Eiropas Komisija prezentējusi priekšlikumu par Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Minētais pīlārs nosaka 20 būtiskus principus un tiesības, kas nepieciešami taisnīgu un labi funkcionējošu darba tirgu un sociālās drošības sistēmu atbalstam. Pīlārs pamatā ir izstrādāts eirozonai, taču tas ir piemērojams visām ES dalībvalstīm, kuras vēlas to īstenot.

Pīlārs atkārtoti nostiprina tiesības, kas jau ir iekļautas ES un starptautiskajos tiesību aktos, un tās papildina, ņemot vērā aktuālo situāciju. Pīlārā iekļautie principi un tiesības ietilpst trīs kategorijās: vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum, taisnīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība un iekļaušana.

Priekšlikums par darba un privātās dzīves līdzsvaru nosaka vairākus jaunus vai augstākus minimālos standartus attiecībā uz bērna kopšanas, paternitātes vai aprūpētāja atvaļinājumu. Tas ietver jaunas tiesības tēviem izmantot vismaz 10 darba dienu atvaļinājumu ap bērna piedzimšanas laiku. Priekšlikumā arī paredzēts, ka pašreizējās tiesības uz četru mēnešu ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu var izmantot līdz bērna 12 gadu vecumam (līdz šim bijusi nesaistoša norāde par 8 gadu vecumu). Bērna kopšanas atvaļinājums arī kļūst par individuālām tiesībām mātēm un tēviem bez iespējas nodot četrus mēnešus otram vecākam - tas būs lielāks pamudinājums vīriešiem izmantot šo iespēju. Pirmoreiz tiks ieviests aprūpētāja atvaļinājums piecas dienas gadā tieša radinieka slimības gadījumā. Visi šie ar ģimeni saistītie atvaļinājumi tiks kompensēti vismaz slimības pabalsta līmenī. Priekšlikums nodrošinās vecākiem, kuru bērni ir vecumā līdz 12 gadiem, un aprūpētājiem tiesības pieprasīt elastīgu darba režīmu, piemēram, samazinātu vai elastīgu darba laiku vai darba vietas elastību. Tajā ņemtas vērā mazo un vidējo uzņēmumu vajadzības, un tā mērķis ir nodrošināt, lai tie netiktu neproporcionāli ietekmēti.

Ierosinātie pasākumi ir paredzēti īpaši tam, lai palielinātu vīriešu iespējas uzņemties vecāku un aprūpes pienākumus. Tas radīs ieguvumus bērniem un palīdzēs palielināt sieviešu līdzdalību darba tirgū, tādējādi samazinot atšķirību starp nodarbinātiem vīriešiem un sievietēm. 2015. gadā šī atšķirība joprojām bija 11,6 % un, ja ģimenēs ir bērni līdz 6 gadu vecumam, tā pieaug līdz pat 30 %. Atšķirība sieviešu un vīriešu nodarbinātībā ir viens no elementiem, kas rada samaksas atšķirību (16,3 %) un pensiju atšķirību (40 %). Dalībvalstis var uzticēt šīs direktīvas īstenošanu sociālajiem partneriem, ja vien tiek garantēti rezultāti, kas jāsasniedz saskaņā ar šo direktīvu.

Papildus šim likumdošanas priekšlikumam Komisija sākusi divas apspriešanās ar sociālajiem partneriem. Pirmā apspriešanās ar sociālajiem partneriem ir par darba līgumu noteikumu modernizāciju. Rakstiskā paziņojuma direktīva (91/533/EEK) paredz to, ka darba ņēmējiem, kas sāk jaunu darbu, ir tiesības tikt rakstveidā informētiem par darba attiecību būtiskajiem aspektiem. Šīs tiesības joprojām ir ļoti svarīgas, taču tās, iespējams, vajadzēs pielāgot jaunajai situācijai un praksei darba tirgos, lai nodrošinātu taisnīgus darba apstākļus arī mainīgajā darba pasaulē. Tāpēc Komisija vēlas sākt apspriešanos par to, kādi minimālie aizsardzības pasākumi būtu vajadzīgi katram darbiniekam, ieskaitot tos, kas ir nestandarta darba attiecībās. Komisija plāno ierosināt šīs direktīvas pārskatīšanu līdz šā gada beigām.

Komisija arī sāk apspriešanos ar sociālajiem partneriem par piekļuvi sociālajai aizsardzībai, lai noteiktu iespējamus jaunus noteikumus šajā jomā. Tiesības un pienākumi, kas saistīti ar sociālo aizsardzību, laika gaitā ir izstrādāti galvenokārt darbiniekiem, kuriem ir standarta darba līgums, taču tie nav pietiekami pašnodarbinātajiem un cilvēkiem nestandarta darba attiecībās. Pašreizējie elastīgākie darba režīmi sniedz jaunas darba iespējas, īpaši jauniem cilvēkiem, taču potenciāli var radīt jauna veida nestabilitāti un nevienlīdzību. Komisija vēlas novērst pastāvošās nepilnības un izpētīt, kā panākt, lai visiem strādājošajiem būtu iespēja saņemt sociālo nodrošinājumu un nodarbinātības pakalpojumus, pamatojoties uz iemaksām.

Visbeidzot, Komisija pieņēmusi skaidrojumu par Darba laika direktīvu, sniedzot norādījumus par to, kā interpretēt dažādus šīs direktīvas aspektus saskaņā ar arvien plašāku judikatūru. Tas palīdzēs dalībvalstīm pareizi īstenot tiesību aktus un turpmāk izvairīties no pārkāpumiem.

Lai īstenotu vairākus pīlāra principus un tiesības, būs vajadzīgas turpmākas likumdošanas iniciatīvas. Piemērs ir ierosinātā direktīva par darba un privātās dzīves saskaņošanu. Vajadzības gadījumā ES tiesību akti tiks atjaunināti un papildināti un tiks īstenota labāka tiesību aktu izpildes kontrole. Šā darba piemērs ir skaidrojums par Darba laika direktīvu. Visos gadījumos Komisija rīkos plašas apspriešanās un sadarbosies ar ieinteresētajām personām. Īpaša loma būs sociālajiem partneriem, par ko liecina divas uzsāktās apspriešanās.