LIKUMDOŠANA

Rosina nodrošināt iespēju VID paziņojumus saņemt arī e-pastā un papīra formātā pa pastu
Rosina nodrošināt iespēju VID paziņojumus saņemt arī e-pastā un papīra formātā pa pastu
Valsts sekretāru sanāksmē 11. jūlijā, izskatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, atbalstu guva vairāki Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iesniegtie priekšlikumi. Tie vērsti uz to iedzīvotāju pasargāšanu, kas ikdienā neizmanto elektronisko saziņu ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), bet tādēļ, paši to nezinot, var nonākt sodāmo lomā. LPS uzskata, ka iedzīvotājiem, kuri nav saimnieciskās darbības veicēji un kuriem nav katru mēnesi vai katru ceturksni jāiesniedz deklarācijas VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā, nedrīkst uzlikt par pienākumu saziņai ar VID izmantot tikai elektronisko deklarēšanās sistēmu (EDS). VID ziņas un lēmumi šādiem iedzīvotājiem būtu jāsūta tādā veidā, lai adresātu tie patiesi sasniegtu bez apgrūtinājumiem,...
Grāmatvedības, revīzijas un citiem zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem atvieglos prasības transfertcenu noteikšanai
Grāmatvedības, revīzijas un citiem zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem atvieglos prasības transfertcenu noteikšanai
Ministru kabinets (MK) 9. jūlijā pieņēma Finanšu ministrijas sagatavoto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.677 "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi"". Ar tiem Latvijā tiek ieviestas atvieglotas prasības transfertcenu noteikšanai zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, tādējādi samazinot administratīvo slogu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas transfertcenu regulējums - galvenokārt uz komercsabiedrībām, kuras ietilpst starptautiskajā uzņēmumu grupā un veic darījumus ar to grupā esošajām saistītajām ārvalstu komercsabiedrībām. Transfertcenu regulējums uzliek par pienākumu uzņēmumiem, veicot darījumus ar saistītiem ārvalstu uzņēmumiem, noteikt tirgus cenai atbilstošu darījuma cenu. Tādējādi valsts budžets tiek aizsargāts no situācijas, kad starptautiskās uzņēmumu grupas, manipulējot ar darījumu cenu,...
Kā rīkoties grāmatvedim, saskaroties ar spiedienu rīkoties nelikumīgi vai neētiski?
Kā rīkoties grāmatvedim, saskaroties ar spiedienu rīkoties nelikumīgi vai neētiski?
Jūnija vidū stājies spēkā jauns Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss. Tas nomaina līdzšinējo, 2016. gadā pieņemto kodeksu, un, lai gan ētikas pamatprincipi nav mainījušies, tomēr būtiski mainītas praktiskās nostādnes, kā nodrošināt šo pamatprincipu ievērošanu. Viena no ētikas kodeksa sadaļām, kas jaunajā redakcijā pārskatīta un papildināta, ir saistīta ar grāmatvežu spēju turēties pretī spiedienam, kas liktu pārkāpt "fundamentālos grāmatvedības principus". Kodekss uzsver, ka profesionāls grāmatvedis nedrīkst nedz pakļauties šādam spiedienam (kas var nākt gan no priekšniecības puses, gan klientiem/tirgotājiem, gan arī iekšējiem vai ārējiem mērķiem un sagaidāmā rezultāta), nedz arī pats izdarīt tādu uz citiem. Kodeksā arī sniegti iespējamā spiediena piemēri....
Plāno atcelt zvērinātu revidentu kriminālprocesuālo imunitāti un ieviest obligātu apdrošināšanu
Plāno atcelt zvērinātu revidentu kriminālprocesuālo imunitāti un ieviest obligātu apdrošināšanu
Ministru kabinets 4. jūnijā apstiprinājis grozījumus "Revīzijas pakalpojumu likumā", kas paredz atcelt kriminālprocesuālo imunitāti zvērinātiem revidentiem, kā arī ieviest tiem obligātu civiltiesisko apdrošināšanu. Likumprojekts stāsies spēkā tikai pēc tā pieņemšanas Saeimā. Ar grozījumiem tiktu mainīts likuma 25. pants, kas runā par zvērināta revidenta neatkarību un objektivitāti. No panta plānots izņemt laukā aizliegumu valsts tiesībaizsardzības iestādēm attiecībā uz zvērinātiem revidentiem veikt tādas procesuālās darbības kā nopratināšanu, informācijas sistēmu, sakaru līdzekļu, pasta un cita veida korespondences, kā arī dokumentu kontrolēšanu, korespondences un dokumentu apskati un izņemšanu, kratīšanas izdarīšanu ar mērķi atrast un izņemt korespondenci un dokumentus, utt. Tāpat paredzēts, ka pieprasīt ziņas...
Lemj par izmaiņām MK noteikumos par akcīzes nodokļa deklarācijām
Lemj par izmaiņām MK noteikumos par akcīzes nodokļa deklarācijām
Valdība otrdien, 21. maijā, izskata noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.300 "Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību"", kas nosaka izmaiņas alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapā un tajā norādāmajā informācijā. Šobrīd Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.300 "Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību" (turpmāk – Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumi Nr.300) 2.pielikumā "Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija" nav iekļauta aile ar aprēķināmo akcīzes nodokli par mazo alkoholisko dzērienu darītavu vienā kalendāra gadā saražotajiem pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuriem piemērojama akcīzes nodokļa likme 50 procentu apmērā no pārējo alkoholisko dzērienu pamatlikmes....
NILLTFN likuma normas plāno attiecināt arī uz ārpakalpojuma grāmatvežiem
NILLTFN likuma normas plāno attiecināt arī uz ārpakalpojuma grāmatvežiem
Saeimas deputāti ceturtdien, 25.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpēju saskaņotību, kā arī novērstu Moneyval 2018.gada ziņojumā konstatētās nepilnības. Ņemot vērā jaunās tendences, kas iezīmējušās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā, efektīvāka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma ir būtiska, lai nodrošinātu cīņu pret noziedzību, kā arī uzlabotu finanšu sektora un valsts reputāciju starptautiskā līmenī, skaidrots likumprojekta anotācijā. Ar grozījumiem plānots paplašināt personu loku, uz kurām attiecināmas likuma normas, paredzot, ka tajā iekļaujami arī maksātnespējas procesa administratori, ārpakalpojuma grāmatveži,...
Paredz vienkāršotu transfertcenu noteikšanu zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, tostarp grāmatvedības un revīzijas pakalpojumiem
Paredz vienkāršotu transfertcenu noteikšanu zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, tostarp grāmatvedības un revīzijas pakalpojumiem
Valsts sekretāru sanāksmē 18. aprīlī izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.677 "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi"", kas paredz tiesības nodokļu maksātājiem – starptautisko uzņēmumu grupu komercsabiedrībām – izvēlēties piemērot vienkāršotu transfertcenu noteikšanu zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, tādējādi samazinot administratīvo slogu un veicinot tiesisko noteiktību transfertcenu jomā. Noteikumu projekts nosaka, ka nodokļu maksātājs ir tiesīgs izvēlēties piemērot vienkāršotu transfertcenu noteikšanu pakalpojumiem, ja tas atbilst šādiem kritērijiem: pakalpojumiem ir atbalsta funkcijas raksturs, tas ir, tie neveido daļu no starptautiskās uzņēmumu grupas pamatdarbības. Minētais neizslēdz gadījumu, ka pakalpojums veido pamatdarbību vienai starptautiskas uzņēmumu grupas komercsabiedrībai,...
Plāno VID darbiniekiem piešķirt tiesības veikt preču fiziskas pārbaudes nodokļu kontroles pasākumu ietvaros
Plāno VID darbiniekiem piešķirt tiesības veikt preču fiziskas pārbaudes nodokļu kontroles pasākumu ietvaros
Valdība 16. aprīlī atbalstījusi grozījumus likumā "Par Valsts ieņēmumu dienesta", kas paredz arī sniegt plašākas tiesības Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem nodoķlu kontroles pasākumu laikā veikt preču fiziskas pārbaudes. VID ierēdņi, pildot dienesta pienākumus – veicot nodokļu kontroles pasākumus, ir saskārušies ar gadījumiem, kad nodokļu kontroles pasākumu laikā ir nepieciešama preču fiziska pārbaude, lai pārliecinātos, ka pavaddokumentos norādītās preces atbilst faktiskajām precēm un daudzumam, jo kontroles pasākumos ir konstatēti gadījumi, kad preču pavaddokumentos norādīta viena prece, bet faktiski pārved citu preci vai preces vispār netiek pārvadātas. Tādējādi VID, lai pārliecinātos par preces faktisko esību, tās atbilstību pavaddokumentos norādītajai precei, ir...
Ārpakalpojumu grāmatveži jau drīzumā varētu kļūt par reglamentētu profesiju
Ārpakalpojumu grāmatveži jau drīzumā varētu kļūt par reglamentētu profesiju
Valsts sekretāru sanāksmē 28. martā izsludināts informatīvais ziņojums “Reglamentēto profesiju jomas pilnveidošana Latvijā: paveiktais 2016.-2018. gadā un plānotie pasākumi 2019.-2021.gadā”, kura 3. pielikumā uzskaitīti plānotie pasākumi 2019.-2021.gados atsevišķās reglamentēto profesiju jomās. Tajā minēts, ka grāmatveži, kas līdz šim nav bijusi starp reglamentētajām profesijām, par tādu varētu kļūt, jo tas ļautu sakārtot grāmatvedības ārpakalpojumu nozari ar mērķi celt grāmatvedības pakalpojumu kvalitāti, tādējādi ieviešot nozares pārstāvju licencēšanu. Aizvadītajā 2016. - 2018. gada laika periodā līdzīgas izmaiņas jau skārušas zvērināta revidenta profesiju. Kā zināms, 2017. gada 1. janvārī stājās spēkā likums “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”", kura mērķis bija regulēt tās personu profesionālās...
Rosina mazināt skaidras naudas darījumu sliekšņus personām, kuras neveic saimniecisko darbību
Rosina mazināt skaidras naudas darījumu sliekšņus personām, kuras neveic saimniecisko darbību
Valdības sēdē 26. februārī izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz skaidras naudas lietošanas sliekšņa samazināšanu, kā arī skaidras naudas lietošanas aizliegumu nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumos un skaidras naudas lietošanas ierobežojumu konkrētu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu atsavināšanas darījumos. Līdz šim likumā bija noteikts aizliegums veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) nereti konstatē, ka nodokļu maksātāji meklē risinājumus, kā samazināt darījuma patieso apmēru, lai tādējādi varētu veikt savstarpējos norēķinus skaidras naudas veidā. FM piedāvātais likumprojekts rosina skaidrā...
Grozījumi LAPK par sodu palielināšanu nodokļu deklarāciju neiesniedzējiem ir noraidīti
Grozījumi LAPK par sodu palielināšanu nodokļu deklarāciju neiesniedzējiem ir noraidīti
Aizvadītā gada nogalē saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosināja turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanu arī 13. Saeimā. 13.Saeimas deputāte Ļubova Švecova 2018. gada 20. decembra Saeimas plenārsēdē debatēs norādīja, ka likumprojekts ir saistīts ar administratīvās atbildības rekodifikāciju - administratīvo sodu pārcelšanu uz nozaru attiecīgajiem likumiem, jo pieņemts jauns Administratīvās atbildības likums, kas no 2020. gada aizstās līdzšinējo pagaidām vēl spēkā esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK). Lemjot par likumprojekta turpmāko gaitu, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā tika uzklausīti vairāki eksperti, tajā skaitā no prokuratūras un advokatūras, un arī no...
VID aicina darba devējus līdz 2019.gada 1.februārim iesniegt informāciju par darbiniekiem izmaksātajām summām
VID aicina darba devējus līdz 2019.gada 1.februārim iesniegt informāciju par darbiniekiem izmaksātajām summām
Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka visiem darba devējiem līdz 2019.gada 1.februārim ir jāiesniedz paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām (turpmāk - paziņojums) 2018.gadā, ja darba attiecības bijušas līdz 2018.gada 31.decembrim. Savlaicīga un korekta šāda paziņojuma iesniegšana ir ļoti būtiska, jo šie dati tiek izmantoti gada ienākumu deklarācijas sagataves izveidošanai un nodrošina darba ņēmējiem savlaicīgu pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas procesu. Proti, ja VID ir laikus saņēmis korektu paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām, tad, personai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju elektroniski, šie dati deklarācijā parādīsies automātiski. Papildus norādāma būs tikai tā informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistēmās....
Kādas plānotas kvalifikācijas prasības ārpakalpojumu grāmatveža licences saņemšanai?
Kādas plānotas kvalifikācijas prasības ārpakalpojumu grāmatveža licences saņemšanai?
Konferencē "Grāmatvežu svētki", kas norisinājās 14. janvārī, Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte stāstīja par provizoriski iecerēto procedūru, kā plānots licencēt ārpakalpojumu grāmatvedības sniedzējus. Viņa apliecināja, ka sākotnēji licences iegūšana būšot pietiekami vienkāršs process - grāmatvedim nevajadzēs ne iziet īpašu apmācību, ne kārtot eksāmenu, pietiks ar grāmatveža līdzšinējo izglītību apliecinošu dokumentu. "Pašreizējā likumprojekta provizoriskajā versijā nav plānots, ka grāmatvedim ar augstāko izglītību vajadzēs iziet vēl kādu papildus apmācību. Mēs vēlamies izveidot sistēmu, kurā tie grāmatveži, kas ir izglītoti, zinoši un labi strādā, licenci varētu saņemt uzreiz. Pagaidām vēl neesam definējuši precīzas izglītības prasības, taču...
Ārpakalpojumu grāmatvedības sniedzēju licences nemaksāšot tūkstošus
Ārpakalpojumu grāmatvedības sniedzēju licences nemaksāšot tūkstošus
Konferencē "Grāmatvežu svētki", kas norisinājās pirmdien, 14. janvārī, Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktores Agneses Rudzītes prezentācijas laikā izcēlās asāka diskusija ar auditoriju par topošo normatīvo regulējumu ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanai (A. Rudzīte atzina, ka viņa gatavo likumprojektu kopā ar Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāju Artu Priedi). A. Rudzītei tika jautāts arī par iespējamajām ārpakalpojumu grāmatvedības uzņēmuma licences izmaksām, izskanot pieņēmumam, ka tās varētu sasniegt pat 1000 un vairāk eiro. A. Rudzīte noraidīja šādu ciparu kā pilnībā nepamatotas baumas, apliecinot, ka tik lielas izmaksas ārpakalpojumu grāmatvedības licences saņemšanai nav...
Grāmatvedības ārpakalpojumu licencēšana - ko tas nozīmēs?
Grāmatvedības ārpakalpojumu licencēšana - ko tas nozīmēs?
Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas prezidents Andrejs Ponomarjovs žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī stāstīja par ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas ieceri, izklāstot tobrīd zināmos aspektus. Karstākās diskusijas zālē izraisīja piebilde, ka ārpakalpojumu praksēm ar lielāku apgrozījumu licences maksa varētu būt lielāka. Grāmatvedības ārpakalpojumu licencēšanas ieviešanai tomēr netikšot izstrādāts un pieņemts atsevišķs likums, bet gan tikai divu pantu grozījumi likumā "Par grāmatvedību", informēja A. Ponomarjovs. Licencēšanas mērķis esot sakārtot grāmatvedības nozari un tas sniegšot būtiskus ieguvumus arī pašiem grāmatvežiem - ļaušot pārdot grāmatvedības ārpakalpojumus par atbilstošu cenu, sniegšot aizsardzību pret "jebkura veida patvaļu", skaidri nodalot grāmatveža atbildību no uzņēmuma amatpersonu atbildības. Licencētajiem ārpakalpojumu sniedzējiem...

Vēlies saņemt aktuālo informāciju?

Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.