DEKLARĀCIJAS UN PĀRSKATI

Saeima 8. jūnijā, pirmajā lasījumā izskatījusi likumprojektu "Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums", kura mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas. Likumprojekts paredz galveno mātes sabiedrību, atsevišķu komercsabiedrību pienākumu sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 000 000 eiro. Atbilstīgi šāds pienākums būtu jābeidz piemērot, ja divus pārskatu gadus pēc kārtas minētie ieņēmumi vairs nepārsniedz attiecīgo apmēru. Uz šādu galveno mātes sabiedrību būtu atkal jāattiecina ziņošanas pienākums, ja tā ieņēmumi atkal divus pārskata gadus pēc kārtas pārsniedz attiecīgo apmēru. Galvenās mātes...

Valdības sēdē 1. jūnijā akceptēts Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts "Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums", kas sagatavots, lai palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas. Paredzēts, ka jaunā likuma noteikumus piemēros, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 22. jūnijā vai vēlāk. Likumprojekts noteic, ka turpmāk juridiskajām personām papildus pienākumiem, kas tām noteiktas ar nodokļu jomas normatīvo aktu prasībām nodokļu informācijas sniegšanai, tai skaitā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 397 "Noteikumi par starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti" noteiktajam pienākumam iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti, būs arī pienākums sagatavot, publiskot un darīt publiski pieejamu pārskatu...

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) prasībām un atbilstoši Pasaules Muitas organizācijas standartiem, kā arī ņemot vērā jaunas tehnoloģiskās prasības, Latvijā darbu sāks jauna sistēma importa muitas deklarāciju noformēšanai. Jaunā sistēma lietotājiem nodrošinās augstu pieejamību un darbības nepārtrauktību, kas ir īpaši būtiski pārrobežu uzņēmējdarbībai. Paredzēts, ka importa muitas deklarāciju noformēšanu jaunajā formātā varēs uzsākt šī gada 13. jūnijā. Atbilstoši ES vienotām prasībām jaunas importa deklarāciju sistēmas pašlaik izstrādā vai jau ir izstrādājušas visas ES dalībvalstis, tā samazinot atšķirības starp nacionālajiem risinājumiem. Latvijā atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām deklarācijai ir izveidota jauna struktūra un vienlaikus izstrādāta pilnīgi jauna – noturīga, ātra un droša – sistēmas arhitektūra darbības nepārtrauktības nodrošinājumam. Jaunā sistēma – “Automatizētā importa sistēma” – aizstās pašlaik izmantoto Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) funkcionalitāti “Importa muitas deklarācija”. Lietotājiem jaunas piekļuves tiesības nebūs jāpieprasa; tās saglabāsies līdzšinējās. Importa muitas deklarāciju noformēšana noritēs, tāpat kā līdz šim autorizējoties VID Elektroniskās deklarēšanas...

Pārskats par uzkrāto tiešo nodokļu atlaižu summu un uzkrāto attiecināmo izmaksu summu, par saņemto atbalstu sākotnējo ieguldījumu veikšanai un uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi taksācijas periodā (turpmāk – pārskats) ir noteikts Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumu Nr. 106 “Noteikumi par speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību un pašvaldību pārskatu veidlapu paraugiem un to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 106) 1. pielikumā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka pārskatu aizpilda un iesniedz VID reizi gadā zonas kapitālsabiedrība vai licencēta brīvostas kapitālsabiedrība, kura saņem tiešo nodokļu atlaides, vienlaikus ar uzņēmuma gada pārskatu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajā termiņā. Pārskats ir iesniedzams kā atsevišķs dokuments, tas nav ne gada pārskata, ne uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas pielikums. Likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 8. panta pirmajā daļā ir noteikti attiecīgajai kapitālsabiedrībai piemērojamie procenti no uzkrātās attiecināmo izmaksu summas (grozījumi piemērojami ar 2022. gada 5. martu)....

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc veiktajām politisko organizāciju pārskatu un finansiālās darbības pārbaudēm secina, ka partijas un to apvienības 2021. gadā savu darbību kopumā īstenojušas atbilstoši Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasībām. KNAB pārbaužu laikā pieņēmis lēmumu saukt pie administratīvās atbildības 15 politiskās organizācijas, visbiežāk konstatējot, ka tās nav norēķinājušās par preču un pakalpojumu iegādēm likumā noteikto 90 dienu laikā no dienas, kad iestājies samaksas termiņš. KNAB pārbaudīja 61 politiskās partijas un to apvienības biedru naudu, iestāšanās naudu, ziedojumu un valsts budžeta finansējuma izlietošanas atbilstību Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasībām. 2021. gadā desmit politiskajām partijām un to apvienībām tika piešķirts un izmaksāts 4 531 492,50 eiro valsts budžeta finansējums, un gandrīz visu šī finansējuma summu politiskie spēki izlietojuši. Saskaņā ar KNAB iesniegto informāciju politiskie spēki 2021. gadā ziedojumos kopumā saņēmuši 1 453 361,54 eiro, savukārt iestāšanās naudās un biedru naudās, kas tās maksātājam pārsniedz vienu minimālo...

Pagājušajā gadā veiktie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā paredz dažas jaunas prasības attiecībā uz jaunajiem gada pārskatiem. Izmaiņas paredz obligāti pienākumu vidējām un lielām komercsabiedrībām gada pārskatu pielikumā sniegt detalizētu informāciju par attīstības un pētniecības izmaksām. Šī prasība attiecināma jau uz pārskatiem, sākot ar 2021. pārskata gadu. Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā pieejamajā finanšu pārskata strukturētajā pielikumā atrodama tabula, kurā norādāmas vairākas pozīcijas saistībā ar attīstības un pētniecības izmaksām: bilancē iekļautās (kapitalizētās) attīstības izmaksas, izdevumos norakstītās pētniecības un attīstības izmaksas, pētniecībā un attīstībā nodarbinātais vidējais darbinieku skaits un viņiem aprēķinātās atlīdzības kopsumma saņemtais valsts finansējums pētniecības un attīstības darbu veikšanai noslēgtie līgumi par pētniecības darbu izpildi ar citiem uzņēmumiem Grāmatvedības likuma izpratnē Attīstības izmaksas ir viens no bilances posteņiem (zem nemateriālajiem ilgtermiņa ieguldījumiem), savukārt pētniecības izmaksas ir iekļautas peļņas un zaudējumu aprēķinā. Attīstība ir kapitalizējamas izmaksas (tāpat kā pamatlīdzekļi, nemateriālie). Tās parasti ir ražotājiem, kuri kaut ko attīsta...

Mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām par mēnesi ir pagarināts gada pārskata iesniegšanas termiņš. Gada pārskats par 2022. gadu šīm sabiedrībām ir jāiesniedz VID ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā piecus mēnešus (līdzšinējo četru mēnešu vietā) pēc pārskata gada beigām – tas ir, līdz 31.maijam, ja pārskata periods ir kalendārais gads. Gada pārskati ir jāiesniedz elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Dokumenti - No veidlapas – Dokumentu grupa “Gada pārskati”. Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura uz pārskata perioda beigu datumu atbilst vismaz divām no trim šādām pazīmēm: bilances kopsumma — 350 000 eiro; neto apgrozījums — 700 000 eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10. Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura uz pārskata perioda beigu datumu atbilst vismaz divām no trim šādām pazīmēm: bilances kopsumma — 4 000 000 eiro; neto apgrozījums — 8 000 000 eiro; vidējais...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atgādina, ka piektdiena, 31. marts, ir pēdējā diena, kad Latvijā reģistrētās 63 politiskās partijas un to apvienības var iesniegt gada pārskatu par 2022. gadu. Gada pārskati jāiesniedz KNAB Elektronisko datu ievades sistēmā (EDIS). Politisko partiju un to apvienību gada pārskatu iesniegšanas kārtību nosaka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums. Gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, naudas plūsmas pārskata un ziņojuma. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, iesniedzot gada pārskatu, tam jāpievieno informācija par vairākām pozīcijām, tostarp par iestāšanās naudu un biedru naudu, dāvinājumiem biedrībām un nodibinājumiem vai to organizēto pasākumu nodrošināšanai, par brīvprātīgo darbu u.c. Ja politiskās organizācijas līdzekļu apgrozījums kalendārajā gadā ir bijis lielāks par desmit minimālajām mēnešalgām, tā attiecīgā gada finansiālo un saimniecisko darbību revidē zvērināts revidents. Revidenta atzinums jāpievieno gada pārskatam, kuru iesniedz KNAB. Papildus tiem politiskajiem spēkiem, kuriem piešķirts valsts budžeta finansējums, gada pārskatam jāpievieno pārskats par valsts budžeta finansējuma izlietojumu. Šajā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 eiro, turpmāk ir pienākums sagatavot gada pārskatu un maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Piemērs Zemnieku saimniecība, kura ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāja un grāmatvedības uzskaiti veic vienkāršā ieraksta sistēmā, 202X. pārskata gadā ir guvusi 285 000 EUR ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, t. sk. saņēmusi apdrošināšanas atlīdzību par lietavās cietušiem sējumiem 15 000 EUR, kā arī Lauku atbalsta dienesta aprēķinātos valsts atbalsta maksājumus 20 000 EUR apmērā. Tādējādi zemnieku saimniecības apgrozījums (ieņēmumi) 202X. pārskata gadā ir 305 000 EUR. Tā kā zemnieku saimniecības apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā ir pārsniedzis 300 000 EUR, tad zemnieku saimniecībai ar nākamo pārskata gadu ir pienākums kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, sagatavot gada pārskatu atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPKGPL) prasībām un maksāt UIN. UIN saskaņā...

Valsts prezidents 21. martā izsludinājis Saeimā 8. martā otrajā gala lasījumā pieņemtos un par steidzamiem atzītos grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Tie paredz, ka mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām pārskatu iesniegšanas termiņs būs ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām, tātad līdz 31. maijam. Attiecībā uz vidējām un lielām sabiedrībām, kā arī koncerna mātes sabiedrībām, kuras sagatavo konsolidēto gada pārskatu, līdzšinējais termiņš netiek mainīts, tas ir - ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, tātad līdz 31. jūlijam. Atgādinām, ka GPKGPL 5. pants paredz, ka mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma — 350 000 euro; 2) neto apgrozījums — 700 000 euro; 3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10. Savukārt maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma —...

Līdz 3. aprīlim valsts amatpersonām ir jāiesniedz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācija par 2022. gadu. Deklarācija šogad jāiesniedz 54 781 valsts amatpersonai. Valsts ieņēmumu dienests (VID) pateicas 39 706 amatpersonām par jau iesniegtajām deklarācijām un aicina arī pārējās 15 075 amatpersonas deklarācijas iesniegt, neatliekot to pēdējo brīdi. Valsts amatpersonas deklarāciju, tāpat kā citus VID iesniedzamus dokumentus, jāiesniedz Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), autorizējoties ar internetbankas rekvizītiem, eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”. Tādējādi, ja ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifikators un parole, to vairs nav nepieciešams atjaunot. VID tīmekļvietnes sadaļā “Valsts amatpersonām” - pieejams VID 08.03.2023. semināra ieraksts, kā arī materiāli “Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība”, “Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība elektroniskās deklarēšanas sistēmā”, “Valsts amatpersonas deklarācijas precizēšana”. Sadaļā “Valsts amatpersonām” ir pieejama plašāka informācija par valsts amatpersonas amatiem, amatpersonas deklarāciju iesniegšanas kārtību un termiņiem. Lai atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu, ir pilnveidota EDS dokumenta ievadforma un tie deklarācijas punkti, par kuriem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka valsts amatpersonām līdz 2023. gada 3.aprīlim ir jāiesniedz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācija par 2022.gadu. Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Kārtējā gada deklarācija par 2022.gadu jāiesniedz 54 781 valsts amatpersonai. Šogad ikviena amatpersona, izmantojot EDS, var pieteikties arī tiešsaistes individuālai padziļinātai konsultācijai par valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanu, bet līdz šī gada 30. martam notiks tiešsaistes konsultācijas amatpersonu grupām. Šajā laikā jebkura valsts amatpersonas varēs brīvi, bez iepriekšējas pieteikšanās, pieslēgties tiešsaistei un uzdot VID speciālistiem jautājumus par valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu. Valsts amatpersonas deklarāciju, tāpat kā citus VID iesniedzamus dokumentus, jāiesniedz EDS, autorizējoties ar internetbankas rekvizītiem, eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”. Tādējādi, ja ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifikators un parole, to vairs nav nepieciešams atjaunot. Lai atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu, ir pilnveidota EDS dokumenta ievadforma un tie deklarācijas punkti, par kuriem informācija jau ir VID rīcībā, aizpildās automātiski. Savukārt valsts amatpersonai...

Lielākā daļa finanšu pārskata posteņu ietver aplēses. Baiba Apine, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere, "Bilances Akadēmijas" seminārā skaidro, kas jāņem vērā vadības aplēšu veidošanā dažādos gada pārskata bilances posteņos. Bilances aktīvu posteņi Nemateriālie aktīvi un pamatlīdzekļi. Šis postenis ietver trīs aplēšu pamatfaktorus - derīgais lietošanas laiks, likvidācijas vērtība un atgūstamā vērtība (sarežģīta brīžos, kad konstatējams iespējamais aktīvu vērtības samazinājums, kurš paredzams ilgstošs). Līdzdalība citu sabiedrību kapitālā. Atgūstamā vērtība - arī šajā postenī jāidentificē faktori, kas varētu norādīt uz iespējamu vērtības samazinājumu, kam varētu būt ilgstoša ietekme. Aizdevumi. Atgūstamā vērtība - neatkarīgi no tā, kam aizdevumi izsniegti, ar vai bez nodrošinājuma un kāda termiņa tie ir - gatavojot gada pārskatu, jāvērtē, vai bilancē redzamo aizdevumu varēs atgūt pilnā apmērā. Krājumi (izejvielas, nepabeigtie ražojumi, gatavā produkcija). Krājumus gada pārskatā var uzrādīt krājumu izveidošanas vai iegādes vērtībā (sākotnējā bilances uzskaites vērtība) vai neto pārdošanas vērtībā (bilancē jāuzrāda tā vērtība, kura ir zemāka)....

Valdības sēdē 24. janvārī izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā"", kura mērķis ir precizēt Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPKGPL) normu, kura nosaka gada pārskata iesniegšanas termiņu mazām sabiedrībām, ņemot vērā saņemto Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) priekšlikumu. Līdz ar to mazām sabiedrībām, kas noteiktas GPKGPL 5. panta trešajā daļā, varētu būt iespēja iesniegt gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vienu mēnesi vēlāk. Mazām sabiedrībām, t.sk. arī mikrosabiedrībām, gada pārskata iesniegšanas termiņš līdz šim ir bijis četri mēneši. Savukārt vidējām un lielām sabiedrībām - attiecīgi septiņi mēneši. Covid-19 pandēmijas laikā gada pārskatu iesniegšanas termiņi, tai skaitā arī 2022. gadā tika pagarināti par trim mēnešiem, tostarp arī biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, norādīts likumprojekta anotācijā. LRGA un LZRA ir konstatējusi vairākas problēmas ar ko saskaras uzņēmumi, sagatavojot gada pārskatus. LRGA un LZRA norāda, ka regulāri saņem savu biedru...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu - vadlīnijas "Ieņēmumu uzskaitei biedrību un nodibinājumu gada pārskatos". Vadlīnijas izstrādātas, lai veicinātu vienotu izpratni par ieņēmumu uzskaiti biedrību un nodibinājumu (turpmāk – organizācijas) gada pārskatos. Organizācijas katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. martam iesniedz VID gada pārskatu, kā to paredz Biedrību un nodibinājumu likuma 52. panta trešā daļa un 102. pants. Ja organizācijai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, līdz 31. martam VID jāiesniedz arī iepriekšējā gada darbības pārskats, aizpildot veidlapu “Iepriekšējā gada darbības pārskats un turpmākās darbības plāns”, kā to savukārt paredz Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 13. panta pirmā daļa. Ieņēmumu un izdevumu pārskats ir gada pārskata sastāvdaļa, kurā norāda ieņēmumus, izdevumus un to starpību noteiktā pārskata periodā. Ieņēmumu un izdevumu pārskatā ietver visus ieņēmumus un visus izdevumus, izņemot izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegādi, izveidi, uzstādīšanu vai uzlabošanu (atjaunošanu vai rekonstrukciju), nemateriālo ieguldījumu, kapitāla līdzdalības daļu,...