DEKLARĀCIJAS UN PĀRSKATI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par nodokļu piemērošana pašnodarbinātā, patentmaksātāja vai autora saņemtajam atbalstam algu subsīdijai. Materiāls skaidro nodokļu piemērošanas kārtību algu subsīdijai, kas izmaksāta par periodu no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 31. janvārim (bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi) saimnieciskās darbības ienākumu vai atlīdzības kompensēšanai ārkārtējās situācijas periodā, kad saimnieciskās darbības veicējiem ir noteikti epidemioloģiskās drošības ierobežojumi: pašnodarbinātām personām, tai skaitā patentmaksātājiem un MUN maksātājiem, individuālajiem komersantiem; autoratlīdzību saņēmējiem, kas nav reģistrēti kā saimnieciskās darbības veicēji. Kritērijus un kārtību atbalsta sniegšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”.

Mūsdienās uzņēmumi (arī iestādes, organizācijas) visu nepieciešamo savas darbības nodrošināšanai cenšas iegādāties, par pirkumiem norēķinoties ar bezskaidras naudas pārskaitījumu. Taču joprojām samērā izplatīti ir arī norēķini skaidrā naudā (arī ar norēķinu karti) par pirkumiem mazumtirdzniecības tīklā. Šajā rakstā autors apskatīs šādu pirkumu uzskaites kārtību grāmatvedībā, kā arī norēķinu kārtību ar uzņēmuma (iestādes, organizācijas) darbinieku, turpmāk — avansa norēķinu persona. Ērtības labad uzņēmumus, iestādes un organizācijas raksta turpinājumā autors sauks vienā vārdā — uzņēmums. Atbilstoši 21.10.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr. 585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 41. punkta prasībām uzņēmums izstrādā grāmatvedības organizācijas dokumentus. Grāmatvedības organizācijas dokumentu sastāvā ietilpst arī grāmatvedības politika — attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu, notikumu un finanšu pārskata posteņu uzskaites, novērtēšanas un atspoguļošanas principi, metodes un noteikumi (piemēram, pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu novērtēšanas vai nolietojuma aprēķināšanas metodes, debitoru parādu vai krājumu atlikumu novērtēšanas metodes, aizņēmuma procentu un soda naudas uzskaites un atspoguļošanas principi, uzkrājumu veidošanas noteikumi, metodes, kas tiek...

Saeimas 25. novembra sēdē otrajā lasījumā izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz papildināt likumu ar regulējumu, kas noteiktu, kādās situācijās ir uzskatāms, ka nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā. Šādas izmaiņas regulējumā ir nepieciešamas, jo aizvien no dalības iepirkumos netiek izslēgti tādi kandidāti un pretendenti, kuri nav iesnieguši nodokļu deklarācijas, no kurām ir iespējams pārliecināties par pareizu nodokļu aprēķināšanu un aprēķināto nodokļu nomaksu. Tāpēc plānots noteikt, ka, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā, ja: 1) nodokļu maksātājam ir neiesniegtas nodokļu deklarācijas, par kurām informācija ir publiski pieejama saskaņā ar šā likuma 18. panta pirmās daļas 30. punktu. 2) nodokļu maksātājam ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu (nodevu) parāds un pašvaldības administrēto nodokļu parāds, kuru kopsumma atsevišķi vai kopā pārsniedz 150 eiro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmo un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, kā darba devējiem jārīkojas, lai nebūtu jāveic minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par darbiniekiem periodā, kad darbinieks (amatpersona) iegūst vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu un ir atstādināts no darba (amata, dienesta) vai ir noteikta dīkstāve darbinieka vainas dēļ. Šādos gadījumos darba devējam ir jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ziņas par darba ņēmējiem. Šīs ziņas VID nodos Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA). Līdz brīdim, kad tiks pieņemti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, Labklājības ministrija aicina darba devējus sniegt ziņas par darba ņēmējiem – par atstādināto darbinieku vai darbinieka dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, norādot šādus ziņu kodus: 1) 50 – datums, ar kuru darba ņēmējs ir atstādināts no darba (amata, dienesta) vai darbiniekam ir noteikta dīkstāve, kas radusies darbinieka vainas dēļ; 2) 51 – datums, kurā darba ņēmējs ir sācis darbu pēc atstādināšanas no darba (amata, dienesta) vai darbiniekam bija noteikta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2021. gada 11. novembrī ir pieņemts likums “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā”, kas stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Likuma mērķis: nodrošināt attīstības un pētniecības izmaksu statistikas datu iegūšanu, izmantojot VID EDS sniegto informāciju; nodrošināt datu iegūšanu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu, izmantojot VID EDS sniegto informāciju; saskaņot Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā un Komerclikumā noteiktās gada pārskatu publicēšanas prasības; pilnveidot finanšu pārskatu posteņu atzīšanas un novērtēšanas prasības. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (turpmāk – likums) veiktas šādas būtiskākās izmaiņas. 1. Papildināts likuma 53. pants, nosakot, ka vidējām un lielām sabiedrībām ir obligāts pienākums finanšu pārskatu pielikumā sniegt detalizētu informāciju par attīstības un pētniecības izmaksām. Prasība attiecināma uz gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, sākot ar 2021. pārskata gadu. Piemērs SIA “X” ir vidēja sabiedrība, kurai katru gadu veidojas izmaksas, kas tieši attiecināmas uz attīstības pasākumiem. 2022. gada 15. februārī...

Saeimas sēdē 11. novembrī otrajā steidzamajā gala lasījumā pieņemti grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Valdības rosinātie likuma grozījumi stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra. Šie grozījumi izstrādāti, lai: uzlabotu finanšu pārskatu informācijas salīdzināmību globālā mērogā (pilnveidotas finanšu pārskatu posteņu atzīšanas, novērtēšanas un norādīšanas normas atbilstoši starptautisko grāmatvedības standartu prasībām); uzlabotu pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanu, tai skaitā izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas resursus (EDS); uzlabotu datu iegūšanu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu, izmantojot VID EDS resursus, kas atvieglos valsts nodevas reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā administrēšanu; saskaņotu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā un Komerclikumā ietvertās publikācijas prasības. Grozījumi paredz, ka komercsabiedrība, kuras pārvedamie vērtspapīri iepriekšējā pārskata gadā bija iekļauti regulētajā tirgū un kura saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu bija sagatavojusi atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (SGS), gadījumā, ja tā pārskata gadā pārstāj būt par regulētā tirgus dalībnieci, var...

Sākot ar 2022. gada 1. janvāri, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izstrādā, aktualizē un publisko VID tīmekļvietnē ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodus, kas izmantojami paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām, kuru VID sniedz uzņēmumi, organizācijas, iestādes, biedrības un reģistrētie saimnieciskās darbības veicēji, kas izmaksā ienākumus iedzīvotājiem. To paredz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumi Nr. 610 "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju". Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi ir pieejami VID tīmekļvietnes sadaļā: Nodokļi > Iedzīvotāju ienākuma nodoklis > Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi. Paziņojumu veidlapas, tāpat kā līdz šim, būs aizpildāmas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Savukārt turpmākās izmaiņas ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodu sarakstā un tā vēsturiskais saturs tiks publicēts VID tīmekļvietnes sadaļā “Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi” ne vēlāk kā 60 dienas pirms normatīvajos aktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) jomā noteiktā paziņojuma iesniegšanas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Ienākums no akciju pirkuma tiesību īstenošanas ". Akciju pirkuma tiesību īstenošana ir akciju iegāde par akciju pirkuma tiesību līgumā noteikto cenu vai, ja tā noteikts līgumā, akciju saņemšana bez maksas. No 2021. gada 12. janvāra akciju pirkuma tiesību piešķiršanas nodokļu regulējums attiecas gan uz akciju, gan kapitāla daļu un citu tiesību saņemt dividendes piešķiršanu atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnei par akcijām. Kā norādīts metodiskajā materiālā, ienākums, kas gūts, īstenojot akciju pirkuma tiesības, kuras darbiniekam, padomes vai valdes loceklim uz darba attiecību pamata piešķīris darba devējs vai uzņēmums, kas ir ar darba devēju saistīta persona likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē, ir jāietver algota darba ienākumā un par to ir jāmaksā algas nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), ja neizpildās nosacījumi par neapliekamu ienākumu. Ienākums no akciju pirkuma tiesību īstenošanas ir neapliekams ienākums, ja akciju pirkuma tiesības piešķirtas atbilstoši akciju pirkuma tiesību...

Konsolidētā gada pārskata peļnas vai zaudējumu aprēķinā jāņem vērā dažas nianses, lai aprēķins veidotos korekts. Konsultē Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere. Koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķina pamatprincips ir saskaitīt kopā visus mātes un meitas kompāniju peļņas un zaudējumu aprēķinus. Taču ir jāveic noteiktas korekcijas: jāizslēdz koncerna ietvaros starp grupas uzņēmumiem veiktos pirkumu un pakalpojumu ieņēmumus un pārdošanas izmaksas, kā arī visus citus atzītos ieņēmumus un izmaksas - piemēram, nomas pakalpojumi, transporta pakalpojumi, aizdevuma/aizņēmuma procenti (viena grupas uzņēmumam atspoguļotie ieņēmumi būs cita grupas uzņēmuma atzītās izmaksas) jāizslēdz visas nerealizētās peļņas koncerna ietvaros veiktajiem pirkumiem, kas uz bilances datumu atrodas koncerna uzņēmuma krājumos "Piemēram, ja mātes kompānija nopērk preci par 1000 eiro un pārdod meitas kompānijai par 1200 eiro, bet meita tālāk pārdod par 1400 eiro, tad koncerna kopējais ieņēmums iznāk 1400, bet izdevumi - 1000. Tātad viss, kas ir pa vidu, ir jāizslēdz. Bet, ja ir situācija, ka...

Ministru kabinets (MK) 28. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Likumprojekts izstrādāts, lai uzlabotu pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanu, finanšu pārskata informācijas salīdzināmību globālā mērogā, kā arī datu iegūšanu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu. Ar grozījumiem likumā paredzēts nodrošināt, ka vidējo un lielo sabiedrību finanšu pārskatos tiek iekļauta detalizēta informācija par pētniecības un attīstības izmaksām. Tādējādi būs iespēja iegūt detalizētākus pētniecības un attīstības statistikas datus, tai skaitā izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas resursus. Vienlaikus tiks pilnveidota būvkomersantu reģistrēšanas nodevas samaksas kontrole, lai uzraugošā un valsts nodevu administrējošā iestāde spētu pārliecināties, ka visi būvkomersanti reģistrējas, sniedz patiesu informāciju un nodevu samaksā atbilstoši normatīvajam aktam. Lai uzlabotu finanšu pārskata informācijas salīdzināmību globālā mērogā, grāmatvedībā noteiktās normas saistībā ar pamatlīdzekļu pārvērtēšanu tiks tuvinātas Starptautiskā grāmatvedības standarta (SGS) prasībām. Tāpat sabiedrība, kuras pārvedamie vērtspapīri ir bijuši iekļauti regulētajā tirgū un kura iepriekš ir sagatavojusi gada...

Valdībā 28. septembrī pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi "Gada pārskata sagatavošanas kārtība", kas nosaka vienādu normatīvo regulējumu budžeta iestādēm gada pārskata un konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanā. Noteikumi paredz gada pārskata, ikgadējā pārskata un konsolidētā saimnieciskā gada pārskata apjomu, apliecinājumā par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu (turpmāk – apliecinājums) sniedzamo informāciju un finanšu pārskata posteņu skaidrojumā strukturētu atklājamo informāciju, kā arī pārskata sagatavošanas kārtību budžeta iestādēs. Noteikumu projekts nosaka, ka finanšu pārskata posteņu strukturizētajā skaidrojumā norāda katra finanšu pārskata posteņa būtisku izmaiņu iemeslus un summu pārskata gada laikā. Valsts kase noteiks būtiskuma līmeni kārtējam gadam un publicēs šo informāciju savā tīmekļvietnē pdf. formātā. Būtiskuma līmeni Valsts kase var noteikt, ja tai ir pieejama informācija par gada pārskatu, t.i. tā var noteikt būtiskuma līmeni tām iestādēm, kas pārskata sagatavošanai un iesniegšanai izmanto ePārskatus. Visām iestādēm, t.sk. tām iestādēm, kas gada pārskatu nesagatavo ePārskatos (piemēram, valsts drošības iestādes vai pašvaldību budžeta iestādes), Valsts kase...

Pamazām jāsāk domāt par gada slēguma darbiem grāmatvedībā. Daļai saimnieciskās darbības veicēju šis varētu būt pirmais gads, kad jāsavelk gali un jāgatavojas gada ienākumu deklarācijas sastādīšanas darbiem. Šis raksts vairāk ir domāts tiem, kuriem nav īpašu grāmatvedības zināšanu, bet ar grāmatvedības kārtošanu galā ir jātiek. Lai arī saimnieciskās darbības veicējiem ir atļauta divkāršā ieraksta grāmatvedība, ne–grāmatvedim saprotamāka tomēr ir vienkāršā ieraksta grāmatvedība. Parastu un ikdienišķu darījumu iereģistrēšana saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā nav sarežģīta. Lai grāmatvedības kārtošana aizņemtu mazāk laika, viens no maniem ieteikumiem, kuru noteikti vajadzētu ņemt vērā, — saimnieciskās darbības vajadzībām atvērt atsevišķu norēķinu kontu bankā. Tas ievērojami samazinās žurnālā veicamo ierakstu skaitu (jo gadījumos, kad gan saimnieciskie, gan privātie darījumi notiek, izmantojot vienu un to pašu kontu, visi veiktie un saņemtie maksājumi ir jāreģistrē žurnālā). Atgādinu par vienu būtisku atvieglojumu — ja visi darījumi notiek tikai ar bezskaidras naudas norēķiniem, ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var veikt bankas...

Par to, kādas prasības jāievēro, mātes uzņēmumam iesaistot meitas sabiedrības konsolidācijā un iesniedzot konsolidētos gada pārskatus, stāsta Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere. Pārskata datums Standarta gadījumā, saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskata likumā noteikto, visi viena koncerna uzņēmumi gada pārskatus sagatavo vienā pārskata datumā. Taču kā jārīkojas situācijā, ja meitas uzņēmumi sagatavo savus finanšu pārskatus citā datumā, nekā mātes uzņēmums? Viens variants - meitas uzņēmums sagatavo konsolidācijas nolūkiem papildus pārskatus uz mātes uzņēmuma finanšu pārskata datumu. Ja tas nav iespējams, tad meitas uzņēmuma finanšu pārskatus var izmantot tikai tad, ja laika posms starp pārskata datumiem nepārsniedz trīs mēnešus. "Tātad, ja meitas sabiedrība gatavo pārskatu, kas atšķiras ne vairāk kā par 3 mēnešiem, mēs šīs sabiedrības bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu skaitīt kopā uz šo atšķirīgo datumu, bet mums obligāti jāveic konsolidācijas korekcijas par visiem būtiskajiem darījumiem vai citiem notikumiem, kas notikuši ne vairāk kā 3...

Vēršam uzmanību, ka ar grozījumiem Krimināllikumā, kas stājušies spēkā 5. augustā, ieviests jauns 218.1 pants, kas attiecas uz faktiski nenotikuša darījuma uzrādīšanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā. Persona varēs tikt pie cietumsoda, ja PVN deklarācijā deklarēs vienu vai vairākus fiktīvus darījumus, kuru kopējā vērtība sasniedz 25 000 eiro. Kā savā Facebook blogā norāda Alise Leškoviča, zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināta advokāte, “līdz šim, lai tiktu pie kriminālatbildības par izvairīšanos no nodokļiem, tieši budžetā nenomaksāta nodokļa summai bija jābūt vismaz 25 000 eiro. Lai sasniegtu šādu summu, bija jādeklarē fiktīvi darījumi par apmēram 120 000 eiro, kas nav maz. Turklāt ne visos gadījumos fiktīvu darījumu deklarēšana noveda pie kriminālatbildības par izvairīšanos no PVN nomaksas (kā tas bija darījumos ar 0% PVN).” Viņa arī norāda, ka līdz šim, ja darījumi bija fiktīvi, tad VID izņēma šos darījumus no PVN deklarācijas, bet tas uzņēmumam neradīja negatīvas sekas (vismaz ne attiecībā uz papildus...

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka, kādos gadījumos koncernu mātes sabiedrībām var tikt piemēroti atbrīvojumi no pienākuma sagatavot konsolidēto gada pārskatu. No pārskata sagatavošanas ir atbrīvota: maza koncerna mātes sabiedrība (ja ne mātes, ne meitas sabiedrība nav kotēta biržā). "Tātad, ja, saskaitot kopā visas savas sabiedrības, redzu, ka esmu mazs koncerns, tad varu piemērot likuma 64. pantu un negatavot konsolidēto gada pārskatu. Taču jāatceras, ka tādā gadījumā atsevišķajā mātes sabiedrības gada pārskatā jāieraksta par šīm tiesībām piemērot atbrīvojumu, atsaucoties uz 64. pantu," skaidro Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere. 2. mātes sabiedrība, kura vienlaikus ir arī galvenā koncerna meitas sabiedrība, ja: visas (100%) akcijas vai daļas pieder šai galvenā koncerna mātei, vai vismaz 90% akcijas vai daļas pieder galvenā koncerna mātei un pārējie ~10% akcionāri vai dalībnieki ir rakstiski piekrituši atbrīvojuma piemērošanai; Turklāt: no pārskata sagatavošanas atbrīvotā mātes sabiedrība un visas tās meitas sabiedrības ir iekļautas...