GRĀMATVEDĪBA

Ppiektdien, 29. novembrī, tiksimies žurnāla BILANCE un BILANCES AKADĒMIJAS rīkotajā konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2025. gadā? Jaunās tehnoloģijas ikdienas darbā”. Tā notiks no plkst. 10 līdz 16 klātienē Hestia Hotel Draugi (Mārstaļu iela 3, Vecrīga) un vienlaikus to varēs vērot arī tiešraidē. Konferences atklāšanā dalībniekus solījies uzrunāt Latvijas Republikas finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Jau ierasti konferences moderators būs Edijs Bošs, žurnālists, politologs, RSU asociētais profesors. Bet konferences otrajā daļā sveiksim balvas Gada grāmatvedis 2024 un balvas Par mūža ieguldījumu ieguvējus. Šī gada konference iezīmīgi ar to, ka atkal esam nodokļu reformas priekšvakarā - no 2025. gada mainīsies darbaspēka nodokļi, kuru pareiza aprēķināšana ir arī grāmatvežu saimes pārziņā. Būs arī jāņem vērā korekcijas citos nodokļos. Tāpat būs izmaiņas rēķinu noformēšanā, jo dzīvojam digitālajā laikmetā un tas nozīmē gan grāmatvežu darba vides uzlabojumus, gan arī prasības ievērot īpašus noteikumus attiecībā uz datu apstādi un kiberdrošību. Par to visu lūgsim pastāstīt par...

Saeimā 2024. gada 19. septembrī tika pieņemti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN likumā), kas stājās spēkā 22. oktobrī. Rakstā apskatītas būtiskākās izmaiņas, kuras šie grozījumi ievieš. Izņēmumi attiecībā uz grupas sabiedrībām sniegtiem pakalpojumiem Grozījumi precizē, ka par NILLTPFN likuma subjektiem netiks uzskatīti ārpakalpojumu grāmatveži, kad tie veic savas profesionālās darbības, darbojoties vienas grupas ietvaros. Savukārt grozījumi Grāmatvedības likumā, kas pieņemti 26. septembrī, paredz, ka šādiem uzņēmumiem turpmāk arī nebūs pienākuma saņemt ārpakalpojuma grāmatveža licenci Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Šīs izmaiņas samazinās atbilstības slogu uzņēmumu grupām, kuras organizē savu grāmatvedību tādējādi, ka viena grupas sabiedrība sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām grupas sabiedrībām, neiesaistot ārējus profesionālus grāmatvedības uzņēmumus. Papildus tam, ir paplašināta norma, saskaņā ar kuru par NILLTPFN likuma subjektiem netiek uzskatītas personas, kad tās sniedz finanšu pakalpojumus (kreditēšanu, finanšu līzingu, galvojumu izsniegšanu) grupas ietvaros. Līdz šim pastāvēja vairāki ierobežojumi norādītā izņēmuma piemērošanai, piemēram,...

2024. gada 31. oktobrī ir pieņemts likums “Grozījumi Grāmatvedības likumā”, kas 2024. gada 12. novembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 221 (2024/221.1) un stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī, informē Valsts ieņēmumu dienests. Grāmatvedības likuma būtiskākie grozījumi Grāmatvedības likuma (turpmāk – likums) 1. panta pirmās daļas 9. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka strukturēts elektroniskais rēķins ir rēķins, kurš sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt, un kurš atbilst Eiropas Savienības standartam LVS EN 16931-1:2017 “Elektroniskie rēķini. 1. daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis”, un kuru uzņēmums izraksta atbilstoši tehniskajai specifikācijai LVS CEN/TS 16931-2:2017 “Elektroniskie rēķini. 2. daļa: Standartam EN 16931-1 atbilstošo sintakšu saraksts”. Likums papildināts, nosakot, ka attaisnojuma dokumentu, kuru uzņēmums izsniedz citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai (rēķinu), noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu. Uzņēmumam noteikts pienākums attaisnojuma dokumentu, kuru izsniedz samaksāšanai citam Latvijas Republikā...

Pasteidzieties, vēl tikai līdz 20. novembrim varat pagūt izvirzīt savu kandidātu! Aicinām novērtēt grāmatveža atbildīgo darbu, no kura lielā mērā ir atkarīga uzņēmuma vai iestādes finanšu sakārtotība un veiksmīga turpmākā attīstība! Atgādinām, ka žurnāls BILANCE ir izsludinājis pieteikšanos prestižajai balvai GADA GRĀMATVEDIS 2024 un nominācijai PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU! Apbalvosim gada labākos un pieredzes bagātākos profesionāļus 29. novembrī žurnāla BILANCE konferences noslēgumā. Titulam Gada grāmatvedis 2024var pieteikt gan ierindas grāmatvedi, gan galveno grāmatvedi, gan grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēju, ja uzskatāt, ka grāmatveža veikums līdz šim bijis tāds, ar ko var patiesi lepoties, un viņš ir paraugs citiem šīs profesijas pārstāvjiem. Kandidātu var izvirzīt jebkurš: uzņēmuma vai iestādes vadītājs, kolēģi, partneri, var arī izvirzīt pats sevi. Balvai var pieteikt arī iepriekšējos gados pieteiktos kandidātus. Speciālbalvai PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU pretendenti izvirzāmi pēc tiem pašiem kritērijiem kā Gada grāmatvedis, īpaši uzsverot ilggadējo darbu, pieredzi un ieguldījumu profesijā! Pieteikuma...

Saeima 10. oktobrī pieņēma grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Tos izstrādājusi Ārlietu ministrija sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju, grozījumi stājās spēkā 2024. gada 1. novembrī. Likumā bija nepieciešams precizēt un novērst nepilnības, lai efektīvāk varētu piemērot un izpildīt Latvijas Republikas nacionālās un starptautiskās sankcijas, kā arī, lai pilnvērtīgi ievērotu ANO stratēģiju cīņā pret terorismu un terorisma finansēšanu, kā arī Finanšu darījumu darba grupas (FATF – Financial acton task force) izdotos starptautiskos standartus un rekomendācijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai. Likumā precizēti konkrēti termini un jēdzieni, lai tie atbilstu ANO terminoloģijai, ieviešot ANO sankcijas. Ar likuma grozījumiem papildinātas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) kā kompetentās institūcijas starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos pilnvaras ar tiesībām izdot vispārīgo administratīvo aktu attiecībā uz izņēmumu piemērošanu sankciju izpildē. Ar likuma grozījumiem FID iegūst tiesības pieprasīt un saņemt tā funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no ikvienas personas, kurai ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs vēlas uzzināt, kā tiek izskaidrots Regulas 2015/244711 221. panta 2. punkta “b” apakšpunkts (muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, kur preces ir iepakotas vai iekrautas eksporta sūtījumam). Iesniedzēja lūdz norādīt, kādi dokumenti pierāda preces iekraušanu eksporta sūtījumam. 1 Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu. Iesniedzēja ir deklarants, kas veic muitošanas pakalpojumus un transportēšanas dokumentu aizpildīšanu klientiem. Muitošanas pakalpojumi ir eksporta un importa deklarācijas aizpildīšana un iesniegšana. Iesniedzēja darbojas ar pilnvarojumiem no eksportētājiem. Iesniedzēja apraksta šādas divas situācijas. 1. Lielākais iesniedzējas klients ir Lietuvas uzņēmums BBBBB UAB. Šim uzņēmumam ir parakstīts līgums ar iesniedzēju par muitošanas pakalpojumiem, ir parakstīts līgums ar Latvijas Republikas muitas noliktavu. Klients veic saimniecisko darbību Latvijas...

Latvijas Banka ir pilnveidojusi vadlīnijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas (IKS) izveidei un klientu izpētei. Vadlīnijās ietvertā informācija aktualizēta atbilstoši regulējumam, tai skaitā, ņemot vērā kompetento iestāžu maiņu, precizēta sankciju sadaļa, kā arī atbilstoši aktuālajai situācijai vadlīnijās sniegti jauni piemēri. Vadlīnijas var izmantot arī citi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekti, savu IKS aktualizēšanai. Vadlīnijās ietverta jauna nodaļa, kurā sniegti skaidrojumi un apkopoti labās prakses piemēri par to, kā kredītiestādēm un finanšu iestādēm identificēt un pārvaldīt riskus, sadarbojoties ar citām kredītiestādēm vai finanšu iestādēm (respondentiem) un nodibinot un uzturot korespondentattiecības. Vadlīnijas papildinātas ar nodaļu, kas sniedz valūtu tirdzniecības sabiedrībām specifiskus skaidrojumus par klientu izpētes procesa pielāgošanu to biznesa modelim. Izveidota arī jauna apakšnodaļa kredītiestādēm un finanšu iestādēm par to, kā efektīvi novērtēt un pārvaldīt riskus, kas var būt raksturīgi klientiem, kuru darījumi ir...

Jaunā Valsts kontroles pieeja ieteikumu pārvaldībā paredz kontrolēt sasniegto rezultātu, nevis procesu un darbības. Tās mērķis ir radīt pamatu uz rezultātu balstītai darba kultūrai – gan Valsts kontrolē iekšienē, gan revidējamās iestādēs, ieviešot Valsts kontroles ieteikumus nevis formāli, bet pēc būtības, tā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā jauno pieeju prezentēja Valsts kontrolieris Edgars Korčagins un Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa. “Pieejas maiņai darbā ar Valsts kontroles sniegtajiem ieteikumiem būs ietekme visā Valsts kontroles darba procesā, sākot ar nozaru analīzi un revīziju tēmu izvēli, turpinoties revīziju darbā un noslēdzoties ieteikumu pārvaldības posmā. Tā paredz digitālu un caurskatāmu sistēmu, kas veicinās publiskā sektora institūciju un amatpersonu atbildīgumu un virzību uz skaidru rezultātu,” norāda Valsts kontrolieris Edgars Korčagins. “Jaunā pieeja dos iespēju uzskatāmi parādīt Valsts kontroles revīziju darba pievienoto vērtību, uz jautājumu – kas no tā? – sniedzot pārliecinošu atbildi, kādas pārmaiņas sagaidāmas vai jau notikušas,” skaidro Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas korporatīvā...

Nodarbinot no Ukrainas ieceļojušos, Latvijas darba devējiem ir jāievēro standarta prasības nodokļu aprēķinos un deklarāciju iesniegšanā – tāpat kā jebkuram citam darbiniekam. Tas nozīmē, ka darbinieki ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), norādot ziņu kodu 11, jāietur un jāiemaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) vienotajā nodokļu kontā, kā arī jāmaksā uzņēmējdarbības riska nodeva. Ukrainas ieceļojušie nodokļu ziņā var būt gan Latvijas rezidenti, gan nerezidenti. Lai personu klasificētu kā rezidentu, tai jābūt deklarētai dzīvesvietai Latvijā vai jāuzturas šeit 183 dienas gada laikā (jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā). Taču, ja Ukrainas iedzīvotājs uzturas Latvijā uz laiku un plāno atgriezties dzimtenē, viņš var tikt uzskatīts par nerezidentu un nodokļu atvieglojumi tiks piemēroti tikai noteiktos apstākļos. No 2022. gada 27. maija Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas strādā Latvijā un ir nerezidenti, ir tiesības uz IIN neapliekamo minimumu 250 eiro mēnesī, kā arī papildu atvieglojumu par apgādībā esošu...

Lai uzņēmumos un iestādēs savstarpējos darījumos par precēm un pakalpojumiem kā obligātus varētu ieviest elektroniskus rēķinus, Saeima 31. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Grāmatvedības likumā. Grozījumi noteic, ka valsts budžeta iestādēs, izsniedzot attaisnojuma dokumentu (rēķinu) samaksāšanai par precēm vai pakalpojumiem, no 2025. gada savstarpējie rēķini būs jānoformē kā strukturēti elektroniskie rēķini. Savukārt no 2026. gada e-rēķini savstarpējos darījumos obligāti būs jāizmanto visiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem. Ar grozījumiem noteikti gadījumi, kad drīkstēs atkāpties no obligātās prasības par e-rēķina noformēšanu. Tas attieksies uz darījumiem, kad uzņēmumi samaksu par darījumiem apliecina ar kases čeku vai kvīti, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID), un darījumiem, kas saistīti ar valsts noslēpuma objektiem. Kārtību, kādā organizē un īsteno e-rēķina apriti un kā rēķinu dati jāiesniedz VID, noteiks Ministru kabinets. Lai no 2026. gada nodokļu maksātāji varētu izpildīt prasību par obligāto iekšzemes e-rēķinu apriti un šo rēķinu datu nodošanu VID, uzņēmējiem būs nodrošināta iespēja...

Valdība 29. oktobra sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos jaunos noteikumus "Zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darba organizācijas noteikumi". Ar tiem normatīvajā regulējumā tiek iekļautas tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2022/2464, Direktīva 2014/56/ES un Revīzijas regulas un attiecas uz zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darba organizāciju, kā arī noteikumos veikti precizējumi atbilstoši aktuālajai situācijai. Līdz ar šo jauno noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumi Nr. 75 "Zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darba organizācijas noteikumi". Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā, kas stājas spēkā 2024. gada 17. oktobrī, un ar kuriem tiek pārņemtas Direktīvas 2022/2464 prasības, paredz, ka Revīzijas pakalpojumu likuma 2. panta 2.1 daļa noteic, ka likumā revīzijas pakalpojumam noteiktās prasības un revīzijas pakalpojuma sniedzējam noteiktie nosacījumi, pienākumi un tiesības, kā arī šā pakalpojuma sniedzēja uzraudzība, attiecas arī uz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu un tā sniedzēju, izņemot šajā likumā noteiktos...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par aktuālo Finanšu ministrijas 22. oktobrī sastādīto atjaunoto zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu, kas piemērojams, sākot ar 2024. gada 1. novembri. No aktuālā saraksta svītrotas Antigva un Barbuda. Līdz ar to no 1. novembra aktuālajā sarakstā ir iekļautas šādas zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas: 1) Angiljas teritorija; 2) ASV Guamas teritorija; 3) ASV Samoa teritorija; 4) ASV Virdžīnu salu teritorija; 5) Fidži Republika; 6) Krievijas Federācija; 7) Palau Republika; 8) Panamas Republika; 9) Samoa Neatkarīgā Valsts; 10) Trinidādas un Tobāgo Republika; 11) Vanuatu. Vēršam uzmanību, ka Latvijas tiešo nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos ir noteikts speciāls nodokļa maksāšanas režīms (aizsargpasākumi) gadījumos, kad tiek veikti darījumi ar personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās. Minētie aizsargpasākumi paredz, piemēram, pienākumu ieturēt nodokli izmaksas brīdī, liegumu nodokļa bāzes samazināšanai attiecībā uz ienākumu, kas gūts no akciju atsavināšanas, darījumus...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka stājušies spēkā Ministru kabineta 2024. gada 10. oktobra (MK) noteikumi Nr. 638 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Tajos ieviesta prasība norādīt atzīmi "Darba devēja ziņojumā" (MK noteikumu Nr. 827 3. pielikums), ja darbiniekam tiek izmaksāta alga skaidrā naudā (ziņojuma 16. aile). Būtiskākās izmaiņas: Darba devēja ziņojumā jāatzīmē algas saņēmēja ienākumu izmaksas veids, ja tas notiek skaidrā naudā; ziņas par darba ņēmējiem papildinātas ar jaunu kodu darba ņēmējiem, kuriem ir piešķirts aprūpētāja atvaļinājums. Darba devēja ziņojuma aizpildīšana, ja darba samaksa tiek izmaksāta skaidrā naudā Ja darba devējs izmaksā darba samaksu skaidrā naudā, sākot ar 2025. gada 1. jūliju, darba devēja ziņojumā tam par katru darbinieku būs jāizdara atzīme jaunā darba devēja ziņojuma ailē “Darba ienākumi izmaksāti skaidrā naudā”....

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens 15. oktobrī Finanšu ministrijā parakstīja informatīvo ziņojumu par 2025. gada valsts budžetu – budžetu iedzīvotāju drošībai un Latvijas konkurētspējai – un budžeta portfeli ar valdības sagatavoto valsts budžeta likumprojektu jau tradicionāli nogādāja izskatīšanai Saeimā, kur tas nodots Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Jāņa Reira rokās. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība. Aizvien aktuālie drošības jautājumi gan kopējā Eiropas, gan Baltijas valstu reģionā, pieaugošā ģeopolitiskā nestabilitāte līdzās agresorvalstij Krievijai, kā arī aktuālās mūsu tautsaimniecības nozaru vajadzības lika valdībai īpaši atbildīgi veidot nākamā gada budžetu un virzīties uz būtisku iekšējās un ārējās drošības izmaksu palielinājumu. Tostarp ir paredzēts arī nozīmīgs atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā 65 miljonu eiro apmērā. 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Salīdzinot ar 2024. gada budžetu, 2025. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par...

Lai nodrošinātu efektīvu nacionālo un starptautisko sankciju ieviešanu un īstenošanu, tostarp cīņā pret terorismu un tā finansēšanu, Saeima 10. oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Grozījumi precizē, kā Eiropas Savienības (ES) sankcijas darbojas iepretim Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sankcijām. Tie nepieciešami, lai paātrinātu sankciju pārņemšanu, it īpaši attiecībā uz tām, kas vērstas cīņai pret terorismu un tā finansēšanu, atbildot uz deputātu jautājumiem, iepriekš Ārlietu komisijas sēdē pauda likumprojekta autori Ārlietu ministrijā. Izmaiņas vienādo nacionālo regulējumu ar ES un ANO pieņemto terminoloģiju. Tāpat grozījumi noteic tiesības Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) – Latvijas kompetentajai iestādei starptautisko un nacionālo sankciju ieviešanas jautājumos – piemērot izņēmumus sankciju izpildē. Tas nepieciešams, lai pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto starptautisko sankciju ietekmē neciestu personas, pret kurām tās nav vērstas, minēts likumprojekta anotācijā. FID paredzētas arī tiesības pieprasīt un saņemt tā funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no ikvienas personas, kurai ir pienākums...