DEKLARĀCIJAS UN PĀRSKATI

Mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām par mēnesi ir pagarināts gada pārskata iesniegšanas termiņš. Gada pārskats par 2022. gadu šīm sabiedrībām ir jāiesniedz VID ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā piecus mēnešus (līdzšinējo četru mēnešu vietā) pēc pārskata gada beigām – tas ir, līdz 31.maijam, ja pārskata periods ir kalendārais gads. Gada pārskati ir jāiesniedz elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Dokumenti - No veidlapas – Dokumentu grupa “Gada pārskati”. Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura uz pārskata perioda beigu datumu atbilst vismaz divām no trim šādām pazīmēm: bilances kopsumma — 350 000 eiro; neto apgrozījums — 700 000 eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10. Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura uz pārskata perioda beigu datumu atbilst vismaz divām no trim šādām pazīmēm: bilances kopsumma — 4 000 000 eiro; neto apgrozījums — 8 000 000 eiro; vidējais...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atgādina, ka piektdiena, 31. marts, ir pēdējā diena, kad Latvijā reģistrētās 63 politiskās partijas un to apvienības var iesniegt gada pārskatu par 2022. gadu. Gada pārskati jāiesniedz KNAB Elektronisko datu ievades sistēmā (EDIS). Politisko partiju un to apvienību gada pārskatu iesniegšanas kārtību nosaka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums. Gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, naudas plūsmas pārskata un ziņojuma. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, iesniedzot gada pārskatu, tam jāpievieno informācija par vairākām pozīcijām, tostarp par iestāšanās naudu un biedru naudu, dāvinājumiem biedrībām un nodibinājumiem vai to organizēto pasākumu nodrošināšanai, par brīvprātīgo darbu u.c. Ja politiskās organizācijas līdzekļu apgrozījums kalendārajā gadā ir bijis lielāks par desmit minimālajām mēnešalgām, tā attiecīgā gada finansiālo un saimniecisko darbību revidē zvērināts revidents. Revidenta atzinums jāpievieno gada pārskatam, kuru iesniedz KNAB. Papildus tiem politiskajiem spēkiem, kuriem piešķirts valsts budžeta finansējums, gada pārskatam jāpievieno pārskats par valsts budžeta finansējuma izlietojumu. Šajā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 eiro, turpmāk ir pienākums sagatavot gada pārskatu un maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Piemērs Zemnieku saimniecība, kura ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāja un grāmatvedības uzskaiti veic vienkāršā ieraksta sistēmā, 202X. pārskata gadā ir guvusi 285 000 EUR ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, t. sk. saņēmusi apdrošināšanas atlīdzību par lietavās cietušiem sējumiem 15 000 EUR, kā arī Lauku atbalsta dienesta aprēķinātos valsts atbalsta maksājumus 20 000 EUR apmērā. Tādējādi zemnieku saimniecības apgrozījums (ieņēmumi) 202X. pārskata gadā ir 305 000 EUR. Tā kā zemnieku saimniecības apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā ir pārsniedzis 300 000 EUR, tad zemnieku saimniecībai ar nākamo pārskata gadu ir pienākums kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, sagatavot gada pārskatu atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPKGPL) prasībām un maksāt UIN. UIN saskaņā...

Valsts prezidents 21. martā izsludinājis Saeimā 8. martā otrajā gala lasījumā pieņemtos un par steidzamiem atzītos grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Tie paredz, ka mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām pārskatu iesniegšanas termiņs būs ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām, tātad līdz 31. maijam. Attiecībā uz vidējām un lielām sabiedrībām, kā arī koncerna mātes sabiedrībām, kuras sagatavo konsolidēto gada pārskatu, līdzšinējais termiņš netiek mainīts, tas ir - ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, tātad līdz 31. jūlijam. Atgādinām, ka GPKGPL 5. pants paredz, ka mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma — 350 000 euro; 2) neto apgrozījums — 700 000 euro; 3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10. Savukārt maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma —...

Līdz 3. aprīlim valsts amatpersonām ir jāiesniedz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācija par 2022. gadu. Deklarācija šogad jāiesniedz 54 781 valsts amatpersonai. Valsts ieņēmumu dienests (VID) pateicas 39 706 amatpersonām par jau iesniegtajām deklarācijām un aicina arī pārējās 15 075 amatpersonas deklarācijas iesniegt, neatliekot to pēdējo brīdi. Valsts amatpersonas deklarāciju, tāpat kā citus VID iesniedzamus dokumentus, jāiesniedz Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), autorizējoties ar internetbankas rekvizītiem, eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”. Tādējādi, ja ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifikators un parole, to vairs nav nepieciešams atjaunot. VID tīmekļvietnes sadaļā “Valsts amatpersonām” - pieejams VID 08.03.2023. semināra ieraksts, kā arī materiāli “Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība”, “Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība elektroniskās deklarēšanas sistēmā”, “Valsts amatpersonas deklarācijas precizēšana”. Sadaļā “Valsts amatpersonām” ir pieejama plašāka informācija par valsts amatpersonas amatiem, amatpersonas deklarāciju iesniegšanas kārtību un termiņiem. Lai atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu, ir pilnveidota EDS dokumenta ievadforma un tie deklarācijas punkti, par kuriem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka valsts amatpersonām līdz 2023. gada 3.aprīlim ir jāiesniedz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācija par 2022.gadu. Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Kārtējā gada deklarācija par 2022.gadu jāiesniedz 54 781 valsts amatpersonai. Šogad ikviena amatpersona, izmantojot EDS, var pieteikties arī tiešsaistes individuālai padziļinātai konsultācijai par valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanu, bet līdz šī gada 30. martam notiks tiešsaistes konsultācijas amatpersonu grupām. Šajā laikā jebkura valsts amatpersonas varēs brīvi, bez iepriekšējas pieteikšanās, pieslēgties tiešsaistei un uzdot VID speciālistiem jautājumus par valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu. Valsts amatpersonas deklarāciju, tāpat kā citus VID iesniedzamus dokumentus, jāiesniedz EDS, autorizējoties ar internetbankas rekvizītiem, eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”. Tādējādi, ja ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifikators un parole, to vairs nav nepieciešams atjaunot. Lai atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu, ir pilnveidota EDS dokumenta ievadforma un tie deklarācijas punkti, par kuriem informācija jau ir VID rīcībā, aizpildās automātiski. Savukārt valsts amatpersonai...

Lielākā daļa finanšu pārskata posteņu ietver aplēses. Baiba Apine, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere, "Bilances Akadēmijas" seminārā skaidro, kas jāņem vērā vadības aplēšu veidošanā dažādos gada pārskata bilances posteņos. Bilances aktīvu posteņi Nemateriālie aktīvi un pamatlīdzekļi. Šis postenis ietver trīs aplēšu pamatfaktorus - derīgais lietošanas laiks, likvidācijas vērtība un atgūstamā vērtība (sarežģīta brīžos, kad konstatējams iespējamais aktīvu vērtības samazinājums, kurš paredzams ilgstošs). Līdzdalība citu sabiedrību kapitālā. Atgūstamā vērtība - arī šajā postenī jāidentificē faktori, kas varētu norādīt uz iespējamu vērtības samazinājumu, kam varētu būt ilgstoša ietekme. Aizdevumi. Atgūstamā vērtība - neatkarīgi no tā, kam aizdevumi izsniegti, ar vai bez nodrošinājuma un kāda termiņa tie ir - gatavojot gada pārskatu, jāvērtē, vai bilancē redzamo aizdevumu varēs atgūt pilnā apmērā. Krājumi (izejvielas, nepabeigtie ražojumi, gatavā produkcija). Krājumus gada pārskatā var uzrādīt krājumu izveidošanas vai iegādes vērtībā (sākotnējā bilances uzskaites vērtība) vai neto pārdošanas vērtībā (bilancē jāuzrāda tā vērtība, kura ir zemāka)....

Valdības sēdē 24. janvārī izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā"", kura mērķis ir precizēt Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPKGPL) normu, kura nosaka gada pārskata iesniegšanas termiņu mazām sabiedrībām, ņemot vērā saņemto Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) priekšlikumu. Līdz ar to mazām sabiedrībām, kas noteiktas GPKGPL 5. panta trešajā daļā, varētu būt iespēja iesniegt gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vienu mēnesi vēlāk. Mazām sabiedrībām, t.sk. arī mikrosabiedrībām, gada pārskata iesniegšanas termiņš līdz šim ir bijis četri mēneši. Savukārt vidējām un lielām sabiedrībām - attiecīgi septiņi mēneši. Covid-19 pandēmijas laikā gada pārskatu iesniegšanas termiņi, tai skaitā arī 2022. gadā tika pagarināti par trim mēnešiem, tostarp arī biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, norādīts likumprojekta anotācijā. LRGA un LZRA ir konstatējusi vairākas problēmas ar ko saskaras uzņēmumi, sagatavojot gada pārskatus. LRGA un LZRA norāda, ka regulāri saņem savu biedru...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu - vadlīnijas "Ieņēmumu uzskaitei biedrību un nodibinājumu gada pārskatos". Vadlīnijas izstrādātas, lai veicinātu vienotu izpratni par ieņēmumu uzskaiti biedrību un nodibinājumu (turpmāk – organizācijas) gada pārskatos. Organizācijas katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. martam iesniedz VID gada pārskatu, kā to paredz Biedrību un nodibinājumu likuma 52. panta trešā daļa un 102. pants. Ja organizācijai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, līdz 31. martam VID jāiesniedz arī iepriekšējā gada darbības pārskats, aizpildot veidlapu “Iepriekšējā gada darbības pārskats un turpmākās darbības plāns”, kā to savukārt paredz Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 13. panta pirmā daļa. Ieņēmumu un izdevumu pārskats ir gada pārskata sastāvdaļa, kurā norāda ieņēmumus, izdevumus un to starpību noteiktā pārskata periodā. Ieņēmumu un izdevumu pārskatā ietver visus ieņēmumus un visus izdevumus, izņemot izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegādi, izveidi, uzstādīšanu vai uzlabošanu (atjaunošanu vai rekonstrukciju), nemateriālo ieguldījumu, kapitāla līdzdalības daļu,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Nodokļu pārskati par valdes locekļu ienākumiem", norādot, ka nodokļu normatīvie akti nenosaka, kādas civiltiesiskās attiecības kapitālsabiedrībai jādibina ar savu izpildinstitūciju – valdes locekli, kā arī nereglamentē privātpersonu civiltiesisko attiecību juridisko formu. Pilnvarojuma/vadības līgums ir viens no biežāk izmantotajiem līgumu veidiem tiesiskajās attiecībās ar valdes locekļiem. Pilnvarojuma līgums var būt ar atlīdzību vai bez atlīdzības. Ar valdes locekli var būt noslēgts arī darba līgums. Savukārt par darba ņēmēju un sociāli apdrošināmo personu ir uzskatāma persona: kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā; kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta. Valdes locekļa atlīdzība neatkarīgi no līguma, kurā tā paredzēta, ir ar algas nodokli apliekams ienākums un no tās veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Par valdes locekli, ar kuru ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības vai kuram faktiski ir noteikta atlīdzība, VID iesniedz:...

Informējam, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldē no 2023. gada 1. janvāra ir mainīta līdzšinējā preču izcelsmi/statusu apliecinošo sertifikātu apstiprināšanas kārtība: no 02.01.2023. preču izcelsmi/statusu apliecinošie sertifikāti, kas tiek izsniegti pēc preču eksporta (retrospektīvi), tiks apstiprināti vienīgi Talejas ielā 1, Rīgā, vai Rīgas ielā 4/6, Daugavpilī (pašlaik šādu sertifikātu apstiprināšana tiek veikta arī noteiktos muitas kontroles punktos (MKP)); no 01.04.2023. nekādus preču izcelsmi/statusu apliecinošos sertifikātus vairs nevarēs apstiprināt MKP; turpmāk visus sertifikātus varēs apstiprināt klātienē – VID Muitas pārvaldes Muitas tarifu un maksājumu piemērošanas daļas Izcelsmes noteikumu piemērošanas nodaļā. Apstiprināt sertifikātus klātienē un saņemt veidlapas var VID Muitas pārvaldes Muitas tarifu un maksājumu piemērošanas daļas Izcelsmes noteikumu piemērošanas nodaļā: Rīgā, Talejas ielā 1, tālr. +371 67121010, +371 67121009 – otrdienās un ceturtdienās no pulksten 9.00 līdz 11.00 un no 13.00 līdz 15.00, piektdienās no pulksten 9.00 līdz 13.00; Daugavpilī, Rīgas ielā 4/6, tālr. +371 67123273 – katru darba dienu no pulksten...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informatīvo materiālu "Par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta otrās un trešās daļas piemērošanu, nosakot valsts amatpersonas statusu”. Tajā norādīts, ka valsts amatpersonas statusu saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta otro un trešo daļu nosaka pēc veicamajām funkcijām, kuras noteiktas amatu aprakstos, rīkojumos, nolikumos, reglamentos, lēmumos u. c. Likuma 4. panta otrā daļa noteic, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus publiskas personas institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības: 1) izdot administratīvos aktus; 2) veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā; 3) pieņemt vai sagatavot lēmumus par publiskas personas mantas iegūšanu, tās nodošanu citu personu īpašumā, lietošanā vai valdījumā, atsavināšanu citām personām vai apgrūtināšanu ar lietu vai saistību tiesībām, kā arī finanšu līdzekļu sadalīšanu. Valsts amatpersonas statusa noteikšanā primāri ir vērtējama atbilstība...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Skaidrojumi par tranzīta procedūras piemērošanu un pabeigšanu". Tajā papildināta informācija saistībā ar nepieciešamību TIR karnetes elektroniskās deklarācijas un Savienības tranzīta deklarācijas 33. ailē Preču kods norādīt Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas preču kodu ( precizēts metodiskā materiāla (MM) 5. punkts). Tāpat MM iekļauts jauns (10.) punkts – Preču pozīcija. Savienības tranzīta procedūras izmantotājs vai TIR karnetes turētājs, sagatavojot tranzīta deklarāciju vai TIR karnetes elektronisko deklarāciju, katrai precei 22 (atbilstoši ES Kombinētās nomenklatūras kodam, preču nosūtītājam, saņēmējam) sagatavo atsevišķu preču pozīciju vai vienā preču pozīcijā norāda preces, kas klasificējamas ar vienu atbilstošo HS preču kodu (6 zīmes). Precizēts MM 11.1. apakšpunkts, kā arī MM iekļauts jauns 12. punkts – Preču kods (“33. aile”). Tranzīta deklarācijas un TIR karnetes elektroniskās deklarācijas 33. ailē “Preču kods” jānorāda Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas (turpmāk – HS) preču kods (6 zīmes). Tranzīta deklarācijas vai TIR karnetes elektroniskās...

Izvērtējot līdzšinējo noslodzi un iespējas muitas klientiem saņemt pakalpojumus citās muitas klientu apkalpošanas vietās, no 2022. gada 1. decembra būs slēgta muitas dokumentu noformēšanas darba vieta Rīgā, Buļļu ielā 74, informē Valsts ieņēmumu dienests(VID). Turpmāk klienti varēs saņemt muitas pakalpojumus citos muitas kontroles punktos Rīgā, tajā skaitā Lidostas muitas kontroles punktā (MKP, kods – 0240), kas atrodas Ziemeļu ielā 16, Mārupes novadā, un strādā diennakts režīmā. Līdz decembrim muitas dokumentu noformēšanas darba vietā Rīgā, Buļļu ielā 74, klienti tiek apkalpoti darbdienās no pulksten 8:30 līdz 17:00. Dokumentu noformēšanu uzņēmēji turpmāk varēs veikt Lidostas MKP, Ziemeļu ielā 16, Mārupes novadā. Lai uzrādītu muitošanai pakļautās preces muitas amatpersonām, transportlīdzekļus būs iespējams novietot Lidostas MKP tuvumā – Mazajā Gramzdas ielā. Muitas formalitātes būs iespējams kārtot arī Rīgas brīvostas MKP (kods – 0210), Uriekstes ielā 16, Rīgā, un Šķirotavas MKP (kods – 0207), Krustpils ielā 38b, Rīgā. Plašāka informācija par VID muitas kontroles punktiem pieejama VID...

Latvijas rezidentam, kuram Latvijas pensiju un ārvalsts pensiju izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un iedzīvotāju ienākuma nodokli piemēro izmaksas vietā, vispārējā gadījumā nav pienākuma iesniegt gada ienākumu deklarāciju attiecībā uz izmaksātajām pensiju summām, informē Valsts ieņēmumu dienests. Latvijas rezidents, kurš saņem ārvalsts pensiju, kuru neizmaksā VSAA, iesniedz gada ienākumu deklarāciju, deklarācijas pielikuma D2 attiecīgajā ailē norādot ārvalstī saņemtās pensijas summu un ārvalstī samaksātā nodokļa summu. Saņemtajai pensijai deklarācijas veidlapas D 10.rindā “Gada neapliekamais minimums pensionāram” piemēro pensijai noteikto neapliekamo minimumu. Ja Latvijas rezidents saņem Latvijas pensiju un ārvalsts pensiju, kuru neizmaksā VSAA, persona, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, aizpilda deklarācijas veidlapu D, deklarācijas pielikumā D1 norāda Latvijas pensiju un deklarācijas veidlapā D2 ārvalsts pensiju. Latvijas un ārvalsts pensijai piemēro pensijai noteikto neapliekamo minimumu. Aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli samazina par ārvalstī samaksātā nodokļa summu, bet samazinājums nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilstu Latvijā aprēķinātajam nodoklim par ārvalsts pensiju. Latvijas rezidents, kas saņem...