DEKLARĀCIJAS UN PĀRSKATI

Eiropes Padome 2025. gada 14. aprīlī deva galīgo apstiprinājumu Eiropas Komisijas priekšlikumam par diviem gadiem atlikt datumu, no kura sāk piemērot Direktīvas par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (Direktīva (ES) 2022/2464 jeb CSRD) prasības attiecībā uz lieliem uzņēmumiem, kas vēl nav sākuši sniegt ziņojumus, kā arī biržā kotētiem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī par vienu gadu atlikt Direktīvas par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (Direktīva (ES) 2024/1760 jeb CSDDD) transponēšanas termiņu un piemērošanas pirmo posmu (kas aptver lielākos uzņēmumus). Direktīva stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas “ES Oficiālajā Vēstnesī”. Dalībvalstīm direktīva savos tiesību aktos jātransponē līdz 2025. gada 31. decembrim. Eiropas Komisija 2025. gada 26. februārī savā pirmajā visaptverošajā paketē (“Omnibus” pakete) ierosināja grozījumus direktīvās par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu nolūkā: vienkāršot pienācīgas rūpības pienākumus, padarīt ilgtspējas ziņojumu sniegšanu pieejamāku un vieglāk īstenojamu. Minēto priekšlikumu mērķis ir mazināt ES prasību sarežģītību...

Strauji pieaugošā interese par ilgtspējību un caurskatāmību liek pārdomāt tradicionālās uzņēmumu pārskatu sniegšanas pieejas. Finanšu, ilgtspējas un integrētie pārskati veido trīs atšķirīgas perspektīvas uz vērtības radīšanu, taču tikai integrētais pārskats piedāvā vienotu ietvaru, kurā finansiālās un nefinansiālās informācijas integrācija ir sistemātiska un cieši saistīta ar stratēģisku lēmumu pieņemšanu. Pieejas salīdzinājums (IFRS, 2025) ļauj sīkāk analizēt, kā dažādos pārskatos tiek atspoguļota vērtības radīšana un kā iespējams pilnveidot integrētās informācijas struktūru. Vērtības jēdziens integrētajos pārskatos bieži tiek saistīts ar pārvaldību, sabiedrības labumu un ilgtspēju. Vienlaikus finanšu kapitāls un dabas kapitāls, lai arī bieži tiek pieminēti, integrētajā pārskatā netiek uzskatīti par pamata kapitāliem vērtības radīšanas procesā, atšķirībā no gada un ilgtspējas pārskatiem, kuru vērtību sistēmas galvenokārt balstās attiecīgi uz finanšu kapitālu vai dabas un sociālajiem faktoriem. Tematisko un konceptuālo atšķirību dēļ integrētais pārskats izceļas kā ietvars, kas ļauj stratēģiski sasaistīt dažādus kapitāla veidus vienotā vērtības radīšanas stāstījumā. Finanšu un...

Gada pārskatā ir vairākas sastāvdaļas, kurās sniedzamās informācijas apjoms ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma. Par to seminārā par 2024. gada pārskata sagatavošanu informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodaļu pārvaldes speciāliste Marina Nuka. Gada pārskats ir vienots kopums, kas sastāv no divām galvenajām daļām – finanšu pārskata un vadības ziņojuma. Finanšu pārskatu savukārt veido vairākas sadaļas: bilance, peļņas vai zaudējuma aprēķins, naudas plūsmas pārskats, pašu kapitāla izmaiņu pārskats un pielikums. Naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu obligāti sagatavo tikai vidējās un lielās sabiedrības. Mazajām sabiedrībām pietiek ar bilanci, peļņas vai zaudējuma aprēķinu un pielikumu. Vadības ziņojums sniedz vispārīgu informāciju par sabiedrību – tās attīstību, finanšu rezultātiem un finansiālo stāvokli. Turklāt tagad šajā ziņojumā iekļauj arī ilgtspējas ziņojumu atbilstoši jaunajam Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumam. Savukārt mikrosabiedrībām Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā ir paredzēti vairāki atvieglojumi. Pirmkārt, tām ir atļauts nesagatavot vadības ziņojumu,...

Ar Finanšu ministrijas rosinātajiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas 1. aprīlī tiek izskatīti valdības sēdē, paredzēts pārskatīt regulējumu gadījumos, kad nodokļu maksājums ir saņemts normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, bet nodokļu deklarācija ir iesniegta ar kavējumu, tāpēc tiek aprēķināta nokavējuma nauda. Tāpat, kā atzinis Valsts ieņēmumu dienests (VID), vismaz 70% no kopējiem iesniegumiem un sūdzībām ir tieši par nokavējuma naudu. Šādu nokavējuma naudas aprēķina principu nodokļu maksātāji uztver kā sodīšanu par deklarācijas iesniegšanas kavēšanu vai deklarācijas precizēšanu. Nodokļu maksātāji bieži izsaka neapmierinātību arī ar pareiza maksāšanas termiņa datuma noteikšanu, ja maksāšanas termiņš iekrīt ar Ministru kabineta rīkojumu pārceltajā darbadienā vai dienā, uz kuru pārceļ darbadienu (sestdienā). Attiecīgi likumā ir nepieciešams precizēt maksāšanas termiņa noteikšanas kārtību, ja maksāšanas termiņš iekrīt brīvdienā. FM norāda, ka nokavējuma naudu Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma (MAIS) aprēķina un iegrāmato katru dienu, radot ļoti lielu transakciju daudzumu. Šāda apjomīgu datu uzglabāšana, arhivēšana un uzturēšana ir ļoti dārga. Savukārt,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izdevis metodisko materiālu, kas sniedz detalizētu informāciju par elektroniski sagatavoto reģistrēto kvīšu izlietojuma pārskata aizpildīšanas kārtību. Šis materiāls ir aktualizēts 2025. gada 24. martā un paredzēts nodokļu maksātājiem, kuri izmanto elektroniski sagatavotas kvītis ar VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) ģenerētu numuru, konkrēti veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un pasta komersantiem. Šie nodokļu maksātāji elektroniskās kvītis var lietot, jo saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem viņi var nelietot kases aparātu. Lai sāktu lietot elektroniski sagatavotās reģistrētās kvītis, nodokļu maksātājam kvīšu numuri ir jāreģistrē VID EDS, iesniedzot elektronisko kvīšu numuru reģistrācijas iesniegumu. Lai reģistrācija notiktu ērti un ātri, EDS jāizvēlas attiecīgais dokuments sadaļā "No veidlapas" un "Darījumu apliecinošie dokumenti". Reģistrācijas datums ir VID apstiprinājuma datums, nevis iesnieguma iesniegšanas datums. Pirmajā reģistrācijas reizē obligāti jānorāda kvīšu datu fiziskās atrašanās vietas adrese un pārbaudāms kontrolsummas aprēķina algoritms. Adresi var izvēlēties no piedāvātās (juridiskās adreses) vai ievadīt manuāli, un datne ar kontrolsummas aprēķina algoritmu...

Latvijā reģistrētajām 62 politiskajām partijām un to apvienībām līdz 31. martam jāiesniedz to finansiālās darbības pārskati par 2024. gadu. Gada pārskati jāiesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Elektronisko datu ievades sistēmā (EDIS). Politisko partiju un to apvienību gada pārskatu iesniegšanas kārtību nosaka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums. Gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, naudas plūsmas pārskata un ziņojuma. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, iesniedzot gada pārskatu, tam jāpievieno informācija par vairākām pozīcijām, tostarp par iestāšanās naudu un biedru naudu, dāvinājumiem biedrībām un nodibinājumiem vai to organizēto pasākumu nodrošināšanai, par brīvprātīgo darbu u.c. Ja politiskās organizācijas līdzekļu apgrozījums kalendārajā gadā ir bijis lielāks par desmit minimālajām mēnešalgām, proti, 7000 eiro, tās attiecīgā gada finansiālo un saimniecisko darbību revidē zvērināts revidents. Revidenta atzinums jāpievieno gada pārskatam, kuru iesniedz KNAB. Tām politiskajām organizācijām, kurām piešķirts valsts budžeta finansējums, gada pārskatam jāpievieno pārskats par valsts budžeta finansējuma izlietojumu. Šajā pārskata pozīcijā...

Šogad jūnijā plānots mainīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Lidostas muitas kontroles punkta (MKP, kods – 0240) atrašanās vietu. Pašlaik Lidostas MKP atrodas Ziemeļu ielā 16, Mārupes novadā, bet nākotnē tas atradīsies Mazajā Gramzdas ielā 9b, Mārupes novadā, informē VID. Lidostas MKP jaunajā adresē nav plānots nodrošināt stāvvietu kravas transportlīdzekļiem, ar kuriem tiek veikti kravu pārvadājumi muitas procedūru ietvaros, līdz ar to mainīsies muitošanai pakļauto preču uzrādīšanas vieta. Tranzīta un eksporta procedūru uzsākšana un noslēgšana turpmāk būs iespējama Lidostas MKP uzraudzībā esošajos uzņēmumos – muitas noliktavās un pagaidu uzglabāšanas vietās, kur krava tiks novietota vai no kuras tā tiks izvesta, kā arī eksporta uzsākšanai saskaņotajās vietās, ja uzņēmums saņēmis atbilstošo atļauju. VID atgādina, ka izlaist preces tranzīta procedūrai elektroniski, neuzrādot tās nosūtītāja muitas iestādē, var uzņēmums, kas saņēmis atļauju izmantot atzītā nosūtītāja statusu. Savukārt tiesības patstāvīgi pabeigt tranzīta procedūru, neuzrādot preces galamērķa muitas iestādē, uzņēmumam sniedz atļauja izmantot atzītā saņēmēja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis materiālu "Gada pārskata sastāvdaļas "Vadības ziņojums" aizpildīšana un sabiedriskā labuma organizāciju biežāk pieļautās neatbilstības gada pārskatos". Sagatavojot gada pārskatu, jāņem vērā, ka ir izdoti Ministru kabineta 2025. gada 28. noteikumi Nr. 70 "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 439 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā"", kas stājās spēkā 28. janvārī un kuri jaunā redakcijā izteica "Vadības ziņojuma" formu. Biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju sabiedriskā labuma darbības nosacījumus paredz Sabiedriskā labuma organizāciju likums. Atgādinām, ka sabiedriskā labuma organizācijai (SLO) un personām, kuras ziedo SLO, ir tiesības saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus. Nevalstiskajām organizācijām, kurām piešķirts SLO statuss, jāizlieto savi ienākumi darbībām, kurām nav komerciāla rakstura, izņemot, ja tai ir tiesības Sociālā uzņēmuma likumā noteiktajā kārtībā dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), kurai piešķirams sociālā uzņēmuma statuss, un bez atlīdzības tai tiek nodota ziedotā manta vai finanšu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka kopā ar Eiropas Komisiju turpina ieviest Importa kontroles sistēmu 2, kas pakāpeniski aizvieto nacionālo Importa kontroles sistēmu 1. 2025. gada 1. aprīlī stāsies spēkā regulējums, kas paredz, ka ievešanas kopsavilkuma deklarācija par kravām, kas ievedamas Eiropas Savienībā (ES) ar dzelzceļa un autotransportu (tajā skaitā par precēm pasta sūtījumos, ko pārvadā šajos transportlīdzekļos), jāiesniedz Eiropas Komisijas Importa kontroles sistēmas 2 Kopīgajā komersanta saskarnē (ICS2 STI/STP). To nosaka Komisijas 2023. gada 15. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2023/2879, ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu. Lai atvieglotu iesaistītajām pusēm pāreju uz jaunu sistēmu, komersanti (deklarētāji un pārvadātāji) var lūgt muitas dienestam pārejas posmu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanas uzsākšanai Importa kontroles sistēmā 2. Jāņem vērā, ka pārejas posms nevar būt ilgāks par 2025. gada 1. septembri. Komersantiem, kuri vēlas izmantot pārejas posmu, lai veiktu sagatavošanas darbus jaunās sistēmas izmantošanai, ir...

Līdz 2025. gada 1. aprīlim valsts amatpersonām ir jāiesniedz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācija par 2024. gadu. Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Kārtējā gada deklarācija par 2024. gadu jāiesniedz 54 675 valsts amatpersonām. Lai atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu, ir pilnveidota EDS dokumenta ievadforma un tie deklarācijas punkti, par kuriem informācija jau ir VID rīcībā, aizpildās automātiski. Savukārt valsts amatpersonai VID atlasītā informācija ir jāpārbauda un, ja nepieciešams, jāprecizē un jāpapildina. EDS ir iestrādāts daudzpusīgs agrīnās brīdināšanas mehānisms, deklarācijas veidlapas papildinot ar informatīviem brīdinājumiem par nepieciešamību pievērst uzmanību ievadītajiem datiem. Tas palīdz valsts amatpersonām pareizi aizpildīt valsts amatpersonas deklarāciju, izvairīties no deklarācijā pieļautajām pārrakstīšanās kļūdām un minimizētu risku neievērot deklarācijas aizpildīšanas kārtības noteikumus. Papildus deklarācijas aizpildīšanas uzlabošanai EDS pie katra deklarācijas punkta ir iestrādāta saite uz konkrēto metodiskā materiāla sadaļu. Tas palīdzēs valsts amatpersonām ātri piekļūt metodiskajā materiālā sniegtajai informācijai. Valsts amatpersonas deklarācijā ir punkts “Cita informācija”,...

Valdībā 28. janvāra sēdē apstiprināti Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 439 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā". Ar grozījumiem noteikta obligāta prasība biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu gada pārskata vadības ziņojumā, kā arī noteikti gadījumi, kādos biedrībām un nodibinājumiem, iesniedzot gada pārskatu, tam ir jāpievieno saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas ziņojums vai zvērināta revidenta atzinums. Noteikumi stājas spēkā 30. janvārī. Turpmāk, iesniedzot gada pārskatu, vadības ziņojumā būs jānorāda savu darbības jomu/jomas atbilstoši Ministru kabineta izstrādātajam biedrību un nodibinājumu darbības jomu klasifikatoram. Tāpat tiek veikti precizējumi MK noteikumu Nr. 439 7. pielikuma "Vadības ziņojums" I sadaļas "Vispārīgā informācija par organizāciju" 4. punktā, lai noteiktu, ka turpmāk prasība norādīt darbības jomu/jomas vairs nebūs brīvprātīga, bet tā būs obligāta prasība atbilstoši biedrību un nodibinājumu darbības jomu klasifikatoram. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) tiks papildināta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2025. gada 21. janvārī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un valstīs, kas pievienojušās Konvencijai par kopēju tranzīta procedūru, beidzas pārejas periods Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas (New Computerised Transit System (NCTS)) 5. posma ieviešanai. Tas noteikts ar Eiropas Komisijas lēmumu apstiprinātajā darba programmā par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu. Latvijā Savienības Muitas kodeksa prasībām atbilstošā jaunā sistēma tranzīta deklarāciju noformēšanai – Tranzīta kontroles sistēma 2 – tika ieviesta jau 2023. gada 27. novembrī. Tomēr, līdz ar NCTS 5. posma ieviešanu visā ES, no 21. janvāra pulksten 2.00 mainīsies tranzīta deklarāciju un TIR karnetes elektronisko deklarāciju noformēšanas tehniskās un biznesa prasības arī Tranzīta kontroles sistēmā 2. Aicinām iepazīties ar gaidāmajām izmaiņām: Informācija darbam ar TKS2 no 21.01.2025. Lūdzam ņemt vērā, ka līdz 21. janvāra plkst. 01.59 sistēmā pieņemtās deklarācijas varēs veiksmīgi apstrādāt, izlaist tranzītā un noslēgt Latvijā vai citā dalībvalstī. Turpretī līdz...

Līdz 2025. gada 15. janvārim ienākumi no kapitāla pieauguma ir jādeklarē tiem cilvēkiem, kam kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem nevienā no 2024.gada ceturkšņiem nepārsniedza 1000 eiro, kā arī tiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2024. gada 4. ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma 2024. gadā tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 2025. gada 23. janvārim. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču...

Atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām muitas jomā ir veiktas izmaiņas Automatizētajā importa sistēmā (AIS) un no 2024. gada 2. decembra tiks ieviesta jauna funkcionalitāte – muitas deklarācijas iesniegšana pirms preču uzrādīšanas (papilddeklarācijas veids D). Šādas funkcionalitātes izveide sniedz iespējas uzņēmējiem pārskatīt savus biznesa procesus un optimizēt izmaksas, jo turpmāk klienti importa deklarācijas varēs iesniegt muitai, negaidot brīdi, kad iespējams uzrādīt preces muitas iestādei. Importa deklarāciju ar papilddeklarācijas veidu D varēs izveidot un iesniegt pirms tam, kad preces ir iespējams uzrādīt muitas iestādei. 30 dienu laikā pēc šādas deklarācijas iesniegšanas AIS būs jāiesniedz “Uzrādīšanas paziņojums”. Tas jāiesniedz, tiklīdz preces iespējams uzrādīt muitas iestādei. Detalizētāka informācija par importa deklarāciju ar papilddeklarācijas veidu D ir lasāma Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļvietnes sadaļā Automatizētā importa sistēma (AIS)| Valsts ieņēmumu dienests. Lasiet arī: Kā noteikt kompetento muitas iestādi eksporta muitas procedūras piemērošanai? Aizliegts no Krievijas un Baltkrievijas ievest laišanai brīvā apgrozībā noteiktus lauksaimniecības produktus Vai āra...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka stājušies spēkā Ministru kabineta 2024. gada 10. oktobra (MK) noteikumi Nr. 638 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Tajos ieviesta prasība norādīt atzīmi "Darba devēja ziņojumā" (MK noteikumu Nr. 827 3. pielikums), ja darbiniekam tiek izmaksāta alga skaidrā naudā (ziņojuma 16. aile). Būtiskākās izmaiņas: Darba devēja ziņojumā jāatzīmē algas saņēmēja ienākumu izmaksas veids, ja tas notiek skaidrā naudā; ziņas par darba ņēmējiem papildinātas ar jaunu kodu darba ņēmējiem, kuriem ir piešķirts aprūpētāja atvaļinājums. Darba devēja ziņojuma aizpildīšana, ja darba samaksa tiek izmaksāta skaidrā naudā Ja darba devējs izmaksā darba samaksu skaidrā naudā, sākot ar 2025. gada 1. jūliju, darba devēja ziņojumā tam par katru darbinieku būs jāizdara atzīme jaunā darba devēja ziņojuma ailē “Darba ienākumi izmaksāti skaidrā naudā”....