DEKLARĀCIJAS UN PĀRSKATI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu Darba devēja ziņojuma aizpildīšana, kura mērķis ir palīdzēt darba devēja ziņojuma* aizpildīšanā, uzsverot atšķirību starp aprēķinātās vai izmaksātās algas deklarēšanu. VID norāda, ka darba devēja ziņojumā deklarē: 4.ailē – par pārskata mēnesi aprēķināto algu; 5.ailē – no 4.ailes aprēķinātās kopējās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ( VSAOI), summējot darba ņēmēja VSAOI daļu un darba devēja VSAOI daļu; 8.ailē – pārskata mēnesī ieturēto algas nodokli (turpmāk arī – IIN) no pārskata mēnesī izmaksātajiem darba ienākumiem. Tiek vērsta uzmanība, ka 8.ailei var nebūt aritmētiskas sakarības ar 4. un 5.aili. Ja algu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, algas nodokli samaksā algas izmaksas dienā. Ja algu izmaksā skaidrā naudā, – nākamajā dienā pēc algas izmaksas. Algas izmaksas datums ir mēneša pēdējā diena. Atvaļinājuma nauda un no tās aprēķinātās VSAOI jāsadala pa tiem pārskata mēnešiem, par kuriem atvaļinājuma nauda aprēķināta (4.un 5.aile). No atvaļinājuma naudas ieturēto IIN norāda tā mēneša...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka tā rīcībā esošā informācija liecina par to, ka ievērojama iedzīvotāju daļa, kuriem gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu ir jāiesniedz obligāti, joprojām to nav izdarījuši. Tiem iedzīvotājiem, kuriem nodokļu reformas rezultātā radusies nodokļu starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, un tāpēc ir pienākums obligāti iesniegt deklarāciju, VID ir izsūtījis 82 833 uzaicinājuma vēstules gan Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), gan papīra formātā. VID aicina ikvienu iedzīvotāju ieskatīties savā EDS kontā vai arī pasta kastītē, lai pārliecinātos, vai nav saņemta uzaicinājuma vēstule. Ja tāda ir saņemta, tad nekavēties un iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu elektroniski, VID EDS, vai klātienē ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā visā Latvijā. Ja personas kopējie gada ienākumi pārsniedz 55 000 eiro, deklarācija obligāti jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam. Gadījumā, ja personai, aizpildot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu, ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, pie noteiktiem nosacījumiem tiek noteikts cits nodokļa piemaksas termiņš....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka arī šogad vairākām iedzīvotāju kategorijām gada ienākumu deklarācija ir jāsniedz obligāti – līdz 3.jūnijam. Šogad šis iedzīvotāju loks ir plašāks, jo obligāti līdz 3.jūnijam gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu ir jāiesniedz arī tiem iedzīvotājiem, kuriem saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā. Savukārt, ja personas kopējie gada ienākumi pārsniedz 55 000 euro, deklarācija obligāti jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam. Lai tie iedzīvotāji, kuriem saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, būtu par to informēti, VID šajās dienās gan Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), gan papīra formātā pakāpeniski izsūta atgādinājuma vēstules. Gadījumā, ja personai, aizpildot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu, ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, pie noteiktiem nosacījumiem nodokļa piemaksas termiņš tiek pagarināts. Proti, 2018. un 2019. gada ienākumu deklarācijā aprēķinātās nodokļa...

Atgādinām, ka biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības gada pārskatus sagatavo atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumiem Nr. 808 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem”. Gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata un ziņojuma. Ja biedrība, nodibinājums un arodbiedrība, kuras apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 40 000 eiro, ir izvēlējusies kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, tā par katru pārskata gadu sagatavo tikai ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu. Pārskatu pārbauda saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija vai zvērināts revidents. Ja biedrībai vai nodibinājumam, kam piešķirts sabiedriskā labuma statuss, ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ir lielāki par 800 000 eiro, gada pārskats ir pakļauts obligātai zvērināta revidenta pārbaudei. Gadījumos, kad zvērināta revidenta pārbaude nav obligāta, organizācijā gada pārskatu pārbauda revīzijas komisija, ar nosacījumu,ka vismaz viens šīs revīzijas komisijas loceklis ir kompetents grāmatvedības vai revīzijas...

Valsts ieņēmumu dienests informatīvajā materiālā "Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jaunuzņēmumiem" skaidro, kāda specifika jāņem vērā, iesniedzot darba devēja ziņojumus par jaunuzņēmumu darbiniekiem. Darba devēja ziņojumā jaunuzņēmuma darbiniekus norāda atsevišķos sarakstos atbilstoši darba ņēmēja statusam un izvēlētajam pensiju līmenim: jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un kuri ir pakļauti visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem; jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un kuri ir pakļauti valsts pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (darba ņēmēji, kuri ir izdienas pensijas saņēmēji vai kuri ir personas ar invaliditāti – valsts speciālās pensijas saņēmējas); jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un kuri ir pakļauti valsts pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā...

Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, vadošā pētniece žurnāla "Bilance" konferencē skaidroja, kādas izmaiņas gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanā skar lauksaimniekus. Viens no I. Leibus minētajiem aspektiem - lai gan subsīdijas aizvien ir neapliekams ienākums, tās tomēr ņem vērā, rēķinot pašnodarbinātajam noteikto saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu, kas nedrīkst pārsniegt 80% no ieņēmumiem (subsīdijas tiek iekļautas šajos ieņēmumos). Sarežģītāk kļuvis tas, ka iepriekšējo divu izdevumu uzskaitei paredzēto aiļu vietā tagad ir četras ailes - izdevumi ir jāsadala atbilstoši tam, vai tie iekļaujami pilnā apmērā vai ierobežotā apmērā. Sīkāk - I. Leibus video fragmentā: 

Ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājs neiesniedz Gada ienākumu deklarāciju (GID) situācijā, kad gada diferencētais neapliekamais minimums (NM) būs izrādījies mazāks, nekā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinātais un piemērotais prognozētais mēneša NM, tad pastāv risks, ka IIN maksātājs var tikt administratīvi sodīts, norādīts Tiesībsarga biroja sadarbībā ar Latvijas Universitāti veiktajā pētījumā. Saskaņā ar pētījumā iegūtajiem datiem maksimālais parāds, kas var veidoties 2018.gadā IIN maksātājam saistībā ar gada diferencētā NM piemērošanu, ir 480 eiro. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.8 pantu, par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu: līdz 15 kalendāra dienām -uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz 70 eiro. no 16 līdz 30 kalendāra dienām, -uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no 71 līdz 280 eiro. vairāk par 30 kalendāra dienām, -uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no 281 līdz 700 eiro. Ja IIN maksātājam sakarā ar gada diferencētā NM un VID aprēķinātā...

Finanšu ministrija izplatījusi apkopojumu par nodokļu jomas normatīvajiem aktiem un to grozījumiem, kas stājušies spēkā no 2019. gada 1. janvāra. Saistībā ar grāmatvedības kārtošanu un gada pārskatu iesniegšanu aktuālas ir šādas normatīvo aktu izmaiņas: Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas attiecas uz finanšu pārskatu par 2018. gadu, kas jāiesniedz 2019. gadā: lielas kapitālsabiedrības var iesniegt sagatavoto gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija regulu Nr.1606/2002 (liela sabiedrība – sabiedrība, kurai bilances datumā pārsniedz vismaz divus no rādītājiem: bilances kopsumma – 20 miljoni eiro, neto apgrozījums 40 miljoni eiro, vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 250); uzņēmumam ir tiesības, ja tas nepieciešams skaidra un patiesa priekšstata sniegšanai un ja kāda finanšu pārskata posteņa saturs nav ietverts kādā no attiecīgās shēmas posteņiem, pievienot attiecīgajā finanšu pārskata sastāvdaļā jaunu ar arābu ciparu vai ar burtu apzīmētu posteni. Grozījumi Ministru kabineta 2016....

Atbilstoši Savienības Muitas kodeksā (Regula Nr. 952/2013) un ar to saistītajos tiesību aktos noteiktajam 2021.gada martā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs darbu uzsāks jaunā sistēma drošības un drošuma jomā - Importa kontroles sistēma 2 (turpmāk - IKS2). Ar jaunās IKS2 ieviešanu būtiski mainīsies ievešanas kopsavilkuma deklarācijas formāts, datu elementi, iesniegšanas kārtība un apstrāde. Būtiskākās plānotās izmaiņas ir šādas: tiks mainīts ievešanas kopsavilkuma deklarācijas formāts un datu elementi, kas jāuzrāda ievešanas kopsavilkuma deklarācijā. Turpmāk obligāti būs jānorāda nosūtītāja un saņēmēja EORI numurs un preču HS preču kods - vismaz 6 zīmes (šobrīd ir atļauts izmantot brīvo preču apraksta lauku); ievešanas kopsavilkuma deklarācija būs jāiesniedz, izmantojot šīm nolūkam paredzēto Eiropas Komisijas centrālo komersantu saskarni jeb portālu (pašlaik Eiropas Savienības dalībvalstis kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanai un riska analīzei izmanto savas saskarnes, Latvijā – Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (EMDAS)); ievešanas kopsavilkuma deklarācija būs jāiesniedz arī par pasta sūtījumiem, turklāt deklarācija būs jāsniedz par katru pasta...

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī atgādināja par to, kā jaunajā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmā iesniedzama gada pēdējā deklarācija - atšķirībā no iepriekšējām ikmēneša deklarācijām, kuras varēja sniegt vai nesniegt atkarībā no tā, vai veidojas vai neveidojas apliekamais ienākums, pēdējā mēneša deklarācija jāiesniedz obligāti un tajā jāiekļauj krietni lielāks apliekamā ienākuma objektu skaits. Tāpat divpadsmitā deklarācija var arī nedaudz mainīt uzņēmuma naudas plūsmu - ja pirmajos sešos mēnešos samaksātie avansa maksājumi nav pilnībā iztērēti otrajā pusgadā, pēc divpadsmitās deklarācijas iesniegšanas uzņēmums varēs saņemt atpakaļ neiztērēto daļu vai arī nosegt citus nodokļu parādus (pēc izvēles). Tāpat A. Kaļāne informēja - divpadsmito deklarāciju ir iespējams precizēt vēl līdz gada pārskata iesniegšanai, un par precizējumiem, kas saistīti ar gada pārskatā ietveramajiem rādītājiem, uzņēmumam netiks piemērotas nokavējuma naudas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, atbilstoši Savienības Muitas kodeksā (Regula Nr. 952/2013) un ar to saistītajos tiesību aktos noteiktajam 2021.gada martā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs darbu uzsāks jaunā sistēma drošības un drošuma jomā - Importa kontroles sistēma 2 (turpmāk - IKS2). Ar jaunās IKS2 ieviešanu būtiski mainīsies ievešanas kopsavilkuma deklarācijas formāts, datu elementi, iesniegšanas kārtība un apstrāde. Būtiskākās plānotās izmaiņas ir šādas: tiks mainīts ievešanas kopsavilkuma deklarācijas formāts un datu elementi, kas jāuzrāda ievešanas kopsavilkuma deklarācijā. Turpmāk obligāti būs jānorāda nosūtītāja un saņēmēja EORI numurs un preču HS preču kods - vismaz 6 zīmes (šobrīd ir atļauts izmantot brīvo preču apraksta lauku); ievešanas kopsavilkuma deklarācija būs jāiesniedz, izmantojot šīm nolūkam paredzēto Eiropas Komisijas centrālo komersantu saskarni jeb portālu (pašlaik Eiropas Savienības dalībvalstis kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanai un riska analīzei izmanto savas saskarnes, Latvijā – Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (EMDAS)); ievešanas kopsavilkuma deklarācija būs jāiesniedz arī par pasta sūtījumiem, turklāt...

Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī informēja par izmaiņām gada pārskatu sagatavošanā. A. Priede atgādināja, ka lielajiem uzņēmumiem (Latvijā tādu esot ap 160) ir iespēja sagatavot finanšu pārskatu pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Savukārt arī citiem uzņēmumiem (pat mikrouzņēmumiem) ir iespēja pēc starptautiskajiem standartiem sagatavot tikai vienu pārskata posteni. Jārēķinās, ka šādā gadījumā gan zvērinātam revidentam ir valsts uzticēta funkcija pārliecināties, vai uzņēmums pareizi klasificējis un izpratis šo standartu nosacījumus. A. Priede arī atgādināja, ka starptautisko grāmatvedības standartu izstrādātājs nav ne Finanšu ministrija, ne Valsts ieņēmumu dienests, tāpēc nevajadzētu šajās iestādēs vērsties ar jautājumiem, kas saistīti ar šiem standartiem, bet gan konsultēties ar zvērinātu revidentu. Tāpat viņa informēja, ka iespēja iesniegt finanšu pārskata pielikumu skenētā veidā par 2018. gadu būs tikai tiem uzņēmumiem, kas sagatavos gada pārskatu saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Jaunajā Gada pārskatu likumā iestrādāta norma, kas...

Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī informēja par Ministru kabineta noteikumos (Nr. 188, Nr. 301, Nr. 584) pieņemtajām izmaiņām saistībā ar jauno nodokļu režīmu. Video fragmentā A. Priede informē par ieņēmumu un izdevumu žurnāla aiļu paplašināšanu ar iespēju izdalīt atsevišķi izdevumus, kas iekļaujami pilnā apmērā vai ierobežotā apmērā. Tāpat ieņēmumu un izdevumu žurnālā šogad iespējams iekļaut pamatlīdzekļu nolietojumu, uzrādot to ailē "izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem". Kases operāciju uzskaites noteikumos paredzēts, ka pašvaldība varēs izsniegt arī pašas noteiktu maksājumu apliecinošu dokumentu (piemēram, situācijā, kad saņemts nekustamā īpašuma nodokļa maksājums skaidrā naudā).

Valsts sekretāru sanāksmē 15. novembrī izsludināts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (turpmāk – likumprojekts). Tas izstrādāts, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu nodokļu administrēšanas jomā, ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) sniegtos priekšlikumus, kā arī Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.–2021. gadam. Lai paātrinātu informācijas apriti, kā arī samazinātu monetāro un ar iesnieguma sagatavošanu, parakstīšanu un nosūtīšanu saistīto slogu, ar likumprojektu paredzēts, ka turpmāk nodokļu maksātāji visus iesniegumus, kas adresēti VID, iesniegs tikai, izmantojot EDS. Saskaņā ar VID statistiku 2017. gadā no fiziskajām un juridiskajām personām papīra veidā saņemti 117 578 dokumenti. Par izmaiņām nodokļu maksātāju pienākumos attiecībā uz izmaiņām deklarāciju iesniegšanas kārtībā, likuma grozījumi paredz arī izmaiņas deklarāciju iesniegšanas kārtībā, pārejot uz informācijas apmaiņu tikai e-vidē. Saskaņā ar VID sniegto statistiku ik gadu aptuveni 21 % no gada ienākumu nodokļa deklarācijām (turpmāk – GID) tiek iesniegtas papīra dokumenta veidā. Papīra dokumenta veidā saņemto deklarāciju pieņemšana un ievadīšana nodokļu uzskaites sistēmā, datu...

Pirmā situācija Darbinieka alga 2000,00 eiro. Nodokļa grāmatiņa iesniegta, darba ņēmēja VSAOI likme – 11%, minimums netiek piemērots, apgādājamo personu nav. Par šo darbinieku uzņēmums veic dzīvības apdrošināšanas prēmiju iemaksas (uzkrājošā apdrošināšana) vai privātajā pensijas fondā 40,00 eiro mēnesī. Darba devējs no darbinieka mēneša darba ienākuma ir tiesīgs atskaitīt: - no darba devēja līdzekļiem darbinieka labā veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos (..), kas kopā nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā (..) Paziņojuma aizpildīšana tabula. Paziņojums par FP izmaksātajām summām (MK noteikumu Nr. 677 2. pielikums) Aizpildot paziņojumu, no darba devēja līdzekļiem veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos (..) darba devējs uzrāda:Darba devējam ir pienākums iesniegt VID “Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām”. - paziņojuma 05. rindā “Ieņēmumi” – par „labuma” apmēru palielinot darba samaksas apmēru (tas nodrošinās iespēju izslēgt „labumu” no IIN piemērošanas, ievērojot 10% ierobežojumu), - paziņojuma 06. rindā “Neapliekamie ienākumi” – to iemaksu privātajos pensiju fondos...