LIKUMDOŠANA

Stājoties spēkā Administratīvās atbildības likumam, 1. jūlijā stājušies spēkā arī atsevišķi grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kuros noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā, par tiem piemērojamie sodi un institūcijas, kuras ir kompetentas veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā noteikti arī citos nodokļu likumos: likumā "Par akcīzes nodokli", Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā un likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas". Likumā "Par nodokļiem un nodevām" pēc būtības ir integrēti nodokļu pārkāpumi, par kuriem administratīvā atbildība līdz šim tika paredzēta nu jau vairs spēkā neesošā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, vairumā gadījumu saglabājot līdz šim noteikto naudas soda apmēru. Turpmāk administratīvā atbildība ir noteikta par šādiem nodokļu pārkāpumiem: 1. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (135. pants). 2. Nodokļu maksātāju reģistrēšanās kārtības neievērošana (136. pants). Līdz šim par minēto pārkāpumu bija piemērojams tikai naudas sods, taču no 2020. gada 1. jūlija fiziskai personai varēs piemērot...

Stājoties spēkā Administratīvās atbildības likumam, 1. jūlijā stājušies spēkā arī atsevišķi grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kuros noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā, par tiem piemērojamie sodi un institūcijas, kuras ir kompetentas veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā šobrīd noteikti arī citos nodokļu likumos: likumā "Par akcīzes nodokli”, Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā un likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”. Likumā "Par nodokļiem un nodevām" pēc būtības ir integrēti nodokļu pārkāpumi, par kuriem administratīvā atbildība līdz šim tika paredzēta nu jau vairs spēkā neesošā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, vairumā gadījumu saglabājot līdz šim noteikto naudas soda apmēru. Turpmāk administratīvā atbildība ir noteikta par šādiem nodokļu pārkāpumiem: 1. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (135.pants);par normatīvajiem aktiem atbilstošu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšanu un neizmantošanu kases un norēķinu operāciju veikšanai valūtas maiņas punktos. Vēl viens no būtiskiem grozījumiem,...

Saeimas 16. jūnija ārkārtas plenārsēdē, kas būs 11. jūnija ārkārtas sēdes turpinājums, 1. lasījumā paredzēts sākt skatīt grozījumu projektu likumam "Par grāmatvedību", kurš paredz ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. Ar likumu tiek skaidrots, ko jāsaprot ar terminu "ārpakalpojuma grāmatvedis" - tā ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus un kuras kvalifikācija atbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), un kurai ir vismaz triju gadu pieredze grāmatvedības jomā. Ja ārpakalpojuma grāmatvedis ir juridiska persona, ārpakalpojuma grāmatveža kvalifikācijai atbilst uzņēmuma valdes loceklis vai darbinieks, kurš atbild par grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu. Likumprojekts paredz papildināt pašreizējā likuma IV nodaļu ar 15.3 un 15.4 pantu šādā redakcijā: "15.3 pants. Ārpakalpojuma grāmatveža darbība ir atļauta, ja tam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegta ārpakalpojuma grāmatveža licence. Ārpakalpojuma grāmatveža licences izsniegšanu un ārpakalpojuma grāmatvežu uzraudzību...

Līdz ar 2021. gada 1. janvāri plānots mainīt vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina formulu, turpmāk tajā ņemot vērā nevis 12 mēnešu periodu, bet gan nepārtrauktu 36 mēnešu periodu, kurā personai bija lielākā apdrošināšanas iemaksu algas summa pēdējo piecu gadu laikā pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas. Līdz ar to Ministru kabinets pieņēmis izmaiņas 1999. gada 16. februāra noteikumos Nr. 50 "Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība". Grozījumi nosaka gan to, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķināšanai jāņem vērā jaunais 36 mēnešu periods, gan arī vairākas citas aprēķina nianses. Piemēram, grozījumi paredz, ka šajā aprēķinā netiek ņemti vērā tie pilnie mēneši, kuros persona nav saņēmusi algu, ja tai bijusi pārejoša darba nespēja, tā atradusies grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, bērna tēvam piešķirtā atvaļinājumā, bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu. Tāpat aprēķinā netiks ņemti vērā arī tie...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 6.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par grāmatvedību”, kas paredz ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Plānots, ka ārpakalpojuma grāmatvežus licencēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tāpat plānots ieviest publisku ārpakalpojuma grāmatvežu reģistru, un tajā pakalpojuma saņēmējs varēs pārliecināties par attiecīgās personas tiesībām sniegt ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus, teikts grozījumu anotācijā. Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju un pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējā kontroles sistēma un licencēšanas pieteikums. Licenci plānots izsniegt uz pieciem gadiem, un to pēc tam varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu paredzēta valsts nodeva 100 eiro apmērā. Uzņēmuma valdes locekļa vai darbinieka, kurš atbild par grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu, kvalifikācijai būs jāatbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Šai atbildīgajai personai būs nepieciešama vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā, paredz likumprojekts. Tāpat, lai sniegtu grāmatvedības pakalpojumus ārpakalpojumā, personai būs jāreģistrē sava saimnieciskā darbība vai arī jāreģistrējas komercreģistrā. Paredzēts,...

2019. gada 12. decembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas izveidotās darba grupas ietvaros izstrādātais likumprojekts «Grāmatvedības likums». Jāatzīmē, ka likumprojektā iekļauts arī Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra sēdē atbalstītajā likumprojektā «Grozījumi likumā «Par grāmatvedību»» (prot. Nr.5, 8.§, TA–2359, VSS–692) paredzētais regulējums par ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas un publiska ārpakalpojumu grāmatvežu reģistra ieviešanu. Likumprojekts tika izskatīts un konceptuāli saskaņots tā izstrādei izveidotajā darba grupā, kuras sēdēs kā darba grupas locekļi vai kā pieaicināti eksperti piedalījās arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas*, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Turpinās darbs pie likumprojekta «Grāmatvedības likums» uzlabošanas pirms likumprojekta virzīšanas uz Ministru kabinetu. Notiek likumprojekta, anotācijas un izziņas par saņemtajiem iebildumiem saskaņošana. Ņemot vērā likumprojektā paredzētos pilnvarojumus, darba grupā ir strādāts pie Ministru kabineta noteikumu projektiem, ar kuriem tiks aizstāti saskaņā ar likumu «Par grāmatvedību» izdotie Ministru kabineta noteikumi. Jaunajos Ministru kabineta noteikumos, attiecīgi pārskatot un, ja...

2019. gada izskaņā grāmatvedības nozares profesionāļi varēja publiski iepazīties ar jaunā likumprojekta «Grāmatvedības likums» saturu un tam pievienoto anotāciju, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Jauno gadu profesionālie grāmatveži ir iesākuši ar diskusijām par izstrādāto jauno likumprojektu un gaidot pašreiz izstrādē esošos uz šī likumprojekta pamata izdodamos Ministru kabineta (turpmāk tekstā — MK) noteikumus. Šajā rakstā ne tik daudz par likumprojekta būtību, bet galvenokārt par iemesliem un to sekām, kas, visticamāk, raisa tik karstas diskusijas. Likumprojekta mērķis Sāksim ar likumprojekta mērķi: «Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu valdības rīkojumā doto uzdevumu un normu skaidrībai uzlabotu grāmatvedības jomas «jumta» likumā ietverto grāmatvedības jomas regulējumu, lai tas būtu atbilstošs juridiskās tehnikas prasībām, lai būtu novērsti pašlaik konstatētie trūkumi un nepilnības, kas apgrūtina tā piemērošanu, un būtu nodrošināta ērtāka grāmatvedību reglamentējošo prasību piemērošana» (no anotācijas). Ikviena grāmatvedības jomā kompetenta persona likumu «Par grāmatvedību» pārzina no A līdz Z, savukārt jaunais likumprojekts izraisa zināmas bailes un diskomfortu,...

2019. gada izskaņā grāmatvedības nozares profesionāļi varēja publiski iepazīties ar jaunā likumprojekta «Grāmatvedības likums» saturu un tam pievienoto anotāciju, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Jauno gadu profesionālie grāmatveži ir iesākuši ar diskusijām par izstrādāto jauno likumprojektu un gaidot pašreiz izstrādē esošos uz šī likumprojekta pamata izdodamos Ministru kabineta (turpmāk tekstā — MK) noteikumus. Šajā rakstā ne tik daudz par likumprojekta būtību, bet galvenokārt par iemesliem un to sekām, kas, visticamāk, raisa tik karstas diskusijas. Likumprojekta mērķis Sāksim ar likumprojekta mērķi: «Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu valdības rīkojumā doto uzdevumu un normu skaidrībai uzlabotu grāmatvedības jomas «jumta» likumā ietverto grāmatvedības jomas regulējumu, lai tas būtu atbilstošs juridiskās tehnikas prasībām, lai būtu novērsti pašlaik konstatētie trūkumi un nepilnības, kas apgrūtina tā piemērošanu, un būtu nodrošināta ērtāka grāmatvedību reglamentējošo prasību piemērošana» (no anotācijas). Ikviena grāmatvedības jomā kompetenta persona likumu «Par grāmatvedību» pārzina no A līdz Z, savukārt jaunais likumprojekts izraisa zināmas bailes un diskomfortu,...

Pirms Ziemassvētku brīvdienām Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē Finanšu ministrijas darba grupa iesniedza jaunā Grāmatvedības likuma projektu. Šī likumprojekta izstrādes process tika uzsākts 2018. gada 3. maijā ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra (nevis ministra) rīkojumu, tika izveidota darba grupa, kurā darbojās valsts institūcijas — Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji, kā arī grāmatvedības prakses pārstāvji (privātais sektors) — Grāmatvežu asociācija, ISO Sertificēto grāmatvežu asociācija (šķiet, tagad tās ir apvienojušās), Zvērinātu revidentu asociācijas un Biznesa augstskolas Turība, kā arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Darba grupa ir sanākusi kopā 16 reizes, un, lūk, likumprojekts ir gatavs! Nekā superjauna projektā nav. Tas ir grāmatvedības teorētiķu pietiekami rūpīgi sagatavots likums, bet tajā jo­projām nav ne vārda par to, ka katrā uzņēmumā pastāv un darbojas četri grāmatvedības uzskaites veidi — četras sistēmas — (1) finanšu, (2) nodokļu, (3) vadības un (4) budžeta. Likuma projektā ir pamanāmas ne tikai...

Drīzumā galīgajā lasījumā tiks pieņemti kārtējie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kuros formulēti jauni pienākumi noteiktām nodokļu maksātāju grupām. Likuma grozījumos noteikts, ka, iestājoties nodokļu normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par pārrobežu shēmām, kuras saistītas ar iespējami agresīvu nodokļu plānošanu tiešo nodokļu jomā. Kāpēc grozījumi tiek pieņemti? Ziņošanas pienākums noteikts ES Padomes direktīvā 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza direktīvu 2011/16/ES. Tajā noteikts, ka dalībvalstis, vēlākais, līdz 2019. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Direktīvā minētos noteikumus valstīm jāsāk piemērot no 2020. gada 1. jūlija. Līdz ar to Latvijai kā vienai no ES dalībvalstīm ir saistošas šīs direktīvas normas. Kā rakstīts likumprojekta anotācijā, kopš 2016. gada, kad tika publiskoti tā saucamie Panamas dokumenti, ir aktualizējies jautājums par nodokļu konsultantu, banku...

Pašlaik spēkā esošais likums «Par grāmatvedību» (turpmāk tekstā — likums) tika pieņemts pirms 28 gadiem 1992. gadā un stājās spēkā 1993. gada 1. janvārī. Laikam ritot, minētais likums ir piedzīvojis 19 grozījumu. Likuma izpildījums neatbilst mūsdienu juridiskajām prasībām. Likuma normas ir ļoti lakoniskas, bez satura, kas nepieciešams regulējuma piemērošanas skaidrībai. Tāpēc pēdējais laiks bija uzrakstīt jaunu grāmatvedības «jumta» likumu. Nu tas ir tapis. Likumprojektā no likuma «Par grā­matvedību» un Ministru kabineta (MK) 2003. gada 21. oktobra noteikumiem «Notei­ku­mi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju» ir pārņemtas tās normas, kuras nav zaudējušas aktualitāti. Pozitīvi vērtējams, ka likumprojektā no likuma un MK noteikumiem pārņemtās normas regulējuma piemērošanas skaidrībai ir uzrakstītas tā, lai to praktiskā piemērošana lietotājiem būtu viennozīmīgi saprotama. Jaunais grāmatvedības likums pēc satura ir apjomīgāks un kā «jumta» likums ietver visas svarīgākās grāmatvedības kārtošanas un organizēšanas jomas. Terminu skaidrojumi Likumprojekts sākas ar grāmatvedībā lietoto terminu skaidrojumu. Tas ir ļoti aktuāli, jo praksē nākas saskarties...

Valdības 4. februārī izskatītā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"", kas paredz ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, anotācijā skaidroti vairāki jautājumi, kas grāmatvežu sabiedrībā līdz šim raisījuši neizpratni. Viens no būtiskākajiem: Kāpēc plānots licencēt tikai ārpakalpojumu, bet ne štata grāmatvežus? Likumprojekta autori (Finanšu ministrija) to pamato tādējādi, ka ārpakalpojumu grāmatvežu darbs radot lielākus riskus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas kontekstā. "Ārpakalpojuma grāmatveži kā subjekti (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskam pakļautas personu grupas) ir minēti gan NILLTPFN likumā, gan AML IV Direktīvā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849), gan Finanšu darbību darba grupas 40.rekomendācijās. Tādējādi var secināt, ka ārpakalpojuma grāmatvežiem piemīt lielāks noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks kā štata grāmatvežiem," skaidrots anotācijā. Līdz ar to papildu prasību izvirzīšana tikai ārpakalpojumu grāmatvežiem neesot uzskatāma par diskriminējošu prasību salīdzinājumā ar štata grāmatvežiem, jo tas "atbilst vispārpieņemtai praksei Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī." Interesanti, ka ārpakalpojumu grāmatvedības nozarei Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (šobrīd - Kontroles dienests)...

Ministru kabinets 4. februārī apstiprinājis likumprojektu "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"", kas paredz ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu un dažas citas ārpakalpojumu grāmatvežu darbības regulējuma izmaiņas. Noteikti precīzi pārejas periodi Grozījumi iegūs likumisku spēku pēc to pieņemšanas Saeimā (daļa no tiem - no šāgada 1. jūlija), taču to saglabās tikai neilgu laiku, jo jau no 2021. gada paredzēts stāties spēkā jaunajam Grāmatvedības likumam. Paredzams gan, ka jaunā likuma normas būs gandrīz identiskas spēkā esošā likuma grozījumiem - patlaban abos likumprojektos normas gandrīz sakrīt, lai gan esošā likuma grozījumu projektā ir dažas normas, kas pašlaik publiski pieejamajā jaunā likuma projekta versijā vēl nav atrodamas. Tas attiecas tieši uz papildinājumiem likuma pārejas noteikumos, kas paredz konkrētus pārejas perioda termiņus: "Ārpakalpojuma grāmatveži ir tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. februārim. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim nav atbilstošas profesionālās kvalifikācijas, bet ir atbilstoša pieredze, līdz 2024. gada 1. februārim viņa profesionālā kvalifikācija...

Šī gada 24.janvārī spēkā stājās vairākas akcīzes preču aprites kārtības izmaiņas, kas mazinās administratīvo slogu uzņēmējiem, kuru darbības joma ir saistīta ar akcīzes precēm. 2020.gada 24.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2020.gada 21.janvāra noteikumi Nr.39 “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība””. Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz akcīzes nozares asociāciju izteiktajiem priekšlikumiem, un ir vērsti uz administratīvā sloga mazināšanu un akcīzes preču aprites kārtības vienkāršošanu. Noteikumi paredz: komersanti bez licences varēs veikt akcīzes preču realizāciju no citai personai piederošas akcīzes preču noliktavas (uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, uz trešo valsti, citam nelicencētam komersantam akcīzes preču noliktavas robežās vai uz citu akcīzes preču noliktavu, kā arī noliktavas, kurā uzglabā akcīzes preci, turētājam); akcīzes preču noliktavas turētāji varēs realizēt preces nelicencētam komersantam savā vai citā akcīzes preču noliktavā; atcelts aizliegums akcīzes preču noliktavai pārvietot atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā kafiju, bezalkoholiskos dzērienu un elektroniskos šķidrumus, ja tie nav noliktavas turētāja īpašumā; noliktavas...

Salīdzinājumā ar sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), pašnodarbinātajām personām un individuālajiem komersantiem ir krietni atvieglotas grāmatvedības kārtošanas prasības. Ar atšķirībām šajās prasībās iepazīstina Dr. Oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Grāmatvedības kārtošana SIA obligāti paredz divkāršā ieraksta sistēmu. "Tas nozīmē, ka, visticamāk, nāksies algot grāmatvedi, ja pašiem nav zināšanu grāmatvedībā. Tas nozīmē arī to, ka uzņēmuma finanšu informācija kļūst publiski pieejama, jo jāiesniedz finanšu pārskati," atgādina I. Leibus. Savukārt pašnodarbinātajiem un arī IK (ja IK apgrozījums nepārsniedz 300 000 eiro gadā) pietiek ar vienkāršā ieraksta grāmatvedību un gada finanšu pārskati nav jāgatavo (mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem gan jāiesniedz elementāri VID EDS sistēmā sagatavojami ceturkšņu pārskati, bet pašnodarbinātajiem - pašnodarbinātā ziņojumi un iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija). Tāpat SIA gadījumā noteikti nepieciešami grāmatvedības organizācijas dokumenti (grāmatvedības politika jeb apraksts, kādā veidā uzņēmumā tiek kārtota grāmatvedība). Savukārt pašnodarbinātajiem un IK, ja tie strādā vienkāršā ieraksta sistēmā, grāmatvedības organizācijas dokumenti nav nepieciešami....