LIKUMDOŠANA

Lasītāji jau tika brīdināti par gaidāmajiem grozījumiem Ministru kabineta (MK) 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi» (Bilance Nr. 8 (452), 2019. g.). Projekts bija neticami daudzsološs, realitāte izrādījās piezemētāka, tomēr vairākas jaunās normas un papildinājumi ir pietiekami labvēlīgi. Gadiem sekojot līdzi šīs tēmas problemātikai, arvien nav saprotamas divas lietas. Pirmā: kāpēc MK noteikumu nosaukumā (kopš 2010. gada) minēti tikai ar komandējumiem saistīti izdevumi, kaut gan tie regulē arī izdevumu atlīdzināšanu darba braucienos? Būtu pārāk garš nosaukums? Mums ir normatīvie akti ar ievērojami lielāku vārdu skaitu. Otrā: kāpēc viens un tas pats jēdziens...

Sākoties jaunam gadam, Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka ar grozījumiem Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” (turpmāk – noteikumi) ir paaugstināti izdevumu kompensāciju normas komandējumiem un darba braucieniem. Precizētas dienas naudas un viesnīcu kompensācijas apmēri komandējumiem un darba braucieniem gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm. Komandējumu un darba braucienu diennakts normu apmērs ir pārskatīts, ņemot vērā inflācijas rādītājus, un pietuvināts komandējumu diennakts normu apmēriem, ko kompensē citas Baltijas valstis. Līdzšinējā dienas naudas norma Latvijā paaugstināta līdz 8 EUR un izdevumu norma par viesnīcu Rīgā – 120 EUR par diennakti un citās apdzīvotās vietās...

Grāmatvedības normatīvo aktu izmaiņas 2019. gada 17. oktobrī Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par grāmatvedību” un grozījumus likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm”. Abi likumi stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu 2020. gada 1. jūlijā Likumā “Par grāmatvedību” veiktie grozījumi paredz likumā jaunu VI nodaļu «Administratīvie pārkāpumi grāmatvedības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā» (18.,19.,20.,21.,22. pants). Grozījumi paredz administratīvos soda veidus kā brīdinājums un naudas sods Neparedz sodu par pārkāpumiem, kas izdarīti atkārtoti gada laikā, mantas konfiskāciju un tiesību atņemšanu Maksimālais soda apmērs 400 naudas soda vienības (1 soda vienības vērtība...

Sākot ar 2021. gadu plānota jaunā grāmatvedības likuma spēkā stāšanās - par galvenajām likumprojektā paredzētajām izmaiņām no pašreiz spēkā esošā likuma žurnāla "Bilance" konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" 29. novembrī informēja Finanšu ministrijas Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede. Vairākas izmaiņas skars attaisnojuma dokumentiem piemērojamās prasības. Valodas prasības Grāmatvedības reģistriem un attaisnojuma dokumentiem veltītajā likuma sadaļā papildus tiks iekļauts skaidrojums, ko nozīmē vienkāršā ieraksta sistēma, un ko - divkāršā ieraksta sistēma. Likums "Par grāmatvedību" nosaka, ka ierakstus grāmatvedības reģistrā jāizdara latviešu valodā. "Iespējams, kādā starptautiska mēroga uzņēmuma grāmatvedības programmatūrā aiļu nosaukumi nav latviešu...

Arvien skaidrākas kļūst topošā ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas regulējuma aprises. Tiesa gan, pagaidām ir runa vien par jaunu Grāmatvedības likumu, kur tiks iestrādātas pamatprasības licences saņemšanai un daži citi jautājumi, taču sīkākas nianses tiks vēlāk iestrādātas Ministru kabineta noteikumos, kuru gatavošana sāksies pēc likuma nokļūšanas Saeimā. Par to, kas zināms šobrīd, Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte informēja žurnāla BILANCE rīkotajā konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi".  Licencēšana attieksies tikai uz ārpakalpojumu grāmatvežiem, tāpēc, ka tie ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma subjekti, skaidroja A. Rudzīte. Vienlaikus licencēšana iecerēta...

Saeima 17. oktobrī pieņēmusi izmaiņas likumā "Par grāmatvedību", kas papildina likumu ar precīzi noteiktiem administratīvajiem naudas sodiem par grāmatvedības kārtošanas normatīvo aktu prasību neievērošanu. Šim nolūkam likumā ieviesta jauna nodaļa "Administratīvie pārkāpumi grāmatvedības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā". Likumā noteiktie sodu apmēri (sakārtoti secībā, sākot ar bargākajiem sodiem) Pārkāpuma veids Sods Ekvivalents eiro* Par grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu, par gada pārskata, konsolidētā gada pārskata neiesniegšanu noteiktajos termiņos vai normatīvajiem aktiem neatbilstoša gada pārskata un konsolidētā gada pārskata iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam brīdinājums vai līdz 400 naudas soda vienībām līdz 2000 Par attaisnojuma dokumentu...

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 28.1 panta 4.1 daļu nodokļu maksātāji drīkst lietot tikai tādas elektroniskās ierīces un iekārtas, kuras atbilst nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām un kurām ir veikta atbilstības pārbaude. Elektronisko ierīču un iekārtu apkalpošanu drīkst veikt apkalpojošais dienests, kuram ir veikta normatīvajos aktos noteiktā atbilstības pārbaude. Elektronisko ierīču un iekārtu izmantošanas mērķis ir nodokļu un citu maksājumu aprēķināšanas un uzskaites nodrošināšana. Tādējādi nodokļu maksātājiem ir pienākums lietot tehniskajām prasībām atbilstošas elektroniskās ierīces un iekārtas, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Kā norādījusi Finanšu ministrija, veicot pārbaudes, Valsts ieņēmumu dienests...

Saeimai izskatīšanai nodots Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"", tajā iekļaujot nosacījumu, ka nodokļu maksātājam ir jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID) par brīdinājumā norādīto pārkāpumu novēršanu, jo ne visos gadījumos VID var pārbaudīt informācijas sistēmās, vai pārkāpums ir novērsts. Tā, piemēram, saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.1 panta pirmās daļas 4. punktu saimniecisko darbību aptur, ja nodokļu maksātājs nodarbinātajai personai izmaksā ienākumus, kuri nav uzrādīti grāmatvedības uzskaitē un VID iesniegtajā ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju ienākumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, vai nodarbina...

Tām personām (nodokļu maksātājiem), kuras nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā (piemēram, nodokļu maksātāja struktūrvienības, fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicējas, pašnodarbinātie utt.), turpmāk varētu tikt izveidots atsevišķs, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskots un uzturēts reģistrs, paredz Saeimā iesniegtie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Plānots, ka, reģistrējot šādu nodokļu maksātāju, VID to ierakstīs datu bāzē jeb reģistrā, kurš būs publiski pieejams. Šādas informācijas publiska pieejamība nodrošinātu personas–iesniedzēja paļāvību, ka ar ieraksta izdarīšanas brīdi tā var uzsākt savu saimniecisko darbību vai veikt darbību jaunajā režīmā (piemēram, kā samazinātās patentmaksas maksātājs). Tāpat šāds, publisks reģistrs varētu palīdzēt arī konkrētā nodokļu maksātāja darījumu partneriem...

Tuvojoties gada nogalei, daudzus ārpakalpojumu grāmatvežus interesē, kas jauns saistībā ar plānoto ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. Kopš vasaras, kad starpministriju saskaņošanai tika izsludināts grozījumu likumā "Par grāmatvedību" projekts, tas pagaidām vēl līdz izskatīšanai valdības sēdē un Saeimas kabinetiem nav nonācis. Tomēr pēc likumprojekta rosinātāja - Finanšu ministrijas - publiski sniegtajiem skaidrojumiem, paredzams, ka grozījumi varētu stāties spēkā jau no 2020. gada janvāra. Tāpēc atgādinām par būtiskāko, ko grāmatvežu licencēšanas sakarā ievieš saskaņošanai izsludinātais likumprojekts. Jāņem vērā, ka likumprojektā noteiktais regulējums vēl pieņemšanas gaitā varētu mainīties, tāpēc turpmāk minēto jāuzskata par provizorisku informāciju. Portālā arī turpmāk informēsim par tālāko likumprojekta virzību....

Pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas izstrādāts MK noteikumu Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” (noteikumi) grozījumu projekts. Jāteic, ka šo noteikumu normas tiešām sen nav aktualizētas. Neskatoties uz to, ka grozījumu teksts nav liels (tikai pieci punkti), tas būtiski un patīkami pārsteigs personas, kuras tiek nosūtītas gan komandējumos, gan darba braucienos. Atliek vien gaidīt, kad grozījumi gūs tiesisko apstiprinājumu un tiks noteikts to spēkā stāšanas datums. Dienas nauda un papildu izdevumi darba specifikas dēļ Atgādināšu, ka noteikumos ir minēti divi atlīdzināmo izdevumu termini: dienas nauda, ja persona nosūtīta komandējumā, un papildu izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas...

Ministru kabinets (MK) 1. oktobrī apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām. Lai palīdzētu nodokļu maksātājiem izvairīties no negodprātīgiem darījumu partneriem un mazinātu risku tikt iesaistītiem krāpnieciskajos darījumos, likumprojekts paredz nostiprināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības sniegt informāciju nodokļu maksātājam par tā darījumu partneri, kurš saskaņā ar VID rīcībā esošu informāciju ir vērtējams kā riskants darījumu partneris. Tā rezultātā nodokļu maksātājs varēs pilnvērtīgāk novērtēt darījuma partnera uzticamību un noteikt darījuma risku, kā arī atbildīgi pieņemtu lēmumu par darījuma veikšanu vai atteikšanos no tā. Tāpat ar likumprojektu paredzēts pilnveidot juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, to...

Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūlijā pieteikts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, kas paredz Latvijā ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. Jāatgādina, ka šī vēl ir tikai iecere, kas nodota starpministriju saskaņošanai. Lai šāds normatīvais regulējums stātos spēkā, vēl tam būs jātiek apstiprinātam gan valdībā, gan trīs lasījumos Saeimā, kur likumprojektā var tikt ieviestas būtiskas korekcijas. Likumprojekts paredz noteikt ārpakalpojumu grāmatvežu obligātās kvalifikācijas prasības, lai būtu iespējams saņemt licenci un strādāt nozarē: grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējam ir jābūt vismaz grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikācijai, kas atbilst Ministru kabineta noteikumos Nr.264 noteiktajam. Saskaņā ar noteikumos Nr.264 apstiprināto klasifikatoru, grāmatvedības speciālisti ar ceturtā līmeņa kvalifikāciju ir...

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, kas pieteikts Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūlijā, anotācijā detalizētāk aprakstīta plānotā ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas kārtība, kas tiks noteikta ne vien ar likuma grozījumiem, bet arī pavadošajos ministru kabineta (MK) noteikumos. Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju darbības licencēšanu veiks Valsts ieņēmumu dienests (VID). Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju (diploms, apliecība) un pieredzi (uzņēmuma līgums) apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējās kontroles sistēma un aizpildīta pieteikuma veidlapa. Licencējošā iestāde izvērtēs personas sodāmību, pārkāpumus NILLTFN jomā, iekšējās kontroles sistēmu un pieteikuma veidlapu. Neatbilstību gadījumā tiks izdots administratīvs akts, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības un termiņš to novēršanai. Licences izsniegšanas...

Valdība 16. jūlijā pieņēmusi izmaiņas Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām"". Nodokļu maksātājiem, aizpildot pārskatu par priekšnodokļa un PVN summām, kas norādītas PVN deklarācijā par taksācijas periodu (PVN 1 pārskata I daļā, PVN 1 pārskata III daļā) bieži rodas neskaidrības par to, kā jānorāda informācija, ja attaisnojuma dokumentā ir norādīti darījumi ar dažādām likmēm vai PVN piemērošanas režīmiem. Tādējādi, lai novērstu nepareizas interpretācijas iespējas, noteikumu projektā paredzēts papildināt Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 23.1. un 31.1. apakšpunktu ar otro teikumu, nosakot, ka situācijās, kad attaisnojuma dokumentā ir norādīti darījumi ar dažādām likmēm...