LIKUMDOŠANA

Saeimas sēdē 11. novembrī otrajā steidzamajā gala lasījumā pieņemti grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Valdības rosinātie likuma grozījumi stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra. Šie grozījumi izstrādāti, lai: uzlabotu finanšu pārskatu informācijas salīdzināmību globālā mērogā (pilnveidotas finanšu pārskatu posteņu atzīšanas, novērtēšanas un norādīšanas normas atbilstoši starptautisko grāmatvedības standartu prasībām); uzlabotu pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanu, tai skaitā izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas resursus (EDS); uzlabotu datu iegūšanu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu, izmantojot VID EDS resursus, kas atvieglos valsts nodevas reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā administrēšanu; saskaņotu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā un Komerclikumā ietvertās publikācijas prasības. Grozījumi paredz, ka komercsabiedrība, kuras pārvedamie vērtspapīri iepriekšējā pārskata gadā bija iekļauti regulētajā tirgū un kura saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu bija sagatavojusi atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (SGS), gadījumā, ja tā pārskata gadā pārstāj būt par regulētā tirgus dalībnieci, var...

Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra noteikumi Nr. 726 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" paredz pilnveidot regulējumu par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests veic tā administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu grāmatvedības uzskaiti. Noteikumus jāsāk piemērot, veicot grāmatvedības uzskaiti par 2021. gadu. Noteikumos paredzēts, ka VID iegrāmato valsts budžeta ieņēmumus, ietverot piešķirtos atvieglojumus, saskaņā ar nodokļa deklarācijā norādīto nodokļa summu, bet atvieglojumu analītisko uzskaiti neveic. VID ikgadējā pārskatā tiks iekļauta informācija par valsts budžeta ieņēmumu uzskaites pamatprincipiem, tostarp par piešķirto atvieglojumu ietekmi uz nodokļu ieņēmumu uzskaiti, samazinot nodokļu ieņēmumus. Vienlaicīgi VID ikgadējā pārskatā tik ietverta atsauce uz Finanšu ministrijas sagatavoto “Ziņojumu par nodokļu atvieglojumiem”, kurā finanšu pārskatu lietotājiem būs pieejama detalizēta informācija par piešķirtiem nodokļu atvieglojumiem pārskata gadā. Ar grozījumiem noteikumos paredzēts deleģējums VID noteikt valsts budžeta ieņēmumu veidus,...

Finanšu ministrijas izveidotā darba grupa pirmās sanāksmes par jaunā likuma grāmatvedības jomā izstrādi sāka organizēt jau 2018. gada pirmajā pusē. Ņemot vērā, ka likums "Par grāmatvedību" attiecas uz plašu subjektu loku, arī darba grupā tika pārstāvētas gan profesionālās organizācijas, kā LRGA, LZRA, gan valsts iestādes — VID, Valsts kase, citas autonomās iestādes un organizācijas, kā FKTK, Latvijas Banka, gan arī augstskolu pārstāvji un citi likuma subjekti. Līdz ar to darba grupās bieži vien bija spraigas diskusijas un plašs piedāvājumu klāsts uzlabot esošo regulējumu atbilstoši laikam un tehnoloģiskajam progresam un novērst neatbilstības ar praksi. 2019. gada izskaņā Ministru kabineta mājaslapā tika publicēts jaunais likumprojekts "Grāmatvedības likums" (turpmāk — GL) ar pievienoto anotāciju, kura plānotais spēkā stāšanas datums bija noteikts 2021. gada 1. janvāris. Diemžēl likumprojekta virzība Saeimas sēdēs ievilkās uz nepilniem diviem gadiem, un Saeimas trešajā lasījumā tas tika pieņemts tikai šā gada 10. jūnijā. Jāpievērš uzmanība, ka anotācija tapa kopā ar likumprojektu...

Galvenais normatīvais akts nozarē (tā saucamais jumta likums) līdz šā gada beigām ir likums "Par grāmatvedību"1. 2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunais Grāmatvedības likums2, ko Saeima pieņēma šogad 10. jūnijā. Likuma "Par grāmatvedību" 3. panta otrajā daļā noteikts, ka grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā veic grāmatvedības jautājumos kompetenta persona — grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis, ar ko uzņēmuma vadītājs noslēdzis attiecīgu rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos. Šāda norma saglabāta arī jaunā Grāmatvedības likuma 34. pantā. Par to, kādam vajadzētu būt šī līguma minimālajam saturam, plašāk stāstīts šajā Bilances numurā, rakstā "Ārpakalpojuma grāmatveža darbības praktiskie aspekti". Taču, apskatot tēmu par ārpakalpojuma grāmatveža maiņu, uzmanība jāpievērš vēl dažām svarīgām līguma detaļām. Līgumā par ārpakalpojuma grāmatvedību jāparedz ne tikai sadarbības uzsākšana un tās norise, bet arī tās pārtraukšana (pabeigšana). Proti, kā notiek sadarbības laikā uzkrāto grāmatvedības dokumentu (tajā skaitā elektroniski sagatavoto), reģistru un arī grāmatvedības reģistru (tajā skaitā grāmatvedības...

Pēdējā laikā arvien biežāk sava uzņēmēju, grāmatvežu, uzņēmējdarbības interesentu un topošo uzņēmēju "sociālā burbuļa" ietvaros autors saskaras ar dažādiem pozitīviem un ne tik pozitīviem vērtējumiem par ārpakalpojuma grāmatveža darbu, kā arī arvien biežāk no aroda pārstāvjiem dzird vēlmi un centienus pašiem uzsākt ārpakalpojuma grāmatveža darbību. Bieži vien personām, kuras nav tieši saistītas ar ārpakalpojuma grāmatvedības jomu, nav objektīva priekšstata par ārpakalpojuma grāmatveža darbības niansēm, tomēr ikvienam ārpakalpojuma grāmatvedības jomas pārstāvim ir skaidrs, ka ārpakalpojuma grāmatveža profesionālā darbība kļūst arvien komplicētāka, jo ir jāņem vērā dažādi normatīvo aktu un praktiskās darbības aspekti. Lai ikvienam interesentam un personai, kura vēlas uzsākt ārpakalpojuma grāmatveža darbību, sniegtu ieskatu ārpakalpojuma grāmatvedības nozarē, turpmāk secīgi tiks apskatīti dažādi jomas praktiskās darbības aspekti. Autors vēlas uzsvērt, ka šajā rakstā apskatītie praktiskās darbības aspekti tiek vērtēti no raksta tapšanas laikā spēkā esošo normatīvo aktu perspektīvas (likums "Par grāmatvedību" un ar to saistītie MK noteikumi), tomēr virkne no šīm prasībām ir...

Valdības sēdē 31. augustā izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Kārtība, kādā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta". Jaunie noteikumi būs saskaņoti ar Grāmatvedības likumu un stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Saskaņā ar pašreizējo likumu “Par grāmatvedību” izdotie un spēkā esošie Ministru kabineta (MK) 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 583 “Uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšana grāmatvedībā un atspoguļošana finanšu pārskatos, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta” spēku zaudēs 2022. gada 2. jūlijā. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, esošie noteikumi pēdējoreiz grozīti 2011. gadā, tie nav saskaņoti arī ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (GPKGPL) un saskaņā ar to izdotajiem MK 2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”, kuros noteikta arī mantas un saistību novērtēšanas kārtība uzņēmuma darbības slēguma finanšu pārskatā, kā arī slēguma...

Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, pamatojoties uz grozījumiem likumā "Par grāmatvedību", Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sācis ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Vienlaikus tiek veidots un uzturēts Ārpakalpojuma grāmatvežu publiskais reģistrs. Tādējādi, izvēloties ārpakalpojuma grāmatvedi, ir iespējams pārliecināties, kurš no pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un attiecīgi arī reģistrēts valsts izveidotā un uzturētā reģistrā. Kā zināms, ieviešot ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu, plānots nodrošināt minimālo profesionālās kvalifikācijas līmeni, lai tādējādi veicinātu konkurenci un uzlabotu pakalpojumu kvalitāti. Lai varētu saņemt ārpakalpojuma grāmatvedības licenci, atbildīgajam grāmatvedim grāmatvedības ārpakalpojuma uzņēmumā (fiziskai personai — saimnieciskās darbības veicējai, IK utt.) jābūt vismaz trīs gadu pieredzei grāmatvedības jomā un vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Likuma "Par grāmatvedību" 3. pantā noteikts: Grāmatvedis ir fiziskā persona, kuras kvalifikācija atbilst Ministru kabineta noteiktajai grāmatveža ceturtā vai trešā līmeņa kvalifikācijai un kuras kompetenci apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), kā arī tāda fiziskā persona, kuras kompetenci attiecīgajos...

Valsts sekretāru sanāksmē 19. augustā izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi". Tas vēl būs pēc starpministriju saskaņošanas jāapstiprina valdībā. Paredzēts, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī un ar tiem tiks pilnveidots pašreizējais normatīvais regulējums attiecībā uz grāmatvedības kārtošanu, to saskaņojot ar 2021. gada 10. jūnijā pieņemtā Grāmatvedības likumā paredzēto pilnvarojumu. Atgādinām, ka jaunais likums arī stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra. Līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos aktualitāti zaudēs pašreizējie Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (turpmāk – MK 585), kas izdoti saskaņā ar patlaban spēkā esošo likumu “Par grāmatvedību”. Jaunajos noteikumos paredzēts noteikt: 1) grāmatvedības reģistru kārtošanas prasības; 2) kārtību, kādā labo vai papildina ierakstus grāmatvedības reģistros un attaisnojuma dokumentos; 3) attaisnojuma dokumentu noformēšanas kārtību un prasības attaisnojuma dokumentiem, kurus sagatavo attiecībā uz precēm, citām materiālajām vērtībām un pakalpojumiem, kā arī saistībā ar skaidras vai bezskaidras...

Portālā jau informējām, ka ārpakalpojumu grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem radās šaubas par to, kā uzsāktajā licencēšanas procesā grāmatvedības profesionāļi varēs pierādīt licences saņemšanai nepieciešamo profesionālo pieredzi. Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija ir saņēmusi Finanšu ministrijas atbildi, kurā sniegts detalizēts skaidrojums par to, kā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs licencējošajai iestādei - Valsts ieņēmumu dienestam (VID) - varēs pierādīt savu profesionālo pieredzi nozarē, un kādus dokumentus licencējošā iestāde uzskatīs par atbilstošiem profesionālās pieredzes apliecinājumam. VID atbildē norāda sekojošo. Saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 15.4 panta nosacījumiem persona, kas vēlas uzsākt grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanu vai pārreģistrēt licenci, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu [..] un iesniegumam pievieno šādus dokumentus: 1) civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopiju; 2) atbilstoši normatīvajiem aktiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā izveidoto iekšējās kontroles sistēmu; 3) profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopija; 4) apliecinājumu par profesionālo pieredzi. Likuma “Par grāmatvedību” anotācijā tika norādīts, ka par profesionālo pieredzi apliecinošu dokumentu varēs...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis informatīvo materiālu par jauno Grāmatvedības likumu, ko Saeima gala lasījumā pieņēma šī gada 10. jūnijā un kas ir oficiāli izsludināts 28. jūnijā, bet spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra. Līdz ar likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs pašreizējais likums “Par grāmatvedību”. Likuma mērķis bija aktualizēt likumā “Par grāmatvedību” noteikto regulējumu, lai tas: būtu atbilstošs juridiskās tehnikas prasībām; ietvertu lietoto terminu skaidrojumu, likuma mērķi un darbības jomu; paredzētu pārskatīt un pilnveidot uz likuma “ Par grāmatvedību” pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus. Likumā iekļautas vairākas būtiskas izmaiņas. Tajā noteikti grāmatvedības uzdevumi: nodrošināt uzņēmuma vadību ar grāmatvedības informāciju; nodrošināt finanšu pārskatu lietotājus ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma mantu, saistībām, finansiālo stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu; veikt nodokļu aprēķināšanu; nodrošināt ieņēmumu un izdevumu norobežošanu pa pārskatu periodiem. Likumā skaidroti tādi ar grāmatvedības jomu saistīti jēdzieni kā “elektronisks apliecinājums”, “grāmatvedības dokumenti”, “grāmatvedības reģistri”, “manta”, “saimnieciskais darījums”,...

No 1. jūlija Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāk izsniegt licences ārpakalpojumu grāmatvežiem, un vienlaikus tiek izveidots ārpakalpojuma grāmatvežu publiskais reģistrs. Kā norāda VID, līdz šim, izvēloties ārpakalpojuma grāmatvedi, nebija pieejams valstiski atzīts mehānisms, kas palīdzētu noskaidrot, kurš no pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un uzticams. Ieviešot ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, tiks nodrošināts minimālais profesionālās kvalifikācijas līmenis, veicināta konkurence un uzlabota pakalpojumu kvalitāte. Vienlaikus jebkura persona varēs tiešsaistē pārliecināties, vai tās izvēlētais ārpakalpojuma grāmatvedis ir saņēmis licenci grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanai. Lai uzņēmums varētu sniegt ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, būs nepieciešama licence, kas tiks izsniegta atbildīgajam grāmatvedim, kuram jābūt vismaz trīs gadu pieredzei grāmatvedības jomā un vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Likumā ir noteikts pārejas periods – līdz 2023. gada 1. jūlijam. Šajā laikā ārpakalpojuma grāmatveži savus pakalpojumu varēs sniegt bez licences. Vienlaikus pārejas periodā ārpakalpojumu grāmatveži, kuriem nebūs atbilstošas profesionālās kvalifikācijas, varēs pilnveidot savu izglītību, lai tā...

Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija (LRAGA) aptaujājusi nozares pārstāvjus saistībā ar jauno Grāmatvedības likumu, kas gala lasījumā Saeimā pieņemts šī gada 10. jūnijā un stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī un aizstās pašreizējo likumu "Par grāmatvedību". Līdz ar jauno regulējumu valdībai jāpārskata arī uz likuma pamata izdotie attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, kas stāsies spēkā vienlaikus ar jauno Grāmatvedības likumu, tostarp Grāmatvedības kārtošanas noteikumi (turpmāk – noteikumi). Asociācija norāda, ka noteikumu projektā atsevišķa nodaļa tiek veltīta grāmatvedības datorprogrammām un paredz nodokļu maksātāju atbildību par to, lai datorizēti grāmatvedības uzskaite tiktu kārtota tikai ar tādām datorprogrammām, kuras atbilst minēto noteikumu prasībām. Savukārt datorprogrammām izvirzītās prasības sastāv no dažādiem tehniskiem terminiem, kuros, pēc asociācijas pārstāvju domām, daudzi grāmatveži neorientējas. Tādējādi grāmatveži saviem spēkiem nespēs izvērtēt grāmatvedības datorprogrammas atbilstību normatīvā akta prasībām. Sākotnēji Grāmatvedības kārtošanas noteikumu projektā tika paredzēts, ka par grāmatvedības datorprogrammu atbilstību noteikumiem atbildīgs būs datorprogrammas izstrādātājs. Diskusiju rezultātā šī norma no projekta ir...

Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija ir sagatavojusi un nosūtījusi vēstuli finanšu ministram un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei ar aktuāliem jautājumiem par ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Asociācija lūdz sniegt detalizētu skaidrojumu par to, kā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs licencējošajai iestādei varēs pierādīt savu profesionālo pieredzi nozarē, un kādus dokumentus licencējošā iestāde uzskatīs par atbilstošiem profesionālās pieredzes apliecinājumam. Asociācija norāda, ka grozījumi likumā "Par grāmatvedību" paredz likuma 3. panta trešās daļas 2. punktu izteikt šādā redakcijā – “ārpakalpojuma grāmatvedis ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus, kuras kvalifikācija atbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), un kurai ir vismaz triju gadu pieredze grāmatvedības jomā.”. Tāpat likums tiek papildināts ar 15.3.pantu, 15.4.pantu, 15.5.pantu, 15.6. pantu un 15.7. pantu, kas nosaka kārtību, kādā notiks ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana. Likuma 15.3.panta pirmā daļa nosaka, ka...

Saeima 16. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, lai nodokļu maksātājiem vienkāršotu nodokļu nomaksu. Vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums paredzēts kā brīvprātīga iespēja nodokļu maksātājiem nodokļa nomaksā izmantot īpašu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts paredzēts, lai no saimnieciskās darbības gūtajiem ieņēmumiem aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus un pārskaitītu tos vienotajā nodokļu kontā. Izmantojot vienkāršoto risinājumu, vairs nebūs jāiesniedz attiecīgo nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī pašam nodokļu maksātājam nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa. Par saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu nodokļu maksātājs varēs pieteikt kontu, kurš nav viņa pamatkonts un kurš ir atvērts kredītiestādē, kas saviem klientiem piedāvā šādu pakalpojumu. Vienu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu varēs izmantot dažādu nodokļu režīmu piemērošanai. Kontu varēs mainīt uz citu kontu tajā pašā vai citā kredītiestādē, nodrošinot vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma un nodokļa iekasēšanas nepārtrauktību. Grozījumi...

Saeima ceturtdien, 10.jūnijā, pieņēma jaunu Grāmatvedības likumu, kas aizstās līdzšinējo likumu “Par grāmatvedību”, kurš ir spēkā kopš 1993.gada. Jauns regulējums bijis nepieciešams gan tāpēc, lai atjauninātu juridisko terminoloģiju, gan arī ņemot vērā grāmatvedības datorprogrammu attīstību un arvien plašāku to pielietojumu uzņēmumu grāmatvedībā. "Būtiski, ka mūsdienās ir mainījusies grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas, aprites un glabāšanas, kā arī grāmatvedības reģistru kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prakse", teikts projekta anotācijā. Vispārējās prasības, galvenās definīcijas Likums noteic grāmatvedības jomas vispārīgos un tiesiskos pamatus, likuma subjektus, to tiesības, pienākumus un atbildību, grāmatvedības uzdevumus, prasības grāmatvedības kārtošanai un institūciju kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. Grāmatvedības kārtošana likuma tekstā definēta kā "ciklisks process, kas ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus, kurus veicot iegūst finanšu pārskatus vai informāciju nodokļu aprēķināšanai par attiecīgo pārskata periodu (mēnesi, ceturksni vai gadu)." Pilns grāmatvedības cikls attiecas uz pārskata gadu, un tajā ir šādi galvenie posmi: 1) grāmatvedības kontu atvēršana; 2) uzņēmuma saimniecisko darījumu analīze un...