LIKUMDOŠANA

Otrdien, 27. septembrī, Ministru kabineta sēdē paredzēts izskatīt grozījumus valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības atbrīvot no informācijas sniegšanas par to darbinieku atalgojumu, jo šī informācija jau ir pieejama Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Finanšu ministrija (FM) kategoriski noraida pārmetumus attiecībā uz šo likumprojektu, jo tas nerada ietekmi uz vienotās atlīdzības sistēmas principiem – visa informācija par kapitālsabiedrībās nodarbināto atlīdzību joprojām būs pieejama datubāzēs, bet publiski pieejamās informācijas apjoms nemainīsies. FM, gatavojot likumprojektu, izvērtēja datu turpmākās uzkrāšanas lietderību atlīdzības uzskaites sistēmā un, ņemot vērā, ka šos datus ir iespējams iegūt no VID datubāzēm, secināja, ka tas nav lietderīgi. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības tiks atslogotas no datu iesniegšanas, tā samazinot administratīvo slogu uzņēmējiem, jo nepieciešamos datus ir iespējams iegūt sadarbojoties divām valsts pārvaldes iestādēm. Līdz šim informācija FM uzturētajā atlīdzības sistēmā (datubāzē) par kapitālsabiedrībās nodarbināto darbinieku atlīdzību tika saņemta no kapitālsabiedrībām par tajā nodarbinātajiem konkrētā...

Ņemot vērā, ka Latvijā ir ne mazums grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju, kuri par savu veikumu atbild klientu - trešo personu – priekšā, rodas situācijas, kad neskaidrs kļūst jautājums, kā likuma priekšā samērot valdes locekļu un ārpakalpojuma sniedzēju atbildību. Lai novērstu iespējamos riskus, kas saistās ar dažādu iespējamo kļūdu un paviršību pieļaušanu grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzošo uzņēmumu darbā, piemēram, finansiāliem zaudējumiem, kas varētu rasties nodokļu uzrēķinu gadījumā, jau pirms vairākiem gadiem radās priekšlikumi par grāmatvežu obligātu civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu. Līdzīgi kā, piemēram, ir noteikts zvērinātu revidentu komercsabiedrības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais atbildības limits. Attiecīgi arī raisījās karstas diskusija nozares pārstāvju vidū – apsverot visus apdrošināšanas „par” un „pret”. Šāda obligātā civiltiesiskā atbildības apdrošināšana nepastāv ne Lietuvā, ne Igaunijā, taču tāda, piemēram, ir ieviesta Polijā. Finanšu ministrija, kas savulaik bija viena no apdrošināšanas idejas atbalstītājām, patlaban ir atgriezusies pie grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jautājuma, gatavojot priekšlikumus grozījumiem likumā „Par grāmatvedību”. Likumprojekta aizmetņi...

Svarīgi samazināt to likumprojektu skaitu, kas tiek izskatīti un apstiprināti steidzamības kārtībā divos lasījumos un kas bieži vien liedz projektu, kā arī tā pilnveidošanai iesniegtos priekšlikumus kvalitatīvi apspriest, iesaistot attiecīgās nozares ekspertus un nevalstiskās organizācijas, norāda Saeimas frakcija "No sirds Latvija". Arī Valsts prezidents vēstulē Saeimai paudis par nepieciešamību uzlabot likumu kvalitāti. Lai šādu steigu novērstu, "No sirds Latvijai" gatavos grozījumus Saeimas kārtības rullī, rosinot precīzi noteikt tos gadījumus, kad steiga likumprojekta izskatīšanā, pilnveidošanā un apstiprināšanā nav pieļaujama. Frakcija norāda, ka, piemēram, Saeimas sēdē 15.septembrī pirmajā lasījumā par steidzamiem tika atzīti iesniegtie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, priekšlikumu iesniegšanai atvēlot tikai 15 minūtes un, neskatoties uz salīdzinoši lielo priekšlikumu skaitu, otrais lasījums notika tieši tajā pašā dienā. Tādējādi deputātiem pat nebija laika rūpīgi iepazīties un apspriest priekšlikumu būtību. Arī Ministru kabinets arvien biežāk, iesniedzot likumprojektus, lūdz tos izskatīt steidzamības kārtā, to skaitā, apjomīgos Muitas likumprojektu un Publisko...

Fiziskas personas dokumentu kopijas un citus to atvasinājumus varēs apliecināt pašas ar savu parakstu, vienlaikus nodrošinot iespēju pēc pieprasījuma uzrādīt dokumenta oriģinālu. Šādu atvieglotu kārtību dokumentu atvasinājumu apliecināšanai paredz grozījumi Dokumentu juridiskā spēka likumā, ko ceturtdien, 22.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeima. Iepirkumos bieži tiek prasīts pievienot izglītību apliecinošus un citus dokumentus, kuru autors ir trešā persona, un pretendentam patlaban nav tiesību apliecināt šādu dokumentu atvasinājumus (norakstus, izrakstus vai kopijas), norāda likumprojekta autori. Šāda kārtība sarežģī pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanu, kā arī ir apgrūtinoša citos gadījumos, kad iestādē iesniedzami trešo pušu izdotu dokumentu atvasinājumi. Tādējādi fiziskām personām turpmāk būs tiesības apliecināt dokumentu atvasinājumus, tāpat kā patlaban to var darīt organizācijas, un vairs nebūs jādodas pie dokumenta izdevēja ar lūgumu apliecināt kopijas pareizību. Likumprojekts paredz arī iespēju vairāku dokumentu atvasinājumus apliecināt ar vienu parakstu un katrs dokumenta atvasinājums nebūs jāapliecina atsevišķi, kā to paredz patlaban spēkā esošā kārtība. Plānots, ka atvieglota kārtība dokumentu atvasinājumu...

Likumprojektu paketē iekļautie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredz noteikt aizliegumu fiziskajām personām veikt darījumus skaidrā naudā, kuru summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kā arī citus priekšlikumus ēnu ekonomikas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas mazināšanai. Šo priekšlikumu skatīja 20. septembra valdības sēdē. Minētais regulējums ir attiecināms uz fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību. Šis nav aizliegums veikt darījumu, kuru summa pārsniedz 7200 eiro (pie pašreiz noteiktās minimālās algas apmēra), bet gan vienīgi liegums to veikt skaidrā naudā. Vienlaikus minētajam regulējumam ir noteikti pārejas noteikumi, jo pretējā gadījumā tiesiskais regulējums radītu ļoti labvēlīgus apstākļus darījuma slēgšanai ar atpakaļejošu datumu, lai neievērotu tiesību normā noteikto. Šāda prakse Latvijā ir plaši izmantota citu tiesisko pienākumu neievērošanai. Tādējādi likumprojekts paredz, ka naudas darījumos, kas noslēgti pirms 2017.gada 1.janvāra un to pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pēc 2017.gada 1.janvāra, norēķinu kārtība maināma uz bezskaidras naudas...

Pagājušajā nedēļā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā notika atvērto durvju dienas, kur ikviens varēja piedalīties diskusijā par izmaiņām kases iekārtu sistēmām un tām pārmaiņām, kas sagaida no 2017.gada 1.janvāra, paredzot specializētu fiskālo bloku ieviešanu. Sarunā ar Valsts Ieņēmuma dienesta (VID) un Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem tika secināts, ka pašreiz Ministru Kabineta noteikumos nostiprinātās prasības ir novecojušas, tādēļ būtiski raudzīties uz pilnīgi citiem risinājumiem, kas iespējami izmantojot e-vidi, piemēram, veidojot dažādas aplikācijas. Pasākuma laikā notika diskusijas par kases iekārtu administrēšanas likumdošanu. LTRK dalījās ar ierosinājumiem par tiešsaistes risinājumiem, kas maksimāli pietuvināti mūsdienu tehnoloģiju attīstībai. Lai arī uzņēmēji pauda viedokli, ka ne visur pieejams internets, daudz būtiskāk raudzīties uz moderniem risinājumiem, lai uzlabotu klientu apkalpošanu, nevis radīt situāciju, kur ikvienam jāpilda novecojušas prasības, ieviešot kases aparātu fiskālos blokus, kas uzkrās informāciju, lai VID jebkurā brīdī tā būtu pieejama. Klātesošie banku pārstāvji apliecināja, ka jau pašreiz notiek intensīvs darbs pie tā, kā...

Ministru kabineta komitejas sēdē 22. augustā izskatīts Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1032 „Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju”. Tas rosināts pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, lai pilnveidotu ieņēmumu klasifikāciju. Samazinoties ieņēmumu klasifikācijas kodu detalizācijai, paredzams, ka kļūs mazāks kļūdaino maksājumu skaits, kur piemērots nepareizs ieņēmumu kods. Tie samazinās administratīvo slogu akcīzes nodokļa maksātājiem, jo turpmāk, veicot maksājumus, būs jāpiemēro mazāks kodu skaits, tādējādi samazinot arī iespējas veikt maksājumu nepareizajā pozīcijā. Grozījumi varētu attiekties uz valsts un pašvaldību budžeta iestāžu, no valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu un budžeta nefinansēto iestāžu amatpersonām (darbiniekiem). Noteikumu projekts, piemēram, paredz svītrot 1.1.apakšgrupas kodu 1.1.1.3. „Pašvaldībā iekasētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis”, ņemot vērā to, ka līgumu ar Finanšu ministriju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiešu ieskaitīšanu pašvaldību budžetos vairs nav un sākot jau ar 2015.gada 1.janvāri visus iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus nodokļa maksātāji ieskaita iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā Valsts kasē. Projekts paredz arī...

Valsts sekretāru sanāksmē starpinstitucionālajai saskaņošanai 18. augustā tika iesniegts projekts Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānam. Tajā atvēlēta arī plaša sadaļa grāmatvedības un nodokļu politikas uzlabošanai (61. - 105. lpp.). Projektu iespējams skatīt un lejuplādēt šeit. Plāna projektā norādīts: lai nodrošinātu Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumu Nr.300 “Ministru kabineta kārtības rullis” 74.punkta pilnīgu izpildi, Uzņēmējdarbības plāns ir publicēts publiskajai apspriešanai Ekonomikas ministrijas mājas lapā no 2016.gada 15.augusta līdz 5.septembrim. Ministrijas mājaslapā projekts gan ir grūti atrodams - sākumlapā tas nav minēts, bet gan meklējams šeit: https://em.gov.lv/lv/par_ministriju/sabiedribas_lidzdaliba/diskusiju_dokumenti/.Vēršam uzmanību, ka sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja piedalīties Plāna izstrādē, sniedzot rakstiski viedokli līdz 2016.gada 8.septembrim atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam. Ministrija lūdz pieteikties līdzdalībai, rakstiski sniedzot viedokli par Plāna projektu līdz š.g. 8.septembrim, informāciju nosūtot uz e-pasta adresi [email protected] vai [email protected]ņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns (Uzņēmējdarbības plāns) tiek sagatavots un valdībā ik gadus apstiprināts kopš 1999. gada....

Valdības sēdē 18. augustā ministri vienojušies no 2017. gada minimālo algu paaugstināt par 10 eiro - līdz 380 eiro. Tam budžetā tiks atvēlēti 11,76 miljoni eiro.Saglabājot patlaban esošo neapliekamo minimumu un sociālo iemaksu apjomu, personai, kurai ir iesniegta nodokļu grāmatiņa un nav apgādājamo, aprēķini, salīdzinājumā izskatās šādi:Izmaksas (EUR)2016.2017.IzmaiņasUz papīra Jūs saņemsiet370.00380.00+10.00Uz rokas Jūs saņemsiet272.24279.13+6,89Darba devējam jūsu darbs izmaksās 457.64470.00+12.36Darba devējs par Jums pārskaitīs VSAOI kopā Darba devēja iemaksu daļaDarba ņēmēja iemaksu daļa126.1387.2838.85129.5489.6439.90+3.41+2.36+1.05Darba devējs par Jums pārskaitīs IIN58.9160.97+2.06Darba devējs par Jums pārskaitīs uzņēmējdarbības riska valsts nodevu0.360.360,36Nodokļos kopā uz Valsts kasi pārskatīs185.40190.87+5,47 Izmantots algas kalkulators vid.lvPret straujāku minimālās algas celšanu, ko rosināja Labklājības ministrija, iestājās uzņēmēju organizācijas. Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK) sarunās ar valdību ir piekritusi pakāpeniskai minimālās algas celšanai, bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka strauji celt minimālo algu ir bīstami biznesam. Tāpēc koalīcijā panākta vienošanās, ka minimālo algu varētu palielināt par 10 eiro. Labklājības ministrijas ieskatā minimālās algas...

Vakar, 15. augustā, uz diskusiju kopā pulcējās Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāvji, lai pārrunātu Finanšu ministrijas rosinātās izmaiņas likumā "Par grāmatvedību", paredzot, ka grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem būtu nepieciešama savu sniegto profesionālo pakalpojumu obligātā civiltiesiskā apdrošināšana (OCTA).Šāda ideja no ministrijas ierēdņu puses bija izskanējusi jau pirms vairākiem gadiem, bet diskusija aizsākusies vēl 2010. gadā, kad laikrakstam "Dienas bizness" Lienīte Caune, tolaik, Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācijas valdes priekšsēdētāja, minēja: "Obligātā civiltiesiskā atbildības apdrošināšana klientam ļaus būt pilnīgi drošam - ja grāmatvedis vai grāmatveža birojs kaut ko ne tā izdarīs un būs uzrēķins vai sods par nepareizām darbībām, klients nenes par to atbildību. Mums nodokļu likumdošana ir tik smaga, ka mēs paši reizēm nesaprotam - trīs reizes lasām un rakstām vēstules, lai mums izskaidro šo vai citu normu." Viņa arī laikrakstam norādīja, ka nesaprot tos ārpakalpojumu sniedzējus, kuri saka, ka ir pilnīgi pārliecināti par sevi un saviem darbiniekiem un viņiem...

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 21. jūlijā, bija plānots izsludināt likumprojektu "Grozījums likumā "Par grāmatvedību"", kas paredz mainīt līdzšinējo termiņu noteiktu attaisnojuma dokumentu glabāšanai. Kā zināms, patlaban likuma "Par grāmatvedību" 10. pants paredz, ka attaisnojuma dokumentus par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem uzņēmuma arhīvā jāglabā 75 gadus. Rosinātās izmaiņas likumā paredz, ka tiem attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu, kas radīti kopš 1999. gada, glabāšanas laiks būs vairs tikai 10 gadi. Likumā plānots ieviest normu, kas paredz, ka glabāšanas laiks ir "līdz 1998.gadam radītajiem attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem – 75 gadi, no 1999.gada radītajiem dokumentiem – 10 gadi”. Glabāšanas termiņš 75 gadi savulaik tika noteikts, jo minētie attaisnojuma dokumenti satur informāciju par sociālās apdrošināšanu stāžu (turpmāk – informācija par sociālajiem maksājumiem) un tiek izmantoti arhīva sociāli tiesisko izziņu sastādīšanai, kuras nepieciešamas valsts pensiju un pabalstu...

Valdība otrdien, 21. jūnijā, apstiprināja jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu". Tas izdots saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 15. panta trešo daļu un paredz, ka finanšu pārskati vai konsolidētie finanšu pārskati turpmāk būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) noteiktā formā, kuru nosaka likums un šie MK noteikumi. Ja līdz šim EDS iesniedzot bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu elektroniskā noraksta formā, uzņēmums varēja attiecīgās shēmas papildināt ar papildus posteņiem, posteņus sadalīt sīkāk un apvienot, turpmāk tā vairs nevarēs - būs strikti jāseko noteikumos definētajai bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata EDS elektronisko norakstu formas atbilstībai, pamatojoties uz likuma pielikumā noteiktajām shēmām (EDS sistēmā elektroniskā noraksta forma atbildīs likumā noteiktajām shēmām). Tāpat noteikumu projekts paredz, ka turpmāk arī finanšu...

Saeimā 16. jūnija sēdē otrajā lasījumā pieņemti un turpina tālāko ceļu grozījumi likumā "Par grāmatvedību", kas paredz samazināt administratīvo slogu daļai uzņēmumu saistībā ar attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņa pagarināšanu grāmatvedības reģistros. Otrajam lasījumam saņemtajos priekšlikumos likumā piedāvāts un atbalstīts mainīt 8. panta redakciju, kurā runāts par attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanu. Patlaban pantā lietots termins "saņemtie attaisnojuma dokumenti", kuru plānots mainīt uz "ārējie un iekšējie dokumenti", norādot, ka runa ir par attaisnojuma dokumentiem, kas gan saņemti, gan izsniegti uzņēmumā. Tāpat otrajam lasījumam piedāvātās izmaiņas atbalstītas 10. panta redakcijā, kas runā par attaisnojuma dokumentu glabāšanas ilgumu, nosakot kategorijai "pārējie attaisnojuma dokumenti" (t.i., izņemot gada pārskatus, inventarizācijas sarakstus, grāmatvedības reģistrus, grāmatvedības organizācijas dokumentus un attaisnojuma dokumentus par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem) līdzšinējā likumā noteiktā glabāšanas laika - 5 gadu - vietā šādu termiņa formulējumu: "līdz dienai, kamēr tie nepieciešami, lai nodrošinātu šā likuma 2. pantā noteiktās prasības...

Valsts sekretāru sanāksmē 12. maijā izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu", kas paredz, ka: sabiedrības savu sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu (ja tāds ir) iesniedz EDS noteiktā sagatavotā formā. Noteikumu projektā ir noteikta bilances, divas peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata elektronisko norakstu iekļaušanai EDS sagatavošanas kārtība, pamatojoties uz likuma pielikumā noteiktajām shēmām, kuras sabiedrība vairs nevarēs papildināt ar jauniem posteņiem un sadalīt sīkāk; turpmāk arī finanšu pārskata pielikums EDS būs jāiesniedz strukturizētā veidā, pamatojoties uz noteikumu projekta pielikumā noteikto shēmu; sabiedrībām, kurām atļauts sagatavot gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, gada pārskatā vai konsolidētajā gada pārskatā norādāmos datus būs jāuzrāda EDS, izmantojot noteikumu projektā noteiktās shēmas. Šādām sabiedrībām ir dota izvēles iespēja sagatavoto finanšu pārskata pielikumu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem iesniegt EDS, izmantojot šo noteikumu projekta...

Otrdien, 19. aprīlī, valdība pieņēma MK noteikumu projektu "Noteikumi par grāmatvedības uzskaites informāciju, kas pēc pieprasījuma iesniedzama Valsts dzelzceļa administrācijai". Noteikumi paredz, ka pēc Valsts dzelzceļa administrācijas pieprasījuma attiecīgajiem uzņēmumiem jāiesniedz tai atsevišķas grāmatvedības uzskaites informācija, informācija maksas par piekļuvi sliežu ceļiem pārraudzībai un ziņas par darbības finanšu rezultātiem. Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 31.panta 2.1 daļu Valsts dzelzceļa administrācijai ir tiesības veikt infrastruktūras pārvaldītāju, apkalpes vietas operatoru un pārvadātāju revīzijas vai ierosināt ārēju revīziju veikšanu, lai pārbaudītu grāmatvedības uzskaites nošķiršanas prasību izpildi infrastruktūras (apkalpes vietas) pārvaldības un pārvadājumu darbībām un dažādu pārvadājumu darbību veidiem. Šajā gadījumā Valsts dzelzceļa administrācija atbilstoši Dzelzceļa likuma 32.panta trešajai daļai ir pilnvarota pieprasīt no infrastruktūras pārvaldītāja, apkalpes vietas operatora un visiem citiem, kas veic vai integrē dažādu veidu dzelzceļa pārvadājumus vai infrastruktūras (apkalpes vietu) pārvaldību, pilnīgu vai daļēju grāmatvedības uzskaites informāciju tik detalizētā līmenī, kāds uzskatāms par vajadzīgu un samērīgu. Grāmatvedības uzskaites informācijā, kas pēc pieprasījuma jāiesniedz...