DEKLARĀCIJAS UN PĀRSKATI

Mākslīgo intelektu (MI) grāmatvedībā var izmantot ne tikai dokumentu sagatavošanai vai datu apkopošanai, bet arī to pārbaudei. Viens no praktiskiem piemēriem ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju salīdzināšana ar grāmatvedības uzskaites datiem, lai pamanītu iespējamas neatbilstības.Šāda pārbaude var būt noderīga gan reizi gadā, gan arī biežāk, piemēram, ik mēnesi. Īpaši lietderīga tā var būt situācijās, kad uzņēmuma darījumu skaits ir liels un manuāli salīdzināt visus datus ir laikietilpīgi.Ko var pārbaudīt ar MI?PVN deklarāciju datus iespējams salīdzināt ar uzņēmuma operāciju žurnālu vai virsgrāmatu. Paula Bites, zvērināta revidenta, sertificēta nodokļu konsultanta, "Bilances Akadēmijas" e-seminārā "MI grāmatveža darbā. Praktiski" tika izmantotas PVN deklarācijas XML formātā, ko iespējams lejupielādēt no EDS, kā arī grāmatvedības dati.MI uzdevums šādā gadījumā nav pašam sagatavot un iesniegt deklarāciju. Tā uzdevums ir salīdzināt divus datu avotus un norādīt vietas, kurās varētu būt nepieciešama papildu pārbaude. Piemēram, audita praksē ir sastopamas situācijas, kad kāds darījums PVN deklarācijā kļūdaini parādās divas reizes. Iespējama...

Uzņēmuma likvidācijas procesa noslēguma posmā likvidatora viens no būtiskākajiem pienākumiem ir likvidācijas slēguma finanšu pārskata un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšana. Šis dokuments tiek sagatavots saskaņā ar Komerclikumu atbilstoši kārtībai, kas paredz visu kreditoru prasījumu apmierināšanu, paredzēto naudas summu deponēšanu un likvidācijas izdevumu pilnīgu segšanu. Tādējādi slēguma pārskats raksturo sabiedrības mantisko stāvokli pēc saistību nokārtošanas un kalpo par juridiski pamatotu bāzi likvidācijas kvotas aprēķināšanai un atlikušās mantas sadalei uzņēmuma dalībniekiem.Kas jāizdara pirms pārskata sastādīšanas?Lai likvidators drīkstētu sastādīt šo pārskatu, vispirms ir jābūt izpildītiem vairākiem striktiem priekšnosacījumiem. Pirmkārt, ir jābūt pabeigtām visām ar likvidāciju saistītajām darbībām, kā arī pilnībā nokārtotām saistībām pret kreditoriem un valsti, iesniedzot visas nodokļu deklarācijas un samaksājot visus nodokļus un valsts budžeta maksājumus, tostarp tos, kuriem maksāšanas termiņš vēl nav iestājies. Īpaši jāuzsver, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) kā nodokļu administrācijai piemīt zināmā kreditora statuss Komerclikuma izpratnē. Tas nozīmē, ka valsts tiesības saņemt nodokļu prasījumu samaksu saglabājas pilnā...

Finanšu ministrija (FM) publiskai apspriešanai nodevusi grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kuru mērķis ir saskaņot šajā likumā noteikto regulējumu ar izmaiņām Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā.Izmaiņas Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā izstrādātas, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2026/470 prasības. Šis likumprojekts paredz būtiski sašaurināt to uzņēmumu loku, kuriem būs pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu. Turpmāk šī prasība attieksies uz komercsabiedrībām un koncernu mātes sabiedrībām, kuru neto apgrozījums pārsniedz 450 miljonus eiro un kuru vidējais darbinieku skaits pārsniedz 1000.FM aicina uzņēmējus, profesionālās organizācijas un citus interesentus iesaistīties publiskajā apspriešanā par sagatavoto likumprojektu līdz 14. septembrim.Cita starpā likumprojektā precizēts to uzņēmumu loks, kuriem vadības ziņojumā jāsniedz informācija par būtiskiem nemateriālajiem resursiem, informē FM. Šobrīd likums nosaka, ka liela sabiedrība, kā arī vidēja un maza sabiedrība, izņemot mikrosabiedrības, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, vadības ziņojumā sniedz informāciju arī par būtiskiem nemateriālajiem resursiem un paskaidro, kā sabiedrības darbības modelis ir...

Valsts ieņēmumu dienests atjauninājis metodisko materiālu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai". Materiālā ir precizēts, kādā kārtībā bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu pievieno uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijai.Pastāvīgajai pārstāvniecībai uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācija par pārskata gada pēdējo taksācijas periodu jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) līdz nākamā mēneša 20. datumam. Piemēram, ja pārskata gads beidzas decembrī, deklarācija jāiesniedz līdz 20. janvārim.Vienlaikus ar pārskata gada pēdējo UIN deklarāciju Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz arī bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins. Šos dokumentus EDS pievieno deklarācijai kā pielikumu. Ja nepieciešams, tos var iesniegt arī vēlāk, precizējot iepriekš iesniegto deklarāciju, taču ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.Ja pastāvīgajai pārstāvniecībai gada laikā kādā taksācijas periodā rodas ar UIN apliekama bāze, piemēram, veicot dividendēm pielīdzināmu izmaksu, par šo periodu jāiesniedz tikai UIN deklarācija. Bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins šādā gadījumā nav jāiesniedz.Svarīgi, ka, sagatavojot bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu, pastāvīgajai...

Lai nodrošinātu kvalitatīvu finanšu informācijas sagatavošanu un mazinātu administratīvo slogu, ir izstrādāti grozījumi noteikumos par gada pārskata sagatavošanas kārtību. Būtiskākās izmaiņas skars valsts budžeta iestāžu ziņošanas termiņus un slēguma pārskatu iesniegšanas tehnisko procesu.Pārejas perioda pagarināšana detalizētai uzskaiteiViens no galvenajiem grozījumu punktiem ir lēmums par vienu gadu pārcelt termiņu, kurā valsts budžeta iestādēm jāsāk sniegt detalizēta informācija par izdevumiem sadalījumā pa valdības funkciju kategorijām pilnā apmērā. Ja iepriekš bija paredzēts šādu uzskaiti pirmo reizi veikt par 2026. gadu, tad tagad noteikts, ka valsts budžeta iestādes šādu informāciju pirmo reizi sagatavos, sākot ar 2027. gada pārskatu.Šāds solis sperts, jo pašlaik valsts budžeta plānošanā nav vienotas pieejas funkciju kategoriju piemērošanai, un prasības tūlītēja izpilde prasītu nesamērīgus finanšu un administratīvos resursus. Šobrīd notiekošā pāreja uz rezultātos balstītu plānošanu nākotnē nodrošinās nepieciešamo informācijas struktūru dabiskā veidā.Digitalizācija un skaidrība iestāžu reorganizācijas gadījumosGrozījumi arī ievieš stingrākas prasības attiecībā uz iestāžu slēguma pārskatiem, nosakot, ka turpmāk tie Valsts kasei obligāti...

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikts, ka gada pārskatu sabiedrība iesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjekti gada pārskatus iesniedz tikai elektroniski, tas nozīmē, ka gada pārskata atvasinājumu elektroniskā formā (elektronisku norakstu) iesniedz, izmantojot elektroniskā noraksta formas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). Elektroniskā noraksta formas noteiktas Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 399 “Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu”. • Bilances elektroniskā noraksta forma atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pielikuma shēmas "Bilances shēma" bilances posteņiem. • Peļņas vai zaudējumu aprēķina elektroniskā noraksta forma atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 2. pielikuma...

Valdība 17. martā atbalstīja grozījumus akcīzes preču aprites kārtībā, precizējot personu loku saimnieciskās darbības ar akcīzes precēm veikšanai un novēršot citas šo noteikumu piemērošanā konstatētās problēmas.Tostarp arī biedrības un nodibinājumi varēs veikt saimniecisko darbību ar akcīzes precēm, jo atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam biedrībai un nodibinājumam ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus.Tāpat turpmāk par akcīzes preču noliktavu tiek uzskatīts kuģis, kas ir fiziski savienots ar akcīzes preču noliktavas infrastruktūru. Kuģis tiks uzskatīts par akcīzes preču noliktavu, ja izpildīsies visi trīs nosacījumi, proti, kuģis tiks pietauvots jūras piestātnē, kas norādīta komersanta speciālajā atļaujā (licencē) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, tiks savienots ar šī komersanta akcīzes preču noliktavas infrastruktūru un Valsts ieņēmumu dienestam būs paziņots par naftas produktu sajaukšanu uz kuģa.Turklāt kuģis par akcīzes preču noliktavu tiks uzskatīts tikai tādā gadījumā, ja visa kuģa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2025. gada nogalē klajā laidis jaunāko metodiskā materiāla versiju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju aizpildīšanu. Šis materiāls aizstāj iepriekšējo, 2025. gada 15. janvārī aktualizēto redakciju, ieviešot vairākas strukturālas un satura korekcijas, kas palīdzēs nodokļu maksātājiem precīzāk orientēties sarežģītajās deklarēšanas prasībās. Strukturālas izmaiņas un skaidrība fiskālajiem pārstāvjiem Būtiskākās izmaiņas skārušas tieši fiskālo pārstāvju darba kārtību. Salīdzinot abus dokumentus, redzams, ka jaunākajā versijā ir būtiski optimizēta un pārskatīta 8. nodaļa, kas regulē kārtību, kādā nodokļa deklarāciju aizpilda fiskālais pārstāvis. Ja 2025. gada janvāra versijā šī nodaļa ietvēra garu, detalizētu un vietām atkārtotu deklarācijas rindu aprakstu (no 40. līdz 80. rindai), kas bija specifiski pielāgots fiskālajiem pārstāvjiem, tad decembra redakcijā šis uzskaitījums ir saīsināts, uzreiz pārejot pie būtiskākā – PVN 6 pārskata (pārskats par fiskālā pārstāvja darījumiem) aizpildīšanas kārtības. Jaunajā materiālā ir veikti labojumi informācijā, kas norādāma fiskālā pārstāvja PVN deklarācijā (1. pielikumā), lai to pilnībā pielāgotu iesniegšanai Elektroniskās deklarēšanas...

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas pieņemti 2026. gada 6. novembrī un piemērojami, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, paredz izmaiņas arī likuma 15.2 pantā "Nodokļu maksātāja pienākums sagatavot un sniegt transfertcenu dokumentāciju". Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka šai pantā veikti šādi būtiskākie grozījumi: Ieviests kontrolēto darījumu pārskats Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, transfertcenu dokumentācijas sastāvs būs papildināts ar kontrolēto darījumu pārskatu. Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem, kuru kontrolēto darījumu summa ar saistītu ārvalstu uzņēmumu, saistītām fiziskajām personām likuma 1. panta 18. punkta izpratnē un personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās (turpmāk – saistītām personām), pārskata gadā pārsniedz 250 000 EUR, 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām būs jāsagatavo un jāiesniedz kontrolēto darījumu pārskats VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) veidlapā “Kontrolēto darījumu pārskats”. Izmaiņas vietējās un globālās transfertcenu dokumentācijas iesniegšanas noteikumos Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, stāsies...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro izmaiņas, ko ievieš Ministru kabineta 2025. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 615 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”, kas piemērojami no 2026. gada 1. janvāra, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2025. gadu vai pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma par 2026. gada 1. ceturksni. Būtiskākās izmaiņas gada ienākumu deklarācijā: mainīti piemaksas un pārmaksas nosaukumi; precizēti pielikumu nosaukumi; samazināts D2 pielikumā par ārvalstīs gūto ienākumu aizpildāmo aiļu skaits; paskaidrota ārvalstīs gūtā ar nodokli neapliekamā ienākuma deklarēšanas kārtība; iekļautas rindas par 3% papildu nodokļa aprēķinu. Gada ienākumu deklarācijā arī turpmāk tiks aizpildīta automātiski un ir iesniedzama, sākot ar nākamā gada 1. martu. Gada ienākumu deklarācija Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – nodoklis) piemaksa nosaukta par maksājamo nodokli, kas jāsamaksā budžetā. Nodokļa pārmaksa nosaukta par pārmaksāto nodokli jeb nodokļa atmaksu. D1 pielikuma...

Valdības sēdē 21. oktobrī izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts ""Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību"". Tie paredz mainīt gada ienākumu deklarācijas veidlapu un tās aizpildīšanas kārtību atbilstoši iepriekš veiktajām izmaiņām likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kā arī mainīt gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācijas aizpildīšanu, atļaujot norādīt ārvalstīs ieturēto nodokli. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, daļa izmaiņu saistītas ar to, ka no likuma ir izslēgts regulējums par gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu un tā vietā ir noteikts regulējums par vienota (fiksēta) neapliekamā minimuma piemērošanu. Līdz ar to bija nepieciešams mainīt gada ienākumu deklarācijas D11 pielikuma nosaukumu, attiecīgi mainot terminu "diferencētais neapliekamais minimums" uz "neapliekamais minimums". Savukārt D4 veidlapā vārdi "Pirmstaksācijas gados izveidojies attaisnoto izdevumu pārsniegums pār noteikto normu" aizstāti ar "Attaisnotie izdevumi, kas pārcelti no iepriekšējiem gadiem". Tā kā mainīta kārtība, kādā D veidlapā norāda ienākumus papildu...

Mūsdienās arī profesionālajā darbībā par padomdevēju sākam izmantot kādu no nu jau daudzskaitlīgajiem mākslīgā intelekta (MI) risinājumiem. Vai tie spēj analizēt likumus, rast kopsakarības un sniegt uzticamas atbildes arī grāmatvedības jomā? Veicām eksperimentu, gatavojot atbildi uz portāla lasītāja iesūtītu jautājumu, kā rezultātā dabūjām atšķirīgas divu MI asistentu atbildes. Lai neraisītu lasītāju apjukumu, lūdzām atbildi sagatavot Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kas nodokļu maksātāju situācijās tiesību normas regulējumu piemēro praksē. Skatot no juridiskā viedokļa ar grāmatvedības uzskaiti saistītus jautājumus, nereti viennozīmīgi atbildēt var būt problemātiski, jo jāatsaucas gan uz grāmatvedību regulējošām, gan ar komercdarbību, nodokļus utt. regulējošām tiesību normām. Nereti ekspertu atbildes mēdz būt atšķirīgas, tās ne vienmēr saskan ar VID interpretāciju. Strīds var nonāk līdz pat tiesai, kur tiesību eksperti pēta likumdevēja nodomus, pieņemot konkrēto normu, un tā cenšas saskatīt pareizāko risinājumu. Savukārt attiecībā uz to, vai atbilžu meklēšanā var izmantot MI atbildes, jāņem vērā, ka MI spēj apkopot un filtrēt lielu informācijas...

Mēneša un ceturkšņa pārskati par apgrozījumu Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP) vairs nav jāiesniedz ap 4000 uzņēmumiem tirdzniecības un pakalpojumu nozarē. Tas komersantiem ļaus ietaupīt kopumā ap 9800 stundu gadā. Oficiālās statistikas veidošanai CSP datus tagad ņem no uzņēmumu iesniegtām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijām Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Mēneša un ceturkšņa pārskati par apgrozījumu tirdzniecības un pakalpojumu nozarē no jūlija vairs nav jāiesniedz apmēram 80% uzņēmumu1, kas līdz šim bija iekļauti apsekojuma izlasē. Šie komersanti, kas līdz šim CSP iesniedza oficiālās statistikas pārskatus 1-apgrozījums, 2-apgrozījums, 3-apgrozījums un 4-apgrozījums, ir jau oficiāli informēti par šo CSP lēmumu administratīvā sloga mazināšanā. 1 Pavisam nelielai daļai izlasē iekļauto uzņēmumu pārskati par apgrozījumu aizvien būs jāiesniedz Pārvaldē, jo tas saistīts ar šādiem ierobežojumiem: ne visi komersanti ir PVN maksātāji, apgrozījums būtiski atšķiras no kopējās darījumu vērtības, uzņēmumiem ir izdalītas vairākas darbības veida vienības, kur kāda no tām būtiski ietekmē konkrētās nozares īstermiņa statistikas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu saistībā ari uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu. Lasītāju ērtībai uzziņas skaidrojumu publicējam saīsinātā formā. Uzziņas pieprasījuma iesniedzēja plānoja ziedot 7 000 EUR sabiedriskā labuma organizācijai un vēlējās izmantot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) 12. panta pirmajā daļā paredzēto nodokļa atvieglojumu ziedotājiem, izvērtējot trīs variantus, kurus piedāvā likums: 1) saskaņā ar UIN likuma 12. panta pirmās daļas 1. punktu noteiktais ierobežojums, kura robežās iesniedzēja var neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, ir 45 933 EUR (5% no 2024. gada peļņas pēc nodokļiem 918 659 EUR); 2) saskaņā ar UIN likuma 12. panta pirmās daļas 2. punktu noteiktais ierobežojums, kura robežās iesniedzēja var neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, ir 3 913 EUR (2% no 2024. gada bruto darba samaksas, kas ir VSAOI objekts: 195 647 EUR); 3) saskaņā ar UIN likuma 12. panta pirmās daļas 3....

Latvijas uzņēmējdarbības vidē novērojama tendence – ievērojamā skaitā uzņēmumu valdes locekļi paši kārto grāmatvedību un arī sagatavo gada pārskatus. Lai gan šķietami uzņēmēji, nealgojot grāmatvedi vai neizmantojot grāmatvedības firmu ārpakalpojumu, ietaupa, rodas jautājums, vai šāda prakse tomēr nerada nopietnus riskus ne tikai pašiem uzņēmējiem, bet arī valsts budžetam un ekonomikai. Kāpēc tā varētu būt problēma, vai to plānots risināt un kādi būtu iespējamie risinājumu veidi? Problēmas apjoms un dinamika Pirms dažiem gadiem tika lēsts, ka aptuveni trešdaļā uzņēmumu valdes locekļi paši sagatavo un paraksta gada pārskatus. Toreiz, ceļot trauksmi par šādu statistiku, medijos ziņoja Raivo Pede, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) priekšsēdētāja vietnieks. Pēdējo gadu gaitā šādas prakses īpatsvars ir mazinājies tikai nedaudz, tas joprojām ir ievērojams. Kā portālam BilancePLZ skaidro R. Pede, saskaņā ar 2023. gada rudens datiem, kas attiecas uz 2022. gadu, 42 853 uzņēmumi norādījuši, ka tajos grāmatvedību kārto valdes loceklis. Par 2023. gadu šis skaits ir...