LIKUMDOŠANA

Finanšu ministrija izplatījusi apkopojumu par nodokļu jomas normatīvajiem aktiem un to grozījumiem, kas stājušies spēkā no 2019. gada 1. janvāra. Transfertcenu regulējumu skar šādas izmaiņas: Saeima 2018. gada 25. oktobrī pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ietverot virkni izmaiņu transfertcenu dokumentācijas tiesiskajā regulējumā, tajā skaitā: palielināti darījuma apjoma sliekšņi, kurus sasniedzot, nodokļu maksātājiem, kuri veic darījumus ar ārvalstu saistītiem uzņēmumiem, rodas pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju; noteikts pienākums noteiktos gadījumos bez pieprasījuma iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam transfertcenu dokumentāciju par katru pārskata gadu; pārskatītas prasības informācijai, kas tiks iekļauta transfertcenu dokumentācijā. Sekojot starptautiskām tendencēm, tika ieviests globālās transfertcenu dokumentācijas (informācija par...

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī informēja par piecām nodokļu pretizvairīšanās normām, kuras ieviestas saskaņā ar Eiropas Savienības ATAD direktīvas (direktīva, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību) prasībām. Vairākas no šīm normām jau ir iekļautas Latvijas likumos, viena stājas spēkā tieši no 2019. gada 1. janvāra, citas jāievieš līdz šā gada beigām. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. pantā jau ir iekļauts procentu ierobežošanas noteikums, kas paredz, ka palielinātus procentu maksājumus nevar atzīt par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību. Likumā “Par nodokļiem un nodevām”,...

Finanšu ministrijas gaiteņos turpina tapt ārpakalpojumu grāmatvežu sertifikācijas likumprojekts, kas jau raisījis ne mazums karstu diskusiju. Būtiskas tēzes par pretrunīgo ieceri tika izteiktas arī pirms dažiem mēnešiem notikušajā žurnāla "Bilance" apaļā galda diskusijā, kur tikās grāmatvedības nozares sabiedrisko organizāciju un atbildīgo valsts institūciju pārstāvji. Piedāvājam ieskatu diskusijas apkopojumā, kura pilns izklāsts lasāms žurnāla "Bilance" 2018. gada 18. (438.) numurā. Kā garantēt grāmatvežu kvalifikāciju? Ne reizi vien nācies saskarties ar neizpratni par to, ka tik atbildīgā un svarīgā amatā kā grāmatvedis faktiski var strādāt jebkurš - valsts nenosaka nekādas minimālās prasības, līdz ar to, ja vien uzņēmuma vadība to akceptē, kārtot...

Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede žurnāla "Bilance" konferencē stāstīja par jaunā Grāmatvedības likuma projekta izstrādes gaitu. Viņa informēja, ka līdz šim notikušas jau sešas darba grupas sanāksmes (pēdējā, septītā notiks decembrī) un ir plānots līdz gada beigām pabeigt likumprojekta izstrādi un nākamajā gadā virzīt to uz pieņemšanu. Likumam jāstājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, un tuvāko divu gadu laikā vēl notiks arī spraigs darbs pie to pavadošo Ministru kabineta noteikumu sagatavošanas (piemēram, Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu, Kases operāciju noteikumi u.c. tiks radīti no jauna). Esošais likums "Par grāmatvedību" jāpārstrādā, jo...

Valsts sekretāru sanāksmē 15. novembrī izsludināts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (turpmāk – likumprojekts). Tas izstrādāts, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu nodokļu administrēšanas jomā, ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) sniegtos priekšlikumus, kā arī Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.–2021. gadam. Lai paātrinātu informācijas apriti, kā arī samazinātu monetāro un ar iesnieguma sagatavošanu, parakstīšanu un nosūtīšanu saistīto slogu, ar likumprojektu paredzēts, ka turpmāk nodokļu maksātāji visus iesniegumus, kas adresēti VID, iesniegs tikai, izmantojot EDS. Saskaņā ar VID statistiku 2017. gadā no fiziskajām un juridiskajām personām papīra veidā saņemti 117 578 dokumenti. Par izmaiņām nodokļu maksātāju pienākumos attiecībā uz izmaiņām...

Pagājušajā nedēļā portālā Plz.lv publicētais fragments no žurnāla "Bilance" oktobra otrajā, šāgada 20. (440.) numurā publicētās intervijas ar Agnesi Rudzīti, Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori, par plānoto ārpakalpojumu grāmatvežu sertifikācijas tematu izraisīja lasītāju interesi un papildus jautājumus - kāpēc plānots licencēt tikai ārpakalpojumu grāmatvežus, kas notiks ar uzņēmumu grāmatvežiem un arī uzņēmumu vadītājiem, kas arī bieži paraksta gada pārskatus? Intervijas pilnajā versijā ir skarti arī šie un vēl daudzi citi jautājumi, tāpēc šoreiz vēl viens izvilkums no publikācijas, kur padziļinātāk iztirzāts jautājums - kāpēc plānots licencēt tikai ārpakalpojumu grāmatvežus? Atgriežoties pie konceptuālā uzstādījuma - reglamentēt...

Kāpēc radusies iecere grāmatvežus licencēt un tieši kurus grāmatvežus šī prasība skars? Neliels ieskats žurnāla "Bilance" oktobra otrajā, šāgada 20. (440.) numurā publicētajā intervijā ar Agnesi Rudzīti, Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori: Jau kopš gada sākuma publiskajā telpā aktualizējies jautājums par grāmatveža profesijas reglamentāciju, par to nesen tika runāts arī žurnāla "Bilance" apaļā galda diskusijā. Kas ir galvenie iemesli un argumenti par labu tam, kāpēc grāmatvežus būtu jāsāk stingrāk kontrolēt, sertificēt? Pirmkārt, to vēlas pati nozare - jau vismaz gadus desmit ir bijusi runa par šādu nepieciešamību, tā kā būtībā tas nav nekas jauns. Taču...

Ministru kabinets 4. septembrī izskatīs likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas saistīts ar konceptuālajā ziņojumā “Par Padziļinātās sadarbības programmas darbību un tās attīstības modeli” piedāvāto jaunā modeļa Padziļinātās sadarbības programmas ieviešanu. Jaunā atbalsta programma paredzēs maksimāli automātizēt programmas darbības procesu. Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku atlases process tiks īstenots pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošās informācijas automātiskas izvērtēšanas, tādējādi pārnesot administratīvo slogu no cilvēkresursiem uz informāciju sistēmu resursu. izvērtēšana notiks atbilstoši noteiktiem skaidri definētiem kritērijiem, tāpat sistēma regulāri atjaunos datus, lai izvērtētu uzņēmumu atbilstību atbalsta programmas nosacījumiem. Plāno, ka likumprojekts stāsies spēkā 2018. gada 1. oktobrī, lai paredzētu...

Valdības sēdē 24. jūlijā izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumos Nr.188 "Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā"". Noteikumi paredz papildināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu (turpmāk – žurnāls) ar jaunām ailēm, skaidrot jauno vai precizēt līdzšinējo žurnāla aiļu aizpildīšanas kārtību, paredzēt izvēles iespējas žurnāla kārtošanai laika posmā līdz 2018.gada beigām, kā arī precizēt uzskaites un nolietojuma aprēķināšanas, kā arī atlikušās vērtības noteikšanas kārtību pamatlīdzekļiem, tai skaitā tiem, kas iegādāti līdz 2017.gada...

Ceturtdien, 5. jūlijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) likumā. Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi pilnveidot sabiedriskā labuma procesu un uzlabot SLO un nodokļu administrācijas sadarbību. Grozījumi nosaka konkrētu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcību SLO uzraudzības funkcijas veikšanai, kā arī skaidrākus SLO statusa piešķiršanas kritērijus. Lai pilnvērtīgāk izvērtētu organizāciju atbilstību SLO statusam, biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai vismaz gadu kopš tās dibināšanas ir jādarbojas kādā no SLO jomām. Tāpat noteikts, ka VID visa veida saziņa ar SLO, veicot VID izdoto administratīvo aktu vai citas informācijas paziņošanu, notiek, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Sistēmas...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 19. jūnijā ir apstiprinājusi grozījumus šādos FKTK normatīvajos noteikumos: “Apdrošinātāju publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanas normatīvo noteikumu” grozījumi izstrādāti, lai veicinātu tirgus disciplīnu un papildus nodrošinātu sabiedrības informētību par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības rādītājiem, ņemot vērā 9. Starptautiskajā finanšu pārskatu standartā "Finanšu instrumenti" noteiktās prasības attiecībā uz finanšu pārskatu posteņiem. Turpmāk tiks ieviesta prasība apdrošinātājiem nodrošināt ceturkšņa pārskata brīvu pieejamību tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus kopš tā publiskošanas dienas. Pārskatu par 2018. gada pirmo ceturksni apdrošinātājs var publiskot triju mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām. “Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju pārskatu sagatavošanas normatīvo noteikumu”...

Valdība 19. jūnija sēdē izskatīja jaunus, vērienīgus Ministru kabineta noteikumus "Gada pārskata sagatavošanas kārtība". To mērķis ir noteikt vienādu normatīvo regulējumu budžeta iestādēm gada pārskata sagatavošanā. Projekts nosaka gada pārskata apjomu, strukturizētu finanšu pārskatu, apliecinājumu par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu, finanšu pārskata posteņu strukturētu skaidrojuma formu. Daļa no noteikumu projektā iekļautajām normām saistīta ar informācijas sniegšanu par VID administrētiem valsts budžeta ieņēmumiem. Valsts kontrole revīzijas Nr. 5.1-2-23-1/2010 ietvaros secināja, ka Saimnieciskā gada pārskata ieņēmumu daļā norādītā informācija ir nepilnīga, jo pārskatā nodokļu ieņēmumi netiek norādīti pēc uzkrāšanas principa, līdz ar to tas nav veidots atbilstoši SPSGS “Ieņēmumi no darījumiem...

Saeima ceturtdien, 31. maijā, 1. lasījumā skatīs likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas izstrādāts, lai ieviestu transfertcenu dokumentācijas daļas – globālo dokumentāciju un vietējo dokumentāciju. Likumprojektā ir ietvertas šādas transfertcenu dokumentāciju regulējošās tiesību normas: Par transfertcenu dokumentācijas prasībām Noteikts subjektu loks, kam noteiktajos gadījumos ir pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju. Minētais subjektu loks ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs – rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība, ja tas veic darījumus ar likumā noteiktu personu. Pēc VID rīcībā esošās informācijas par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas 2.pielikumā norādītajiem darījumu apjomiem par 2015.gadu var konstatēt, ka kopējais darījumu apjoms bija 14 478 899 616 EUR,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs informē, ka uzņēmumam ir vairāki debitori, tai skaitā daļa vecāki par trim gadiem, kuriem ir rakstītas pretenzijas par parāda atmaksu, parādnieki nav likušies zinis, parādu nav atmaksājuši. Iesniedzējs uzkrājumus nedrošiem parādiem nav veidojis. Iesniegumā tiek aprakstītas divas situācijas. 1.situācija: Pēc kāda laika konstatēts, ka daļa šo parādnieku ir likvidēti. Tādēļ tiek pieņemts lēmums parādu norakstīt tieši izmaksās. Iesniedzējs jautā, kā rīkoties ar šādiem parādiem. Vai Iesniedzējs drīkst piemērot likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (iespējams iesniegumā domāts Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums) 9.panta trešās daļas 10.punktu un parādus neiekļaut ar uzņēmumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 2018.gada 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2017.gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 EUR, ja tos izsniedzis viens aizdevējs. Kam jādeklarē aizņēmumi? Aizdevuma ņēmējam ir pienākums sniegt informāciju par saņemto aizdevumu, ja aizdevējs ir nerezidents vai arī fiziskā persona – rezidents –, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros. Pārējos gadījumos informāciju par izsniegto aizdevumu iesniedz aizdevējs, Latvijā reģistrēta juridiska persona. Aizņēmumi jādeklarē šādos gadījumos: ja aizdevumi ir izsniegti/saņemti 2017.gadā un to apmērs no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 EUR; ja aizdevumi no viena aizdevēja, kuru apmērs (to kopsumma) pirmstaksācijas...