DEKLARĀCIJAS UN PĀRSKATI

Sākot ar 2022. gada 1. janvāri, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izstrādā, aktualizē un publisko VID tīmekļvietnē ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodus, kas izmantojami paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām, kuru VID sniedz uzņēmumi, organizācijas, iestādes, biedrības un reģistrētie saimnieciskās darbības veicēji, kas izmaksā ienākumus iedzīvotājiem. To paredz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumi Nr. 610 "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju". Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi ir pieejami VID tīmekļvietnes sadaļā: Nodokļi > Iedzīvotāju ienākuma nodoklis > Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi. Paziņojumu veidlapas, tāpat kā līdz šim, būs aizpildāmas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Savukārt turpmākās izmaiņas ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodu sarakstā un tā vēsturiskais saturs tiks publicēts VID tīmekļvietnes sadaļā “Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi” ne vēlāk kā 60 dienas pirms normatīvajos aktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) jomā noteiktā paziņojuma iesniegšanas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Ienākums no akciju pirkuma tiesību īstenošanas ". Akciju pirkuma tiesību īstenošana ir akciju iegāde par akciju pirkuma tiesību līgumā noteikto cenu vai, ja tā noteikts līgumā, akciju saņemšana bez maksas. No 2021. gada 12. janvāra akciju pirkuma tiesību piešķiršanas nodokļu regulējums attiecas gan uz akciju, gan kapitāla daļu un citu tiesību saņemt dividendes piešķiršanu atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnei par akcijām. Kā norādīts metodiskajā materiālā, ienākums, kas gūts, īstenojot akciju pirkuma tiesības, kuras darbiniekam, padomes vai valdes loceklim uz darba attiecību pamata piešķīris darba devējs vai uzņēmums, kas ir ar darba devēju saistīta persona likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē, ir jāietver algota darba ienākumā un par to ir jāmaksā algas nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), ja neizpildās nosacījumi par neapliekamu ienākumu. Ienākums no akciju pirkuma tiesību īstenošanas ir neapliekams ienākums, ja akciju pirkuma tiesības piešķirtas atbilstoši akciju pirkuma tiesību...

Konsolidētā gada pārskata peļnas vai zaudējumu aprēķinā jāņem vērā dažas nianses, lai aprēķins veidotos korekts. Konsultē Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere. Koncerna peļņas vai zaudējumu aprēķina pamatprincips ir saskaitīt kopā visus mātes un meitas kompāniju peļņas un zaudējumu aprēķinus. Taču ir jāveic noteiktas korekcijas: jāizslēdz koncerna ietvaros starp grupas uzņēmumiem veiktos pirkumu un pakalpojumu ieņēmumus un pārdošanas izmaksas, kā arī visus citus atzītos ieņēmumus un izmaksas - piemēram, nomas pakalpojumi, transporta pakalpojumi, aizdevuma/aizņēmuma procenti (viena grupas uzņēmumam atspoguļotie ieņēmumi būs cita grupas uzņēmuma atzītās izmaksas) jāizslēdz visas nerealizētās peļņas koncerna ietvaros veiktajiem pirkumiem, kas uz bilances datumu atrodas koncerna uzņēmuma krājumos "Piemēram, ja mātes kompānija nopērk preci par 1000 eiro un pārdod meitas kompānijai par 1200 eiro, bet meita tālāk pārdod par 1400 eiro, tad koncerna kopējais ieņēmums iznāk 1400, bet izdevumi - 1000. Tātad viss, kas ir pa vidu, ir jāizslēdz. Bet, ja ir situācija, ka...

Ministru kabinets (MK) 28. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Likumprojekts izstrādāts, lai uzlabotu pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanu, finanšu pārskata informācijas salīdzināmību globālā mērogā, kā arī datu iegūšanu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu. Ar grozījumiem likumā paredzēts nodrošināt, ka vidējo un lielo sabiedrību finanšu pārskatos tiek iekļauta detalizēta informācija par pētniecības un attīstības izmaksām. Tādējādi būs iespēja iegūt detalizētākus pētniecības un attīstības statistikas datus, tai skaitā izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas resursus. Vienlaikus tiks pilnveidota būvkomersantu reģistrēšanas nodevas samaksas kontrole, lai uzraugošā un valsts nodevu administrējošā iestāde spētu pārliecināties, ka visi būvkomersanti reģistrējas, sniedz patiesu informāciju un nodevu samaksā atbilstoši normatīvajam aktam. Lai uzlabotu finanšu pārskata informācijas salīdzināmību globālā mērogā, grāmatvedībā noteiktās normas saistībā ar pamatlīdzekļu pārvērtēšanu tiks tuvinātas Starptautiskā grāmatvedības standarta (SGS) prasībām. Tāpat sabiedrība, kuras pārvedamie vērtspapīri ir bijuši iekļauti regulētajā tirgū un kura iepriekš ir sagatavojusi gada...

Valdībā 28. septembrī pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi "Gada pārskata sagatavošanas kārtība", kas nosaka vienādu normatīvo regulējumu budžeta iestādēm gada pārskata un konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanā. Noteikumi paredz gada pārskata, ikgadējā pārskata un konsolidētā saimnieciskā gada pārskata apjomu, apliecinājumā par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu (turpmāk – apliecinājums) sniedzamo informāciju un finanšu pārskata posteņu skaidrojumā strukturētu atklājamo informāciju, kā arī pārskata sagatavošanas kārtību budžeta iestādēs. Noteikumu projekts nosaka, ka finanšu pārskata posteņu strukturizētajā skaidrojumā norāda katra finanšu pārskata posteņa būtisku izmaiņu iemeslus un summu pārskata gada laikā. Valsts kase noteiks būtiskuma līmeni kārtējam gadam un publicēs šo informāciju savā tīmekļvietnē pdf. formātā. Būtiskuma līmeni Valsts kase var noteikt, ja tai ir pieejama informācija par gada pārskatu, t.i. tā var noteikt būtiskuma līmeni tām iestādēm, kas pārskata sagatavošanai un iesniegšanai izmanto ePārskatus. Visām iestādēm, t.sk. tām iestādēm, kas gada pārskatu nesagatavo ePārskatos (piemēram, valsts drošības iestādes vai pašvaldību budžeta iestādes), Valsts kase...

Pamazām jāsāk domāt par gada slēguma darbiem grāmatvedībā. Daļai saimnieciskās darbības veicēju šis varētu būt pirmais gads, kad jāsavelk gali un jāgatavojas gada ienākumu deklarācijas sastādīšanas darbiem. Šis raksts vairāk ir domāts tiem, kuriem nav īpašu grāmatvedības zināšanu, bet ar grāmatvedības kārtošanu galā ir jātiek. Lai arī saimnieciskās darbības veicējiem ir atļauta divkāršā ieraksta grāmatvedība, ne–grāmatvedim saprotamāka tomēr ir vienkāršā ieraksta grāmatvedība. Parastu un ikdienišķu darījumu iereģistrēšana saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā nav sarežģīta. Lai grāmatvedības kārtošana aizņemtu mazāk laika, viens no maniem ieteikumiem, kuru noteikti vajadzētu ņemt vērā, — saimnieciskās darbības vajadzībām atvērt atsevišķu norēķinu kontu bankā. Tas ievērojami samazinās žurnālā veicamo ierakstu skaitu (jo gadījumos, kad gan saimnieciskie, gan privātie darījumi notiek, izmantojot vienu un to pašu kontu, visi veiktie un saņemtie maksājumi ir jāreģistrē žurnālā). Atgādinu par vienu būtisku atvieglojumu — ja visi darījumi notiek tikai ar bezskaidras naudas norēķiniem, ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var veikt bankas...

Par to, kādas prasības jāievēro, mātes uzņēmumam iesaistot meitas sabiedrības konsolidācijā un iesniedzot konsolidētos gada pārskatus, stāsta Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere. Pārskata datums Standarta gadījumā, saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskata likumā noteikto, visi viena koncerna uzņēmumi gada pārskatus sagatavo vienā pārskata datumā. Taču kā jārīkojas situācijā, ja meitas uzņēmumi sagatavo savus finanšu pārskatus citā datumā, nekā mātes uzņēmums? Viens variants - meitas uzņēmums sagatavo konsolidācijas nolūkiem papildus pārskatus uz mātes uzņēmuma finanšu pārskata datumu. Ja tas nav iespējams, tad meitas uzņēmuma finanšu pārskatus var izmantot tikai tad, ja laika posms starp pārskata datumiem nepārsniedz trīs mēnešus. "Tātad, ja meitas sabiedrība gatavo pārskatu, kas atšķiras ne vairāk kā par 3 mēnešiem, mēs šīs sabiedrības bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu skaitīt kopā uz šo atšķirīgo datumu, bet mums obligāti jāveic konsolidācijas korekcijas par visiem būtiskajiem darījumiem vai citiem notikumiem, kas notikuši ne vairāk kā 3...

Vēršam uzmanību, ka ar grozījumiem Krimināllikumā, kas stājušies spēkā 5. augustā, ieviests jauns 218.1 pants, kas attiecas uz faktiski nenotikuša darījuma uzrādīšanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā. Persona varēs tikt pie cietumsoda, ja PVN deklarācijā deklarēs vienu vai vairākus fiktīvus darījumus, kuru kopējā vērtība sasniedz 25 000 eiro. Kā savā Facebook blogā norāda Alise Leškoviča, zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināta advokāte, “līdz šim, lai tiktu pie kriminālatbildības par izvairīšanos no nodokļiem, tieši budžetā nenomaksāta nodokļa summai bija jābūt vismaz 25 000 eiro. Lai sasniegtu šādu summu, bija jādeklarē fiktīvi darījumi par apmēram 120 000 eiro, kas nav maz. Turklāt ne visos gadījumos fiktīvu darījumu deklarēšana noveda pie kriminālatbildības par izvairīšanos no PVN nomaksas (kā tas bija darījumos ar 0% PVN).” Viņa arī norāda, ka līdz šim, ja darījumi bija fiktīvi, tad VID izņēma šos darījumus no PVN deklarācijas, bet tas uzņēmumam neradīja negatīvas sekas (vismaz ne attiecībā uz papildus...

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka, kādos gadījumos koncernu mātes sabiedrībām var tikt piemēroti atbrīvojumi no pienākuma sagatavot konsolidēto gada pārskatu. No pārskata sagatavošanas ir atbrīvota: maza koncerna mātes sabiedrība (ja ne mātes, ne meitas sabiedrība nav kotēta biržā). "Tātad, ja, saskaitot kopā visas savas sabiedrības, redzu, ka esmu mazs koncerns, tad varu piemērot likuma 64. pantu un negatavot konsolidēto gada pārskatu. Taču jāatceras, ka tādā gadījumā atsevišķajā mātes sabiedrības gada pārskatā jāieraksta par šīm tiesībām piemērot atbrīvojumu, atsaucoties uz 64. pantu," skaidro Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere. 2. mātes sabiedrība, kura vienlaikus ir arī galvenā koncerna meitas sabiedrība, ja: visas (100%) akcijas vai daļas pieder šai galvenā koncerna mātei, vai vismaz 90% akcijas vai daļas pieder galvenā koncerna mātei un pārējie ~10% akcionāri vai dalībnieki ir rakstiski piekrituši atbrīvojuma piemērošanai; Turklāt: no pārskata sagatavošanas atbrīvotā mātes sabiedrība un visas tās meitas sabiedrības ir iekļautas...

Administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk — ATR) ietvaros notikusi pašvaldību apvienošana. Pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām ir 43 pašvaldības līdzšinējo 119 pašvaldību vietā. ATR ietvaros tiek mainīta arī attiecīgo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdales kārtība pēc administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas. Saistībā ar ATR lieto šādus terminus: reorganizējamā pašvaldība (apvienojamā pašvaldība) — pašvaldība, kas pēc administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas nodod tai piekrītošās institūcijas, finanses, mantu, tiesības un saistības iegūstošajai pašvaldībai; iegūstošā pašvaldība — pašvaldība, kas pēc administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas pārņem tai piekrītošās reorganizējamās pašvaldības institūcijas, finanses, mantu, tiesības un saistības; atbildīgā pašvaldība — pašvaldība, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem 01.01.2021. Šī pašvaldība ir gan atbildīgā pašvaldība, gan reorganizējamā jeb apvienojamā, gan iegūstošā pašvaldība. ATR ietvaros pašvaldības un to institūcijas: veic inventarizāciju; nodod vai pieņem aktīvus/pasīvus bez atlīdzības; sagatavo slēguma pārskatus. Inventarizācija Pirms reorganizācijas atbilstoši normatīvajiem aktiem jāveic visu nododamo objektu...

Valdība 17. augustā apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos noteikumus Nr. 551 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 344 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība””. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, Ministru kabineta noteikumi Nr. 344 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” nosaka vairākas prasības budžeta iestāžu gada pārskata sagatavošanai, kas vairs nav nepieciešamas, veicot uzlabojumus Valsts kases e-pakalpojumā “ePārskati” un izvērtējot sniedzamās informācijas apjomu un lietderību. Ar grozījumiem paredzēts izslēgt prasību finanšu pārskata skaidrojumā sniegt informāciju par darījumu, kas ir vienāds ar 1 000 000 eiro absolūtajā vērtībā vai lielāks. Izvērtējot 2019. gada pārskatā sniegto informāciju, secināts, ka šī informācija bieži pārklājas, atkārtojas un rada neizpratni gada pārskata lietotājiem. Turpmāk paredzēts, ka gada pārskatā sniedz informāciju tikai par būtiskām finanšu pārskata posteņu izmaiņām, kas ietver arī darījumus, kas vienādi vai lielāki par 1 000 000 eiro absolūtajā vērtībā. Tāpat tiek precizēts "Naudas plūsmas pārskata" un "Pārskata par darbības finansiālajiem rezultātiem" posteņu skaidrojumā...

Kad kļūstat par uzņēmēju, bez grāmatvedības neiztikt! Ja nav nepieciešamības pēc sava grāmatveža–darbinieka, var lūkoties grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju piedāvājumos. Un pirmais, ko ieraudzīsiet pakalpojuma sniedzēja solījumos, ir pilna cikla grāmatvedības uzskaite. Kas ir šis pilnais cikls? Vai man pietiek ar "daļēju ciklu"? Vienkāršā valodā to varētu nosaukt par obligāto darbību minimumu, bez kura grāmatvedības uzskaite nebūs pilnīga, saprotama, salīdzināma un analizējama. Tas nozīmē, ka pamatā ir normatīvo aktu un vispārējo grāmatvedības pamatprincipu prasības. Ikdienā man vairāk iznāk strādāt ar grāmatvežiem ar pieklājīgu stāžu — gan semināros, gan dažādos kursos, gan konsultācijās. Bet ar lielu prieku un gandarījumu atgriežos pie pamatiem, lasot lekcijas grāmatvedības iesācējiem. Un patiess prieks ir doties pie uzņēmējiem, kuri vēlas izzināt grāmatvedības pamatprincipus, uzskaites procesa īpatnības, grāmatvežu "slengu" un, protams, grāmatvedības prasību minimumu, lai nebūtu jābaidās no pēkšņām pārbaudēm. Bet, manuprāt, grāmatvedība ir jākārto sev un savām vajadzībām, nevis kādam citam, piemēram, kontrolējošām iestādēm. Tāpēc, jo tā būs saprotamāka...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām iesniegšana", kurā norādīts, ka paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām ir pārskats par personai izmaksātajiem ienākumiem. Pārskatu sagatavo ienākumu izmaksātājs, iesniedz to VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), kā arī pēc pieprasījuma izsniedz ienākuma saņēmējam. Ienākumu izmaksātājs ir komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kooperatīvā sabiedrība, nerezidentu pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums un fiziskā persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām var neiesniegt, ja izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir mazāka par 300 eiro vai izmaksā šādus ienākumus: stipendijas, kuru apmērs nepārsniedz 100 eiro, no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem; pabalstus no budžeta, atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzību par audžuģimenes pienākumu veikšanu; atlīdzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par kaitējumu darbspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu; summas, kas...

Pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu ir koncerna mātes sabiedrībai, ja tā tieši vai netieši ieguvusi kontroli pār savām meitas sabiedrībām. Konsolidācijā ir jāiesaista koncerna mātes sabiedrība un visas tās meitas sabiedrības neatkarīgi no tā, vai šo meitas sabiedrību juridiskā adrese ir Latvijā vai ārvalstīs. Tomēr ir gadījumi, kad meitas sabiedrību var neiesaistīt konsolidācijā, informē Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere. "Bieži grāmatveži uzdod jautājumu - ja meitas sabiedrība atrodas trešajās valstīs - Taivānā, Krievijā, Ukrainā, Ķīnā - vai tā ir jāiesaista konsolidācijā? Jā! Pat tad, ja jūsu meitas sabiedrība būs reģistrēta uz Mēness, arī tad tā ir jāiesaista konsolidācijā," uzsver S. Dzerele. Neiesaistīt meitas sabiedrību konsolidācijā var tad, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem: stingri ilglaicīgi ierobežojumi īstenot savas tiesības uz meitas sabiedrības mantu un vadību "Piemēram, ja meitas sabiedrība atrodas valstī, kur ir kara situācija, un tur nedarbojas ierastie civilie likumi, vai nav iespējams aizbraukt uz...

No 2021. gada 1. jūlija paplašināts elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu īpašā režīma – Mini One Stop Shop – piemērošanas tvērums: ārpussavienības režīmu attiecina uz jebkādiem pakalpojumiem, ko sniedz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, kurš neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā (ES) (One Stop Shop – turpmāk OSS); savienības režīmu attiecina uz jebkādu pakalpojumu sniegšanu un preču tālpārdošanu ES teritorijā (OSS); tiek ieviests jauns īpašs režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai (Import One Stop Shop – turpmāk IOSS). Kā norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID) jaunajā metodiskajā materiālā "Īpašo režīmu deklarācijas, to aizpildīšana un nodokļa samaksa", papildus parastajai PVN deklarācijai uzņēmējiem būs jāsniedz arī īpašo režīmu PVN deklarācijas. Kā norāda VID, īpašo deklarāciju forma normatīvajos aktos nav noteikta, taču to saturs reglamentēts Eiropas Komisijas 2020. gada 12. februāra Īstenošanas regulā (ES) 2020/194, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (ES) Nr. 904/2010 piemērošanai attiecībā uz īpašajiem režīmiem...