LIKUMDOŠANA

Finanšu ministrija izplatījusi apkopojumu par nodokļu jomas normatīvajiem aktiem un to grozījumiem, kas stājušies spēkā no 2019. gada 1. janvāra. Transfertcenu regulējumu skar šādas izmaiņas: Saeima 2018. gada 25. oktobrī pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ietverot virkni izmaiņu transfertcenu dokumentācijas tiesiskajā regulējumā, tajā skaitā: palielināti darījuma apjoma sliekšņi, kurus sasniedzot, nodokļu maksātājiem, kuri veic darījumus ar ārvalstu saistītiem uzņēmumiem, rodas pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju; noteikts pienākums noteiktos gadījumos bez pieprasījuma iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam transfertcenu dokumentāciju par katru pārskata gadu; pārskatītas prasības informācijai, kas tiks iekļauta transfertcenu dokumentācijā. Sekojot starptautiskām tendencēm, tika ieviests globālās transfertcenu dokumentācijas (informācija par starptautisko grupu un tās iekšējiem darījumiem kopumā) un vietējās transfertcenu dokumentācijas (detalizēta informācija par nodokļu maksātāja darījumu ar (parasti ārvalstu) saistītu personu) koncepts. Tāpat paredzētas atvieglotas transfertcenu dokumentācijas prasības saistībā ar noteiktiem zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem. Šā grozījuma detalizēts regulējums ietverts arī Ministru kabineta noteikumos “Transfertcenu dokumentācija un kārtība, kādā noslēdzama nodokļu...

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī informēja par piecām nodokļu pretizvairīšanās normām, kuras ieviestas saskaņā ar Eiropas Savienības ATAD direktīvas (direktīva, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību) prasībām. Vairākas no šīm normām jau ir iekļautas Latvijas likumos, viena stājas spēkā tieši no 2019. gada 1. janvāra, citas jāievieš līdz šā gada beigām. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. pantā jau ir iekļauts procentu ierobežošanas noteikums, kas paredz, ka palielinātus procentu maksājumus nevar atzīt par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību. Likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kā arī kā speciālā norma Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 6.un 13.pantā ir ieviests nosacījums, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības vērtēt jebkurus darījumus pēc to ekonomiskās būtības (vērtējot darījumu kopumu, ne tikai atsevišķu darījumu un tā juridisko formu). Savukārt tieši no 2019. gada 1. janvāra ar grozījumu Uzņēmumu ienākuma nodokļa...

Finanšu ministrijas gaiteņos turpina tapt ārpakalpojumu grāmatvežu sertifikācijas likumprojekts, kas jau raisījis ne mazums karstu diskusiju. Būtiskas tēzes par pretrunīgo ieceri tika izteiktas arī pirms dažiem mēnešiem notikušajā žurnāla "Bilance" apaļā galda diskusijā, kur tikās grāmatvedības nozares sabiedrisko organizāciju un atbildīgo valsts institūciju pārstāvji. Piedāvājam ieskatu diskusijas apkopojumā, kura pilns izklāsts lasāms žurnāla "Bilance" 2018. gada 18. (438.) numurā. Kā garantēt grāmatvežu kvalifikāciju? Ne reizi vien nācies saskarties ar neizpratni par to, ka tik atbildīgā un svarīgā amatā kā grāmatvedis faktiski var strādāt jebkurš - valsts nenosaka nekādas minimālās prasības, līdz ar to, ja vien uzņēmuma vadība to akceptē, kārtot grāmatvedību var katrs, kurš pabeidzis nelielus kursus (vai pat bez tiem). Tieši zems grāmatvežu profesionālās kvalifikācijas līmenis bija "Bilances" diskusijā visasāk akcentētā problēma. "Manuprāt, valstij ir jāsāk investēt līdzekļi grāmatvežu izglītošanā, lai tie būtu lietas kursā par jaunajiem likumiem, noteikumiem, un tad, kad grāmatvedim jāpilda pienākums ziņot, viņš varētu būt pārliecināts, ka...

Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede žurnāla "Bilance" konferencē stāstīja par jaunā Grāmatvedības likuma projekta izstrādes gaitu. Viņa informēja, ka līdz šim notikušas jau sešas darba grupas sanāksmes (pēdējā, septītā notiks decembrī) un ir plānots līdz gada beigām pabeigt likumprojekta izstrādi un nākamajā gadā virzīt to uz pieņemšanu. Likumam jāstājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, un tuvāko divu gadu laikā vēl notiks arī spraigs darbs pie to pavadošo Ministru kabineta noteikumu sagatavošanas (piemēram, Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu, Kases operāciju noteikumi u.c. tiks radīti no jauna). Esošais likums "Par grāmatvedību" jāpārstrādā, jo tas esot ļoti novecojis - bez pantu, sadaļu nosaukumiem, neatbilstošs juridiskās tehnikas prasībām. Tomēr vienlaikus jauna likuma izstrāde ir arī laba iespēja iekļaut tajā jaunas normas, tāpēc A. Priede aicināja grāmatvedības nozares pārstāvjus sūtīt savas idejas Finanšu ministrijai. Sīkāku A. Priedes izklāstu skatiet video sižetā:

Valsts sekretāru sanāksmē 15. novembrī izsludināts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (turpmāk – likumprojekts). Tas izstrādāts, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu nodokļu administrēšanas jomā, ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) sniegtos priekšlikumus, kā arī Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.–2021. gadam. Lai paātrinātu informācijas apriti, kā arī samazinātu monetāro un ar iesnieguma sagatavošanu, parakstīšanu un nosūtīšanu saistīto slogu, ar likumprojektu paredzēts, ka turpmāk nodokļu maksātāji visus iesniegumus, kas adresēti VID, iesniegs tikai, izmantojot EDS. Saskaņā ar VID statistiku 2017. gadā no fiziskajām un juridiskajām personām papīra veidā saņemti 117 578 dokumenti. Par izmaiņām nodokļu maksātāju pienākumos attiecībā uz izmaiņām deklarāciju iesniegšanas kārtībā, likuma grozījumi paredz arī izmaiņas deklarāciju iesniegšanas kārtībā, pārejot uz informācijas apmaiņu tikai e-vidē. Saskaņā ar VID sniegto statistiku ik gadu aptuveni 21 % no gada ienākumu nodokļa deklarācijām (turpmāk – GID) tiek iesniegtas papīra dokumenta veidā. Papīra dokumenta veidā saņemto deklarāciju pieņemšana un ievadīšana nodokļu uzskaites sistēmā, datu...

Pagājušajā nedēļā portālā Plz.lv publicētais fragments no žurnāla "Bilance" oktobra otrajā, šāgada 20. (440.) numurā publicētās intervijas ar Agnesi Rudzīti, Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori, par plānoto ārpakalpojumu grāmatvežu sertifikācijas tematu izraisīja lasītāju interesi un papildus jautājumus - kāpēc plānots licencēt tikai ārpakalpojumu grāmatvežus, kas notiks ar uzņēmumu grāmatvežiem un arī uzņēmumu vadītājiem, kas arī bieži paraksta gada pārskatus? Intervijas pilnajā versijā ir skarti arī šie un vēl daudzi citi jautājumi, tāpēc šoreiz vēl viens izvilkums no publikācijas, kur padziļinātāk iztirzāts jautājums - kāpēc plānots licencēt tikai ārpakalpojumu grāmatvežus? Atgriežoties pie konceptuālā uzstādījuma - reglamentēt tikai ārpakalpojumu grāmatvežus. Vai tas nav ļoti dīvains modelis, jo faktiski iznāk, ka cilvēki, kuri dara vienu un to pašu darbu, tikai dažādos pakalpojuma sniedzēju statusos, tiek sadalīti divās grupās, no kurām viena tiek reglamentēta, bet otra - ne. Vai ar "štata grāmatvežiem" tiešām nav nekādu problēmu, un tur nekāds kontroles mehānisms...

Kāpēc radusies iecere grāmatvežus licencēt un tieši kurus grāmatvežus šī prasība skars? Neliels ieskats žurnāla "Bilance" oktobra otrajā, šāgada 20. (440.) numurā publicētajā intervijā ar Agnesi Rudzīti, Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori: Jau kopš gada sākuma publiskajā telpā aktualizējies jautājums par grāmatveža profesijas reglamentāciju, par to nesen tika runāts arī žurnāla "Bilance" apaļā galda diskusijā. Kas ir galvenie iemesli un argumenti par labu tam, kāpēc grāmatvežus būtu jāsāk stingrāk kontrolēt, sertificēt? Pirmkārt, to vēlas pati nozare - jau vismaz gadus desmit ir bijusi runa par šādu nepieciešamību, tā kā būtībā tas nav nekas jauns. Taču šobrīd jautājums ir kļuvis aktuāls tāpēc, ka Latvijā viesojušies "Moneyval" (Eiropas Padomes naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējuma komiteja) eksperti, kas izvērtējuši Latvijas situāciju nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā un secinājuši, ka viens no mūsu sistēmiskajiem trūkumiem ir arī tas, ka grāmatvežiem, kas ir viena no riska profesijām šajā...

Ministru kabinets 4. septembrī izskatīs likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas saistīts ar konceptuālajā ziņojumā “Par Padziļinātās sadarbības programmas darbību un tās attīstības modeli” piedāvāto jaunā modeļa Padziļinātās sadarbības programmas ieviešanu. Jaunā atbalsta programma paredzēs maksimāli automātizēt programmas darbības procesu. Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku atlases process tiks īstenots pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošās informācijas automātiskas izvērtēšanas, tādējādi pārnesot administratīvo slogu no cilvēkresursiem uz informāciju sistēmu resursu. izvērtēšana notiks atbilstoši noteiktiem skaidri definētiem kritērijiem, tāpat sistēma regulāri atjaunos datus, lai izvērtētu uzņēmumu atbilstību atbalsta programmas nosacījumiem. Plāno, ka likumprojekts stāsies spēkā 2018. gada 1. oktobrī, lai paredzētu VID sistēmu pielāgošanas pārejas periodu, ieviešot jaunā modeļa Padziļinātās sadarbības programmu 2019.gada 1.janvārī. Paredzēts, ka jaunā modeļa Padziļinātās sadarbības programmā iekļaus aptuveni 2 500 komersantus. Ņemot vērā noteiktos Padziļinātās sadarbības programmas atlases kritērijus, līdz šim par tās dalībniekiem bija iespējams kļūt tikai lieliem uzņēmumiem. Savukārt jaunais modelis paredz nodokļu maksātāju grupēšanu līmeņos...

Valdības sēdē 24. jūlijā izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumos Nr.188 "Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā"". Noteikumi paredz papildināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu (turpmāk – žurnāls) ar jaunām ailēm, skaidrot jauno vai precizēt līdzšinējo žurnāla aiļu aizpildīšanas kārtību, paredzēt izvēles iespējas žurnāla kārtošanai laika posmā līdz 2018.gada beigām, kā arī precizēt uzskaites un nolietojuma aprēķināšanas, kā arī atlikušās vērtības noteikšanas kārtību pamatlīdzekļiem, tai skaitā tiem, kas iegādāti līdz 2017.gada 31.decembrim. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, paredzēts žurnāla 19.aili “izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu” un 20.aili “izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem” sadalīt katru 2 daļās papildinot ar 19.1 un 20.1 ailēm, lai varētu atsevišķi uzskaitīt tās faktisko izdevumu summas, kam nepiemēro ierobežojumu, un tās, kam piemēro ierobežojumu 80%...