DEKLARĀCIJAS UN PĀRSKATI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Nodokļu pārskati par valdes locekļu ienākumiem", norādot, ka nodokļu normatīvie akti nenosaka, kādas civiltiesiskās attiecības kapitālsabiedrībai jādibina ar savu izpildinstitūciju – valdes locekli, kā arī nereglamentē privātpersonu civiltiesisko attiecību juridisko formu. Pilnvarojuma/vadības līgums ir viens no biežāk izmantotajiem līgumu veidiem tiesiskajās attiecībās ar valdes locekļiem. Pilnvarojuma līgums var būt ar atlīdzību vai bez atlīdzības. Ar valdes locekli var būt noslēgts arī darba līgums. Savukārt par darba ņēmēju un sociāli apdrošināmo personu ir uzskatāma persona: kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā; kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta. Valdes locekļa atlīdzība neatkarīgi no līguma, kurā tā paredzēta, ir ar algas nodokli apliekams ienākums un no tās veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Par valdes locekli, ar kuru ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības vai kuram faktiski ir noteikta atlīdzība, VID iesniedz:...

Informējam, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldē no 2023. gada 1. janvāra ir mainīta līdzšinējā preču izcelsmi/statusu apliecinošo sertifikātu apstiprināšanas kārtība: no 02.01.2023. preču izcelsmi/statusu apliecinošie sertifikāti, kas tiek izsniegti pēc preču eksporta (retrospektīvi), tiks apstiprināti vienīgi Talejas ielā 1, Rīgā, vai Rīgas ielā 4/6, Daugavpilī (pašlaik šādu sertifikātu apstiprināšana tiek veikta arī noteiktos muitas kontroles punktos (MKP)); no 01.04.2023. nekādus preču izcelsmi/statusu apliecinošos sertifikātus vairs nevarēs apstiprināt MKP; turpmāk visus sertifikātus varēs apstiprināt klātienē – VID Muitas pārvaldes Muitas tarifu un maksājumu piemērošanas daļas Izcelsmes noteikumu piemērošanas nodaļā. Apstiprināt sertifikātus klātienē un saņemt veidlapas var VID Muitas pārvaldes Muitas tarifu un maksājumu piemērošanas daļas Izcelsmes noteikumu piemērošanas nodaļā: Rīgā, Talejas ielā 1, tālr. +371 67121010, +371 67121009 – otrdienās un ceturtdienās no pulksten 9.00 līdz 11.00 un no 13.00 līdz 15.00, piektdienās no pulksten 9.00 līdz 13.00; Daugavpilī, Rīgas ielā 4/6, tālr. +371 67123273 – katru darba dienu no pulksten...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informatīvo materiālu "Par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta otrās un trešās daļas piemērošanu, nosakot valsts amatpersonas statusu”. Tajā norādīts, ka valsts amatpersonas statusu saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta otro un trešo daļu nosaka pēc veicamajām funkcijām, kuras noteiktas amatu aprakstos, rīkojumos, nolikumos, reglamentos, lēmumos u. c. Likuma 4. panta otrā daļa noteic, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus publiskas personas institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības: 1) izdot administratīvos aktus; 2) veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā; 3) pieņemt vai sagatavot lēmumus par publiskas personas mantas iegūšanu, tās nodošanu citu personu īpašumā, lietošanā vai valdījumā, atsavināšanu citām personām vai apgrūtināšanu ar lietu vai saistību tiesībām, kā arī finanšu līdzekļu sadalīšanu. Valsts amatpersonas statusa noteikšanā primāri ir vērtējama atbilstība...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Skaidrojumi par tranzīta procedūras piemērošanu un pabeigšanu". Tajā papildināta informācija saistībā ar nepieciešamību TIR karnetes elektroniskās deklarācijas un Savienības tranzīta deklarācijas 33. ailē Preču kods norādīt Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas preču kodu ( precizēts metodiskā materiāla (MM) 5. punkts). Tāpat MM iekļauts jauns (10.) punkts – Preču pozīcija. Savienības tranzīta procedūras izmantotājs vai TIR karnetes turētājs, sagatavojot tranzīta deklarāciju vai TIR karnetes elektronisko deklarāciju, katrai precei 22 (atbilstoši ES Kombinētās nomenklatūras kodam, preču nosūtītājam, saņēmējam) sagatavo atsevišķu preču pozīciju vai vienā preču pozīcijā norāda preces, kas klasificējamas ar vienu atbilstošo HS preču kodu (6 zīmes). Precizēts MM 11.1. apakšpunkts, kā arī MM iekļauts jauns 12. punkts – Preču kods (“33. aile”). Tranzīta deklarācijas un TIR karnetes elektroniskās deklarācijas 33. ailē “Preču kods” jānorāda Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas (turpmāk – HS) preču kods (6 zīmes). Tranzīta deklarācijas vai TIR karnetes elektroniskās...

Izvērtējot līdzšinējo noslodzi un iespējas muitas klientiem saņemt pakalpojumus citās muitas klientu apkalpošanas vietās, no 2022. gada 1. decembra būs slēgta muitas dokumentu noformēšanas darba vieta Rīgā, Buļļu ielā 74, informē Valsts ieņēmumu dienests(VID). Turpmāk klienti varēs saņemt muitas pakalpojumus citos muitas kontroles punktos Rīgā, tajā skaitā Lidostas muitas kontroles punktā (MKP, kods – 0240), kas atrodas Ziemeļu ielā 16, Mārupes novadā, un strādā diennakts režīmā. Līdz decembrim muitas dokumentu noformēšanas darba vietā Rīgā, Buļļu ielā 74, klienti tiek apkalpoti darbdienās no pulksten 8:30 līdz 17:00. Dokumentu noformēšanu uzņēmēji turpmāk varēs veikt Lidostas MKP, Ziemeļu ielā 16, Mārupes novadā. Lai uzrādītu muitošanai pakļautās preces muitas amatpersonām, transportlīdzekļus būs iespējams novietot Lidostas MKP tuvumā – Mazajā Gramzdas ielā. Muitas formalitātes būs iespējams kārtot arī Rīgas brīvostas MKP (kods – 0210), Uriekstes ielā 16, Rīgā, un Šķirotavas MKP (kods – 0207), Krustpils ielā 38b, Rīgā. Plašāka informācija par VID muitas kontroles punktiem pieejama VID...

Latvijas rezidentam, kuram Latvijas pensiju un ārvalsts pensiju izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un iedzīvotāju ienākuma nodokli piemēro izmaksas vietā, vispārējā gadījumā nav pienākuma iesniegt gada ienākumu deklarāciju attiecībā uz izmaksātajām pensiju summām, informē Valsts ieņēmumu dienests. Latvijas rezidents, kurš saņem ārvalsts pensiju, kuru neizmaksā VSAA, iesniedz gada ienākumu deklarāciju, deklarācijas pielikuma D2 attiecīgajā ailē norādot ārvalstī saņemtās pensijas summu un ārvalstī samaksātā nodokļa summu. Saņemtajai pensijai deklarācijas veidlapas D 10.rindā “Gada neapliekamais minimums pensionāram” piemēro pensijai noteikto neapliekamo minimumu. Ja Latvijas rezidents saņem Latvijas pensiju un ārvalsts pensiju, kuru neizmaksā VSAA, persona, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, aizpilda deklarācijas veidlapu D, deklarācijas pielikumā D1 norāda Latvijas pensiju un deklarācijas veidlapā D2 ārvalsts pensiju. Latvijas un ārvalsts pensijai piemēro pensijai noteikto neapliekamo minimumu. Aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli samazina par ārvalstī samaksātā nodokļa summu, bet samazinājums nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilstu Latvijā aprēķinātajam nodoklim par ārvalsts pensiju. Latvijas rezidents, kas saņem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis skaidrojumu, kādi ir nodokļu atvieglojumi, ja iemaksas privātajos pensiju fondos veic darba devējs no saviem līdzekļiem. No darbinieka ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos, kuras kopā ar dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) nepārsniedz 10% no darbiniekam aprēķinātās bruto algas gadā. Par darbinieka bruto algu uzskatāma darbinieka alga, no kuras nav atskaitīts neapliekamais minimums, nodokļa atvieglojumi, attaisnotie izdevumi, ieturējumu summas, kā arī ieturētā algas nodokļa summa. Jāņem vērā, ka bruto alga neietver darbiniekam piešķirto papildu labumu vērtību. Ja iemaksas privātajā pensiju fondā pārsniedz 10% no darbinieka bruto algas gadā, pārsnieguma summu iekļauj darbinieka gada apliekamajā ienākumā gada pēdējā mēnesī un no tās ietur nodokli (darba devējs var ieturēt nodokli arī katru mēnesi). Ja darba devējs iemaksas privātajā pensiju fondā ir veicis par konkrēto gadu un nākamo gadu, konkrētajā gadā, nosakot izdarīto maksājumu attiecību pret darbinieka bruto algu, ņem vērā tikai to maksājumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) izskatīja SIA “X”, (turpmāk – Iesniedzējs), 2022. gada 12. septembra iesniegumu par uzziņas sniegšanu un sniedzis uzziņu par turpmāko faktu aprakstu. Iesniedzēja galvenā darbības sfēra ir pieaugušo profesionālā tālākizglītība, pārkvalifikācija, kas ietver dažādu formālo un neformālo izglītības programmu izstrādi, licencēšanu, akreditāciju un realizāciju. 2022. gadā Iesniedzējs piedalījās Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” atklāta pieteikumu konkursā saskaņā ar projekta nolikumu. Programmas mērķis ir nodrošināt bezmaksas latviešu valodas mācības vismaz 120 stundu apjomā A1 līmenī Ukrainas civiliedzīvotājiem visos Latvijas reģionos. Konkursu organizē Sabiedrības integrācijas fonds (SIF). Šī konkursa mērķa grupa ir pieaugušie Ukrainas civiliedzīvotāji. Saskaņā ar konkursa nolikumu un projekta īstenošanas līgumu ar SIF, projekta īstenošanai paredzētās izmaksas vienam dalībniekam viena kursa ietvaros tiek noteiktas saskaņā ar līguma 1. pielikuma “Projekta pieteikums” C sadaļā norādīto cenu par vienu stundu vienam mācību dalībniekam. Programmas finansējums veido 100% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Fonds izmaksā projekta īstenotājam...

Reģistrētam nodokļa maksātājam, kuram taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis, veicot ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamus darījumus, noteiktos gadījumos taksācijas periods PVN deklarācijas iesniegšanai var mainīties uz vienu kalendāro mēnesi. Kā rīkoties, ja jāiesniedz PVN deklarācija, kad taksācijas periods mainās no ceturkšņa uz mēnesi? Ja reģistrēta nodokļa maksātāja, kuram taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis, veikto ar PVN apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā vai taksācijas gadā pārsniedz 40 000 euro, taksācijas periods šādam nodokļa maksātājam mainās uz vienu kalendāro mēnesi. PVN deklarācija par kalendāro mēnesi ir jāiesniedz, sākot ar to mēnesi, kad 40 000 euro vērtība tika sasniegta vai pārsniegta, iekļaujot tajā arī visus darījumus, kas notikuši pēc pēdējās ceturkšņa PVN deklarācijas iesniegšanas. Piemērs 40 000 euro vērtība tiek sasniegta 2019.gada 3.novembrī. Reģistrētam nodokļa maksātājam decembrī ir jāiesniedz PVN deklarācija par novembri, iekļaujot tajā arī darījumus, kas bija veikti no 1.oktobra līdz 2.novembrim. Kā rīkoties, ja taksācijas...

Ja pēc iesniegšanas EDS ir konstatēta kļūda PVN deklarācijas aizpildīšanā, nepieciešams iesniegt labojumus. PVN 2 pārskata labošana Kā rīkoties, ja konstatēta skaitliskās vērtības kļūda iepriekš iesniegtajā „Pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā” (turpmāk – PVN 2 pārskats)? Ja kļūdas dēļ mainās PVN deklarācijas rindiņās (piemēram, 45., 70. vai 80.) norādāmās vērtības, tad: 1) jāveic nepieciešamos kļūdu labojumus attiecīgā taksācijas perioda „Labojumu pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā” (turpmāk – PVN 3 pārskats); 1.piemērs Ja ir skaitliskas vērtības kļūda, tad, iesniedzot PVN 3 pārskatu: rindiņā „Vecā” norāda iepriekš kļūdaini norādīto darījumu, savukārt rindiņā „Jaunā” norāda korekto darījuma summu. Abas rindiņas ir jāaizpilda pilnībā, norādot gan taksācijas periodu, gan valsti un darījuma partnera reģistrācijas numuru (skatīt paraugu); 2) pēc pārbaudīšanas un saglabāšanas, PVN 3 pārskatu jāiesniedz VID; 3) jānokopē iepriekš iesniegtā attiecīgā taksācijas perioda PVN deklarācija; 4) jāveic nepieciešamos kļūdu...

Valdība 6. septembrī atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 652 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība". Grozījumu mērķis ir pilnveidot gada pārskata sagatavošanas kārtības normatīvo regulējumu attiecībā uz informācijas atklāšanu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumu uzskaiti, finanšu instrumentu risku ierobežošanas uzskaiti, ja budžeta iestāde tādu izmanto, kā arī veikt redakcionālus precizējumus, lai nodrošinātu skaidrāku normatīvā akta izpratni par gada pārskata sagatavošanas kārtību. Noteikumi paredz noteikt, ka informāciju par metodēm un pieņēmumiem, nosakot bioloģisko aktīvu lauksaimnieciskai darbībai un lauksaimniecības produktu patieso vērtību, norāda grāmatvedības uzskaites principu aprakstā nevis finanšu pārskata pielikuma strukturizētajā skaidrojumā. Noteikumos veikti redakcionāli precizējumi, lai nodrošinātu skaidrāku normatīvā akta izpratni par informācijas atklāšanu gada pārskata pielikumā attiecībā uz: saimnieciskā gada pārskata konsolidācijas procedūrām, vienādojot finanšu pārskatu posteņu konsolidāciju (bilances, ieņēmumu un izdevumu posteņos); nodrošināt padotības iestāžu sniegto informāciju par nodotajiem/ saņemtajiem nefinanšu aktīviem arī īstermiņa daļā, kas atvieglos konsolidācijas procedūras sagatavojot konsolidētos gada...

Jaunie Ministru kabineta noteikumi (Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi") atvieglo grāmatvedības kārtošanu mikrouzņēmumu nodokļu maksātājiem, "Bilances Akadēmijas" seminārā atklāj Inguna Leibus, Dr.oec., LLU ESAF Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Likumā Par nodokļiem un nodevām, kā arī Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ir ieviesta norma, kas paredz, ka nodokļu maksātājs var noslēgt līgumu ar banku par to, ka nodoklis tiek iekasēts automātiski (ieskaitot visus ieņēmumus saimnieciskās darbības apgrozījuma kontā). Šādā gadījumā MUN maksātājam nav jāsniedz MUN deklarācija un grāmatvedības uzskaiti var kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā. Praksē šīs iespēja pagaidām gan vēl nav pieejama. Ja MUN maksātājs daļu ienākumu saņem skaidrā naudā, tad, lai izmantotu vienkāršoto uzskaiti, likums paredz pienākumu 15 dienu laikā tos ieskaitīt uzņēmuma kontā (bet ne vēlāk kā līdz taksācijas gada 31. decembrim vai saimnieciskās darbības izbeigšanai, vai līdz vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma izbeigšanai). MUN maksātājiem jāņem vērā, ka precizēt MUN deklarāciju iespējams ne vairāk kā divas reizes mēneša laikā pēc deklarācijas iesniegšanas...

Jautājums Vai tiešām atskaites kavēšanas rezultātā arī rēķina nokavējuma naudu, kaut arī nodoklis ir samaksāts? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests (VID). Vienlaikus ar vienoto kontu VID administrēto valsts ieņēmumu uzskaitē tika ieviests uzkrāšanas princips. Uzkrāšanas princips ir grāmatvedības uzskaites princips, saskaņā ar kuru darījumi un citi notikumi tiek atzīti tad, kad tie rodas (un nevis tikai tad, kad tiek saņemta vai samaksāta nauda vai tās ekvivalenti). Šajā sakarā darījumus un notikumus reģistrē to periodu grāmatvedības reģistros un uzrāda to periodu finanšu pārskatos, uz kuriem tie attiecas. Tādējādi, saistībā ar no 2021. gada 1. janvāra ieviesto uzkrājuma principu, VID administrēto valsts ieņēmumu uzskaitē jebkuras deklarācijas iesniegšanas brīdis būtiski maina nodokļu nomaksas stāvokli, jo tikai ar deklarācijas iesniegšanas brīdi par budžetā samaksātu nodokli uzskatāms priekšlaikus vienotajā kontā izdarīts maksājums. Ņemot vērā minēto, informējam, ka iemaksas vai nodokļu pārmaksa attiecinās pret saistību gadījumā, kad tiek iesniegts kavēta (nesavlaicīgi iesniegta) par iepriekšējo periodu saistības uzrādīšanas brīdī...

Reliģisko organizāciju darbību Latvijā regulē Reliģisko organizāciju likums, kas Saeimā pieņemts 1995. gada 7. septembrī. Kā daudzos citos likumos, arī šajā likumā ir veikti vairāki grozījumi. Pēdējie likuma grozījumi Saeimā pieņemti 2002. gada 24. martā. Kārtojot grāmatvedības uzskaiti reliģiskajā organizācijā, ir svarīgi rūpīgi iepazīties ar Reliģisko organizāciju likumu un ar grozījumiem šajā likumā, jo reliģisko organizāciju darbība, tajā skaitā šo organizāciju saimnieciskā darbība, ir specifiska un būtiski atšķiras no visiem saprotamās saimnieciskās darbības t.s. laicīgajā dzīvē. Latvijas lielākās tradicionālās konfesijas, ņemot vērā savus kanoniskos noteikumus, patstāvīgi un bez iejaukšanās no ārpuses nosaka savu pārvaldes un organizatorisko struktūru, pārvalda savu mantu un kontrolē tās saglabāšanu. Tas noteikts Satversmes 99. pantā, Reliģisko organizāciju likuma 5. pantā, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likuma 3. panta 3. p. un 5. panta 4. p., Svētā Krēsla un Latvijas Republikas līguma 4. pantā, Romas katoļu baznīcas kanonisko tiesību kodeksā, kas savukārt ir saistošs Romas katoļu baznīcai visā pasaulē, u.c....

Grāmatvedības likuma spēkā stāšanās noteica nepieciešamību no jauna izstrādāt arī visus uz iepriekšējā likuma pamata izdotos Ministru kabineta (MK) noteikumus, ieskaitot tos, kas regulē iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāju grāmatvedību. Saskaņā ar Grāmatvedības likuma pārejas noteikumiem jaunajiem MK noteikumiem jāstājas spēkā ne vēlāk kā 2022. gada 1. jūlijā. Tieši attiecībā uz IIN maksātājiem ir pieņemti divi jauni normatīvie akti: MK 31.05.2022. noteikumi Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā», kas stājās spēkā 3.06.2022. un aizvieto MK 20.03.2007. noteikumus Nr. 188 «Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā»; MK 1.03.2022. noteikumi Nr. 145 «Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu», kas stājās...