Darījumu veidi ar nekustamo īpašumu, par kuriem jāmaksā PVN

Reģistrētiem nodokļu maksātājiem svarīgi ir zināt, kādi ir darījumu veidi ar nekustamo īpašumu (NĪ), par kuriem jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kā arī to, par kādiem darījumiem jāaizpilda PVN 7 pārskats.

PVN 7 pārskats sastāv no divām daļām, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) videoseminārā «Pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu (PVN 7) aizpildīšana» skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza.

Pirmā daļa ir par NĪ reģistrāciju un izslēgšanu no reģistra. Tātad NĪ ir jāreģistrē VID, kad to iegādājas vai uzbūvē, un tad, kad kādu apstākļu dēļ NĪ ir jāizslēdz no uzskaites. Piemēram, tas tiek pārdots vai ir notikusi kāda nelaime — NĪ ir gājis bojā. Pirmajā daļā ir «A» un «C» sadaļas — attiecīgi par NĪ reģistrāciju un par izslēgšanu.

Otrā sadaļa ir par NĪ izmantošanu. 

Ministru kabineta (MK) 2013. gada 15. janvārī noteikumos Nr. 40 «Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām» ir reglamentēta PVN 7 pārskata aizpildīšana pa konkrētām rindiņām un ailītēm.

«A» sadaļa

«A» sadaļu aizpilda, kad NĪ tiek iegādāts vai uzbūvēts. Ir jāuzrāda kadastra numuri ar apzīmējumiem. Trešajā rindā norāda iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā datumu. Uzrāda PVN kopējo summu, kas ir samaksāta par NĪ, vai nu iegādājoties vai pakāpeniski būvējot NĪ. Visu laiku, kamēr tiek būvēts NĪ, tiek maksāts PVN. 

Ne vienmēr visu PVN summu var atskaitīt kā priekšnodokli. Tāpēc ir aile, kur tiek uzrādīts priekšnodoklis, tātad tā summa, kas ir atskaitīta kā priekšnodoklis. Tā var būt 100%, tad tā ir jāuzrāda sestajā ailē, t.i., šajā ailē uzrāda proporciju, kādu plāno NĪ izmantot nākotnē. Tā var būt daļēja, 50–60% apmērā. Tātad uzrāda to priekšnodokli, kurš ir atskaitīts kārtējās PVN deklarācijās. 

Septītajā ailītē ir jāuzrāda darījumi vai darbības ar NĪ veidu. To, kādi ir veidi, nosaka MK noteikumi Nr. 40. Arī VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) kā palīgrīks ir piedāvāti veidi ar NĪ, piemēram, kad NĪ ir iegādāts, uzbūvēts, pārbūvēts, atjaunots, restaurēts.

«C» sadaļa

«C» sadaļu aizpilda, kad NĪ ir jāizslēdz no uzskaites. Astotajā ailē ir jāieraksta papildu budžetā maksājamais nodoklis vai no valsts budžeta atmaksājamais nodoklis. Devītajā ailē ir jānorāda informācija par izslēdzamo īpašumu, bet desmitajā ailē — darījumi vai darbības ar NĪ veids.

Otrā, «B» sadaļa, ir par NĪ izmantošanu taksācijas gadā. Ja sākumā tika domāts, ka NĪ izmantos 100% apliekamiem darījumiem, bet faktiski nodoms nerealizējās, tad katru gadu vajadzēs veikt atskaitītā priekšnodokļa korekcijas. Tās varēs veikt «B» sadaļā.

Kad ir jāmaksā PVN?

«A» sadaļu aizpilda, kad NĪ ir jāreģistrē VID. Ir jāreģistrē tādi NĪ, par kuriem ir bijis jāmaksā PVN. Piemēram, par nelietota NĪ iegādi. Kad tiek nopirkts nelietots jeb jauns NĪ, iegādes brīdī tam ir piemērots PVN. «Samaksājam PVN savam darījumu partnerim, pārdevējam, nopērkot NĪ. Šādu NĪ, par kuru ir samaksāts PVN, reģistrēsim, aizpildot PVN 7 «A» sadaļu. Tāpat arī būs jāreģistrē jeb «A» sadaļa jāaizpilda tādos gadījumos, ja tiks iegādāts lietots NĪ, kuram piemērots PVN,» skaidroja D. Bereza.

Vispārējā gadījumā, pērkot lietotu NĪ, tas ir ar PVN neapliekams darījums. Bet ir izņēmums, kas noteikts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 144. pantā: ja abi darījuma partneri ir PVN maksātāji, tad var vienoties par to, ka arī lietota NĪ pārdošana tiks aplikta ar PVN. Tas ir speciāls regulējums, ir nosacījumi, kas ir jāievēro, lai lietotu NĪ varētu aplikt ar PVN.

Ja ēku būvē pašu spēkiem

Vēl viens gadījums, kad jādomā par PVN 7 «A» sadaļas aizpildīšanu, ir tad, ja NĪ tiek būvēts pašu spēkiem, vai to pārbūvē, atjauno, restaurē. Darbības, ko nozīmē pārbūvēt, atjaunot, restaurēt, ir noteiktas Būvniecības likumā. Savukārt, ja NĪ ir veikta vienkāršotā atjaunošana vai vienkāršotā pārbūve, tad NĪ reģistrācija nav jāveic.

Tātad PVN 7 jāaizpilda, ja pērk nelietotu NĪ, lietotu, kuram ir piemērots PVN atbilstoši likuma 144. pantam vai arī NĪ būvē, pārbūvē, atjauno vai restaurē. Veicot šīs darbības, samaksāto PVN saskaita un reģistrē PVN 7 «A» sadaļā.

Kad jāreģistrē NĪ?

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 99. panta astotā daļa nosaka, ka NĪ jāreģistrē neatkarīgi no tā, kā sākotnēji plāno izmantot NĪ savā darbībā, tai skaitā:

• ja to sākotnēji paredzēts izmantot tikai ar PVN neapliekamiem darījumiem;
• vai tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību un par to nav atskaitīts priekšnodoklis.

«Ja sākotnēji plānots, ka NĪ tiks izīrēts personām dzīvošanai, tas būtu ar PVN neapliekams darījums. Bet šāds nodoms var nerealizēties. Tātad NĪ ir jāreģistrē arī tad, ja sākotnēji paredzēts, ka to neizmantos ar PVN apliekamiem darījumiem,» uzsver D. Bereza.

Jāuzrāda PVN summa

«A» sadaļā ceturtajā ailē ir jāuzrāda tā summa, kas ir PVN summa. Vai nu pērkot vai būvējot, tā būs kopējā PVN summa. Savukārt «A» sadaļas piektajā ailē uzrāda priekšnodokli, t.i., to summu, kas ir atskaitīta priekšnodoklī, izmantojot nodoma proporciju.

Nodoma proporcija (tāds jēdziens gan nav minēts likumā) ir jāizdomā vai jāparedz, kāds būs nodoms NĪ izmantošanai. Tik lielu PVN tad drīkst atskaitīt kārtējās PVN deklarācijās un uzrādīt «A» sadaļā.

Ceļot vai nopērkot NĪ, nereti nav precīzi zināms, cik lielā mērā tas nākotnē tiks izmantots ar PVN apliekamiem darījumiem (pārdots, iznomāts). Tālab ir forma, kurā ir iespējams desmit gadu laikā pēc NĪ iegādes vai uzbūvēšanas veikt atskaitītā PVN priekšnodokļa korekciju. 

«Ja sākotnēji ir nospriests, ka NĪ 100% izmantosim ar PVN apliekamiem darījumiem, tad tas ir arī jāuzrāda. Bet pēc tam katru gadu desmit gadu laikā skatīsimies, vai šis nodoms tiešām realizējas. Vai tiešām desmit gadu laikā 100% NĪ tiks izmantots ar PVN apliekamiem darījumiem? Varbūt mūsu nodoms ir 30%, 50% vai 60% vai citā apmērā? Tas tad arī ir jāuzrāda un katru gadu pēc fakta ir jāpiekoriģē,» skaidroja VID pārstāve.

Var vispār neatskaitīt priekšnodokli?

D. Bereza norādīja, ko varētu darīt, ja nevar izdomāt, kādā apmērā NĪ tiks izmantots ar PVN apliekamiem darījumiem. Priekšnodokli var atskaitīt tikai tādā apmērā, kādā tiks izmantots ar PVN apliekamos darījumos. Tāpēc ir jāprognozē proporcija, cik daudz NĪ izmantos ar PVN apliekamiem darījumiem. 

Ja nevar veikt provizoriskos aprēķinus un noteikt, cik lielā apmērā nākotnē uzņēmums izmantos NĪ apliekamiem darījumiem, var sākotnēji vispār neatskaitīt priekšnodokli. Tas nozīmē, ka «A» sadaļā piektajā ailītē, kur norādīts priekšnodoklis, summa būs nulle.

Tātad sākotnēji var neatskaitīt priekšnodokli, bet pēc tam desmit gadu laikā ik gadu prasīt PVN pārmaksas atmaksu atbilstoši faktiskai NĪ izmantošanas proporcijai ar PVN apliekamu darījumu veikšanai.

Augstākās tiesas atziņas

Augstākās tiesas Senāta 2007. gada 8. februāra spriedumā SKA–23/2007 ir izteiktas svarīgas atziņas priekšnodokļa atskaitīšanai. Priekšnodokli var atskaitīt tikai par tādām izmaksām, tādiem darījumiem, kuri tiks izmantoti ar PVN apliekamiem darījumiem, uzsvēra D. Bereza.

Eiropas Savienības Tiesas praksē ir atzīts:

• lai būtu iespēja veikt priekšnodokļa atskaitījumus, ir jāpastāv tiešai un tūlītējai saiknei starp priekšnodokli un ar PVN apliekamajiem darījumiem;
• nepieciešams arī, lai PVN tiktu samaksāts par precēm un pakalpojumiem, kas patiešām vajadzīgi saimnieciskās darbības un apliekamu darījumu nodrošināšanai.

Saimnieciskā darbība var sastāvēt no vairākiem secīgiem darījumiem, arī secīgu darbību kopuma, tai skaitā arī sagatavošanās darbiem. Piemēram, būvniecība, projektu iegāde, juridiskie pakalpojumi, kas varētu tikt iekļauti NĪ celtniecības izmaksās. Par visiem šiem darbiem var atskaitīt priekšnodokli, ja vien šis nodoms ir pietiekami ticams un komersants var pierādīt, apliecināt, ka šīs sagatavošanās darbības ir saistītas ar nākotnē esošu nodomu gūt ar PVN apliekamus ienākumus.

Arī VID, veicot pārbaudes, visdrīzāk, jautās, lai uzņēmums apliecina, kādi ir pierādījumi, ka šo NĪ nākotnē izmantos ar PVN apliekamiem darījumiem. Ja nav pierādījumu, ar ko var apliecināt, ka nākotnē NĪ izmantos ar PVN apliekamiem darījumiem, priekšnodokli var neatskaitīt. 

Reģistrācijas piemērs

NĪ uzbūvēts un pieņemts ekspluatācijā 2024. gada 27. maijā. Kopējā PVN priekšnodokļa summa par saņemtajām precēm un pakalpojumiem nĪ būvniecībai ir 5000 eiro.

Uzņēmums ir noteicis NĪ plānoto izmantošanas proporciju darījumiem, kas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli, 60%. Priekšnodokļa summa ir 3000 eiro (60% no 5000 eiro).

Aizpildot PVN 7 «A» sadaļu tajā taksācijas periodā, kad NĪ ir pieņemts ekspluatācijā, PVN kopsummu uzrāda šajā — «A» sadaļā. Būvniecība varēja notikt iepriekšējos vairākos mēnešos. Tad katrā taksācijas perioda mēneša deklarācijā vai ceturkšņa deklarācijā tiek uzrādīts PVN.

«A» sadaļā ir jāuzrāda kadastra informācija, datums, kad NĪ pieņemts ekspluatācijā, kopējā PVN summa, kas samaksāta būvniecības procesā darījuma partneriem (šajā gadījumā 5000 eiro). Ir jānosaka plānotā NĪ izmantošanas proporcija darījumiem, kas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli — tika noteikta proporciju 60%. Grāmatvedības iekšējos dokumentos ir jābūt metodikai, kā nonāca tieši pie 60% un norādīts atskaitāmais priekšnodoklis, uzsvēra D. Bereza.

Tas nozīmē, ka PVN deklarācijās iepriekšējos taksācijas periodos būvniecības laikā ir atskaitīti 300 eiro no kopējām izmaksām par saņemtajām precēm un pakalpojumiem NĪ būvniecībai — 5000 eiro.

Ir jāuzrāda arī darījuma veids. Konkrētajā piemērā kā darījuma veids ir izmantots kods «3», tas tiek izmantotsgadījumos, kad NĪ ir uzbūvēts. Ja NĪ ir iegādāts, kā darījuma veids būs kods «1». 

Darījuma veidi tiek piedāvāti EDS un tos var apskatīt arī MK noteikumos Nr. 40 «Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām».

Šādā veidā tiek reģistrēti visi NĪ, kas tiek iegādāti, uzbūvēti, kā arī ir veikta atjaunošana, restaurācija kādam konkrētam NĪ. Tad arī summas, kas būs iztērētas šādās darbībās, būs jāuzrāda «A» sadaļā.

Korekcija par īpašuma izmantošanu

Ja sākotnēji neatskaita priekšnodokli vai nenosaka īsto proporciju (cik daudz NĪ izmantos ar PVN apliekamiem darījumiem), tad desmit gadu laikā, kad NĪ iegādāts vai nodots ekspluatācijā, sākas priekšnodokļa korekcijas periods. Tātad desmit gadus var par visiem reģistrētajiem NĪ veikt korekcijas.

Tiesības uz priekšnodokli ir tikai par īpašuma izmantošanu ar PVN apliekamiem darījumiem.

Katru gadu, iesniedzot PVN gada deklarāciju, reģistrētam PVN maksātājam jāaprēķina, cik lielā mērā tas faktiski ir izmantojis NĪ ar PVN apliekamu vai neapliekamu darījumu veikšanai.

Korekcijas veicamas PVN 7 pielikuma II daļas «B» sadaļā. To iesniedz kopā ar deklarāciju par taksācijas gadu — reizi gadā. Korekcijas nav jāuzrāda kārtējā PVN deklarācijā.

Korekcijas piemērs

NĪ uzbūvēts un pieņemts ekspluatācijā 2024. gada 27. maijā, proporcija apliekamiem darījumiem — 60%. Pieņemsim, ka 2024. gads ir noslēdzies, un nosakām, kā faktiski 2024. gadā tika izmantots konkrētais NĪ. 

Tika plānots, ka NĪ 60% izmantos ar PVN apliekamiem darījumiem. Bet NĪ faktiskā izmantošanas proporcija 2024. gadā darījumiem, kas dod tiesības atskaitīt priekšnodokli, bija 10%. Tas nozīmē, ka tik daudz priekšnodokli konkrētajā gadā atskaitīt nedrīkstēja, un ir jāveic korekcijas, atmaksājot budžetā PVN. 

Atmaksai valsts budžetā aprēķinātā iepriekš atskaitītā priekšnodokļa korekcijas vērtība par 2024. gadu:

1/10 × 5000 × (60% – 10%) = 250 eiro

Kā to uzrādīt «B» sadaļā? Reizi gadā, kad gads ir noslēdzies, ir jānoskaidro faktiskā NĪ izmantošana. Ir jāuzrāda NĪ kadastra informācija, datums, kad īpašumu pieņēma ekspluatācijā vai iegādes datums, faktiskā izmantošanas proporcija un veiktais aprēķins, par kādu summu ir jāveic korekcija.

VID ir jāsniedz informācija par korekciju — vai tā tiek veikta par visu NĪ, vai par kādu atlikušo daļu. Piemērā ir korekcijas veids «D» — informācija sniegta par visu NĪ.

Nekustamā īpašuma izslēgšana 

«C» sadaļa ir jāaizpilda, kad NĪ tiek izslēgts no uzskaites. Ir dažādi gadījumi, kādos NĪ tiek izslēgts no uzskaites:

• ja pārdod (papildus jāiesniedz arī «B» sadaļa);
• NĪ gājis bojā, vai iznīcināts stihiskas nelaimes dēļ vai citādā piespiedu kārtā;
• ja ir nojaukts;
• ja ieguldīts komercsabiedrības kapitālā;
• ja pēc reorganizācijas vai uzņēmuma pārejas ir nodots iegūstošajai sabiedrībai.

Reti gadās, kad ir jāaizpilda «B» sadaļa. Tas būtu, ja pārdod tikai daļu no NĪ — tad par atlikušo daļu turpina korekcijas «B» sadaļā. Ja pārdod visu NĪ, šāda korekcija papildu nebūs nepieciešama.

Korekcijas piemērs, kad PVN jāmaksā budžetā 

2023. gada 20. janvārī iegādāts NĪ. PVN summa par iegādi ir 12 000 eiro. 2023. gadā NĪ 100% izmantoja tikai apliekamiem darījumiem. Darījums tika atspoguļots 2023. gada janvāra PVN 7 pārskata I daļas «A» sadaļā.

2024. gada 15. martā NĪ tiek pārdots kā lietots NĪ. Tātad NĪ faktiskā izmantošanas proporcija 2024. gadā no janvāra līdz martam ir 50%. Ja neīstenojās nodoms NĪ 100% izmantot apliekamiem darījumiem, ir jāveic PVN korekcija divu iemeslu dēļ — tāpēc, ka ir pārdots NĪ, gan tāpēc, ka neīstenojās proporcijas nodoms.

Priekšnodokļa korekcijas rezultātā valsts budžetā maksājamā PVN summa ir 10 650 eiro:

1) iepriekš atskaitītā priekšnodokļa korekcija par 2024. gadu (janvāris–marts):

1/120 × 12 000 × 3 × (100% – 50%) = 150 (eiro)

2) iepriekš atskaitītā priekšnodokļa summa par pilnu gadu skaitu, kas atlicis no 2024. gada (8 gadi) un iepriekš atskaitītā priekšnodokļa summa par 2024. gada atlikušajiem mēnešiem (aprīlis–decembris):

1/10 × 12 000 × 8 + 1/120 × 12 000 × 9 = 9 600 + 900 = 10 500 (eiro)

Kā to uzrādīt PVN 7 sadaļā? Sākotnēji, kad NĪ tika iegādāts, pirmās daļas «A» sadaļā ir jāuzrāda iegādes datums — 2023. gada janvāris, kopējā PVN summa iegādes dokumentā — 12 000 eiro, izmantošanas proporcija, atskaitītais priekšnodoklis un darījuma veids — 1. 

Tad, kad NĪ tiek pārdots, 2024. gada martā, kopā ar deklarāciju iesniedz «C» sadaļu. Vispirms ir jāuzrāda iegādes datums, tad uzrāda informāciju «C» sadaļā — veikto aprēķinu par priekšnodokļa korekciju, veidojas atmaksa budžetā, un informācija par NĪ — kods «A», tiek izslēgts viss sākotnēji reģistrētais NĪ. Beigās ir jāatšifrē, ka ir pārdošanas darījums, kods Nr. 5. Ja ar NĪ veiktas citas darbības — nojaukts, ieguldīts citas komercsabiedrības kapitālā u.c., tad ir jāatzīmē citi kodi. 

Aprēķināto valsts budžetā atmaksājamo PVN summu jāuzrāda PVN deklarācijas par taksācijas periodu, kurā NI pārdots, 57. rindā.

Korekcijas piemērs, kad PVN atgūst no budžeta

2022. gada 5. aprīlī pieņemts ekspluatācijā atjaunots NĪ. Kopējā nodokļa summa par saņemtajām precēm un pakalpojumiem NĪ atjaunošanai ir 36 000 eiro. NĪ bija plānots pilnībā izmantot ar PVN neapliekamiem darījumiem, kas tā arī notika. Darījums tika atspoguļots 2022. gada aprīļa PVN 7 pārskata I daļas «A» sadaļā.

2024. gada 28. martā NĪ tiek pārdots kā lietots NĪ, kura pārdošanai ir piemērots PVN. NĪ faktiskā izmantošanas proporcija 2024. gadā no janvāra līdz martam ir 10%.

Priekšnodokļa korekcijas rezultātā atmaksai no valsts budžeta PVN ir 27 990 eiro:

1) iepriekš atskaitītā priekšnodokļa korekcija par 2024. gadu (janvāris–marts):

1/120 × 36 000 × 3 × 10% = 90,00 (eiro)

2) iepriekš atskaitītā priekšnodokļa summa par pilnu gadu skaitu, kas atlicis no 2024. gada (7 gadi) un iepriekš atskaitītā priekšnodokļa summa par 2024. gada atlikušajiem mēnešiem (aprīlis–decembris):

1/10 × 36 000 × 7 + 1/120 × 36 000 × 9 = 25 200 + 2700 = 27 900 eiro

Sākotnēji «A» sadaļā 2022. gadā PVN dokumentos norādīja 36 000 eiro, izmantošanas proporciju noteica 0 — tātad vispār netika atskaitīts priekšnodoklis. Tā kā 2024. gadā par trīs mēnešiem tika veikti ar PVN apliekami darījumi 10% apmērā, kā arī NĪ tika pārdots ar PVN (tādas tiesības ir noteiktas likuma 144. pantā, izpildot noteiktus nosacījumus), tad 2024. gadā, kad NĪ tiek pārdots, ir tiesības veikt korekcijas un atgūt priekšnodokļa — 27 990 eiro — atmaksu. «C» sadaļā ir jāuzrāda informācija par NĪ izslēgšanas kodu un darījuma veidu. 

Aprēķināto no valsts budžetā atmaksājamo PVN summu jāuzrāda PVN deklarācijas par taksācijas periodu, kurā NĪ pārdots, 67. rindā.

Nobīde par vienu procentpunktu ir pieļaujama

Ja sākotnēji priekšnodoklis netika atskaitīts, bet pēc fakta ir bijuši ar PVN apliekami darījumi vai NĪ ir pārdots ar PVN, tad ir tiesības uz priekšnodokli.

Ja NĪ desmit gadus turpina izmantot gan apliekamiem, gan neapliekamiem darījumiem, katru gadu aizpilda «B» sadaļu par faktisko izmantošanu, t.i., pēc fakta. Ja «A» sadaļā ir uzrādīts nodoms, tad katru gadu ir jāskatās, kā šis nodoms pēc fakta ir realizējies. Nepieciešamības gadījumā ir jāveic korekcijas. 

Ja ir precīzi paredzēts, cik procentu apmērā bija plānots izmantot NĪ ar PVN apliekamiem darījumiem, un nodoms tiešām arī tika realizēts, tad «B» sadaļa nav iesniedzama, nav jāveic korekcijas. Tāpat «B» sadaļa nav iesniedzama, ja bijusi nobīde par vienu procentpunktu — tā ir pieļaujama.

Korekcijas, kas ir «B» sadaļā, ir jāiesniedz nevis kopā ar taksācijas perioda deklarāciju, bet gan reizi gadā kopā ar gada deklarāciju. Atsevišķi PVN parastajā deklarācijā nav jāuzrāda.

Jautājumi un atbildes

Jums arī varētu interesēt:

• Vai rekviēms skaidrai naudai?
• Senāta aktuālā tiesu prakse nodokļu un grāmatvedības jautājumos