LIKUMDOŠANA

Valsts sekretāru sanāksmē 11. jūlijā, izskatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, atbalstu guva vairāki Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iesniegtie priekšlikumi. Tie vērsti uz to iedzīvotāju pasargāšanu, kas ikdienā neizmanto elektronisko saziņu ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), bet tādēļ, paši to nezinot, var nonākt sodāmo lomā. LPS uzskata, ka iedzīvotājiem, kuri nav saimnieciskās darbības veicēji un kuriem nav katru mēnesi vai katru ceturksni jāiesniedz deklarācijas VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā, nedrīkst uzlikt par pienākumu saziņai ar VID izmantot tikai elektronisko deklarēšanās sistēmu (EDS). VID ziņas un lēmumi šādiem iedzīvotājiem būtu jāsūta tādā veidā, lai adresātu tie patiesi sasniegtu bez apgrūtinājumiem, tajā skaitā papīra formā uz personas deklarēto dzīvesvietu. LPS lūdza likumprojektu papildināt ar jaunu 7.2 pantu, izsakot pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “Valsts ieņēmumu dienests izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājiem – juridiskai personai vai fiziskai personai, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības...

Ministru kabinets (MK) 9. jūlijā pieņēma Finanšu ministrijas sagatavoto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.677 "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi"". Ar tiem Latvijā tiek ieviestas atvieglotas prasības transfertcenu noteikšanai zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, tādējādi samazinot administratīvo slogu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas transfertcenu regulējums - galvenokārt uz komercsabiedrībām, kuras ietilpst starptautiskajā uzņēmumu grupā un veic darījumus ar to grupā esošajām saistītajām ārvalstu komercsabiedrībām. Transfertcenu regulējums uzliek par pienākumu uzņēmumiem, veicot darījumus ar saistītiem ārvalstu uzņēmumiem, noteikt tirgus cenai atbilstošu darījuma cenu. Tādējādi valsts budžets tiek aizsargāts no situācijas, kad starptautiskās uzņēmumu grupas, manipulējot ar darījumu cenu, peļņu novirza uz valstīm vai teritorijām, kurās ir mazāks uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) slogs. Nodokļu maksātājiem, veicot darījumus ar saistītiem ārvalstu uzņēmumiem, darījumu cena jānosaka atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajai metodoloģijai, tajā skaitā veicot funkcionālo analīzi, piemērojot transfertcenu metodi un salīdzinot attiecīgo gadījumu ar salīdzināmiem darījumiem, kādus savā starpā veic neatkarīgi uzņēmumi. Turklāt...

Jūnija vidū stājies spēkā jauns Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss. Tas nomaina līdzšinējo, 2016. gadā pieņemto kodeksu, un, lai gan ētikas pamatprincipi nav mainījušies, tomēr būtiski mainītas praktiskās nostādnes, kā nodrošināt šo pamatprincipu ievērošanu. Viena no ētikas kodeksa sadaļām, kas jaunajā redakcijā pārskatīta un papildināta, ir saistīta ar grāmatvežu spēju turēties pretī spiedienam, kas liktu pārkāpt "fundamentālos grāmatvedības principus". Kodekss uzsver, ka profesionāls grāmatvedis nedrīkst nedz pakļauties šādam spiedienam (kas var nākt gan no priekšniecības puses, gan klientiem/tirgotājiem, gan arī iekšējiem vai ārējiem mērķiem un sagaidāmā rezultāta), nedz arī pats izdarīt tādu uz citiem. Kodeksā arī sniegti iespējamā spiediena piemēri. Lielākā daļa no tiem saistīti ar dažādu datu sagrozīšanu, nepareizu vai nepilnīgu atspoguļošanu - piemēram, maldinoši finanšu rezultāti, lai apmierinātu investoru vai aizdevēju gaidas; nostrādāto darba stundu apjoma mākslīga samazināšana; ienākumu nepareiza uzrādīšana; tādu izdevumu apstiprināšana, kas nav leģitīmi uzņēmējdarbības izdevumi; iekšējā audita ziņojuma rezultātu slēpšana, u.c. Tāpat grāmatvedis nedrīkst pakļauties spiedienam...

Ministru kabinets 4. jūnijā apstiprinājis grozījumus "Revīzijas pakalpojumu likumā", kas paredz atcelt kriminālprocesuālo imunitāti zvērinātiem revidentiem, kā arī ieviest tiem obligātu civiltiesisko apdrošināšanu. Likumprojekts stāsies spēkā tikai pēc tā pieņemšanas Saeimā. Ar grozījumiem tiktu mainīts likuma 25. pants, kas runā par zvērināta revidenta neatkarību un objektivitāti. No panta plānots izņemt laukā aizliegumu valsts tiesībaizsardzības iestādēm attiecībā uz zvērinātiem revidentiem veikt tādas procesuālās darbības kā nopratināšanu, informācijas sistēmu, sakaru līdzekļu, pasta un cita veida korespondences, kā arī dokumentu kontrolēšanu, korespondences un dokumentu apskati un izņemšanu, kratīšanas izdarīšanu ar mērķi atrast un izņemt korespondenci un dokumentus, utt. Tāpat paredzēts, ka pieprasīt ziņas no revidentiem varētu arī kriminālprocesa ietvaros, kā arī, ka zvērinātus revidentus varētu nopratināt kā lieciniekus par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot profesionālos pakalpojumus. Izsakot likuma 25.pantu jaunā redakcijā, joprojām tiktu saglabāts zvērinātu revidentu neatkarības garants profesionālajai darbībai - tiek saglabāts aizliegums zvērinātu revidentu komercsabiedrības biedriem, akcionāriem vai dalībniekiem, vadītājam, valdes un...

Valdība otrdien, 21. maijā, izskata noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.300 "Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību"", kas nosaka izmaiņas alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapā un tajā norādāmajā informācijā. Šobrīd Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.300 "Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību" (turpmāk – Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumi Nr.300) 2.pielikumā "Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija" nav iekļauta aile ar aprēķināmo akcīzes nodokli par mazo alkoholisko dzērienu darītavu vienā kalendāra gadā saražotajiem pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuriem piemērojama akcīzes nodokļa likme 50 procentu apmērā no pārējo alkoholisko dzērienu pamatlikmes. Ievērojot minēto, noteikumu projekts paredz izteikt jaunā redakcijā Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.300 2. pielikumu, paredzot iespēju aprēķināt akcīzes nodokli mazo alkoholisko dzērienu darītavu vienā kalendāra gadā saražotajiem pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem. Noteikumu projekts paredz, ka Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācijas 11.ailē “Pārējie alkoholiskie dzērieni, kas saražoti mazajā alkoholisko dzērienu darītavā” iekļauj...

Saeimas deputāti ceturtdien, 25.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpēju saskaņotību, kā arī novērstu Moneyval 2018.gada ziņojumā konstatētās nepilnības. Ņemot vērā jaunās tendences, kas iezīmējušās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā, efektīvāka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma ir būtiska, lai nodrošinātu cīņu pret noziedzību, kā arī uzlabotu finanšu sektora un valsts reputāciju starptautiskā līmenī, skaidrots likumprojekta anotācijā. Ar grozījumiem plānots paplašināt personu loku, uz kurām attiecināmas likuma normas, paredzot, ka tajā iekļaujami arī maksātnespējas procesa administratori, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī citas personas, kura apņemas sniegt materiālu atbalstu, palīdzību vai konsultācijas nodokļu jautājumos. Tāpat likuma normas būs saistošas personām, kas darbojas vai rīkojas kā starpnieki mākslas un antikvāro priekšmetu tirdzniecībā, kā arī nodarbojas ar glabāšanu, tostarp gadījumos, kad to veic brīvostas, ja darījuma...

Valsts sekretāru sanāksmē 18. aprīlī izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.677 "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi"", kas paredz tiesības nodokļu maksātājiem – starptautisko uzņēmumu grupu komercsabiedrībām – izvēlēties piemērot vienkāršotu transfertcenu noteikšanu zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, tādējādi samazinot administratīvo slogu un veicinot tiesisko noteiktību transfertcenu jomā. Noteikumu projekts nosaka, ka nodokļu maksātājs ir tiesīgs izvēlēties piemērot vienkāršotu transfertcenu noteikšanu pakalpojumiem, ja tas atbilst šādiem kritērijiem: pakalpojumiem ir atbalsta funkcijas raksturs, tas ir, tie neveido daļu no starptautiskās uzņēmumu grupas pamatdarbības. Minētais neizslēdz gadījumu, ka pakalpojums veido pamatdarbību vienai starptautiskas uzņēmumu grupas komercsabiedrībai, kura attiecīgo atbalsta funkciju izpilda (sniedz pakalpojumu) citām saistītajām starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrībām; pakalpojumu nodrošināšanai nav nepieciešams izmantot unikālu un vērtīgu nemateriālo īpašumu, kā arī šāds nemateriālais īpašums nerodas pakalpojumu sniegšanas rezultātā. Šāda veida pakalpojumi parasti ir ar augstu pievienoto vērtību, kā arī var radīt salīdzinoši augstu transfertcenu risku; pakalpojumu sniedzējs saistībā...

Valdība 16. aprīlī atbalstījusi grozījumus likumā "Par Valsts ieņēmumu dienesta", kas paredz arī sniegt plašākas tiesības Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem nodoķlu kontroles pasākumu laikā veikt preču fiziskas pārbaudes. VID ierēdņi, pildot dienesta pienākumus – veicot nodokļu kontroles pasākumus, ir saskārušies ar gadījumiem, kad nodokļu kontroles pasākumu laikā ir nepieciešama preču fiziska pārbaude, lai pārliecinātos, ka pavaddokumentos norādītās preces atbilst faktiskajām precēm un daudzumam, jo kontroles pasākumos ir konstatēti gadījumi, kad preču pavaddokumentos norādīta viena prece, bet faktiski pārved citu preci vai preces vispār netiek pārvadātas. Tādējādi VID, lai pārliecinātos par preces faktisko esību, tās atbilstību pavaddokumentos norādītajai precei, ir jābūt tiesībām veikt preču fizisko apskati, teikts likumprojekta anotācijā. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 59.panta pirmajā un otrajā daļā iekļautajam regulējumam tikai pēc administratīvās lietas ierosināšanas VID, izmantojot visas tiesiskās metodes, var iegūt nepieciešamo informāciju, tai skaitā ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību. Līdz ar to likumprojektā nostiprinātas VID...

Valsts sekretāru sanāksmē 28. martā izsludināts informatīvais ziņojums “Reglamentēto profesiju jomas pilnveidošana Latvijā: paveiktais 2016.-2018. gadā un plānotie pasākumi 2019.-2021.gadā”, kura 3. pielikumā uzskaitīti plānotie pasākumi 2019.-2021.gados atsevišķās reglamentēto profesiju jomās. Tajā minēts, ka grāmatveži, kas līdz šim nav bijusi starp reglamentētajām profesijām, par tādu varētu kļūt, jo tas ļautu sakārtot grāmatvedības ārpakalpojumu nozari ar mērķi celt grāmatvedības pakalpojumu kvalitāti, tādējādi ieviešot nozares pārstāvju licencēšanu. Aizvadītajā 2016. - 2018. gada laika periodā līdzīgas izmaiņas jau skārušas zvērināta revidenta profesiju. Kā zināms, 2017. gada 1. janvārī stājās spēkā likums “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”", kura mērķis bija regulēt tās personu profesionālās darbības tiesiskos pamatus, kura izpaužas kā revīzijas pakalpojumi, un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai sekmētu stabilu, drošu un uzticamu revīzijas pakalpojumu tirgu un aizsargātu sabiedrības (kā gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu lietotājas) kopējās intereses. Profesionālās darbības reglamentācijas būtība ir noteikt tiesiskus ierobežojumus piekļuvei profesionālajai darbībai noteiktā jomā, visbiežāk nosakot...

Valdības sēdē 26. februārī izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz skaidras naudas lietošanas sliekšņa samazināšanu, kā arī skaidras naudas lietošanas aizliegumu nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumos un skaidras naudas lietošanas ierobežojumu konkrētu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu atsavināšanas darījumos. Līdz šim likumā bija noteikts aizliegums veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) nereti konstatē, ka nodokļu maksātāji meklē risinājumus, kā samazināt darījuma patieso apmēru, lai tādējādi varētu veikt savstarpējos norēķinus skaidras naudas veidā. FM piedāvātais likumprojekts rosina skaidrā naudā veikto darījumu summu samazināt līdz 3000 eiro. Tādējādi varētu tikt veicināta bezskaidras naudas lietošana darījumos, mazinot iespēju legalizēt nelikumīgi iegūtus naudas līdzekļus. Bezskaidras naudas aprite nozīmētu arī vieglāku un efektīvāku to izsekojamību un kontroli, ņemot vērā, ka informācija par darījuma norisi tiek atspoguļota kontu pārskatos, kurus nodokļu administrācija var pieprasīt un...

Aizvadītā gada nogalē saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosināja turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanu arī 13. Saeimā. 13.Saeimas deputāte Ļubova Švecova 2018. gada 20. decembra Saeimas plenārsēdē debatēs norādīja, ka likumprojekts ir saistīts ar administratīvās atbildības rekodifikāciju - administratīvo sodu pārcelšanu uz nozaru attiecīgajiem likumiem, jo pieņemts jauns Administratīvās atbildības likums, kas no 2020. gada aizstās līdzšinējo pagaidām vēl spēkā esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK). Lemjot par likumprojekta turpmāko gaitu, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā tika uzklausīti vairāki eksperti, tajā skaitā no prokuratūras un advokatūras, un arī no augstskolu pasniedzējiem. Minēto ekspertu viedoklis bija viennozīmīgs - administratīvās atbildības rekodifikācija ieviesīs haosu sodu piemērošanā. Savukārt Juridiskās komisijas vārdā Jānis Bordāns, kurš šonedēļ kļuvis par tieslietu ministru, likumprojekta apspriešanas laikā aicināšu balsot “pret”, norādot, ka likumprojekts nav saistīts ar dekodifikāciju vai rekodifikāciju. "Šis likumprojekts ir saistīts ar to, ka Finanšu ministrija un...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka visiem darba devējiem līdz 2019.gada 1.februārim ir jāiesniedz paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām (turpmāk - paziņojums) 2018.gadā, ja darba attiecības bijušas līdz 2018.gada 31.decembrim. Savlaicīga un korekta šāda paziņojuma iesniegšana ir ļoti būtiska, jo šie dati tiek izmantoti gada ienākumu deklarācijas sagataves izveidošanai un nodrošina darba ņēmējiem savlaicīgu pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas procesu. Proti, ja VID ir laikus saņēmis korektu paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām, tad, personai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju elektroniski, šie dati deklarācijā parādīsies automātiski. Papildus norādāma būs tikai tā informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistēmās. Ņemot vērā, ka ar 2018.gadu ieviests prognozētais mēneša neapliekamais minimums, kuru aprēķina VID, izmantojot iestādes rīcībā esošos datus, VID aicina darba devējus pārliecināties par neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām pamatotu un pareizu atspoguļošanu paziņojumos. Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām iesniedz šādos gadījumos: ja darba attiecības ar personu ir...

Konferencē "Grāmatvežu svētki", kas norisinājās 14. janvārī, Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte stāstīja par provizoriski iecerēto procedūru, kā plānots licencēt ārpakalpojumu grāmatvedības sniedzējus. Viņa apliecināja, ka sākotnēji licences iegūšana būšot pietiekami vienkāršs process - grāmatvedim nevajadzēs ne iziet īpašu apmācību, ne kārtot eksāmenu, pietiks ar grāmatveža līdzšinējo izglītību apliecinošu dokumentu. "Pašreizējā likumprojekta provizoriskajā versijā nav plānots, ka grāmatvedim ar augstāko izglītību vajadzēs iziet vēl kādu papildus apmācību. Mēs vēlamies izveidot sistēmu, kurā tie grāmatveži, kas ir izglītoti, zinoši un labi strādā, licenci varētu saņemt uzreiz. Pagaidām vēl neesam definējuši precīzas izglītības prasības, taču mēs neapšaubīsim ne Latvijas Universitātes, ne Rīgas Tehniskās universitātes, ne kādas citas izglītības iestādes izsniegtu apliecinājumu, ka grāmatvedis ir ieguvis zināšanas šajā jomā. Mums nav tādu tiesību un mēs jūs vēlreiz nepārkvalificēsim. Ir runa tikai par to grāmatvežu izskaušanu, kuri joprojām grāmatvedību ved burtnīcā un liek sludinājumus ss.lv, piedāvājot savus pakalpojumus par...

Konferencē "Grāmatvežu svētki", kas norisinājās pirmdien, 14. janvārī, Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktores Agneses Rudzītes prezentācijas laikā izcēlās asāka diskusija ar auditoriju par topošo normatīvo regulējumu ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanai (A. Rudzīte atzina, ka viņa gatavo likumprojektu kopā ar Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāju Artu Priedi). A. Rudzītei tika jautāts arī par iespējamajām ārpakalpojumu grāmatvedības uzņēmuma licences izmaksām, izskanot pieņēmumam, ka tās varētu sasniegt pat 1000 un vairāk eiro. A. Rudzīte noraidīja šādu ciparu kā pilnībā nepamatotas baumas, apliecinot, ka tik lielas izmaksas ārpakalpojumu grāmatvedības licences saņemšanai nav iecerētas. "Mēs nedomājam, ka grāmatveži ir miljonāri, kas var atļauties maksāt tūkstošus par licenci. Zinām, ka par ārpakalpojumu grāmatvežiem strādā arī pensionāri, kas palīdz kārtot grāmatvedību maziem uzņēmumiem, zemnieku saimniecībām, utt. Licence nedrīkst pārvērsties par finansiālu ierobežojumu, kas turpmāk vairs neļautu šiem ārpakalpojumu grāmatvedības sniedzējiem darboties tirgū. Runa ir tikai par kvalitāti,"...

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas prezidents Andrejs Ponomarjovs žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī stāstīja par ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas ieceri, izklāstot tobrīd zināmos aspektus. Karstākās diskusijas zālē izraisīja piebilde, ka ārpakalpojumu praksēm ar lielāku apgrozījumu licences maksa varētu būt lielāka. Grāmatvedības ārpakalpojumu licencēšanas ieviešanai tomēr netikšot izstrādāts un pieņemts atsevišķs likums, bet gan tikai divu pantu grozījumi likumā "Par grāmatvedību", informēja A. Ponomarjovs. Licencēšanas mērķis esot sakārtot grāmatvedības nozari un tas sniegšot būtiskus ieguvumus arī pašiem grāmatvežiem - ļaušot pārdot grāmatvedības ārpakalpojumus par atbilstošu cenu, sniegšot aizsardzību pret "jebkura veida patvaļu", skaidri nodalot grāmatveža atbildību no uzņēmuma amatpersonu atbildības. Licencētajiem ārpakalpojumu sniedzējiem uzņēmumā būs jāizstrādā kvalitātes vadības sistēma, kas palīdzētu identificēt riskus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā. "Tomēr tā ir tikai daļa no uzņēmuma kopējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nevar iedomāties situāciju, ka uzņēmums veido iekšējās kvalitātes kontroles sistēmu tikai saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu darījumiem, ignorējot citas prasības kvalitatīvam grāmatvedības pakalpojumam," sacīja A....