekts. Darījums var tikt atzīts kā nesaistīts ar saimniecisko darbību.
3 PVN, UIN Darījuma pamatojuma dokumentā norādītais pamatojums nav atbilstošs saimnieciskajai darbībai. Atbildīgais par materiālo vērtību un pakalpojumu saņemšanu. Izvērtē darījumu pēc tā ekonomiskās būtības. Darījums var tikt atzīts kā nesaistīts ar saimniecisko darbību.
4 PVN, UIN Darījuma pamatojuma dokumentā norādītais pamatojums nav atbilstošs piegādātāja saimnieciskajai darbībai (NACE klasifikatora kods, tajā skaitā palīgdarbībām). Atbildīgais grāmatvedis. Sazinās ar piegādātāju un noskaidro, vai atbilstošās darbības NACE kods ir deklarēts. Uzņēmumu deklarētie NACE kodi nav publiskoti, kas rada problēmu ar saimniecisko darbību saistīto izdevumu atzīšanā.
5 PVN, UIN Darījuma pamatojuma dokumenta summa un nodokļi ir kļūdaini.  Atbildīgais par materiālo vērtību informācijas reģistrēšanu, atbildīgais grāmatvedis. Pārbauda dokumenta skaitlisko informāciju, ziņo piegādātājam par nepieciešamību labot kļūdu. Kļūdas nodokļu un finanšu aprēķinos.
6 IIN, VSAOI Darījuma pamatojuma dokumentā paraksts ir bez atšifrējuma vai dokumentu parakstījusi sveša persona. Atbildīgais par materiālo vērtību un pakalpojumu saņemšanu, atbildīgais grāmatvedis. Pārliecinās, vai dokumentu par saņemšanu ir parakstījusi persona, kas to ir tiesīga darīt. Darba tiesiskās attiecības. 
7 PVN, UIN Darījuma pamatojuma dokuments ir bez paraksta, nav elektroniskās autorizācijas. Atbildīgais par materiālo vērtību un pakalpojumu saņemšanu, atbildīgais grāmatvedis. Pārliecinās, vai paraksts un/vai elektroniskā autorizācija ir obligāti nepieciešami. Elektroniskā autorizācija ir sarežģīti ieviešama.
8 PVN Preču imports – nav muitas dokumentu. Atbildīgais par materiālo vērtību, pakalpojumu iegādi. Importa dokumentu esamības kontrole. Darījumam nav piemērojama PVN 0% likme.
9 PVN, UIN Darījums ar personu, kas reģistrēta zemu nodokļu vai beznodokļu valstī. Uzņēmuma vadība. Izvairīties no darījuma veikšanas ar personu, kas reģistrēta zemu nodokļu vai beznodokļu valstī. Papildu nodokļu maksājumi.
10 Maksājums piegādātājam Darījums ar kreditoru, kam izveidojies nodokļu parāds. Atbildīgais grāmatvedis, uzņēmuma vadītājs. Pārbauda publiski pieejamo informāciju Latvijas Uzņēmumu reģistra (LUR), VID, KIB un citās datubāzēs par sadarbības partnera nodokļu parādiem. Ja piegādātājam vēl nav samaksāts, var nākties samaksāt nodokļus piegādātāja vietā pēc VID aicinājuma. Cik tas ir likumīgi?
11 Naudas līdzekļu zaudēšana  Maksājumu veikšana bez pamatojuma dokumenta vai uz kontu, kas neatbilst saņēmējam. Atbildīgais grāmatvedis, uzņēmuma vadītājs. Bankas konta numura pārbaude, maksājuma pamatojuma dokumenta pārbaude. Informācija līgumā un iegādes dokumentā. Ja saņem informāciju par konta maiņu e–pastā, telefoniski pārliecinās par informācijas patiesumu, zvanot pa tālruni, kas norādīts līgumā, vai sazinās pa publiski pieejamu telefona nr., ne to, kas atsūtītajā e–pastā. Lūdz apstiprināt šo informāciju atbildīgajiem par preču iegādi. Salīdzina abos kanālos saņemto informāciju. Apmaksas termiņam sekot līgumā vai attaisnojuma dokumenta norādēs. Maksājumu plūsma bankās ir bez pārbaudes, vai konta numurs atbilst saņēmējam. Krāpšanas ērā bankām pārbaudes procesu vajadzētu atjaunot. E–pasti ir pakļauti uzlaušanai, izsekošanai u.tml., kas rada risku izveidot līdzīgu e–pastu oriģinālajam un tādējādi maldināt par maksājuma rekvizītu maiņu. Ja nauda kādu iemeslu pēc ir pārskaitīta nezināmam saņēmējam, ir jāraksta ziņojums policijai kriminālprocesa ierosināšanai, lai par zaudētajiem līdzekļiem nebūtu jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Būsim vērīgi un sargāsim sevi no raizēm un nepatikšanām saistībā ar negodprātīgiem sadarbības partneriem!

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada augusta (488.) numurā.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: