DEKLARĀCIJAS UN PĀRSKATI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu “Par dažādu izmaiņu un iepriekšējo periodu kļūdu atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē”. Tajā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem (turpmāk ‑ sabiedrības) skaidrots, kā finanšu pārskatos atspoguļojama grāmatvedības politikas maiņa, kļūdu labojumi un grāmatvedības aplēšu izmaiņas. Ja sabiedrībā pārskata gada laikā mainīta grāmatvedības politika, iepriekšējo gadu finanšu pārskatos atklātas kļūdas vai mainītas grāmatvedības aplēses, gada pārskati nesniedz to lietotājiem patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrībā notiekošajiem procesiem ilgākā laika periodā, tātad tā gada finanšu pārskatā, kad labota iepriekšējo gadu kļūda, mainīta grāmatvedības politika vai aplēses, sabiedrībai jāsniedz detalizēta informācija par veiktajiem labojumiem, norāda VID Tā kā gada pārskati nav ne nodokļu deklarācijas, ne informatīvās deklarācijas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem drīkst precizēt triju gadu laikā pēc noteiktā maksāšanas termiņa, nav pieļaujama apstiprinātu un publiskotu gada pārskatu labošana un precizētu gada pārskatu iesniegšana VID. Sagatavojot bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla...

Katrs uzņēmums neatkarīgi no nozares, kurā tas darbojas, var nonākt situācijā, kad bizness uz kādu laiku ir jāaptur vai jāpārtrauc pilnībā. Šajā rakstā par to, kā uzņēmuma vadībai būtu jārīkojas, ja ir nodoms uz laiku apturēt uzņēmuma darbību, piemēram, lai izvērtētu iespējamos biznesa risinājumus un pieņemtu lēmumu par uzņēmuma tālāko likteni. Turpmāk aprakstīti uzņēmuma vadības pienākumi attiecībā uz nodokļu deklarāciju un gada pārskatu iesniegšanu, ja uzņēmums uz laiku ir pārtraucis saimniecisko darbību. Ir uzņēmumu, kuri ir pārtraukuši operatīvo darbību, jo tiem nav aktīvu, nav darbinieku un netiek veikti saimnieciskie darījumi, tomēr turpina sniegt likumā noteiktās atskaites, bet darbības pārtraukšanas faktu valsts iestādēm nepaziņo. 2014. gadā stājās spēkā Komerclikuma regulējums[1] par komersanta tiesībām, pamatojoties uz savu lēmumu, apturēt saimniecisko darbību uz laiku līdz trīs gadiem, par ko veicams atbilstošs ieraksts komercreģistrā. Jāpiebilst, ka arī likumā “Par nodokļiem un nodevām” (NN likums) ir noteikts nodokļa maksātāja pienākums informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par pieņemto...

Lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvās izmaksas papīra veidā iesniegto dokumentu apstrādei, no 20121. gada paredzēts visus VID adresētus iesniegumus, kā arī nodokļu un informatīvās deklarācijas (tai skaitā gada ienākumu deklarācijas) iesniegt tikai elektroniski, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). To paredz Ministru kabinets (MK) 24. septembrī apstiprinātie Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto grozījumu likumā "Par nodokļiem un nodevām" projekts, kas vēl būs jāskata Saeimā. Šobrīd pienākums iesniegt deklarāciju elektroniska dokumenta viedā ir noteikts tikai juridiskajām personām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. Ņemot vērā, ka VID nodokļu maksātājiem nodrošina vairāk nekā 220 dažādus pakalpojumus nodokļu (nodevu) administrēšanas un muitas jomā, ar likumprojektu paredzēts, ka turpmāk nodokļu maksātāji visus VID adresētos iesniegumus par nodokļu (nodevu) administrēšanas jomu iesniegs tikai, izmantojot EDS, ja konkrētajā normatīvajā aktā nebūs noteikta cita iesniegumu iesniegšanas kārtība. Lai persona, kas nav reģistrēta kā EDS lietotāja, varētu iesniegt iesniegumu, tai pirms būs nepieciešams...

Aicinu padomāt par darbiem, kas laikus sakārtojami vai pārskatāmi, lai, nododot budžeta iestādes gada pārskatu, varētu mierīgu sirdi parakstīt apliecinājuma veidlapu par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu. Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no vadības ziņojuma, finanšu pārskata, budžeta izpildes pārskata un apliecinājuma Valsts kasei (Finanšu ministrijai) par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu. Šajā rakstā vairāk par apliecinājumu. Apliecinājuma forma Ministru kabineta 2019.gada 19. jūnija noteikumos Nr. 344 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi) 7. pielikumā noteikta apliecinājuma forma. Arī iepriekš apliecinājums bija jāsniedz pie konsolidētā gada pārskata, un bija noteikts, ka ministrijas un centrālās valsts iestādēs to sagatavoja atbilstoši Valsts kontroles noteiktajai struktūrai, un pašvaldības šo dokumentu sagatavoja atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 15. oktobra noteikumos Nr. 1115 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1115) noteiktajai struktūrai. Iestāde, kura veica konsolidāciju, noteica kārtību, kādā padotības iestādes sniedz apliecinājumu augstākai iestādei. Par papildinājumiem un jaunumiem. Pirmkārt, saskaņā ar...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu Darba devēja ziņojuma aizpildīšana, kura mērķis ir palīdzēt darba devēja ziņojuma* aizpildīšanā, uzsverot atšķirību starp aprēķinātās vai izmaksātās algas deklarēšanu. VID norāda, ka darba devēja ziņojumā deklarē: 4.ailē – par pārskata mēnesi aprēķināto algu; 5.ailē – no 4.ailes aprēķinātās kopējās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ( VSAOI), summējot darba ņēmēja VSAOI daļu un darba devēja VSAOI daļu; 8.ailē – pārskata mēnesī ieturēto algas nodokli (turpmāk arī – IIN) no pārskata mēnesī izmaksātajiem darba ienākumiem. Tiek vērsta uzmanība, ka 8.ailei var nebūt aritmētiskas sakarības ar 4. un 5.aili. Ja algu izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā, algas nodokli samaksā algas izmaksas dienā. Ja algu izmaksā skaidrā naudā, – nākamajā dienā pēc algas izmaksas. Algas izmaksas datums ir mēneša pēdējā diena. Atvaļinājuma nauda un no tās aprēķinātās VSAOI jāsadala pa tiem pārskata mēnešiem, par kuriem atvaļinājuma nauda aprēķināta (4.un 5.aile). No atvaļinājuma naudas ieturēto IIN norāda tā mēneša...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka tā rīcībā esošā informācija liecina par to, ka ievērojama iedzīvotāju daļa, kuriem gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu ir jāiesniedz obligāti, joprojām to nav izdarījuši. Tiem iedzīvotājiem, kuriem nodokļu reformas rezultātā radusies nodokļu starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, un tāpēc ir pienākums obligāti iesniegt deklarāciju, VID ir izsūtījis 82 833 uzaicinājuma vēstules gan Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), gan papīra formātā. VID aicina ikvienu iedzīvotāju ieskatīties savā EDS kontā vai arī pasta kastītē, lai pārliecinātos, vai nav saņemta uzaicinājuma vēstule. Ja tāda ir saņemta, tad nekavēties un iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu elektroniski, VID EDS, vai klātienē ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā visā Latvijā. Ja personas kopējie gada ienākumi pārsniedz 55 000 eiro, deklarācija obligāti jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam. Gadījumā, ja personai, aizpildot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu, ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, pie noteiktiem nosacījumiem tiek noteikts cits nodokļa piemaksas termiņš....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka arī šogad vairākām iedzīvotāju kategorijām gada ienākumu deklarācija ir jāsniedz obligāti – līdz 3.jūnijam. Šogad šis iedzīvotāju loks ir plašāks, jo obligāti līdz 3.jūnijam gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu ir jāiesniedz arī tiem iedzīvotājiem, kuriem saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā. Savukārt, ja personas kopējie gada ienākumi pārsniedz 55 000 euro, deklarācija obligāti jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam. Lai tie iedzīvotāji, kuriem saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, būtu par to informēti, VID šajās dienās gan Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), gan papīra formātā pakāpeniski izsūta atgādinājuma vēstules. Gadījumā, ja personai, aizpildot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu, ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, pie noteiktiem nosacījumiem nodokļa piemaksas termiņš tiek pagarināts. Proti, 2018. un 2019. gada ienākumu deklarācijā aprēķinātās nodokļa...

Atgādinām, ka biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības gada pārskatus sagatavo atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumiem Nr. 808 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem”. Gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata un ziņojuma. Ja biedrība, nodibinājums un arodbiedrība, kuras apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 40 000 eiro, ir izvēlējusies kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, tā par katru pārskata gadu sagatavo tikai ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu. Pārskatu pārbauda saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija vai zvērināts revidents. Ja biedrībai vai nodibinājumam, kam piešķirts sabiedriskā labuma statuss, ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ir lielāki par 800 000 eiro, gada pārskats ir pakļauts obligātai zvērināta revidenta pārbaudei. Gadījumos, kad zvērināta revidenta pārbaude nav obligāta, organizācijā gada pārskatu pārbauda revīzijas komisija, ar nosacījumu,ka vismaz viens šīs revīzijas komisijas loceklis ir kompetents grāmatvedības vai revīzijas...

Valsts ieņēmumu dienests informatīvajā materiālā "Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jaunuzņēmumiem" skaidro, kāda specifika jāņem vērā, iesniedzot darba devēja ziņojumus par jaunuzņēmumu darbiniekiem. Darba devēja ziņojumā jaunuzņēmuma darbiniekus norāda atsevišķos sarakstos atbilstoši darba ņēmēja statusam un izvēlētajam pensiju līmenim: jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un kuri ir pakļauti visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem; jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un kuri ir pakļauti valsts pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (darba ņēmēji, kuri ir izdienas pensijas saņēmēji vai kuri ir personas ar invaliditāti – valsts speciālās pensijas saņēmējas); jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un kuri ir pakļauti valsts pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā...

Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, vadošā pētniece žurnāla "Bilance" konferencē skaidroja, kādas izmaiņas gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanā skar lauksaimniekus. Viens no I. Leibus minētajiem aspektiem - lai gan subsīdijas aizvien ir neapliekams ienākums, tās tomēr ņem vērā, rēķinot pašnodarbinātajam noteikto saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu, kas nedrīkst pārsniegt 80% no ieņēmumiem (subsīdijas tiek iekļautas šajos ieņēmumos). Sarežģītāk kļuvis tas, ka iepriekšējo divu izdevumu uzskaitei paredzēto aiļu vietā tagad ir četras ailes - izdevumi ir jāsadala atbilstoši tam, vai tie iekļaujami pilnā apmērā vai ierobežotā apmērā. Sīkāk - I. Leibus video fragmentā: 

Ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājs neiesniedz Gada ienākumu deklarāciju (GID) situācijā, kad gada diferencētais neapliekamais minimums (NM) būs izrādījies mazāks, nekā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinātais un piemērotais prognozētais mēneša NM, tad pastāv risks, ka IIN maksātājs var tikt administratīvi sodīts, norādīts Tiesībsarga biroja sadarbībā ar Latvijas Universitāti veiktajā pētījumā. Saskaņā ar pētījumā iegūtajiem datiem maksimālais parāds, kas var veidoties 2018.gadā IIN maksātājam saistībā ar gada diferencētā NM piemērošanu, ir 480 eiro. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.8 pantu, par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu: līdz 15 kalendāra dienām -uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz 70 eiro. no 16 līdz 30 kalendāra dienām, -uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no 71 līdz 280 eiro. vairāk par 30 kalendāra dienām, -uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no 281 līdz 700 eiro. Ja IIN maksātājam sakarā ar gada diferencētā NM un VID aprēķinātā...

Finanšu ministrija izplatījusi apkopojumu par nodokļu jomas normatīvajiem aktiem un to grozījumiem, kas stājušies spēkā no 2019. gada 1. janvāra. Saistībā ar grāmatvedības kārtošanu un gada pārskatu iesniegšanu aktuālas ir šādas normatīvo aktu izmaiņas: Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas attiecas uz finanšu pārskatu par 2018. gadu, kas jāiesniedz 2019. gadā: lielas kapitālsabiedrības var iesniegt sagatavoto gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija regulu Nr.1606/2002 (liela sabiedrība – sabiedrība, kurai bilances datumā pārsniedz vismaz divus no rādītājiem: bilances kopsumma – 20 miljoni eiro, neto apgrozījums 40 miljoni eiro, vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 250); uzņēmumam ir tiesības, ja tas nepieciešams skaidra un patiesa priekšstata sniegšanai un ja kāda finanšu pārskata posteņa saturs nav ietverts kādā no attiecīgās shēmas posteņiem, pievienot attiecīgajā finanšu pārskata sastāvdaļā jaunu ar arābu ciparu vai ar burtu apzīmētu posteni. Grozījumi Ministru kabineta 2016....

Atbilstoši Savienības Muitas kodeksā (Regula Nr. 952/2013) un ar to saistītajos tiesību aktos noteiktajam 2021.gada martā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs darbu uzsāks jaunā sistēma drošības un drošuma jomā - Importa kontroles sistēma 2 (turpmāk - IKS2). Ar jaunās IKS2 ieviešanu būtiski mainīsies ievešanas kopsavilkuma deklarācijas formāts, datu elementi, iesniegšanas kārtība un apstrāde. Būtiskākās plānotās izmaiņas ir šādas: tiks mainīts ievešanas kopsavilkuma deklarācijas formāts un datu elementi, kas jāuzrāda ievešanas kopsavilkuma deklarācijā. Turpmāk obligāti būs jānorāda nosūtītāja un saņēmēja EORI numurs un preču HS preču kods - vismaz 6 zīmes (šobrīd ir atļauts izmantot brīvo preču apraksta lauku); ievešanas kopsavilkuma deklarācija būs jāiesniedz, izmantojot šīm nolūkam paredzēto Eiropas Komisijas centrālo komersantu saskarni jeb portālu (pašlaik Eiropas Savienības dalībvalstis kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanai un riska analīzei izmanto savas saskarnes, Latvijā – Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (EMDAS)); ievešanas kopsavilkuma deklarācija būs jāiesniedz arī par pasta sūtījumiem, turklāt deklarācija būs jāsniedz par katru pasta...

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī atgādināja par to, kā jaunajā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmā iesniedzama gada pēdējā deklarācija - atšķirībā no iepriekšējām ikmēneša deklarācijām, kuras varēja sniegt vai nesniegt atkarībā no tā, vai veidojas vai neveidojas apliekamais ienākums, pēdējā mēneša deklarācija jāiesniedz obligāti un tajā jāiekļauj krietni lielāks apliekamā ienākuma objektu skaits. Tāpat divpadsmitā deklarācija var arī nedaudz mainīt uzņēmuma naudas plūsmu - ja pirmajos sešos mēnešos samaksātie avansa maksājumi nav pilnībā iztērēti otrajā pusgadā, pēc divpadsmitās deklarācijas iesniegšanas uzņēmums varēs saņemt atpakaļ neiztērēto daļu vai arī nosegt citus nodokļu parādus (pēc izvēles). Tāpat A. Kaļāne informēja - divpadsmito deklarāciju ir iespējams precizēt vēl līdz gada pārskata iesniegšanai, un par precizējumiem, kas saistīti ar gada pārskatā ietveramajiem rādītājiem, uzņēmumam netiks piemērotas nokavējuma naudas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, atbilstoši Savienības Muitas kodeksā (Regula Nr. 952/2013) un ar to saistītajos tiesību aktos noteiktajam 2021.gada martā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs darbu uzsāks jaunā sistēma drošības un drošuma jomā - Importa kontroles sistēma 2 (turpmāk - IKS2). Ar jaunās IKS2 ieviešanu būtiski mainīsies ievešanas kopsavilkuma deklarācijas formāts, datu elementi, iesniegšanas kārtība un apstrāde. Būtiskākās plānotās izmaiņas ir šādas: tiks mainīts ievešanas kopsavilkuma deklarācijas formāts un datu elementi, kas jāuzrāda ievešanas kopsavilkuma deklarācijā. Turpmāk obligāti būs jānorāda nosūtītāja un saņēmēja EORI numurs un preču HS preču kods - vismaz 6 zīmes (šobrīd ir atļauts izmantot brīvo preču apraksta lauku); ievešanas kopsavilkuma deklarācija būs jāiesniedz, izmantojot šīm nolūkam paredzēto Eiropas Komisijas centrālo komersantu saskarni jeb portālu (pašlaik Eiropas Savienības dalībvalstis kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanai un riska analīzei izmanto savas saskarnes, Latvijā – Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (EMDAS)); ievešanas kopsavilkuma deklarācija būs jāiesniedz arī par pasta sūtījumiem, turklāt...