LIKUMDOŠANA

Atgādinām, ka piektdien, 24. novembrī, no plkst. 10 līdz 16 noritēs žurnāla BILANCE konference “Jaunā nodokļu reforma. Vai ir gaidāma un kad?”, kurā runāsim par tām izmaiņām, kas sagaida nodokļu maksātājus 2024. gadā. Pēc ilgāka pārtraukuma šogad tiks sveikti arī nominācijas Gada grāmatvedis 2023 un balvas Par mūža ieguldījumu laureāti. Žurnāls Bilance jau 14 gadus pulcina kopā grāmatvežus, finanšu speciālistus un citus nozares interesentus! Konferencē aktuālāko nodokļu un grāmatvedības jomā uzzināsim no tiešajiem avotiem –būs Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, tostarp Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Par nodokļu politikas aktualitātēm informēs FM valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jomā Ilmārs Šņucins. Savukārt izprast ekonomikas tendences un uzzināt, ko varam sagaidīt 2024. gadā, palīdzēs Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Uzklausīsim arī grāmatvežu saimes redzējumu – par gaidāmo nodokļu izmaiņu izaicinājumiem un priekšrocībām runās sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente Ieva Liepiņa. No praktiķu viedokļa...

Valdības sēdē 3. oktobrī izskatīts un pieņemts Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto noteikumu projekts "Nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksas kārtība". Šie noteikumi pilnveido nenodokļu ieņēmumu maksājumu atpazīšanas un budžetā ieskaitīšanas procesu, kā arī paredzēts, ka tie mazinās kļūdaini veikto maksājumu skaitu. Kā norādīts šo noteikumu projekta anotācijā, nenodokļu ieņēmumi veido aptuveni 6% no valsts pamatbudžeta ieņēmumiem. Nenodokļu ieņēmumu procesā ir iesaistītas dažādas institūcijas – gan tās, kas veic maksājumus budžetā saskaņā ar tiesību aktos noteikto, gan tās, kas budžeta izpildes procesā radušos ieņēmumus skaita budžetā, gan tās, kas piemērojušas vai iniciējušas citus nenodokļu ieņēmumus. Ir gadījumi, kad nav viennozīmīgi identificējami atbildīgie, iztrūkst par maksājumu atpazīšanu atbildīgās institūcijas, līdz ar to nav pārliecības, ka valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu kontos saņemtie maksājumi pilnībā ir atpazīti (nav ieskaitīti kļūdaini vai uzskaitīti neatbilstošā ieņēmumu veidā), kā arī normatīvajā regulējumā nav noteikta atbildīgā institūcija, kas veic pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto summu atmaksu. Noteikumi paredz, ka...

Ministru kabineta (MK) sēdē 27. jūnijā apstiprināts rīkojuma projekts par Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma projekta “Valsts pārvaldes vienota valsts finanšu resursu plānošana un pārvaldības grāmatvedības pakalpojumu nodrošinājums, vienotās resursu vadības ieviešana” pases un centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu apstiprināšanu. Patlaban valsts pārvaldē finanšu grāmatvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības procesus katra iestāde īsteno saskaņā ar iestādes vajadzībām un finansiālajām un tehnoloģiskajām iespējām, ievērojot atbilstošās normatīvo aktu prasības un nepieciešamības gadījumā papildus izstrādājot iestādes iekšējos normatīvos aktus. Investīcijas projekta mērķis ir izveidot centralizētu platformu finanšu grāmatvedības un personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības jomā, koplietošanas pakalpojumu nodrošināšanai vienoto pakalpojumu centrā. Tas ilgtermiņā sniegs iespēju gan būtiski uzlabot datu tālāku izmantošanu, gan virzīties uz administratīvo funkciju efektivitāti un digitālo transformāciju, tajā skaitā arī valsts līdzekļu optimizāciju. Pakāpeniski ieviešot digitālo transformāciju, kā arī sistemātiski vērtējot slodžu apjomus un procesu efektivitāti, reformas ietvaros jāvirzās uz slodžu ietaupījumu administratīva rakstura darbībās....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada martā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka likuma 5. panta otrajā un trešajā daļā minētā mikrosabiedrība un maza sabiedrība iesniedz gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā vienu mēnesi vēlāk, proti, ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma — 350 000 euro; 2) neto apgrozījums — 700 000 euro; 3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10. Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma — 4 000 000 euro; 2) neto apgrozījums — 8 000 000 euro; 3) vidējais darbinieku...

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrējušies 5415 grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēji, savukārt licences saņemšanai pieteikušies un saņēmuši tikai 1022, tā, žurnāla BILANCE februāra numurā atklāj Agnese Rudzīte, VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore. Lai arī neesot īsti skaidrs kopējais pakalpojuma sniedzēju skaits, jo Lursoft ir reģistrēti ap 2000–3000 grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju, tomēr var pieņemt, ka apmēram 2000 grāmatvežu licences vēl nav izņēmuši. Atgādinām, ka licencēšanas prasībām tika noteikts pārejas periods — divi gadi, un šis termiņš — 2023. gada 1. jūlijs strauji tuvojas beigām. Licenci var saņemt juridiskā vai fiziskā persona, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu un ir reģistrējusies VID kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekts. A. Rudzīti biedē situācija, ka 1. jūlijs pienāks ātrāk, nekā daudzi to sapratīs, un pēdējā brīdī veidosies sastrēgums VID. Jāņem vērā, ka 2000 licenču izsniegt pāris dienās nav iespējams un pēc 1. jūlija bez licences nebūs atļauts strādāt. VID...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka 2021. gada 10. jūnijā Saeimā ir pieņemts Grāmatvedības likums, kas stājies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Ar jaunā Grāmatvedības likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja 1992. gada oktobra likums "Par grāmatvedību" un pamatojoties uz šo likumu izdotie Ministru kabineta (MK) noteikumi. Pamatojoties uz Grāmatvedības likumu izdoti šādi jauni MK noteikumi: MK 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”, kas stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī; MK 2021. gada 14. septembra noteikumi Nr. 625 “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošana”, kas stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī; MK 2021. gada 31. augusta noteikumi Nr. 590 “Kārtība, kādā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta”, kas stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī; MK 2021. gada 24. augusta noteikumi Nr. 569 “Noteikumi par politisko organizāciju (partiju) un to apvienību gada...

Kopš 2021. gada 1. jūlija ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem ir izsniegta 661 licence, no tām lielākā daļa – 551 licence – ir izsniegta uzņēmumiem, savukārt 110 licences ir izsniegtas fiziskajām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. VID šobrīd reģistrēti ir 5644 ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzēji, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Patlaban no visiem ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem licenci ir saņēmuši vien 11,7%. VID atgādina, ka pārejas periods, kura laikā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji savus pakalpojumus drīkst sniegt bez licences, beidzas 2023. gada 1. jūlijā. Pārejas periods tika ieviests, lai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji bez steigas un kaitējuma savam biznesam varētu apgūt nepieciešamās zināšanas un iegūt vajadzīgo apliecinājumu. Pēc 2023. gada 1. jūlija tie ārpakalpojuma grāmatveži, kuri nebūs saņēmuši licenci, vairs nedrīkstēs sniegt pakalpojumus, tāpēc VID aicina to izdarīt savlaicīgi. Licencēšanas prasības attiecas gan uz uzņēmumiem, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan arī fiziskām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. Kā licenci saņemt...

Valdības sēdē 31. maijā izskatīti un 3. jūnijā stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 322 "Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā". Jaunu noteikumu izstrāde bija nepieciešama, jo Grāmatvedības likums, kas ir spēkā no 2022. gada 1. janvāra, paredz, ka līdz 2022. gada 1. jūlijam jāizdod likuma attiecīgajos pantos, tai skaitā 10. panta trešās daļas 1. punktā minētos noteikumus. Līdz šim spēkā esošie Ministru kabineta (MK) 2007. gada 20. marta noteikumi Nr. 188 būs spēkā līdz 2022. gada 2. jūlijam. Jaunajos noteikumos būs saglabātas MK noteikumos Nr. 188 ietvertās vispārējās prasības attiecībā uz šo noteikumu subjektu loku, grāmatvedības normatīvo aktu piemērošanu, kā arī attiecībā uz tajos noteikto, ka grāmatvedības reģistros jāuzrāda saimnieciskās darbības naudas plūsma, tās veidošanās avotus un izlietojumu un saimnieciskajā darbībā izmantotās un saimnieciskajā darbībā iegūtās mantas stāvokļa izmaiņas, lai fiksētu nodokļu aprēķināšanai nepiecie­šamos...

Normatīvo aktu regulējums un grāmatvedības uzskaites vispārīgās prasības biedrībām un nodibinājumiem nedaudz atšķiras no grāmatvedības, kas jāveic komercuzņēmumos. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas pārstāve Daina Kanale seminārā "NVO grāmatvedība un finanšu iespējas", kas tika organizēts Zemgales nevalstisko uzņēmumu (NVO) centra NVO fonda projekta "Kompleksi pasākumi iedzīvotāju pilsoniskās aktivitātes veicināšanai Zemgalē" ietvaros, skaidroja, kā jākārto biedrību un nodibinājumu grāmatvedība, jāveic ieraksti grāmatvedībā un jāiegrāmato attaisnojuma dokumenti. Normatīvie akti Svarīgākais normatīvais regulējums attiecībā uz grāmatvedības kārtošanu ir šāds: Grāmatvedības likums (spēkā no 2022. gada 1. janvāra); Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumi Nr. 808 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem" (spēkā līdz 2022. gada 1. jūlijam); Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" (aizstāj noteikumus Nr. 585), tie paskaidro atsevišķu grāmatvedības likuma normu piemērošanu; Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra noteikumi Nr. 625 "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu...

Grāmatvedība, vest grāmatas, kārtot grāmatas, kārtīgi vest. Vēl — precīzi ierakstīt un pierakstīt saimniecībā svarīgu informāciju par naudas saņemšanu un tērēšanu, par saražoto, izaudzēto, pārdoto un arī par zaudēto, sagrupēt to, salīdzināt, analizēt. Tā varētu raksturot grāmatvedības nepieciešamību laiku lokos. Par grāmatvedības darba organizāciju uzņēmumos, par grāmatvežu profesijām, par rakstura īpašībām, kas nepieciešamas un kuras nav pieļaujamas grāmatvedim, par to, kam nepieciešams grāmatvedis un kurš ir tiesīgs kārtot sava uzņēmuma grāmatvedību pats. Par to šajā rakstā. Vienkāršā un divkāršā ieraksta grāmatvedības sistēma Grāmatvedība ir gandrīz tikpat sena kā pasaule, protams, ne šodienas izpratnē. Šodien Latvijā ir divas grāmatvedības — vienkāršā ieraksta un divkāršā ieraksta. Tauta runā, ka esot vēl kāda grāmatvedība — dubultā, bet tā ir aizliegta un sodāma. Paliekam pie iepriekšminētajām divām. Uzskata, ka vienkāršā ieraksta grāmatvedībai nav nepieciešams grāmatvedis, viss esot vienkārši! Pamēģiniet, un viss izskatīsies pilnīgi citādi! Samudžināti un sarežģīti. Bez zinoša grāmatvedības tulka neiztikt. Bet, ja apgūst visus...

Grāmatvedības likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, ir noteikts pārejas periods, līdz kuram ārpakalpojuma grāmatvežiem ir jāsaņem licence. Tiesības sniegt grāmatvedības pakalpojumus bez licences saglabājas līdz 2023. gada 1. jūlijam. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte vebinārā skaidroja aktuālākos jautājumus par ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Ārpakalpojuma grāmatveži ir lielākais VID uzraugāmais sektors — 37% jeb 6061 reģistrēts uzņēmums vai saimnieciskās darbības veicējs. Citi lielākie VID uzraugāmie sektori ir preču tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēji (14%), juridisko pakalpojumu sniedzēji (15%), nodokļu konsultanti (12%) un nekustamā īpašuma aģenti (12%). Ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrs Ārpakalpojuma grāmatvežu darbības licencēšanu no 2021. gada 1. jūlija veic VID. Dienests veic arī licences termiņa pagarināšanu, apturēšanu, anulēšanu un ārpakalpojuma grāmatvežu uzraudzību. Ārpakalpojuma grāmatveža licenci izsniedz uz pieciem gadiem. Ārpakalpojuma grāmatveži tiek ierakstīti publiski pieejamā Ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā, ko savā tīmekļvietnē uztur VID. Tajā jebkurš pēc reģistrācijas numura var redzēt, vai ārpakalpojuma grāmatvedim ir...

Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede žurnāla “Bilance“ ikgadējā konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” uzstājās ar prezentāciju par jauno Grāmatvedības likumu, kas stājies spēkā no 2022. gada. Atšķirībā no iepriekšējā likuma “Par grāmatvedību”, jaunajā ir noteikts grāmatvedības mērķis - sniegt skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmumu finansiālo stāvokli. Jaunajā likumā nedaudz vienkāršots saimnieciskā darījuma jēdziens - tas definēts kā jebkurš tiesisks darījums (Civillikuma izpratnē), kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma saistībās vai mantas stāvoklī (pārmaiņas mantas stāvoklī ir mantas sastāva vai vērtības izmaiņas). Jēdziens “strukturēts elektroniskais rēķins” likumā tiek izmantots, lai nošķirtu atbilstoši Eiropas elektronisko rēķinu standartam sagatavotu elektronisko rēķinu no jebkurā citā formātā sagatavota elektroniskā rēķina. “Man ir lūgums pievērst lielāku uzmanību šim strukturēta elektroniskā rēķina sagatavošanas procesam, jo nākotnē uzņēmumiem arvien biežāk nāksies saskarties ar šādiem rēķiniem,” uzsvēra A. Priede. Būtisks...

Ar 2022. gada 1. janvāri stājas spēkā Finanšu ministrijas sagatavotie 2021. gada 11. novembra grozījumi Gad pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Ar likuma grozījumiem: vidējām un lielām sabiedrībām noteikts pienākums finanšu pārskata pielikumā sniegt arī detalizētu informāciju par pētniecības un attīstības izmaksām (attiecināms uz gada pārskatiem sākot ar 2021.gadu);Ministru kabineta 2021. gada 21. septembra noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi» (aizstāj Ministru kabineta 2003. gada 21 oktobra noteikumus Nr.585); Vēl pieņemti vai tiks pieņemti un drīzumā oficiāli izsludināti jauni Ministru kabineta noteikumi, kas aizstās: Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumus Nr.808 «Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem»; Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumus Nr.928 «Noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem»; Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumus Nr.301 «Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem»; Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumus Nr.188 «Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā». Minētie...

2022. gada 1. janvārī spēkā stāsies jauns Grāmatvedības likums, aizstājot pašlaik spēkā esošo, pirms gandrīz 30 gadiem pieņemto likumu "Par grāmatvedību". Ar jaunā likuma pieņemšanu nemainās grāmatvedības kārtošanas pamatprincipi un prasības. Joprojām grāmatvedībā būs jāatspoguļo katrs darījums, kas rada izmaiņas mantas stāvoklī, un tā, lai kompetenta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par darījuma gaitu. Par to, kādas būtiskākās izmaiņas gaidāmas, vebinārā stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes galvenā nodokļu inspektore Dina Kucina. Kāds ir likuma izstrādāšanas mērķis? "Vecā" likuma izkārtojums neatbilst pašreizējās juridiskās tehnikas prasībām — nav pantu nosaukumu, numurētas pantu daļas, nav atsevišķu pantu, kuros ir terminu skaidrojumi, nav noteikts likuma mērķis, darbības joma. Likums nav ērti lietojams. Jaunajā Grāmatvedības likumā detalizēti ir dots pilnvarojums Ministru kabinetam (MK) izdot noteikumus, kas nosaka grāmatvedības kontroles pasākumu veidus, grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrādāšanas prasības, datorprogrammu un informācijas sistēmu programmatūras prasības. Astoņas nodaļas "Veco" likumu veidoja sešas daļas, bet jaunais Grāmatvedības likums sastāv...

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā jauns Grāmatvedības likums (turpmāk rakstā — GL), kas Saeimas trešajā lasījumā tika pieņemts 10. jūnijā un ar kuru tiek uzlabots esošais regulējums, novēršot tā neatbilstības ar praksi un pielāgojot regulējumu atbilstoši laikam un tehnoloģiskajam progresam. Savukārt Finanšu ministrijas vadītās darba grupas darbs pie jaunajam likumam saistošu Ministru kabineta noteikumu izstrādes vēl turpinās. Jāņem vērā, ka jaunā likuma pārejas noteikumu 2. punkts nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2022. gada 1. jūlijam izdod likumam saistošus noteikumus, paredzot, ka līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūlijam ir piemērojami MK noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar GL likumu, kas izdoti, pamatojoties uz likumu "Par grāmatvedību". MK mājaslapā publicēti atsevišķi noteikumu projekti, kuru plānotais spēkā stāšanās datums ir 2022. gada 1. janvāris: "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" (iesniegti izskatīšanai MK 21.10.2021.), MK 14.09.2021. noteikumi Nr. 625 "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un...