DEKLARĀCIJAS UN PĀRSKATI

Gadījumā, kad nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS sistēmā nodokļa aprēķināšanā pieļauj kļūdu, bet vienotajā nodokļu kontā faktiski nomaksā pareizu nodokļa apmēru, VID tik un tā aprēķina nokavējuma naudu un ignorē faktu, ka nomaksātā summa ir lielāka par kļūdaini aprēķināto. Šobrīd vienotā nodokļu konta sistēma neparedz brīdināt nodokļu maksātāju, ja ir nesakritība starp aprēķināto un faktiski iemaksāto summu. Tiesībsargs pārbaudes lietā vērtēja, vai VID 2021. gadā ieviestais vienotais nodokļu konts kā automatizēta sistēma ir draudzīga un saprotama nodokļu maksātājiem. Tiesībsargs lūdzis VID mēneša laikā rast risinājumu. Faktiskie apstākļi Nodokļu maksātājam vairāk nekā gadu tika aprēķināta nokavējuma nauda par to, ka likumā noteiktajā termiņā viņš kā darba ņēmējs (konkrētajā gadījumā - pie darba devēja ārvalstīs) kļūdaini bija deklarējis mazāku valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) summu, bet faktiski vienotajā nodokļu kontā iemaksāja lielāku summu jeb tik, cik pēc likuma viņam patiesībā bija jāmaksā. Šajā gadījumā vienotā nodokļu konta administrēšanas algoritms VSAOI nomaksai...

Kapitālsabiedrības katrs valdes loceklis attiecīgajā gada mēnesī, kad: kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā un kapitālsabiedrības attiecīgā mēneša apgrozījums ir bijis lielāks par piecu minimālo mēneša darba algu apmēru1, ir uzskatāms par darba ņēmēju2, un no katra valdes locekļa domājamā ienākuma, kas nav mazāks par minimālo mēneša darba algu, jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)3 un jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). IIN un VSAOI no valdes locekļa domājamā ienākuma minimālās mēnešalgas apmērā nav jāmaksā: tajā gadā, kad kapitālsabiedrība reģistrēta Uzņēmumu reģistrā; ja kāds valdes loceklis kārtējā mēnesī, kad izpildās abi kritēriji, kā valdes loceklis citā vienas uzņēmumu grupas kapitālsabiedrībā gūst atlīdzību, kas nav mazāka par piecām minimālajām mēnešalgām.4 Minimālā mēneša darba alga 2023. gadā ir 620 eiro mēnesī5. Iesniedzamie pārskati Ja uzskatāms, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis konkrētajā mēnesī ir guvis domājamo ienākumu, komercsabiedrība: valdes locekli reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID)...

10. oktobrī plānots ieviest jaunu sistēmu eksporta deklarāciju noformēšanai – Automatizēto eksporta sistēmu, kas aizstās pašlaik izmantoto Eksporta kontroles sistēmu. Lai nodrošinātu sistēmu nomaiņu, šī gada 10. oktobrī no plkst. 00:01 līdz 10:00 plānots sistēmu darbības pārtraukums, kura laikā nebūs iespējams noformēt eksporta deklarācijas. Aicinām uzņēmējus laikus plānot eksporta deklarāciju noformēšanu. Saistībā ar jaunās Automatizētās eksporta sistēmas ieviešanu 10. oktobrī no plkst. 00:01 Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) Eksporta kontroles sistēma vairs nebūs pieejama komersantiem jaunu standarta un vienkāršoto deklarāciju iesniegšanai. Eksporta standarta deklarācijas (EXA, EUA, COA), kuru formēšana uzsākta Eksporta kontroles sistēmā, tiks noslēgtas Eksporta kontroles sistēmā. Tas attiecas arī uz eksporta vienkāršotajām un apkopojošajām deklarācijām (EXB, EXC, EXX, EXY). Eksporta kontroles sistēmā noslēgto deklarāciju grozīšana pēc deklarācijas noslēgšanas un deklarāciju anulēšana (atzīšana par nederīgu) tiks veikta Eksporta kontroles sistēmas sadaļā “Pēcmuitošana”. Otrdien, 10. oktobrī, plkst. 10:00 sāks darboties jaunā Automatizētā eksporta sistēma (AES). Lai noformētu eksporta deklarāciju jaunajā sistēmā,...

Valdības sēdē 26. septembrī darba kārtībā iekļauts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 97 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas"". Grozījums sagatavots, jo nepieciešams pārskatīt tiesību normas formulējumu, lai tā korekti atbilstu 2021. gada 22. marta Padomes Direktīvas (ES) 2021/514, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (turpmāk – DAC7 direktīva), prasībām. Ar šīs direktīvas pārņemšanu ziņojošiem platformu operatoriem ir jāsniedz to rīcībā esošā informācija Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par tiem pārdevējiem, kuri, izmantojot digitālās platformas, sniedz noteikta veida pakalpojumus vai pārdot preces. Šo noteikumu kontekstā digitālo platformu operatori ir juridiskas personas vai juridiski veidojumi, kas slēdz ar pārdevējiem līgumus par digitālās platformas pilnīgu vai daļēju pieejamību šiem pārdevējiem, kā arī juridiskās personas vai juridiskie veidojumi (piemēram, kapitālsabiedrība, personālsabiedrība vai fonds), kas pārdod preces digitālajās platformās. Pirmais pārskata periods, par kuru ir veicama ziņošana,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Rezidenta apliecības – iesnieguma nodokļu atvieglojumu piemērošanai – iesniegšana", kurā izklāstīta kārtība, kādā Latvijas rezidenti (izņemot fiziskās personas) vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniedz apstiprināšanai rezidenta apliecību – iesniegumu nodokļu atvieglojumu piemērošana. Atvieglojumu apliecības paraugs ir noteikts Ministru kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi” 1. pielikumā. Atvieglojumu apliecību apstiprina VID. Pēc paziņojuma par atvieglojuma apliecības apstiprināšanu saņemšanas EDS izmaksātājs, sākot ar dienu, ar kuru pieprasīts piemērot nodokļu atvieglojumus, nodokļus no maksājumiem ir tiesīgs piemērot saskaņā ar nodokļu līgumu (konvenciju). Atvieglojumu apliecība nepieciešama, ja nerezidentam izmaksā maksājumus, bet atšķirībā no Latvijas Republikas likumos noteiktā apstiprinātajos starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – nodokļu līgums) ir noteikta šo maksājumu aplikšana ar samazinātu likmi vai ir noteikts atbrīvojums no aplikšanas...

Ministru kabinets 29. augusta sēdē pieņēmis grozījumus 2010. gada 5. maija noteikumos Nr. 413 "Noteikumi par gada publiskajiem pārskatiem". Tie paredz jaunas prasības pašvaldību gada pārskatiem, tai skaitā nosaka jaunas pārskatā iekļaujamās informācijas prasības. Noteikumi paredz, ka pašvaldības sniedz informāciju par pašvaldības līdzdalību kapitālsabiedrībās, biedrībās un nodibinājumos, informē sabiedrību par sadarbību ar ārvalstu pašvaldībām vai pašvaldību apvienībām (noslēgtie sadarbības līgumi, vienošanās, nodomu protokoli un citi dokumenti). Tāpat pašvaldībām jāsniedz informāciju par līdzdalības budžeta īstenošanas gaitu, tai skaitā par pārskata gadā pašvaldības budžetā piešķirto finansējumu līdzdalības budžetam un iesniegto un atbalstīto projektu skaitu un piešķirto finanšu apmēru. Tāpat arī par pārskata gadā un iepriekšējos gados atbalstīto līdzdalības budžeta projektu īstenošanas progresu. Noteikumu 12. punkts paredz, ka pašvaldības pārskatā norāda šādu informāciju: 1) pamatinformācija par pašvaldību: iedzīvotāju, nodarbinātības un bezdarba, pašvaldības ekonomikas raksturojums, informācija par citiem pašvaldību raksturojošiem rādītājiem (ja nepieciešams); pārvaldes struktūra, funkcijas un sniegtie pakalpojumi, personāls; pašvaldības līdzdalība kapitālsabiedrībās, biedrībās un nodibinājumos;...

Turpinot Eiropas Savienības (ES) normatīvo aktu prasību un atbilstošo Pasaules Muitas organizācijas standartu ieviešanu, jau šoruden Latvijā sāks darboties vēl divas jaunas muitas informācijas sistēmas, kas aizstās šobrīd izmantotās. Oktobrī sāks darboties jauna eksporta deklarāciju noformēšanas sistēma, bet novembra beigās - jauna Tranzīta kontroles sistēma, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Eksporta un tranzīta deklarāciju sagatavošana jaunajās sistēmās atšķirsies no līdzšinējās, jo atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām ir mainīta deklarāciju struktūra un formāts, obligāti aizpildāmo datu lauki un veiktas citas izmaiņas. VID aicina uzņēmējus, kuri eksportē preces vai pārvieto kravas tranzītā, izmantot iespēju iepazīties testa vidē ar jaunajām sistēmām, lai labāk varētu sagatavoties gaidāmajām izmaiņām. Lai saņemtu testa sistēmas lietotāju tiesības, jāaizpilda VID tīmekļvietnes sadaļā “Muita / Uzņēmējiem / Iesniegumi” pieejamais iesniegums par attiecīgās sistēmas lietošanu: Iesniegums par EMDAS testa vides lietotāju saraksta noteikšanu Automatizētajā eksporta sistēmā (AES) Iesniegums par EMDAS testa vides lietotāju saraksta noteikšanu Tranzīta kontroles sistēmā 2...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka Darba devēja ziņojuma 4. ailē norāda darba ņēmējam aprēķināto atvaļinājuma naudas samaksu un 5. ailē no atvaļinājuma naudas samaksas aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), sadalītas pa tiem pārskata mēnešiem, par kuriem atvaļinājuma samaksa aprēķināta, savukārt darba devēja ziņojuma 8. ailē norāda pārskata mēnesī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no pārskata mēnesī izmaksātās darba samaksas (arī izmaksātās atvaļinājuma naudas). No atvaļinājuma naudas ieturēto algas nodokli budžetā iemaksā reizē ar pārskata mēnesī ieturēto algas nodokli no visu darbinieku darba algām, savukārt, ja atvaļinājuma naudu izmaksā pēc tam, kad algas nodoklis no visu darbinieku darba algām jau ir iemaksāts budžetā, tad no atvaļinājuma naudas ieturēto algas nodokli budžetā iemaksā dienā, kad izmaksā atvaļinājuma naudu.

Ministru kabinets (MK) izskatījis grozījumus MK 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 652 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība", kas paredz vairākas izmaiņas gada pārskata sagatavošanas kārtībā saistībā ar informācijas atklāšanu par valsts budžeta mērķdotācijām pašvaldībām un samazināt administratīvo slogu, pilnveidojot gada slēguma inventarizācijas procesu starp vispārējās valdības struktūru darījuma partneriem. Grozījumi paredz, ka turpmāk valsts budžeta iestādēm gada pārskatā būs jāatklāj informāciju par mērķdotācijām pašvaldībām atbilstoši valsts budžeta likuma struktūrai, un jāpapildina to ar informāciju par piešķirtā finansējuma apmēru (izpildi) pēc naudas plūsmas pārskata periodā. Konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā to būs jānorāda atbilstoši valsts budžeta likuma pielikumos noteiktajai struktūrai un jāpapildina ar informāciju par pārskata perioda izpildi. Tāpat grozījumi paredz, ka gada pārskatā jāsniedz informācija par darījuma grāmatojumu nākamajos periodos (līdzšinējais formulējums bija pieļāvuma izteiksmē "ja darījumu iegrāmatos"), turklāt budžeta klasifikācijas kodu (kuri nesniedz pietiekamu informāciju, lai koriģējošos notikumus pēc bilances datuma iekļautu konsolidētajā pārskatā pēc apstiprināšanas publiskošanai) vietā jāizmanto informācija par finanšu...

Nesen paziņa uzdeva šādu jautājumu: vai ir iespējams pieņemt darbā ar atpakaļejošu datumu? Viņš bija noslēdzis darba līgums ar tikko dibinātu uzņēmumu, taču pēc līguma parakstīšanas un darba uzsākšanas savā elektroniskajā algas nodokļu grāmatiņā neredzēja ierakstu, ka viņam ir reģistrēts darba ņēmēja statuss. Arī pie nodarbinātības vietu saraksta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jaunā darbavieta neuzrādījās. Radās šaubas, vai darba devējs tiešām oficiāli reģistrēs darba ņēmēju, vai nebūs aplokšņu algas riska. Tomēr pēc gandrīz mēneša ieraksts ar atpakaļejošu datumu elektroniskajā algas nodokļu grāmatiņā parādījās. Kā tas ir iespējams? Kā lasām VID vietnē, darba devējs katru darba ņēmēju reģistrē VID noteiktos termiņos pirms darba uzsākšanas. Kādi ir termiņi? Šis pienākums - laikus reģistrēt darba ņēmējus - attiecas uz visiem darba devējiem – gan uzņēmumiem, gan pašnodarbinātajiem saimnieciskās darbības veicējiem. Termiņi, kuros jāreģistrē informācija par darbiniekiem, norādīti sekojoši: par darbiniekiem, kas uzsāk darbu: ne vēlāk kā 1 stundu pirms darba...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes muitas kontroles punkts (turpmāk – MKP) ir kompetents eksporta procedūras piemērošanai1, ja izpildās vien no nosacījumiem: 1. eksportētājs ir reģistrēts Latvijas Republikā; 2. preces ir iepakotas vai iekrautas izvešanai no Savienības muitas teritorijas Latvijas Republikas teritorijā. Piesakot eksporta procedūru, deklarētājam elektroniski ir jāpievieno eksporta deklarācijai visi norādītie dokumenti, kuri apliecina, ka preces ir sagatavotas un iekrautas eksportam Latvijas Republikas teritorijā esošā vietā (turpmāk 2. punktā – eksporta sagatavošanas vieta): 2.1. starptautiskais pārvadājuma dokuments (CMR, SMGS), kurā kā preču iekraušanas vieta ir norādīta eksporta sagatavošanas vieta (precīzi norādīta adrese); 2.2. starp eksportētāju un personu, kura sniedz eksportētajam pakalpojumus eksporta sagatavošanas vietā, noslēgtais glabājuma līgums2 un/vai līgums par kravas apstrādes pakalpojumiem3; 2.3. dokumenti (piemēram, bankas maksājumu uzdevums, proforma rēķins, rēķins u.c.), kuri apliecina uzglabāšanas un kravas apstrādes pakalpojumu samaksu vai, ka samaksa tiks veikta; 2.4. personas, kura sniedz eksportētajam pakalpojumus eksporta sagatavošanas vietā, akti par preču pieņemšanu uzglabāšanai...

Tehnisku traucējumu dēļ 20. jūlijā lietotājiem uz laiku nebija iespējas pieslēgties darbam ar Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID). EDS pieejamība ir atjaunota, tomēr visas dienas garumā bija traucēta iespēja iesniegt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas. Lai uzņēmēji varētu tās iesniegt bez kavējumiem, to PVN deklarāciju iesniegšanas termiņš ir pagarināts par divām darba dienām, tas ir, līdz 24. jūlijam. Tādējādi PVN deklarācijām, ko nav iespējams iesniegt laikā līdz 20. jūlijam, bet kas tiks iesniegtas līdz 24. jūlijam, nav kavējuma un attiecīgi par to netiek piemērots sods. EDS nepieejamību izraisīja bojājumi vienā no vecākajiem VID IT infrastruktūras posmiem, kas izveidots pirms 24 gadiem. Novecojušo infrastruktūru VID pakāpeniski aizstāj ar mūsdienīgiem risinājumiem, kas piemēroti gan augstākai noslodzei, gan sarežģītākai datu apstrādei. VID jau ir pārgājis uz jaunu maksājumu apstrādes informācijas sistēmu, kas ļāvis ieviest uzkrāšanas principu budžeta uzskaitē un iedzīvotājiem un uzņēmumiem 42 dažādus nodokļu maksājumu kontus aizstāt ar vienu. Šo...

Sakarā ar Automatizētās importa sistēmas (AIS) ievešanu un lai nodrošinātu vienveidīgu informācijas sniegšanu, noformējot muitas deklarāciju precēm, kas sākotnēji novietotas brīvajā zonā, no 2023. gada gada 16. jūnija AIS pavaddokumentu klasifikators ir papildināts ar jaunu pavaddokumenta kodu “5004” un tā aprakstu “Ieraksta numurs un datums, ar kuru prece ņemta uzskaitē brīvajā zonā”, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tā kā muitas dienesti uzrauga īpašo procedūru izpildi, tie var atcelt prasību par konkrētu datu ietveršanu uzskaitē¹. Tādējādi, lai personām neradītu papildu administratīvo slogu, jūras pārvadājumos pieļaujams norādīt konteinera numuru un tā saņemšanas datumu, piemēram, MSCU1234567/XX-XX-2023. Savukārt ģenerālajām kravām jānorāda uzskaites sistēmas piešķirtais unikālais ieraksta numurs vai dokumenta, ar ko prece ņemta uzskaitē, numurs, piemēram, preču pieņemšanas – nodošanas akta numurs un datums. Pavaddokumenta koda “5004” piemērošana ir obligāta no 2023. gada 15. jūlija. Papildu informāciju, lūdzu, lasiet šeit. Lasiet arī: VID: Importa muitas deklarāciju dati pieejami digitālā formā ________________ ¹ Komisijas 2015.gada 28.jūlija Deleģētās...

Iedzīvotājiem, kam ir pienākums gada ienākumu deklarāciju iesniegt obligāti un kuru kopējie ienākumi pagājušajā gadā pārsniedz 78 100 eiro, deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam ir jāiesniedz līdz 3. jūlijam. Vairumam iedzīvotāju obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš ik gadu ir 1. jūnijs. Tomēr daļai šis termiņš ir par mēnesi garāks, proti, 3. jūlijs. Tas atkarīgs no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā – tiem iedzīvotājiem, kam kopējie pagājušā gada ienākumi, kuriem piemēro progresīvo iedzīvotāja ienākuma nodokļa likmi, pārsniedza 78 100 eiro, un kuri atbilst arī citiem kritērijiem, gada ienākumu deklarācija jāiesniedz līdz šī gada 3. jūlijam. Obligāti gada ienākumu deklarācija par 2022. gadu līdz 3. jūlijam jāsniedz iedzīvotājiem, kuriem kopējie ienākumi 2022. gadā pārsniedza 78 100 eiro un: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.), saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir...

Latvijā šomēnes darbu uzsākusi jauna sistēma importa muitas deklarāciju noformēšanai. Jaunā sistēma lietotājiem nodrošinās augstu pieejamību un darbības nepārtrauktību, kas ir īpaši būtiski pārrobežu uzņēmējdarbībai. Tā veidota saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) prasībām un atbilstoši Pasaules Muitas organizācijas standartiem, kā arī ņemot vērā jaunas tehnoloģiskās prasības, informē Valsts ieņēmumu dienests. Atbilstoši ES vienotām prasībām jaunas importa deklarāciju sistēmas pašlaik izstrādā vai jau ir izstrādājušas visas ES dalībvalstis, tā samazinot atšķirības starp nacionālajiem risinājumiem. Latvijā atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām deklarācijai ir izveidota jauna struktūra un vienlaikus izstrādāta pilnīgi jauna – noturīga, ātra un droša – sistēmas arhitektūra darbības nepārtrauktības nodrošinājumam. Jaunā sistēma – “Automatizētā importa sistēma” – aizstāj iepriekš izmantoto Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) funkcionalitāti “Importa muitas deklarācija”. Importa muitas deklarāciju noformēšana noritēs, tāpat kā līdz šim, autorizējoties VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un dodoties uz EMDAS, un tālāk līdzšinējās apakšsistēmas “Importa muitas deklarācija” vietā izvēloties jauno – “Automatizēto importa sistēmu”....