GRĀMATVEDĪBA

Kas jāzina, lai mūsdienu sarežģītajos, normatīvā regulējuma jauno prasību un tehnoloģisko inovāciju apstākļos darbotos zvērināta revidenta palīga profesijā? Kādas teorētiskas un praktiskas pamatzināšanas pieprasa revīzijas process? Ieva Liepiņa, Mag. oec., sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle, iezīmē galvenos aspektus, ar kuriem iepazīstinās BILANCES AKADĒMIJAS rīkotajā divu dienu mācību kursā "Revīzijas teorija un prakse". Mācības norisināsies 10. un 17. septembrī klātienē, Mārstaļu ielā 3, Rīgā. Uzzināt vairāk par kursiem Lasiet arī: Revidenta darbu ietekmē gan normatīvo aktu prasības, gan jaunās tehnoloģijas Nevajadzētu terorizēt kartupeļu racējus!

Biedrībām un nodibinājumiem turpmāk obligāti būs jānorāda sava darbības joma, paredz izmaiņas Biedrību un nodibinājumu likumā, kas stājušās spēkā šāgada 1. jūlijā. Plānots, ka biedrības un nodibinājumi to varēs izdarīt, iesniedzot gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, paredz izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 439 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā". Darbības joma, atbilstoši Ministru kabineta izstrādātajam biedrību un nodibinājumu darbības jomu klasifikatoram, būs norādāma pārskata vadības ziņojumā. Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēma tiks papildināta ar biedrību un nodibinājumu darbības jomu uzskaitījumu, no kura organizācijas varēs izvēlēties sev atbilstošāko darbības jomu. Biedrību un nodibinājumu likuma pārejas noteikumu 11. un 14. punktā ir paredzēts, ka regulējums attiecībā uz biedrību un nodibinājumu darbības jomas obligātu norādīšanu stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Tās biedrības un nodibinājumi, kuri ir ierakstīti biedrību un nodibinājumu reģistrā līdz 2024. gada 30. jūnijam, darbības...

Bezskaidras naudas norēķini ir mūsdienu finanšu sistēmas neatņemama sastāvdaļa. Tehnoloģiju attīstības rezultātā iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas norēķināties ar maksājumu kartēm – tas ir populārākais bezskaidrās naudas maksāšanas veids. Viens no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027. gadam pasākumiem paredz veicināt bezskaidras naudas norēķinus, jo tiem ir vairākas priekšrocības attiecībā uz lielāku finanšu drošību un pārskatāmību un tie samazina administratīvo slogu. Tas ir pozitīvs solis ceļā uz modernāku un efektīvāku maksājumu sistēmas izveidi un ir viens no priekšnoteikumiem sekmīgai tautsaimniecības attīstībai. Tādēļ Finanšu ministrijā pievēršam īpašu uzmanību tam, cik pieejami, ērti, ātri un droši ir bezskaidras naudas norēķini Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Notiek pakāpeniska paradumu maiņa Neskatoties uz to, ka zināma iedzīvotāju daļa ikdienas maksājumos joprojām priekšroku dod skaidrai naudai, absolūti lielākā daļa jeb 77% darījumu Latvijā notiek ar bezskaidras naudas norēķiniem. Turklāt redzam, ka šis procents katru gadu aug. Bezskaidras naudas norēķini palīdz nodrošināt lielāku ekonomisko aktivitāti, pateicoties to ērtumam, drošumam un ātrumam....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Sabiedriskā labuma organizāciju gada pārskatos biežāk pieļautās kļūdas". 1. Sabiedriskā labuma organizācija (turpmāk – SLO) iesniegusi gada pārskatu VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), izvēloties neatbilstošu grāmatvedības reģistru kārtošanas sistēmu. Ja SLO grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata (turpmāk – IIP), ziedojumu un dāvinājumu pārskata, gada pārskata paskaidrojuma un vadības ziņojuma.1 Ja SLO grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no IIP, ziedojumu un dāvinājumu pārskata un vadības ziņojuma.2 2. Ieņēmumu un izdevuma pārskatā izdevumi sabiedriskā labuma darbībai un izdevumi saimnieciskās darbības veikšanai nav norādīti atsevišķi tiem noteiktos posteņos. SLO, kas veic saimniecisko darbību, nodrošina atsevišķu saimnieciskās darbības ieņēmumu un ar šiem ieņēmumiem saistīto saimniecisko darbību izdevumu uzskaiti.3 IIP postenī “Izdevumi, izņemot izdevumus saimnieciskās darbības veikšanai” norāda izdevumus, kas saistīti ar pārskata gadā statūtos noteikto mērķu īstenošanu, kā arī vadīšanas, organizācijas īpašumu uzturēšanas un citus ar pašu...

Ieguldījumu konts ir atbilstoši līgumam starp ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju un fizisko personu— konta īpašnieku — atvērts konts vai, ja katrai valūtai ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs atver atsevišķu kontu, vairāku kontu kopums, kurā esošie naudas līdzekļi un finanšu instrumenti tiek izmantoti darījumu veikšanai, informē Valsts ieņēmumu dienests. Ieguldījumu kontam var būt piesaistīts viens vai vairāki konta īpašnieka finanšu instrumentu un naudas līdzekļu uzskaites konti vai viens vai vairāki naudas līdzekļu konti termiņnoguldījumu darījumu norēķiniem. Ienākumam no ieguldījumu konta piemēro 20 % nodokļa likmi. Ienākumi no ieguldījumu konta uzrāda gada ienākuma deklarācijas D11 pielikumā “Taksācijas gadā gūtie ienākumi, kuriem nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumus”. Ieguldījumu konta statusa piešķiršana Ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam vienlaikus jāatbilst šādiem nosacījumiem: • tā ir kredītiestāde, tās filiāle vai ārvalsts kredītiestādes filiāle vai komersants, kas atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam vai tam pielīdzināmam pakalpojumu sniedzēja rezidences valsts regulējumam ir saņēmis licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai; • tas ir Latvijas vai citas...

Atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktos* noteiktajam un Eiropas Komisijas skaidrojumiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no 16. jūlija pulksten 00:01 personām ar Baltkrievijas Republikā reģistrētiem transportlīdzekļiem – vieglajām pasažieru automašīnām – liegts iebraukt Eiropas Savienībā (ES) caur Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas vietām. Lai mazinātu sankciju apiešanas riskus, ES, apstiprinot 8. sankciju pakotni pret Baltkrieviju, lielā mērā ir salāgojusi Baltkrievijai noteiktās sankcijas ar Krievijai noteiktajām sankcijām. Tagad no Baltkrievijas ir aizliegts ievest tādas preces, kas ļauj Baltkrievijai dažādot ieņēmumu avotus, tādējādi ļaujot tai iesaistīties Krievijas agresijā pret Ukrainu, ja šo preču izcelsme ir Baltkrievijā vai ja tās tiek eksportētas no Baltkrievijas (Padomes 2024. gada 29. jūnija Regulas (ES) 2024/1865, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, XXVII pielikumā uzskaitītās preces). Pielikumā ir iekļautas arī vieglās automašīnas. Lai nodrošinātu ES noteikto sankciju izpildi, no 2024. gada 16. jūlija...

Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2024. gada 4. jūlijā publicēta Komisijas 2024. gada 3. jūlija Īstenošanas regula (ES) 2024/1866, ar ko nosaka pagaidu kompensācijas maksājumu tādu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes jaunu akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļu importam, kas paredzēti cilvēku pārvadāšanai (turpmāk – Regula (ES) 2024/1866). Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka ar šo regulu noteikts pagaidu kompensācijas maksājums tādu jaunu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļu importam, kuri galvenokārt paredzēti deviņu vai mazāk cilvēku (ieskaitot autovadītāju) pārvadāšanai, izņemot Regulā (ES) Nr. 168/2013 noteiktās L6 un L7 kategorijas transportlīdzekļus un motociklus, un kurus darbina (neatkarīgi no iekustināto riteņu skaita) tikai ar vienu vai vairākiem elektromotoriem, ieskaitot tos, kas aprīkoti ar iekšdedzes nobraucamā attāluma palielinātāju (palīgspēkiekārtu), un kurus patlaban klasificē ar Kombinētās nomenklatūras (KN) kodu un Eiropas Savienības kopējā muitas tarifa (TARIC) papildkodu 8703 80 10 10. Regula (ES) 2024/1866 stājās spēkā 2024. gada 5. jūlijā (to piemēro četrus mēnešus, līdz stāsies spēkā galīgie...

Valdība 2. jūlija izskatījusi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" grozījumus, kas nosaka naudas sodu ieņēmumu uzskaites kārtību valsts budžetā. Jau no 2021. gada, sekojot vēl krietni senākam (2013. gadā sniegtam) Valsts kontroles ieteikumam, Valsts ieņēmumu dienests piemēro uzkrāšanas principu tā administrēto valsts budžeta ieņēmumu grāmatvedības uzskaitē, bet, sākot ar 2023. gadu, uzskaite par nenodokļu ieņēmumiem valsts pamatbudžetā tiek veikta Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" paredzētajā kārtībā. Tomēr šajos noteikumos bija paredzēts izņēmums, ka tie neattiecas uz valsts budžeta ieņēmumu no naudas sodiem uzskaiti. Likumdevēji lēmuši, ka turpmāk šo naudas sodu uzskaiti būs jāveic tāpat, kā tas notiek attiecībā uz pašvaldību ieņēmumiem no naudas sodiem, kurus MK noteikumi Nr. 87 paredz uzskaitīt zembilancē no dienas, kad budžeta iestādei rodas likumīgas tiesības iekasēt attiecīgo naudas sodu. Grozījumi arī paredz, ka, sākot ar 2025. gada 31. decembri,...

Turpinot apskatu par personas datu apstrādē norīkoto apstrādātāju lomu, Datu valsts inspekcija (DVI) skaidro par to, kādi tad ir apstrādātāja pienākumi un tiesības. Piemērs. Uzņēmējs veiksmīgi aizsācis savu trenažieru zāles biznesu, kuram jau ir pievienojies krietns klientu pulciņš. Viņš ir nolēmis noslēgt līgumu ar ārpakalpojumu grāmatvedības uzņēmumu “Grāmatvedis” darbam ar trenažieru zāles ārējām un iekšējām finansēm. “Grāmatvedim” ir tiesības piekļūt klientu un darbinieku personas datiem, kas nepieciešami viņu darba pienākumu izpildei, piemēram, algas aprēķināšanai, nodokļu atskaitēm un grāmatvedības uzskaitei. Tātad šajā situācijā uzņēmējs ir pārzinis, bet “Grāmatvedis”, kurš, pamatojoties uz noslēgto līgumu, veic personas datu apstrādi tā vārdā,- apstrādātājs. Uzņēmējs vērsās pie sava datu aizsardzības speciālista, lai noskaidrotu, kādas tad ir apstrādātāja tiesības un pienākumi. Speciālists ieteica ņemt vērā septiņas lietas. Apstrādes robežas Tātad – “Grāmatvedis” kā apstrādātājs uzticētos personas datus var apstrādāt tikai saskaņā ar uzņēmēja dotiem dokumentētiem norādījumiem. Norādījumi ietver, piemēram, pieļaujamu un nepieļaujamu personas datu apstrādi, konkrētas procedūras, kas...

Iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2023. gadu ir jāiesniedz obligāti un kuru kopējie ienākumi pagājušajā gadā pārsniedz 78 100 eiro, deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam ir jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam (ieskaitot). Vairumam iedzīvotāju obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš ik gadu ir 1. jūnijs. Tomēr daļai šis termiņš ir par mēnesi garāks, proti, 1. jūlijs. Tas atkarīgs no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā – tiem iedzīvotājiem, kam kopējie pagājušā gada ienākumi, kuriem piemēro progresīvo iedzīvotāja ienākuma nodokļa likmi, pārsniedza 78 100 eiro, un kuri atbilst arī citiem kritērijiem, gada ienākumu deklarācija jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam. Obligāti gada ienākumu deklarācija par 2023. gadu līdz 1. jūlijam jāsniedz iedzīvotājiem, kuriem kopējie ienākumi 2023. gadā pārsniedza 78 100 eiro un: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.), saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai gada...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Saeimā 2024. gada 18. jūnijā ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" (turpmāk – noteikumi Nr. 40), kas stājās spēkā 22. jūnijā. Grozījumu mērķis ir saskaņot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību atbilstoši grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā saistībā ar iekšzemes nodokļa maksātāja reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā robežvērtības skaitļa vērtības palielinājumu. Grozījumi noteikumos Nr. 40 veikti atbilstoši: Pievienotās vērtības nodokļa likuma 116. panta trešajai daļai, lai pilnveidotu regulējumu daļā par iekšzemes nodokļa maksātāja reģistrācijas PVN maksātāju reģistrā robežvērtības skaitļa vērtības palielinājumu; Saeimā 2023. gada 7. decembrī pieņemtajam likumam "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī. Ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59. panta pirmajā daļā ietvertā iekšzemes nodokļa maksātāja reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā robežvērtība nākotnē var tikt mainīta un lai izslēgtu nepieciešamību pēc atbilstošu...

Saeima 20. jūnijā trešajā lasījumā atbalstījaTieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz iespēju vērst piedziņu samērīgā apmērā no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Saeimā ziņojot par likumprojektu, tika norādīts, ka, ceļot darba samaksas apmēru, valstī palielinās naudas līdzekļi, no kuriem ieturējumus aizliegts veikt, un tas daļai piedzinēju liedz izredzes jelkad atgūt vismaz daļu no summas, kas tiem pienākas saskaņā ar spēkā stājušos nolēmumu. Grozījumu mērķis ir līdzsvarot parādnieka tiesības saņemt lielāku savu darba samaksas daļu ar piedzinēja tiesībām uz nolēmuma reālu izpildīšanu. Ar grozījumiem plānots mainīt gan no darba ienākumiem veicamo ieturējumu aprēķināšanas modeli, gan ieturējuma apmēru. Veicot ieturējumus, parādniekam tiks saglabāta darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu — līdzekļi 15% procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas, bet ne vairāk kā 50% no...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 18. jūnijā pirms virzības izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā atbalstījusi Uzņēmumu reģistra (UR) priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”. Tie paredz uzlabot patieso labuma guvēju (PLG) pārbaudes procesu, ieviešot “iesniedz vienreiz” principu starp publisko un privāto sektoru. Iniciatīva ļaus mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un ikvienai citai juridiskajai personai situācijās, kad PLG pārbaudes veic kā UR, tā kredītiestādes, kā arī stiprina PLG pārbaudes un līdz ar to arī efektivizē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas procesu. Pašreizējais PLG pārbaužu regulējums nosaka, ka uzņēmēji, tostarp ārvalstu investori, reģistrējot uzņēmumu UR un atverot kontu kredītiestādē, vienus un tos pašus dokumentus sniedz divreiz – gan UR, gan kredītiestādē. Savukārt pārbaudes, ko veic publiskais un privātais sektors par uzņēmuma PLG, raugoties no klienta perspektīvas, savstarpēji pārklājas. Tāpēc UR un Tieslietu ministrijas ieskatā ir veicināma UR rīcībā esošās informācijas...

Atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem muitas jomā no šī gada 1. jūlija Automatizētajā importa sistēmā (AIS) tiks ieviesta jauna funkcionalitāte – centralizētā muitošana, precēm noformējot importa deklarāciju, informē Valsts ieņēmumu dienests. Centralizētā muitošana sniedz jaunas iespējas muitas klientiem pārskatīt savus biznesa procesus, optimizēt loģistikas plūsmas un attiecīgi arī izmaksas. Lai varētu izmantot jauno AIS funkcionalitāti, uzņēmējam jāsaņem Centralizētās muitošanas atļauja. Centralizētās muitošanas atļauju var piešķirt tikai atzītā uzņēmēja atļaujas “Muitas vienkāršojumi (AEOC)” turētājam. Juridiskā persona, kas saņēmusi Centralizētās muitošanas atļauju, importa deklarāciju varēs iesniegt tās valsts muitas iestādē, kurā veic uzņēmējdarbību, vienlaikus preces uzrādot citas dalībvalsts muitas iestādē. Savukārt muitas nodoklis būs jāmaksā tajā muitas iestādē, kurā iesniegta importa deklarācija. Lai saņemtu Centralizētās muitošanas atļauju, uzņēmējam jāiesniedz pieteikums Eiropas Savienības vienotajā Eiropas Muitas lēmumu sistēmā. Informācija par piekļuvi sistēmai un pieteikumu iesniegšanu ir pieejama VID tīmekļvietnē. "Bilances" abonēšanai - dažādas iespējas. Izvēlies sev izdevīgāko! Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI...

Grāmatvedības likumā noteikts, ka grāmatvedību iestādē kārto iestādes grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis. Tāpat Grāmatvedības likums atrunā iestādes vadītāja lomu un atbildību grāmatvedības procesā. Ņemot vērā Likuma par budžetu un finanšu vadību 23. panta otrajā daļā noteikto, iestādes, kurai grāmatvedību kārto Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, vadītāja pienākumi un atbildība daļēji tiek pārcelta uz vienoto pakalpojumu centru. Normatīvajos aktos, kas regulēs grāmatvedības kārtošanu Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, atsevišķos gadījumos tiks noteikts no Grāmatvedības likuma atšķirīgs regulējums, tādēļ, lai novērstu tiesību normu kolīziju, plānots veikt grozījumus Grāmatvedības likumā. Grāmatvedības likuma 17. pants tiek papildināts ar otro daļu šādā redakcijā: "Uz valsts budžeta iestādes un no budžeta nefinansētas iestādes vadītāju šā panta pirmās daļas prasības attiecas tiktāl, ciktāl Likumā par budžetu un finanšu vadību un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos par grāmatvedības uzskaites kārtošanu valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros nav noteikts citādi." Minētais grozījums veikts, jo...