LIKUMDOŠANA

Ārpakalpojumu grāmatvežiem no 2021. gada 1. jūlija Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāks izsniegt licences, un vienlaikus tiks izveidots arī ārpakalpojuma grāmatvežu Publiskais reģistrs. Licencēšana ļaus nodrošināt minimālo profesionālās kvalifikācijas līmeni, veicināt konkurenci un uzlabot pakalpojumu kvalitāti. Licencēšana būs valstiski atzīts mehānisms, kas palīdzēs noskaidrot, kurš no šī pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un uzticams. Vienlaikus jebkura persona varēs tiešsaistē pārliecināties, vai tās izvēlētais pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis licenci grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanai. Lai uzņēmums varētu sniegt ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, būs nepieciešama licence, kas tiks izsniegta, ja uzņēmumā būs atbildīgais grāmatvedis (piemēram, valdes loceklis, darbinieks), kuram ir vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā un vismaz ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Likumā noteiktajā pārejas periodā līdz 2023. gada 1. jūlijam ārpakalpojuma grāmatveži savus pakalpojumu varēs sniegt bez licences. Vienlaikus pārejas periodā ārpakalpojumu grāmatveži, kuriem nebūs atbilstošas profesionālās kvalifikācijas, varēs pilnveidot savu izglītību, lai tā atbilstu likumā noteiktajām licencēšanas prasībām....

Grāmatvedis kā profesija radusies jau ļoti sen, bet tikai 1494. gadā matemātiķis Luka Pačoli (Fra Luca Bartolomeo de Pacioli) izdomāja un ieviesa grāmatvedības divkāršā ieraksta jēgu un būtību. L. Pačoli piedāvātie ieteikumi par grāmatvedības ierakstiem un gada beigu kontu slēgumiem kļuva tik slaveni, ka finanšu uzskaites organizēšanā tiek izmantoti joprojām. Mēs turpinām izmantot viņa izveidoto žurnālu un virsgrāmatu uzskaites sistēmas pamatprincipus, kas parāda līdzsvaru starp debetu un kredītu un dod precīzu finanšu rezultātu. Ir mainījušies laiki un sabiedriskās iekārtas, bet grāmatvedība joprojām pastāv, un, par spīti dažādu ekspertu pareģojumiem, ka, ienākot uzņēmuma dzīvē tehnoloģijām, grāmatvedis izzudīs kā profesija, es tam negribētu piekrist. Tam, ka profesija mainās un jau tuvākajā nākotnē mēs strādāsim citādi, gan var piekrist. Neņemos spriest par grāmatvežiem, kuri darbojas citās valstīs. Mēs apskatīsim tikai Latvijas situāciju, bet nav noliedzams, ka pasaule mūsdienās ir kļuvusi ļoti maza un mūs skar arī tās pārmaiņas, kas notiek citur pasaulē. Kuri no diezgan...

Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsniegs licences ārpakalpojumu grāmatvežiem, un vienlaikus tiks izveidots ārpakalpojuma grāmatvežu Publiskais reģistrs. To paredz Saeimā 2021. gada 11. februārī galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par grāmatvedību". Līdz šim, izvēloties ārpakalpojuma grāmatvedi, nebija pieejams valstiski atzīts mehānisms, kas palīdzētu noskaidrot, kurš no pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un uzticams. Ieviešot ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, tiks nodrošināts minimālais profesionālās kvalifikācijas līmenis, veicināta konkurence un uzlabota pakalpojumu kvalitāte. Vienlaikus jebkura persona varēs tiešsaistē pārliecināties, vai tās izvēlētais ārpakalpojuma grāmatvedis ir saņēmis licenci grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanai. Lai uzņēmums varētu sniegt ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, būs nepieciešama licence, kas tiks izsniegta atbildīgajam grāmatvedim, kuram jābūt vismaz trīs gadu pieredzei grāmatvedības jomā un vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Licenci varēs saņemt juridiskā vai fiziskā persona, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu un ir reģistrējusies VID kā likuma subjekts. Uzņēmumam būs nepieciešama tikai viena licence –...

Saeima ceturtdien, 18.martā, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, lai nodokļu maksātājiem vienkāršotu nodokļu nomaksu. Vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums paredzēts kā brīvprātīga iespēja nodokļu maksātājiem nodokļa nomaksā izmantot īpašu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts paredzēts, lai no saimnieciskās darbības gūtajiem ieņēmumiem aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus un pārskaitītu tos vienotajā nodokļu kontā. Šo iespēju varēs izmantot tikai tāda nodokļa aprēķināšanā un iekasēšanā, kuram tā izmantošanu paredz konkrētā nodokļa likums. Izmantojot vienkāršoto risinājumu, vairs nebūs jāiesniedz attiecīgo nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī pašam nodokļu maksātājam nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa, paredz likumprojekts. Plānots, ka par saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu nodokļu maksātājs varēs pieteikt kontu, kurš nav viņa pamatkonts un kurš ir atvērts kredītiestādē, kas saviem klientiem piedāvā šādu pakalpojumu. Vienu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu varēs izmantot dažādu nodokļu režīmu piemērošanai. Kontu varēs...

Lai atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes periodā būtu vēl efektīvāki un ļautu atbalstu saņemt plašākam krīzē cietušo uzņēmumu un to darbinieku, pašnodarbināto personu, kā arī patentmaksātāju lokam, Ministru kabinets ir paplašinājis dīkstāves atbalsta saņemšanas kritērijus. Tāpat ir dots papildu laiks līdz 31. martam, lai dīkstāves atbalstam varētu pieteikties saņēmēji, kas atbilst tieši jaunajiem, paplašinātajiem kritērijiem. Kā informē Valsts ieņēmumu dienests (VID), 15. martā stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumos Nr. 709 "Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos", saskaņā ar kuriem turpmāk dīkstāves atbalstu varēs saņemt divos gadījumos: ja ieņēmumu kritums mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī (mēnešos, kuros ir notikusi darbība), ir vismaz par 20 %. no 15. marta dīkstāves atbalstam var pieteikties arī tad, ja ieņēmumu kritums mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, ir bijis vismaz par...

Valdība 18. februāra sēdē pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi””, ar ko Latvijas tiesiskajā regulējumā tiek iestrādāta pasaules valstu jaunākā prakse vienas no transfertcenu metodēm - peļņas sadalīšanas - piemērošanā. Noteikumu grozījumi nosaka: Peļņas sadalīšanas metodes būtību. Noteikumu projektā ietvertajā UIN noteikumu 17.punktā paredzēts, ka peļņas sadalīšanas metode ir tirgus cenas noteikšanas metode, atbilstoši kurai tiek noteikta starp saistītajām personām sadalāmā kontrolētā darījuma peļņa, un pēc tās noteikšanas, minētā peļņa tiek sadalīta starp saistītajām personām, balstoties uz ekonomiski pamatotu faktoru. Ekonomiski pamatotiem faktoriem izvirzāmās prasības ietvertas Noteikumu projektā atrunātajā UIN noteikumu 17.5 un 17.6 punktā. Tās paredz, ka šiem faktoriem jābūt pārbaudāmiem, pamatotiem ar iekšējiem vai ārējiem salīdzināmiem datiem, kā arī neatkarīgiem no transfertcenu politikas un balstītiem uz objektīviem datiem (piemēram, pārdošanas apjoms līdzīgos apstākļos neatkarīgām personām), nevis uz datiem, kas attiecas uz saistītu personu atlīdzību saistībā ar kontrolētiem darījumiem (piemēram, pārdošanas apjoms...

Saeima ceturtdien, 4.februārī, konceptuāli – pirmajā lasījumā - atbalstīja jauna Grāmatvedības likuma projektu, ar ko plānots aizstāt līdzšinējo likumu “Par grāmatvedību”, kurš ir spēkā kopš 1993.gada. Jauns likuma projekts izstrādāts, lai normatīvais regulējums grāmatvedības jomā atbilstu juridiskās tehnikas prasībām, ietverot likumā lietoto terminu plašāku skaidrojumu, likuma mērķi un darbības jomu, kā arī pilnveidotu tam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, teikts likumprojekta anotācijā. Jauns regulējums arī nepieciešams, ņemot vērā informācijas tehnoloģiju attīstību un grāmatvedības datorprogrammu un informācijas datorsistēmu programmatūras attīstību un arvien plašāku to pielietojumu uzņēmumu grāmatvedībā. Tāpat būtiski, ka mūsdienās ir mainījusies grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas, aprites un glabāšanas, kā arī grāmatvedības reģistru kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prakse, teikts projekta anotācijā. Paredzēts, ka likums noteiks grāmatvedības jomas vispārīgos un tiesiskos pamatus, likuma subjektus, to tiesības, pienākumus un atbildību, grāmatvedības uzdevumus, prasības grāmatvedības kārtošanai un institūciju kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. Ar likumprojektu paredzēts pilnveidot un paplašināt pastāvošo regulējumu grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanai un...

Katrs gads grāmatvežu (it īpaši) skatījumā ir atšķirīgs no iepriekšējiem. Tomēr 2021. gads ir unikāls vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt (īpaši māņticīgajiem), tas vairs nav garais gads. Svētku dienas (kopā ar pirmssvētku dienām) pārbīdījās nedēļas ietvaros, un tas prasīja papildu uzmanību aprēķinos. Palielinājās minimālā mēneša alga (500 eiro), kas ietekmēs arī minimālo stundas tarifa likmi, vienlaikus veikti grozījumi prognozējamā neapliekamā minimuma noteikšanas noteikumos. Diemžēl šogad Labklājības ministrijas (LM) mājaslapā vairs nav atrodamas tabulas ar minimālās stundas tarifa likmes aprēķinu dažādiem nodarbinātības veidiem (par to — turpmāk). Un, ja ar to vēl par maz, atgādinu, ka veikti būtiski grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA). Savukārt pēdējo divu likumu grozījumi ir saistīti gan ar vienkāršiem darba ņēmējiem, gan ar mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekiem (un īpašnieku), gan ar autoratlīdzības saņēmējiem, gan ar pašnodarbinātajām personām. Vēl viens dokuments, kas būs aktuāls algas grāmatvedim, ir Ministru kabineta (MK) noteikumi par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) izveidots jauns risinājums, kas ievērojami vienkāršo rezidenta apliecības saņemšanas procesu un saīsina laiku, kas līdz šim bija jāpatērē apliecības iegūšanai. Risinājums nodrošina, ka Latvijas rezidenta apliecības varēs sagatavot paši nodokļu maksātāji un trešā puse – pārbaudīt to autentiskumu. Līdz šim iesniegumu par rezidenta apliecības apstiprināšanu un sagatavotās rezidenta apliecības, nodokļu maksātāji iesniedza klātienē vai nosūtīja pa pastu. Apliecību autentiskumu VID apstiprināja ar parakstu un zīmogu. Tagad Latvijas rezidenta apliecību var iegūt attālināti, veicot vien trīs “klikšķus” EDS. Nodrošinot datu konfidencialitāti, sagatavotajai rezidenta apliecībai automātiski tiek pievienots unikāls QR kods un izziņas kods ar kuru palīdzību rezidenta apliecības autentiskumu var pārbaudīt EDS. Zinot rezidenta apliecībai automātiski piešķirto izziņas kodu un nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru, var pārliecināties, ka apliecība nav viltota. Rezidenta apliecība nepieciešama, lai nodokļu maksātājs – fiziska vai juridiska persona, varētu piemērot nodokļu konvencijā noteiktos nodokļu atvieglojumus, vienkāršoti sakot, lai veicot starpvalstu...

Ministru kabineta sēdē 1. decembrī apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumos Nr.709 "Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos", kas paredz mainīt dīkstāves atbalsta piešķiršanas nosacījumos, atgriežoties pie Ekonomikas ministrijas sākotnējā piedāvājuma un būtiski paplašinot potenciālo atbalsta saņēmēju loku. Valdība lēma samazināt atbalsta saņemšanas kvalifikācijas kritēriju līdz 20% (līdzšinējais regulējums paredzēja 50%) apgrozījuma kritumam. Tas nozīmē, ka dīkstāves atbalsts būs pieejams uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par attiecīgo atbalsta mēnesi, salīdzinot ar 2020. gada augusta, septembra un oktobra mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies, samazinājušies ne mazāk kā par 20 procentiem. Tāpat nolemts palielināt dīkstāves atbalsta apmēru patenmaksātājiem līdz 400 eiro (līdzšinējais regulējums paredzēja 330 eiro). Tas nozīmē, ka patentmaksātāji, kuri nevar strādāt ieviesto drošības pasākumu dēļ, varēs saņemt dīkstāves atbalstu 400 eiro apmērā, ja atbalsta periodā ir spēkā esošs patents. Vienlaikus konstatēts, ka dīkstāves atbalsta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 30. novembrī oficiāli publicēts grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (vairāk par to lasiet šeit), kā arī 27. novembrī oficiāli publicēti: Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 710 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”” Vairāk par abiem pēdējiem noteikumiem lasiet šeit. Jāņem vērā, ka, pretēji sākotnēji solītajam, ka atbalsts pienāksies tiem, kam Covid-19 krīzes dēļ ieņēmumi samazinājušies par 20 %, valdība tomēr lēma, ka atbalstam par dīkstāvi ir tiesīgi pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies, ir samazinājušies ne mazāk...

Izvēloties 1000 eiro algu ”uz papīra”, kas ir tuvu vidējās algas apmēram valstī, 2020.gadā nodarbinātais ar darba algu 1000 eiro mēnesī ”uz papīra” saņem ”uz rokas” 729,14 eiro mēnesī, bet 2021.gadā – 752,92 eiro mēnesī jeb par 23,78 eiro vairāk nekā 2020. gadā - šādu piemēru min Finanšu ministrija, informējot par ieguvumiem pēc nodokļu izmaiņām, kas stāsies spēkā no 2021. gada. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nākamgad paredzēts samazināt par vienu procentpunktu – noņemot attiecīgi 0,5% darba devēja likmei un 0,5% darba ņēmēja likmei. 2020. gadā VSAOI vispārējā likme bija 35,09%, no kuras darba devēja daļa veidoja 24,09% un darba ņēmēja daļa – 11%. Nākamgad VSAOI vispārējā likme tiek samazināta līdz 34,09%, no kuras darba devēja daļa ir 23,59% un darba ņēmēja daļa – 10,5%. Tāpat tiks paaugstināts ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēro ar iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) neapliekamo minimumu. Patlaban tas ir 1200 eiro mēnesī, bet nākamajā gadā tas...

Ministru kabinets 29. septembrī atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai uz Saeimu Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grāmatvedības likums". Bilance vairākkārtīgi jau ir informējusi par 2019. gada 12. decembrī Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) starpinstitūciju saskaņošanai nodoto likumprojektu, bet šai rakstā apskatīts, kas būtiski mainījies pēc tā nodošanas valdībā un tālāk Saeimā. 7. oktobrī jaunais grāmatvedību regulējošais jumta likums nonāca pie likumdevēja, un 12. oktobrī Saeimas Prezidijs ierosināja to nodot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Plānots, ka to Saeimas deputāti izskatīts vēl šogad un jaunais likums stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra. Būs pārskatāms un pilnveidots regulējums Kā zināms, pašreizējais likums "Par grāmatvedību" tika pieņemts 1992. gadā, stājās spēkā 1993. gada 1. janvārī un kopš tā spēkā stāšanās ir grozīts 19 reizes. Tas ir novecojis un vairs neatbilst reālajai situācijai, tāpēc tika nolemts sagatavot jaunu Grāmatvedības likumprojektu. Latvijas Republikas Grāmatvedības asociācijas (LRGA) valdes locekle Lilita Beķere norāda, ka asociācija Grāmatvedības likumprojektu vērtē pozitīvi....

Saeimā izskatīšanā joprojām atrodas grozījumi likumā "Par grāmatvedību", kas paredz ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. 16. jūnijā grozījumi atbalstīti pirmajā lasījumā un iesniegti priekšlikumi otrajam lasījumam. Tie vairākos punktos paredz jau konkrētākas prasības ārpakalpojumu grāmatvedim un nosaka precīzāku licencēšanas kārtību nekā likumprojekta sākotnējā variantā. Kā zināms, galvenās plānotās izmaiņas nosaka, ka ārpakalpojuma grāmatveža darbība būs atļauta tikai tad, ja tam ir spēkā esoša licence, ko izsniegs Valsts ieņēmumu dienests uz pieciem gadiem, un licences izsniegšana vai pārreģistrācija maksās valsts nodevu 100 eiro apmērā. Šeit otrajam lasījumam iesniegts un atbalstīts papildinājums, kas nosaka, ka licences atteikšanas gadījumā iemaksātā valsts nodeva netiks atgriezta: "Ja pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas Valsts ieņēmumu dienests konstatē neatbilstību licencēšanas prasībām un tā netiek novērsta, valsts nodevu neatmaksā." Otrajam lasījumam atbalstītajā redakcijā precizētas pieredzes prasības, nosakot, ka ārpakalpojumu grāmatvedim jābūt vismaz triju gadu pieredzei grāmatvedības jomā (kā arī vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, ko apliecina...

Jau iepriekš esam informējuši, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 16. septembrī galīgajā lasījumā skatīja un atbalstīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz vairākas izmaiņas nodokļu maksātājiem, tostarp, ka iesniegumus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodokļu administrēšanas jautājumos varēs iesniegt tikai, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Plānots, ka jebkurš iesniegums, kurā ietverts VID kompetencē esošs lūgums, sūdzība, jautājums vai priekšlikums, kā arī gada ienākumu deklarācija, būs jāiesniedz tikai elektroniski. Šis nosacījums neattieksies uz fiziskām personām, kuras neveic saimniecisko darbību, un šie iedzīvotāji nodokļu deklarācijas vai informatīvās deklarācijas tāpat kā līdz šim varēs iesniegt elektroniska vai papīra dokumenta veidā. Atšķirībā no sākotnējā priekšlikuma pāriet uz elektronisko saziņu jau no nākamā gada, pēc likumprojekta apspriešanas lemts, ka minētās izmaiņas stātos spēkā no 2022. gada 1. janvāra, un tas paredzēts, lai personas, kas nav EDS lietotājas, varētu apgūt iemaņas darbam ar elektronisko sistēmu. VID varētu veikt izglītojošus pasākumus un informēt iedzīvotājus par...