GRĀMATVEDĪBA

Turpinot darbu pie muitas informācijas sistēmu pilnveidošanas, 3.jūnijā tikusi ieviesta jauna Automatizētās eksporta sistēmas (AES) un Tranzīta kontroles sistēmas 2 (TKS2) versija, ziņo Valsts ieņēmumu dienests. AES veiktās tehniskās izmaiņas ievērojami atvieglos eksporta deklarācijas sagatavošanu, jo sistēma turpmāk nodrošinās šādas iespējas: kopēt ievadītos datus par vienu vai vairākām precēm, pievienot dokumentus visām precēm vienlaicīgi, automātiski aprēķināt preču statisko vērtību, automātiski aprēķināt un attēlot deklarācijā kopējo neto svaru. Eksporta deklarācijas izdruka ir papildināta ar pārvadājuma dokumentu datu grupu un preces bruto svaru. Tāpat jaunajā AES versijā ir iestrādātas papildu datu pārbaudes, lai mazinātu iespēju kļūdīties: noteikta “Deklarētāja” un “Eksportētāja” valsts piederības pārbaude atbilstoši Savienības Muitas kodeksam, lai pārliecinātos, vai tā ir ES reģistrēta persona, datu ievades obligātuma pārbaudes atbilstoši Latvijas valsts nacionālām prasībām, lai nebūtu iespēja atstāt tukšus datu laukus, kuriem jābūt aizpildītiem, atbilstošu procedūru un iepriekšējo procedūru kombināciju pārbaude, lai nebūtu iespējams norādīt neloģiskas kombinācijas, papildināts “Galamērķa valsts” klasifikators, lai nevarētu norādīt...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformas uzraudzības padomes sēdē 30. maijā pārrunāta VID reformas norises gaita, aktualitātes un izstrādāto VID reformas likumprojektu paketes saskaņošanas rezultāti. Pašlaik reformas ievešana notiek atbilstoši grafikam, un 30. maijā ir noslēdzies VID reformas ietvaros izstrādāto sešu tiesību aktu projektu starpinstitūciju saskaņošanas process Tiesību aktu projektu (TAP) portālā. Padome nolēma atbalstīt likumprojektu paketes iesniegšanu valdībā. Ministru kabinetā iesniegti likumprojekti: Nodokļu un muitas policijas likums; Valsts ieņēmumu dienesta likums; Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”; Grozījumi Muitas likumā; Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"; Grozījumi Kriminālprocesa likumā. VID reformas uzraudzības padome atbalstīja VID digitālās attīstības vadības komitejas darbības detalizēta regulējuma noteikšanu Valsts ieņēmumu dienesta likuma projektā, tai skaitā tās uzdevumus un regulējumu neatkarīgu Latvijas un ārvalstu ekspertu piesaistei. Komitejas uzdevums būs identificēt inovāciju iespējas VID digitālās transformācijas jomā, noteikt VID digitālās transformācijas prioritātes un virzienus atbilstoši tā stratēģiskajiem mērķiem, kā arī izvērtēt VID informācijas tehnoloģiju attīstības stratēģijas...

Ceturtdien, 30. maijā, Saeima trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Izmaiņas paredz, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi nepieaugs. Likuma grozījumi paredz, ka 2025. gadā tiks nošķirtas un būs spēkā divas kadastrālās vērtības - fiskālā un universālā. Fiskālā kadastrālā vērtība tiks izmantota nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, nodevu aprēķiniem, nomas maksas noteikšanai. Tā paliks līdzšinējā apmērā, balstoties uz 2012.gada tirgus datiem. Universālā kadastrālā vērtība nodrošinās patiesāku priekšstatu par īpašuma vērtību. To izmantos zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanai, grāmatvedībā un finanšu pārskatos. Universālā kadastrālā vērtība tiks noteikta, balstoties uz 2022.gada tirgus datiem. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere skaidro: “Ņemot vērā pieaugušo dzīves dārdzību, Tieslietu ministrija ir panākusi draudzīgāko risinājumu Latvijas ģimeņu budžetam – nošķirt divas kadastrālās vērtības. Latvijas iedzīvotāji var justies droši, ka nekustamā īpašuma nodoklis ne šogad, ne nākamgad nepieaugs līdz ar kadastrālo vērtību aktualizēšanu. Tiesiskā, demokrātiskā valstī iedzīvotājiem ir jābūt drošiem, ka esošā ekonomiskā situācija tiek...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis metodisko materiālu "Pārskats par aprēķināto dabas resursu nodokli", kurā sniegta informācija par aprēķināto dabas resursu nodokli (DRN) un tā sadalījumu maksājumiem valsts un pašvaldības pamatbudžetā. Pārskatu sagatavo DRN maksātājs un iesniedz VID vispārējā gadījumā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 20. datumam. Ja nodokļa summa par visiem nodokļa objektiem kopā nepārsniedz 142,29 EUR, pārskatu iesniedz par kalendāro gadu līdz nākamā gada 20. janvārim.Tieši tāpat par kalendāro gadu iesniedz pārskatu par C kategorijas piesārņojumu. Savukārt par vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem pārskats sniedzams par kalendāro gadu līdz nākamā gada 20. aprīlim, bet par pārstrādājamo un nepārstrādājamo plastmasas iepakojumu, kurš nav pārstrādāts vai reģenerēts (attiecas tikai uz apsaimniekotāju) pārskatu par kelendāro gadu iesniedz līdz nākamā gada 20. oktobrim. Lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izveidota funkcionalitāte, kas, tuvojoties termiņam, aicina uzņēmumus iesniegt pārskatu. EDS ieraksti un paziņojumi izveidoti, pamatojoties uz uzņēmumu pārskatu iesniegšanas...

Publiskai apspriešanai, kas paredzēta līdz šā gada 7. jūnijam, nodots likumprojekts “Grozījumi Grāmatvedības likumā”, kas paredz noteikt tiesisko regulējumu attaisnojuma dokumentam, kuru izsniedz preces vai pakalpojuma saņēmējam − samaksāšanai (rēķinam), nosakot, ka rēķins noformējams kā strukturēts elektroniskais rēķins, informē Finanšu ministrija. Grozījumi likumā paredz, ka visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem no 2026. gada 1. janvāra tiek noteikts obligāts pienākums attaisnojuma dokumentu – rēķinu, kuru izsniegs samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, noformēt kā strukturētu elektronisko rēķinu. Turklāt pārejas noteikumi paredz, ka, sākot no 2025. gada 1. janvāra, Latvijā reģistrēts uzņēmums rēķinu, kuru izsniedz budžeta iestādei, noformē kā e-rēķinu. Šāds risinājums likumprojektā paredzēts, lai sekmētu efektīvu publiskā sektora funkciju izpildi un nodrošinātu iespējamo funkciju automatizāciju. Tas vienlaikus efektivizētu grāmatvedības uzskaites procesu digitalizēšanu, tai skaitā saistībā ar Vienoto pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē. Lai noteiktu e-rēķina aprites kārtību, tostarp tehniskos datu apmaiņas ceļus, piegādes un saņemšanas veidus, nepieciešamos pielāgojumus e-adresē un citus e-rēķinu aprites tehniskos...

Turpinoties vasaras koncertu, svētku, dažādu sporta un kultūras pasākumu sezonai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina – restorāniem, kafejnīcām un citiem ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība ir jāreģistrē VID, ir obligāti jāizsniedz pircējiem kases čeks, bet alkohola tirgošanai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence). Kā reģistrēt izbraukuma tirdzniecību? Ja uzņēmums ēdināšanas pakalpojumus sniedz izbraukumā ārpus savas pamatdarbības vietas, piemēram, brīvdabas koncertos, pilsētas svētkos vai sporta pasākumos, tad šī izbraukuma tirdzniecība pirms tam jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tas ir ērti un ātri izdarāms tiešsaistē, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā sadaļā “Reģistri” – “Struktūrvienības”, nospiežot uz “Pievienot struktūrvienību” un izvēloties struktūrvienības veidu “Izbraukuma pakalpojums”. Plašāka informācija pieejama www.vid.gov.lv sadaļā Kā strādāt ar kases aparātu izbraukumā? Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecībā obligāti ir jāizmanto kases aparāts un jāizdruun jāizsniedz klientam kases čeks. Īslaicīgi, līdz 5 darba dienām, izbraukumā drīkst izmantot to pašu kases aparātu, kas jau ir uzstādīts un reģistrēts pamata darba vietā. Tādā gadījumā pirms aparāta lietošanas uzsākšanas izbraukumā...

Latvijas Banka ir izstrādājusi "Vadlīnijas efektīvas sankciju riska pārvaldībā izmantojamās informācijas tehnoloģiju sistēmas izveidei un uzturēšanai", lai atbalstītu finanšu tirgus dalībniekus iedarbīgu un uz nepieciešamo rezultātu orientētu sankciju skrīninga informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu izveidē. Vadlīnijās iekļauti Latvijas Bankas veiktajā tematiskajā pārbaudē izdarītie secinājumi, kā arī labās un nevēlamās prakses piemēri. Pārbaudē Latvijas Banka vērtēja 22 finanšu tirgus dalībnieku sankciju pārbaudēm izmantotās 45 IT sistēmas. Latvijas Banka ir secinājusi, ka lielākā daļa IT sistēmu, ko finanšu iestādes izmanto sankciju skrīningam, vērtējamas kā kopumā efektīvas un lietderīgas, vienlaikus visās pārbaudītajās iestādēs tika konstatētas nepilnības, kuras finanšu tirgus dalībniekiem – bankām un nebanku finanšu iestādēm – uzdots novērst. Tematiskajā pārbaudē tika identificēti izplatītākie neefektīvas sankciju skrīninga sistēmas izveides iemesli, piemēram, neatbilstoša konfigurācija, atjauninājumu trūkums un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldības komandas vāja iesaiste sankciju skrīninga sistēmu izveidē, testēšanā un uzturēšanā. Vadlīnijas ir praktiska rokasgrāmata, kuras mērķis...

Eiropas Parlaments 24. aprīlī apstiprināja tiesību aktu kopumu, kas stiprinās Eiropas Savienības (ES) instrumentus cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Minēto tiesību aktu kopumu veido Sestā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva, ES "vienoto noteikumu” regula un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestāde (AMLA). Saskaņā ar jaunajiem tiesību aktiem personām ar likumīgu interesi, tostarp žurnālistiem, plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kompetentajām iestādēm un uzraudzības iestādēm, būs tūlītēja, tieša un brīva piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem. Šī informācija tiks apkopota dalībvalstu datubāzēs, kuras tiks savienotas ES līmenī. Papildus aktuālajai informācijai datubāzēs būs jāglabā arī vismaz piecus gadus seni dati. Jaunie noteikumi piešķirs finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU) plašākas pilnvaras analizēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas gadījumus, kā arī apturēt aizdomīgus darījumus. Pastiprināta uzticamības pārbaude Jaunie noteikumi ievieš pastiprinātas uzticamības pārbaudes un klientu identitātes pārbaudes, kas būs jāveic “atbildīgajiem subjektiem”, piemēram, bankām, aktīvu un kriptoaktīvu pārvaldniekiem...

Valdības 23. aprīļa sēdē apstiprināti grozījumi, kas paredz vairākas izmaiņas ziņu par darba ņēmējiem sniegšanā un saistītajos procesos (grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli"). Ja patlaban spēkā esošais regulējums paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņem ziņas par darba ņēmēja statusu mainījušiem vai zaudējušajiem darbiniekiem tikai pēc šī statusa mainīšanas/zaudēšanas (trīs dienu laikā), grozījumi paredz, ka turpmāk šādas ziņas varēs iesniegt arī pirms statusa zaudēšanas - sākot ar mēnesi iepriekš. Regulējums attiecas gan uz darba attiecību izbeigšanas, gan bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanas/izbeigšanas, gan dīkstāves un citiem gadījumiem. Lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, noteikumu projekts paredz automatizēt darba ņēmēja statusa zaudēšanas reģistrāciju darba ņēmēja nāves gadījumā. Turpmāk šādas ziņas darba devējam vairs nebūs jāsniedz, jo VID, pamatojoties uz Fizisko personu reģistrā iekļautajām ziņām par personas miršanu, reģistrēs...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodisko materiālu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātājiem. Atgādinām, ka Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma III nodaļā “Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis” ir noteikti uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) objekti, maksātāji, nodokļa aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtība, kā arī atbrīvojumi no nodokļa maksāšanas. UVTN taksācijas periods ir kalendārais gads, turklāt, ja ar nodokli apliekamam transportlīdzeklim ir gan īpašnieks, gan turētājs, UVTN maksā transportlīdzekļa turētājs. UVTN par katru nodokļa maksātāja īpašumā vai turējumā reģistrēto transportlīdzekli iemaksā valsts budžetā par attiecīgo periodu, tas ir, par tiem mēnešiem, skaitot no taksācijas perioda sākuma, kuros šie transportlīdzekļi ir nodokļa maksātāja īpašumā vai turējumā. Savukārt, ja nodokļa maksātājs nav reģistrēts kā transportlīdzekļa turētājs, bet lieto transportlīdzekli uz darba līguma pamata vai pamatojoties uz patapinājuma līgumu, kas noslēgts ar personu, kura nav nodokļa maksātājs, UVTN šā līguma laikā maksā katru mēnesi līdz tam sekojošā mēneša 15. datumam. IIN piemērošana,...

Saskaņā ar Regulas 2023/1773 8. pantu, oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (turpmāk – OIM) ceturkšņa atskaite jeb ziņojums jāsniedz mēneša laikā pēc ceturkšņa beigām, kurā tikušas importētas – laistas brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā trešo valstu izcelsmes OIM preces, informē Valsts ieņēmumu dienests. Atskaite jāsniedz, ja importētas šādas preces: cements, elektroenerģija, mēslošanas līdzekļi, dzelzs un tērauds, tā izstrādājumi, alumīnijs, ūdeņradis. Pilns OIM preču saraksts ar Kombinētās nomenklatūras kodiem pieejams Regulas 2023/956 I pielikumā. Komersantiem, kas 2024. gada pirmajā ceturksnī importēja Regulas 2023/956 I pielikumā norādītās preces, 2024.gada aprīlī Eiropas informācijas sistēmā “Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms OIM/CBAM” jāsniedz OIM ceturkšņa atskaite. Lai saprastu, kuriem komersantiem iesniedzams OIM ziņojums, vērts aplūkot VID izstrādātu shēmu:

Piektdien, 5. aprīlī, norisinājās Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadomes (KITSA) sēde, kur pēc karstām diskusijām sociālie partneri vienojās, ka ir jāpilnveido Latvijā esošais darbnespējas un virsstundu apmaksas regulējums, informē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas sēdē prezentēja savus priekšlikumus, savukārt arodbiedrību pārstāvji solījuši divu nedēļu laikā nākt klajā ar savu redzējumu. Tāpat plānots šo jautājumu skatīt Veselības aprūpes nozares apakšpadomē un Sociālās drošības apakšpadomē. LDDK rosināja Ekonomikas ministriju sasaukt KITSA sēdi, jo līdz šim ilgstošās diskusijas par darbnespējas un virsstundu apmaksas regulējumu nav nesušas rezultātus, un konkurētspējas rādītājos Latvija turpina atpalikt no Lietuvas un Igaunijas. Valstij jāuzņemas lielāka atbildība par veselības aprūpes sistēmas pilnveidi, un darbnespējas lapu regulējumam būtu jākalpo kā motivācijai ieilgušu veselības aprūpes problēmu risināšanā, uzskata LDDK. “Latvija turpina atpalikt no kaimiņvalstīm IKP rādītājos uz vienu iedzīvotāju, un darbnespējas lapu un ar tām saistīto virsstundu apmaksas apmēri Latvijā ir piecas reizes lielāki, nekā Lietuvā. Pēdējo 10 gadu laikā LDDK...

Lai nodokļu maksātāji varētu pilnvērtīgi īstenot savas tiesības nodokļu jomā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā jābūt informācijai par aktuālo saimnieciskās pamatdarbības veidu atbilstoši NACE klasifikācijai1. Ja pamatdarbības veids 2023. gadā ir mainījies, par to ir jāpaziņo VID līdz 2024. gada 1. maijam. Paziņotajam pamatdarbības veidam ir jāatbilst reālajai situācijai un jāatspoguļo nodokļu maksātāja – uzņēmuma vai saimnieciskās darbības veicēja - piederība konkrētai nozarei un darbības jomai. Ja gada laikā pamatdarbības veids (tā darbība, kas šajā gadā veidoja vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā) mainās, laikā no nākamā gada 1. janvāra līdz 1. maijam par izmaiņām jāpaziņo VID. Par pamatdarbības veidu jāpaziņo VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā "Dokumenti / No veidlapas / Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas / Paziņojums par nodokļu maksātāja pamatdarbības veidu”. Par saviem pašreiz paziņotajiem pamatdarbības veidiem un to atbilstību reālajai situācijai ikviens var pārliecināties VID publiskojamo datu bāzē, ievadot konkrētā nodokļu maksātāja nosaukumu/vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu....

Darba devēja ziņojumu var precizēt trīs gadu laikā pēc noteiktā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vai algas nodokļa samaksas termiņa. Precizēšanas rezultātā darba ņēmēja darba ienākumi un obligātās iemaksas nedrīkst samazināties, informē Valsts ieņēmumu dienests. Ja nepieciešams precizēt darba ņēmēja darba ienākumus un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par iepriekšējo mēnesi pirms pārskata mēneša, darba devējs precizējumus norāda pārskata mēneša darba devēja ziņojuma 6. un 7.ailē, norādot palielinājumu vai samazinājumu. Izmaksājot kompensācijas atlīdzību, pamatojoties uz noslēgto darba līgumu un vienošanos uz iepriekšējo darba attiecību pamata vai precizējot darba ņēmēja darba ienākumus un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par mēnešiem pirms iepriekšējā pārskata mēneša, labo iesniegtā darba devēja ziņojuma 4. un 5.aili. Šādas precizēšanas rezultātā darba ņēmēja darba ienākumi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nedrīkst samazināties, un darba devējs ir tiesīgs iesniegt darba devēja ziņojuma precizējumu tikai vienu reizi par katru iepriekšējo pārskata mēnesi katram darba ņēmējam. Lai precizētu EDS iesniegto darba...

Atgādinām, ka mikrosabiedrībai, tāpat kā mazai sabiedrībai, gada pārskats par 2023. gadu jāiesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Tātad vairumam - līdz 31. maijam. Mikrosabiedrībām ir atļauts gada pārskatu sagatavot bez vadības ziņojuma un ar saīsinātu finanšu pārskata pielikumu, kā arī pielikuma vietā sagatavot piezīmes. Gūt ieskatu par gada pārskata sagatavošanas prasībām un niansēm mikrosabiedrībai, par atvieglojumiem tā sagatavošanā, par gada pārskata noformēšanu, parakstīšanu, apstiprināšanu un iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) varēsit lektores Lailas Kelmeres, Mg.oec., vadītajos divu dienu tiešsaistes kursos "MIKROSABIEDRĪBAS GADA PĀRSKATS". Kursu nodarbības paredzētas jau 8. un 9. aprīlī no plkst. 9.30 līdz 12.45 (kopā 8 mācību stundas). Dalībnieki savā e-pastā saņems lektores sagatavotos izdales materiālus (pirms katras nodarbības) un nodarbības video ierakstu (trīs darba dienu laikā pēc nodarbības norises). Kursu klausītājiem noteikti būs nepieciešams kalkulators, jo būs jāveic aprēķini un pieraksti. Mācību kursa dalībnieki saņems...