Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

LIKUMDOŠANA

Paredz no 2018. gada ieviest kvalifikācijas periodu slimības pabalsta iegūšanai
Paredz no 2018. gada ieviest kvalifikācijas periodu slimības pabalsta iegūšanai
Saeima 31.oktobrī pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", paredzot virkni izmaiņu saistībā ar sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanu un izmaksu. Likuma grozījumi palīdzēs novērst negodprātīgu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanu. Likuma grozījumi paredz ieviest kvalifikācijas periodu slimības pabalsta iegūšanai. Tas būs trīs mēneši pēdējo sešu mēnešu laikā vai 6 mēneši pēdējo 24 mēnešu laikā. Kvalifikācijas periods neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu. Ievērojot tiesiskās paļāvības principu, kvalifikācijas periodu paredzēts ieviest ar 2018.gada 1.janvāri, dodot pietiekami ilgu laiku, lai personas uzkrātu trīs vai sešu mēnešu lielu apdrošināšanas periodu un apdrošināšanas riska gadījumā personai būtu tiesības uz pakalpojumu. Likumprojekta regulējums nodrošinās, ka tiesības uz slimības pabalstu būs personām, kuras vismaz īsu periodu būs bijušas sociāli apdrošinātas, nevis tikai ieguvušas darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu vienlaicīgi ar darbnespējas iestāšanos. Kvalifikācijas periods slimības pabalsta saņemšanai ir ieviests...
Darbnespējas lapas no 1.decembra izrakstīs tikai elektroniski
Darbnespējas lapas no 1.decembra izrakstīs tikai elektroniski
Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina, ka no šī gada 1.decembra tiks pārtraukta darbnespējas lapu aprite papīra formātā un visas darbnespējas lapas tiks izrakstītas elektroniski valsts E-veselības sistēmā. Elektroniskās jeb e-darbnespējas lapas izrakstīšana E-veselības sistēmā ārstniecības personai standarta gadījumā aizņems aptuveni desmit sekundes. Speciālistam būs tikai jāatzīmē darbnespējas cēlonis, savukārt informācija par pacientu un ārstniecības iestādi darbnespējas lapā tiks uzrādīta automātiski*. Lai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ārstniecības iestādes no šī gada 1.decembra nodrošinātu e-darbnespējas lapu izrakstīšanu, ir jānoslēdz līgums ar NVD. Līguma slēgšana nenozīmē automātisku visas E-veselības sistēmas lietošanu. Taču, lai iekļautos laikā, kas nepieciešams E-veselības sistēmas pieslēgšanai pēc līguma noslēgšanas, un neciestu pacienti, kuriem tādēļ nevarēs izrakstīt e-darbnespējas lapas, NVD aicina neatlikt līguma slēgšanu uz novembra beigām. Šobrīd parakstīti jau vairāk nekā 260 līgumu par E-veselības lietošanu, tajā skaitā līgumu ir noslēgušas 50 ģimenes ārstu prakses, kas atrodas gan Rīgā, gan Latvijas reģionos. Dažādos līguma slēgšanas posmos šobrīd ir vairāk nekā...
Nākamgad paredz izmaiņas apdrošināšanai bezdarba gadījumam
Nākamgad paredz izmaiņas apdrošināšanai bezdarba gadījumam
Valsts budžetu pavadošajā likumprojektu paketē, ko 31. okrobrī pirmajā lasījumā skatīja Saeima, ir arī grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam". Tie paredz: lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, personai būs jāveic sociālās iemaksas 12 mēnešus 16 mēnešu periodā. Izmaiņas rosinājusi Labklājības ministrija, lai novērstu situāciju, kad darba devēji un darbinieki izmanto bezdarbnieka pabalstu sezonālās nodarbinātības problēmu risināšanai. Praksē ir gadījumi, kad personai ir viens darba devējs, kurš vairākkārt pieņem un atbrīvo no darba vienu un to pašu darba ņēmēju. Nostrādājot deviņus mēnešus, viņam rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ko saņem līdz nākamās sezonas sākumam, deputātiem Sociālo un darba lietu komisijā iepriekš skaidroja ministrijas pārstāvji. Salīdzinoši bieži bezdarbnieka pabalsta saņēmēji ir tieši sezonālo darbu veicēji - zemnieku saimniecībās strādājošie, ceļu būvē nodarbinātie, mežsaimniecības darbinieki. Tāpat novērota tendence darba devējiem bezdarbnieka pabalsta sistēmu izmantot kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 4,5 gadu periodā...
Valdība lems par jaunu reeksporta pieteikšanas kārtību
Valdība lems par jaunu reeksporta pieteikšanas kārtību
Valdība 1. novembrī skatīs jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredz noteikt kārtību, kādā jāpiesaka preču reeksportu un jāiesniedz reeksporta paziņojumu. Noteikumu projektā minēts, ka reeksporta deklarāciju un reeksporta paziņojumu jāparaksta un jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā pirms reeksporta, pievienojot skenētus pavaddokumentus, kas apliecina iekļauto datu pareizību. Reeksporta paziņojumā būtu jānorāda šādas ziņas: reeksporta paziņojuma iesniedzēja komersanta reģistrācijas un identifikācijas numuru (EORI); reeksporta paziņojuma iesniedzēja vai viņa pārstāvja vārdu, uzvārdu vai komersanta reģistrācijas un identifikācijas numuru (EORI) un pārstāvības veidu; preču nosūtītāja vārdu, uzvārdu un adresi vai komersanta nosaukumu un adresi; to preču aprakstu (nosaukumu) un daudzumu, kurām piemēros reeksportu, un kravas transporta dokumentā norādīto kravas iepakojumu vietu skaitu; plānoto preču reeksporta datumu un laiku; tā transportlīdzekļa veidu un reģistrācijas numuru, ar kuru preces paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas; muitas iestādē iesniegtā iepriekšējā dokumenta (kas satur preču identifikācijai nepieciešamos datus) veidu (piemēram, ievešanas kopsavilkuma deklarācija, manifests, starptautiskā preču transporta...
Plāno reformēt grāmatvedību valsts iestādēs, nododot to Valsts kases pārziņā
Plāno reformēt grāmatvedību valsts iestādēs, nododot to Valsts kases pārziņā
Valsts kase sagatavojusi priekšlikumus grāmatvedības uzskaites procesu centralizēšanai valsts iestādēs, apkopojot tos informatīvajā ziņojumā "Valsts kases sniegtā grāmatvedības uzskaites pakalpojuma attīstības iespējas", kas 25. oktobrī tika izskatīts Ministru kabinetā. Valsts kase centralizācijas procesu redz, piedāvājot grāmatvedības uzskaites pakalpojumus deleģēt atsevišķām valsts iestādēm (tādējādi šīs iestādes darbotos gluži vai kā "ārpakalpojuma" sniedzējs pārējām iestādēm, kuras katra atsevišķi grāmatvedības uzskaiti vairs neveiktu). Pilotprojekta ietvaros par iestādi, kurai tiktu deleģēta šāda funkcija, Valsts kase piedāvā pati sevi, no 2018. gada pārņemot grāmatvedības uzskaiti Valsts kancelejā, Valsts administrācijas skolā, Pārresoru koordinācijas centrā un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē. Pakalpojuma ietvaros Valsts kase iestādēm veiktu pilnu grāmatvedības uzskaites ciklu – no pirmdokumentu apstrādes, norēķinu veikšanas, debitoru un kreditoru analītiskās uzskaites, materiālo vērtību uzskaites, atlīdzības aprēķina un izmaksas, grāmatvedības uzskaiti regulējošo normatīvajos aktos noteikto pārskatu sagatavošanas u.tml. līdz gada pārskata sagatavošanai un sadarbībai ar revidentiem gada pārskata revīzijas ietvaros. Lai sniegtu grāmatvedības uzskaites pakalpojumu, Valsts...
Saeimā 2017. gada budžetu un pavadošos likumprojektus sāks vētīt 31. oktobrī
Saeimā 2017. gada budžetu un pavadošos likumprojektus sāks vētīt 31. oktobrī
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 20.oktobrī atbalstīja izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2017., 2018. un 2019.gadam likumprojektu un 57 likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu. Budžeta komisija aicinās Saeimu pirmajā lasījumā budžeta projektu izskatīt 31.oktobrī. Kā komisijas deputātus iepriekš informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, nākamgad tiks turpināta problēmu risināšana veselības aprūpē, izglītībā, drošības jomā un tieslietās, kā arī stiprināti pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanā. Būtiskajos nodokļos izmaiņas nav plānotas. No nākamā gada plānots palielināt minimālo darba algu līdz 380 eiro līdzšinējo 370 eiro vietā. Valsts budžeta ieņēmumu daļā nākamgad paredzēts turpināt stiprināt pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanā. Plānoti pasākumi, lai novērstu fiktīvu komersantu reģistrēšanu, noteiktu lielāku atbildību par nodokļu nomaksu būvniecības jomā, ieviestu sociālā nodokļa avansa maksājumus taksometru nozarē, ierobežotu nelegālās degvielas kontrabandu robežšķērsošanas vietās, atsevišķās jomās ieviestu pievienotās vērtības nodokļa reversās maksāšanas kārtību. Tāpat plānots pilnveidot muitas formalitātes un nodokļu nomaksas kontroli, no trešajām...
Par gada pārskata neiesniegšanu laikus sods iestādes vadītājam varētu sasniegt 350 eiro
Par gada pārskata neiesniegšanu laikus sods iestādes vadītājam varētu sasniegt 350 eiro
Ja pašvaldība vai kāda cita budžeta finansētā vai nefinansētā iestāde, uz kuru attiecas likuma "Par budžetu un finanšu vadību" normas*, Valsts kasei laicīgi neiesniegs vai iesniegs nepilnīgu gada pārskatu, tās vadītājam draudēs brīdinājums vai naudas sods no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām (saskaņā ar pašreizējo vienas naudas soda vienības apmēru (5 eiro) - no 70 līdz 350 eiro). Šādu pantu likumā ieviest paredz Valsts sekretāru sanāksmē 6. oktobrī izsludinātais likumprojekts "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību". Lai stātos spēkā, tas vēl būs jāapstiprina valdībā un Saeimā. Grozījumi paredz papildināt likumu arī ar 50. pantu, kas noteiktu, ka par augšminētajiem pārkāpumiem administratīvo pārkāpumu procesu veic Valsts kase - tas nozīmē, ka izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un piemērot administratīvos sodus Valsts kases vārdā būtu tiesīgs Valsts kases pārvaldnieks un viņa vietnieki. Valsts kase uzskata, ka administratīvo pārkāpumu sistēmā vairs nebūtu jāsaglabā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 159.²panta otrās daļas prasības (kas nosaka...
No Kontu reģistra varēs iegūs informāciju par privātpersonu un juridisko personu banku kontiem
No Kontu reģistra varēs iegūs informāciju par privātpersonu un juridisko personu banku kontiem
Valdībā 29. septembrī tika skatīts jauns Finanšu ministrijas sagatavots likumprojekts - Kontu reģistra likums, kas paredz vienotu centralizētu juridisku un fizisku personu maksājumu iestāžu kontu reģistra izveidi. Tāpat likumprojekts noteiks kontu reģistra izveidošanas tiesisko regulējumu, t.sk., reģistra informācijas apstrādes mērķus, reģistrā iekļaujamo informāciju, reģistra informācijas lietotājus, to pienākumus un tiesības. Latvija līdz šā gada beigās apņēmusies ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai (AML IV direktīva), tādēļ valstij ir jāizveido automatizēts, centralizēts mehānisms, kas ļauj savlaicīgi identificēt jebkuras fiziskas vai juridiskas personas, kuras ir atvērušas vai kuras kontrolē maksājumu iestāžu kontus. Informācijai, kas tiek turēta šajos reģistros, ir jābūt tieši pieejamai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam un citām kompetentajām iestādēm direktīvas AML IV noteikto pienākumu izpildei. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, vajadzība ir ne tikai pēc nodokļu maksātāju, bet gan visu fizisko un juridisko personu (rezidentu un...
Rosināti sodi ārpakalpojumu grāmatvežiem par aizdomīgu darījumu neziņošanu
Rosināti sodi ārpakalpojumu grāmatvežiem par aizdomīgu darījumu neziņošanu
Valdības sēdē 29. septembrī Finanšu ministrija izskatīšanai iesniedza likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", kas paredz ieviest sodus grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem. Likumprojekts paredz, ka par informācijas nesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par aizdomīgiem darījumiem, VID varēs uzlikt naudas sodu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFNL) subjektiem, izņemot kredītiestādes, līdz pat pieciem procentiem no iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma, ja iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījums pārsniedz 1 000 000 EUR. Savukārt, ja iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījums vai apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 1 000 000 euro, VID varēs uzlikt naudas sodu līdz 5 000 EUR apmērā. Informācija par aizdomīgajiem darījumiem VID ir nepieciešama, lai to izmantotu likumpārkāpumu atklāšanā un novēršanā, kuru rezultātā tiek samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta likumā “Par nodokļiem un nodevām” vai konkrēto nodokļu likumos, kā arī, lai atklātu noziedzīgos...
Valsts kontroles likuma grozījumi paredz zaudējumu piedziņu no atbildīgām personām
Valsts kontroles likuma grozījumi paredz zaudējumu piedziņu no atbildīgām personām
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 4.oktobrī uzsāka darbu pie priekšlikumiem, kas iesniegti Valsts kontroles likuma grozījumu otrajam lasījumam. Komisijas deputāti atbalstīja vairākus priekšlikumus likuma precizējumiem, tostarp, ka Valsts kontrole (VK) revīzijas veic atbilstoši ne tikai Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem, bet arī valsts kontroliera noteiktiem augstāko revīzijas iestāžu starptautiskā kongresa atzītiem un apstiprinātiem starptautiskajiem standartiem augstākajām revīzijas iestādēm. Komisija kādā no nākamajām komisijas sēdēm plāno vērtēt otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus par tiesībām VK veikt zaudējumu piedziņu no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām. Saeimā iesniegtie grozījumi Valsts kontroles likumā paredz: ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā. Valsts kontroliere iepriekš deputātiem pauda, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu...
Būvniecības nozarē konstatēti neatbilstoši algu aprēķini
Būvniecības nozarē konstatēti neatbilstoši algu aprēķini
Valsts ieņēmumu dienests (VID) veikto kontroles pasākumu rezultāti liecina, ka būvniecības nozarē netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām. 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos veikti 67 nodokļu auditi, kuros papildus ir aprēķināti maksājumi budžetā 5,5 miljonu eiro apmērā. 2015.gadā veikti 152 nodokļu auditi, kuros papildus aprēķināti maksājumi budžetā teju 14,2 miljonu eiro apmērā. Papildus tam 2016.gada pirmajos septiņos mēnešos veiktas 204 tematiskās pārbaudes, no kurām 136 tematiskajās pārbaudēs konstatēti dažāda rakstura pārkāpumi. Tā, piemēram, 2015.gada pirmajos desmit mēnešos būvniecības nozarē ir būtiski augstāks neiesniegto darba devēja ziņojumu īpatsvars (18,4%) nekā valstī (11,7%). Nozares nodokļu maksātāju neiesniegto darba devēja ziņojumu augsto īpatsvara rādītāju būtiski ietekmē ēku būvniecības (21,2%) un specializēto būvdarbu apakšnozares (18,9%) nodokļu maksātāju neiesniegto ziņojumu īpatsvars. Saskaņā ar informāciju, kas norādīta darba ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli, 2015.gada pirmajos astoņos mēnešos būvniecības nozarē 21,5% nodarbināto saņēma darba ienākumus, kas ir mazāki par valstī...
Valsts kontroli neapmierina VID auditoru veikums un lielais nepiedzīto nodokļu parāds
Valsts kontroli neapmierina VID auditoru veikums un lielais nepiedzīto nodokļu parāds
Nozīmīgus ieteikumus valsts pārvaldei un pašvaldībām darba uzlabošanai ļaus izstrādāt Valsts kontroles (VK) finanšu revīzijas "Par Latvijas Republikas 2015.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem" laikā gūtie secinājumi, ar kuriem VK 4. oktobrī iepazīstināja plašāku sabiedrību. Vērtējot nodokļu politikas jautājumus, Valsts kontrole secina, ka valstī joprojām nav definēta tāda nodokļu politika, kas paredzētu ilgtermiņa mērķus, veicinātu uzņēmējdarbību un tādējādi - valsts konkurētspēju, kā arī veidotu sabiedrības izpratni par ieguvumiem no godīgas un savlaicīgas nodokļu nomaksas. Savukārt, vērtējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības nodokļu iekasēšanas jomā, saskatīts mērķtiecīgas rīcības trūkums. Nodokļu parādi ir 1,4 miljardu eiro apmērā, kas veido jau 1/6 daļu no visiem nodokļu ieņēmumiem. Turklāt ik gadu turpina pieaugt nepiedzenamais nodokļu parāds. 2015.gadā tā summa jau ir pārsniegusi 900 miljonus eiro. Vēl gandrīz 350 miljoni eiro ir maksātnespējīgu uzņēmumu parādi, kuri, visticamāk, samaksāti nekad netiks. Tomēr joprojām trūkst objektīva izvērtējuma un rīcības plāna, kā šo tendenci nākotnē ierobežot. VID...
Stājas spēkā izmaiņas maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtībā
Stājas spēkā izmaiņas maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtībā
Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 30.septembrī spēkā stājas Ministru kabineta 2016.gada 27.septembra noteikumi Nr.641 “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība””, ar kuriem ir veikti grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” (turpmāk – MK 2014.gada 11.februāra noteikumi Nr.96). Var nelietot kases aparātus, ja norēķins veikts ar maksājumu karti vai mobilo aplikāciju Ir paplašināti maksājumu veidi, kurus izmantojot noteiktos izņēmuma gadījumos darījumu reģistrēšanai var nelietot kases aparātus, hibrīda kases aparātus vai kases sistēmas.Apkalpojošiem dienestiem un atbilstības pārbaudes institūcijai noteiktā prasība, reģistrējoties VID, iesniegt līgumu ar apdrošināšanas kompāniju vai banku par nodrošināto drošības garantiju tika svītrota, aizstājot to ar prasību iesniegt dokumentu, kas apliecinātu, ka tiek nodrošināta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana pret zaudējumiem, ja tādi radīsies apkalpojošā dienesta vai atbilstības pārbaudes institūcijas profesionālās darbības vai bezdarbības dēļ. Atbilstoši veiktajiem grozījumiem jau...
Ārpakalpojumu grāmatvežiem plāno noteikt obligāto civiltiesisko apdrošināšanu
Ārpakalpojumu grāmatvežiem plāno noteikt obligāto civiltiesisko apdrošināšanu
Ārpakalpojumus sniedzošajiem grāmatvežiem būs jāapdrošina civiltiesiskā atbildība - to paredz 29. septembrī valdības ārkārtas sēdē skatītie grozījumi likumā "Par grāmatvedību". "Apzinoties grāmatvedības lielo nozīmi nodokļu aprēķināšanā, grāmatvedim ir nepieciešamas vispusīgas un teicamas zināšanas grāmatvedības jomā, jo, nepārzinot uzskaites principus, pastāv risks pieļaut kļūdas nodokļa bāzes un nodokļa lieluma noteikšanā. Tādējādi balstoties uz ārvalstu pieredzi (piemēram, Polijā grāmatvežu profesija tika regulēta līdz 2014.gadam, taču tagad var pakalpojumus sniegt ikviens, ja apdrošinājis savu profesionālo darbību, Lietuvā civiltiesiskā apdrošināšana noteikta kopš 2013.gada un gada kopējās civiltiesiskās apdrošināšanas summai ir jābūt ne mazākai par 3000 euro) un Latvijas Republikā pastāvošo regulējumu citiem profesionālajiem pakalpojumiem (piemēram, zvērināts revidenta sniegtie pakalpojumi, OCTA apdrošināšanas veids) būtu ieviešama Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana profesionālajai darbībai", minēts likumprojekta anotācijā. Likumprojekta autori plāno, ka minimālais civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas limits Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, ārpakalpojuma grāmatvedim būs 3000 eiro apmērā. Tāpat likumā plānots ierakstīt grāmatveža un ārpakalpojuma grāmatveža...
Arī karšu norēķinus ļaus reģistrēt ar VID izsniegtu kvīti
Arī karšu norēķinus ļaus reģistrēt ar VID izsniegtu kvīti
Valdība otrdien, 27. septembrī, skatīs MK noteikumu projektu (Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība"), ar kuru komersantam plānots atļaut atteikties no kases aparāta un tā vietā darījumu reģistrēšanai izmantot VID numurētās kvītis vai biļetes arī tajos gadījumos, kad pircējs vēlas norēķināties nevis skaidrā naudā, bet, izmantojot norēķinu karti vai mobilo aplikāciju. Protams, iespēja būs pieejama tikai tiem nodokļu maksātājiem, kuriem jau līdz šim pastāv atbrīvojumi no kases aparāta lietošanas. Noteikumu projekta autori skaidro, ka minētās izmaiņas nepieciešamas, jo, saskaņā ar socioloģiskajā aptaujā konstatēto, vairums Latvijas iedzīvotāju kaut reizi atteikušies no pirkuma, ja nav bijis iespējas norēķināties ar maksājumu karti. Tāpat iedzīvotāju aptaujā konstatēts, ka 66 % Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar gadījumiem, kad elektronisko norēķinu trūkums (iespēja norēķināties, izmantojot maksājumu kartes vai mobilās aplikācijas) viņiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma veikšanas. Lai nodokļu maksātājus atbrīvotu no...