DEKLARĀCIJAS UN PĀRSKATI

Līdz 2025. gada 15. janvārim ienākumi no kapitāla pieauguma ir jādeklarē tiem cilvēkiem, kam kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem nevienā no 2024.gada ceturkšņiem nepārsniedza 1000 eiro, kā arī tiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2024. gada 4. ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma 2024. gadā tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 2025. gada 23. janvārim. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču...

Atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām muitas jomā ir veiktas izmaiņas Automatizētajā importa sistēmā (AIS) un no 2024. gada 2. decembra tiks ieviesta jauna funkcionalitāte – muitas deklarācijas iesniegšana pirms preču uzrādīšanas (papilddeklarācijas veids D). Šādas funkcionalitātes izveide sniedz iespējas uzņēmējiem pārskatīt savus biznesa procesus un optimizēt izmaksas, jo turpmāk klienti importa deklarācijas varēs iesniegt muitai, negaidot brīdi, kad iespējams uzrādīt preces muitas iestādei. Importa deklarāciju ar papilddeklarācijas veidu D varēs izveidot un iesniegt pirms tam, kad preces ir iespējams uzrādīt muitas iestādei. 30 dienu laikā pēc šādas deklarācijas iesniegšanas AIS būs jāiesniedz “Uzrādīšanas paziņojums”. Tas jāiesniedz, tiklīdz preces iespējams uzrādīt muitas iestādei. Detalizētāka informācija par importa deklarāciju ar papilddeklarācijas veidu D ir lasāma Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļvietnes sadaļā Automatizētā importa sistēma (AIS)| Valsts ieņēmumu dienests. Lasiet arī: Kā noteikt kompetento muitas iestādi eksporta muitas procedūras piemērošanai? Aizliegts no Krievijas un Baltkrievijas ievest laišanai brīvā apgrozībā noteiktus lauksaimniecības produktus Vai āra...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka stājušies spēkā Ministru kabineta 2024. gada 10. oktobra (MK) noteikumi Nr. 638 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Tajos ieviesta prasība norādīt atzīmi "Darba devēja ziņojumā" (MK noteikumu Nr. 827 3. pielikums), ja darbiniekam tiek izmaksāta alga skaidrā naudā (ziņojuma 16. aile). Būtiskākās izmaiņas: Darba devēja ziņojumā jāatzīmē algas saņēmēja ienākumu izmaksas veids, ja tas notiek skaidrā naudā; ziņas par darba ņēmējiem papildinātas ar jaunu kodu darba ņēmējiem, kuriem ir piešķirts aprūpētāja atvaļinājums. Darba devēja ziņojuma aizpildīšana, ja darba samaksa tiek izmaksāta skaidrā naudā Ja darba devējs izmaksā darba samaksu skaidrā naudā, sākot ar 2025. gada 1. jūliju, darba devēja ziņojumā tam par katru darbinieku būs jāizdara atzīme jaunā darba devēja ziņojuma ailē “Darba ienākumi izmaksāti skaidrā naudā”....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopš 23. septembra sāka pakāpeniski uzrunāt tos cilvēkus (privātpersonas), kuriem saskaņā ar VID veikto datu analīzi ir būtiskas neatbilstības starp viņu oficiāli deklarētajiem ienākumiem un banku sniegto informāciju par viņu banku kontu apgrozījumu. Saņemot vēstules, iedzīvotāju interese un atsaucība ir ļoti augsta, tāpēc VID ir apkopojis biežāk uzdotos jautājumus un atbildes.. Biežāk uzdotie jautājumi pamatā ir saistīti ar to, kā rīkoties, saņemot šādu vēstuli, cik plaša informācija par cilvēka ienākumiem un naudas plūsmu viņu bankas kontos jau ir VID rīcībā; par to, kādēļ šādas vēstules saņem arī ilgstoši ārvalstīs dzīvojoši Latvijas valstspiederīgie u.c. Piemēram, VID skaidro, ka neredz detalizētus personubankas konta izrakstus. VID rīcībā nav informācijas par kontos saņemtajiem maksājumiem/pārskaitījumiem vai veiktajiem pārskaitījumiem, pirkumiem un citiem darījumiem. Tādējādi VID nevar redzēt, no kurienes nauda ienāk kādā noteiktā kontā. VID arī neanalizē un neveic izpēti par personu ikdienas tēriņiem. Tas, ko VID redz un kādēļ arī...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2024. gada 26. septembrī ir pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2024. gada 17. oktobrī. Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīvas (ES) 2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES. Likuma mērķis Nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju, lai izprastu konkrētā likuma subjekta darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju par to, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē subjekta attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. Ilgtspējas jautājumi ir vides tiesības, sociālās tiesības un cilvēktiesības, kā arī pārvaldības faktori – visi jautājumi, kas saistīti ar vidi, darbiniekiem, cilvēktiesību ievērošanu un cīņu pret korupciju un kukuļošanu, kas atklājami, sagatavojot ilgtspējas ziņojumu. Ilgtspējas ziņojumā iekļaujamā informācija noteikta likuma 4. pantā. Ilgtspējas ziņojums tiek iekļauts gada pārskata VADĪBAS ZIŅOJUMA atsevišķā sadaļā un VID...

Lai nodrošinātu publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju un izprastu uzņēmuma darbības ietekmi uz tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori un informāciju, Saeimā 26. septembrī otrajā steidzamajā lasījumā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums. Vienlaikus veikti grozījumi arī vairākos saistītajos likumos, kuros pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasības. Regulējums ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) Zaļo kursu. Likums stājas spēkā 14 dienas pēc tā izsludināšanas. Jaunais regulējums paredz uzņēmumam pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu kā daļu no uzņēmuma gada pārskata, kas jāiekļauj uzņēmuma vadības ziņojumā. Ilgtspējas ziņojumu sagatavo saskaņā ar ES ilgtspējas ziņošanas standartiem. Tāpat uzņēmumam jāsagatavo vadības ziņojums vienotā elektroniskā ziņošanas formātā (ESEF), kā arī jāpiesaista zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ilgtspējas ziņojuma un konsolidēto ilgtspējas ziņojuma pārbaudei, lai revidents sniegtu apliecinājumu par ziņojuma atbilstību šā likuma prasībām, tostarp atbilstību ES ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un prasībām par ziņošanas...

Nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība (filiāle) Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju, tā septembrī aktualizētajā metodiskajā materiālā "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai" atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Pastāvīgā pārstāvniecība, kura ir reģistrēta Latvijā – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai VID – ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāja, un tai ir pienākums sniegt UIN deklarāciju un maksāt UIN saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu. Pastāvīgā pārstāvniecība ar tās darbību saistītos ieņēmumus un izdevumus un attiecīgi aktīvus un pasīvus UIN vajadzībām uzskaita nodalīti no nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir. Attiecībā uz pastāvīgās pārstāvniecības galveno uzņēmumu – nerezidentu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, – darījumi UIN aprēķināšanai ir jāuzskaita un jānodala tā, it kā galvenais uzņēmums (nerezidents, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir) būtu ar pastāvīgo pārstāvniecību nesaistīts uzņēmums. Pastāvīgai pārstāvniecībai, kurai ir nodrošināta no nerezidenta atsevišķi nodalīta grāmatvedības uzskaite (t. sk. arī atsevišķā vai kopējā naudas...

Biedrībām un nodibinājumiem turpmāk obligāti būs jānorāda sava darbības joma, paredz izmaiņas Biedrību un nodibinājumu likumā, kas stājušās spēkā šāgada 1. jūlijā. Plānots, ka biedrības un nodibinājumi to varēs izdarīt, iesniedzot gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, paredz izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 439 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā". Darbības joma, atbilstoši Ministru kabineta izstrādātajam biedrību un nodibinājumu darbības jomu klasifikatoram, būs norādāma pārskata vadības ziņojumā. Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēma tiks papildināta ar biedrību un nodibinājumu darbības jomu uzskaitījumu, no kura organizācijas varēs izvēlēties sev atbilstošāko darbības jomu. Biedrību un nodibinājumu likuma pārejas noteikumu 11. un 14. punktā ir paredzēts, ka regulējums attiecībā uz biedrību un nodibinājumu darbības jomas obligātu norādīšanu stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Tās biedrības un nodibinājumi, kuri ir ierakstīti biedrību un nodibinājumu reģistrā līdz 2024. gada 30. jūnijam, darbības...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Sabiedriskā labuma organizāciju gada pārskatos biežāk pieļautās kļūdas". 1. Sabiedriskā labuma organizācija (turpmāk – SLO) iesniegusi gada pārskatu VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), izvēloties neatbilstošu grāmatvedības reģistru kārtošanas sistēmu. Ja SLO grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata (turpmāk – IIP), ziedojumu un dāvinājumu pārskata, gada pārskata paskaidrojuma un vadības ziņojuma.1 Ja SLO grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no IIP, ziedojumu un dāvinājumu pārskata un vadības ziņojuma.2 2. Ieņēmumu un izdevuma pārskatā izdevumi sabiedriskā labuma darbībai un izdevumi saimnieciskās darbības veikšanai nav norādīti atsevišķi tiem noteiktos posteņos. SLO, kas veic saimniecisko darbību, nodrošina atsevišķu saimnieciskās darbības ieņēmumu un ar šiem ieņēmumiem saistīto saimniecisko darbību izdevumu uzskaiti.3 IIP postenī “Izdevumi, izņemot izdevumus saimnieciskās darbības veikšanai” norāda izdevumus, kas saistīti ar pārskata gadā statūtos noteikto mērķu īstenošanu, kā arī vadīšanas, organizācijas īpašumu uzturēšanas un citus ar pašu...

Iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2023. gadu ir jāiesniedz obligāti un kuru kopējie ienākumi pagājušajā gadā pārsniedz 78 100 eiro, deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam ir jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam (ieskaitot). Vairumam iedzīvotāju obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš ik gadu ir 1. jūnijs. Tomēr daļai šis termiņš ir par mēnesi garāks, proti, 1. jūlijs. Tas atkarīgs no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā – tiem iedzīvotājiem, kam kopējie pagājušā gada ienākumi, kuriem piemēro progresīvo iedzīvotāja ienākuma nodokļa likmi, pārsniedza 78 100 eiro, un kuri atbilst arī citiem kritērijiem, gada ienākumu deklarācija jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam. Obligāti gada ienākumu deklarācija par 2023. gadu līdz 1. jūlijam jāsniedz iedzīvotājiem, kuriem kopējie ienākumi 2023. gadā pārsniedza 78 100 eiro un: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.), saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai gada...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Saeimā 2024. gada 18. jūnijā ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" (turpmāk – noteikumi Nr. 40), kas stājās spēkā 22. jūnijā. Grozījumu mērķis ir saskaņot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību atbilstoši grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā saistībā ar iekšzemes nodokļa maksātāja reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā robežvērtības skaitļa vērtības palielinājumu. Grozījumi noteikumos Nr. 40 veikti atbilstoši: Pievienotās vērtības nodokļa likuma 116. panta trešajai daļai, lai pilnveidotu regulējumu daļā par iekšzemes nodokļa maksātāja reģistrācijas PVN maksātāju reģistrā robežvērtības skaitļa vērtības palielinājumu; Saeimā 2023. gada 7. decembrī pieņemtajam likumam "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī. Ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59. panta pirmajā daļā ietvertā iekšzemes nodokļa maksātāja reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā robežvērtība nākotnē var tikt mainīta un lai izslēgtu nepieciešamību pēc atbilstošu...

Atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem muitas jomā no šī gada 1. jūlija Automatizētajā importa sistēmā (AIS) tiks ieviesta jauna funkcionalitāte – centralizētā muitošana, precēm noformējot importa deklarāciju, informē Valsts ieņēmumu dienests. Centralizētā muitošana sniedz jaunas iespējas muitas klientiem pārskatīt savus biznesa procesus, optimizēt loģistikas plūsmas un attiecīgi arī izmaksas. Lai varētu izmantot jauno AIS funkcionalitāti, uzņēmējam jāsaņem Centralizētās muitošanas atļauja. Centralizētās muitošanas atļauju var piešķirt tikai atzītā uzņēmēja atļaujas “Muitas vienkāršojumi (AEOC)” turētājam. Juridiskā persona, kas saņēmusi Centralizētās muitošanas atļauju, importa deklarāciju varēs iesniegt tās valsts muitas iestādē, kurā veic uzņēmējdarbību, vienlaikus preces uzrādot citas dalībvalsts muitas iestādē. Savukārt muitas nodoklis būs jāmaksā tajā muitas iestādē, kurā iesniegta importa deklarācija. Lai saņemtu Centralizētās muitošanas atļauju, uzņēmējam jāiesniedz pieteikums Eiropas Savienības vienotajā Eiropas Muitas lēmumu sistēmā. Informācija par piekļuvi sistēmai un pieteikumu iesniegšanu ir pieejama VID tīmekļvietnē. "Bilances" abonēšanai - dažādas iespējas. Izvēlies sev izdevīgāko! Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis metodisko materiālu "Pārskats par aprēķināto dabas resursu nodokli", kurā sniegta informācija par aprēķināto dabas resursu nodokli (DRN) un tā sadalījumu maksājumiem valsts un pašvaldības pamatbudžetā. Pārskatu sagatavo DRN maksātājs un iesniedz VID vispārējā gadījumā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 20. datumam. Ja nodokļa summa par visiem nodokļa objektiem kopā nepārsniedz 142,29 EUR, pārskatu iesniedz par kalendāro gadu līdz nākamā gada 20. janvārim.Tieši tāpat par kalendāro gadu iesniedz pārskatu par C kategorijas piesārņojumu. Savukārt par vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem pārskats sniedzams par kalendāro gadu līdz nākamā gada 20. aprīlim, bet par pārstrādājamo un nepārstrādājamo plastmasas iepakojumu, kurš nav pārstrādāts vai reģenerēts (attiecas tikai uz apsaimniekotāju) pārskatu par kelendāro gadu iesniedz līdz nākamā gada 20. oktobrim. Lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izveidota funkcionalitāte, kas, tuvojoties termiņam, aicina uzņēmumus iesniegt pārskatu. EDS ieraksti un paziņojumi izveidoti, pamatojoties uz uzņēmumu pārskatu iesniegšanas...

Valdības 23. aprīļa sēdē apstiprināti grozījumi, kas paredz vairākas izmaiņas ziņu par darba ņēmējiem sniegšanā un saistītajos procesos (grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli"). Ja patlaban spēkā esošais regulējums paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņem ziņas par darba ņēmēja statusu mainījušiem vai zaudējušajiem darbiniekiem tikai pēc šī statusa mainīšanas/zaudēšanas (trīs dienu laikā), grozījumi paredz, ka turpmāk šādas ziņas varēs iesniegt arī pirms statusa zaudēšanas - sākot ar mēnesi iepriekš. Regulējums attiecas gan uz darba attiecību izbeigšanas, gan bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanas/izbeigšanas, gan dīkstāves un citiem gadījumiem. Lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, noteikumu projekts paredz automatizēt darba ņēmēja statusa zaudēšanas reģistrāciju darba ņēmēja nāves gadījumā. Turpmāk šādas ziņas darba devējam vairs nebūs jāsniedz, jo VID, pamatojoties uz Fizisko personu reģistrā iekļautajām ziņām par personas miršanu, reģistrēs...

Lai nodokļu maksātāji varētu pilnvērtīgi īstenot savas tiesības nodokļu jomā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā jābūt informācijai par aktuālo saimnieciskās pamatdarbības veidu atbilstoši NACE klasifikācijai1. Ja pamatdarbības veids 2023. gadā ir mainījies, par to ir jāpaziņo VID līdz 2024. gada 1. maijam. Paziņotajam pamatdarbības veidam ir jāatbilst reālajai situācijai un jāatspoguļo nodokļu maksātāja – uzņēmuma vai saimnieciskās darbības veicēja - piederība konkrētai nozarei un darbības jomai. Ja gada laikā pamatdarbības veids (tā darbība, kas šajā gadā veidoja vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā) mainās, laikā no nākamā gada 1. janvāra līdz 1. maijam par izmaiņām jāpaziņo VID. Par pamatdarbības veidu jāpaziņo VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā "Dokumenti / No veidlapas / Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas / Paziņojums par nodokļu maksātāja pamatdarbības veidu”. Par saviem pašreiz paziņotajiem pamatdarbības veidiem un to atbilstību reālajai situācijai ikviens var pārliecināties VID publiskojamo datu bāzē, ievadot konkrētā nodokļu maksātāja nosaukumu/vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu....