GRĀMATVEDĪBA

Atgādinām, ka piektdien, 24. novembrī, no plkst. 10 līdz 16 noritēs žurnāla BILANCE konference “Jaunā nodokļu reforma. Vai ir gaidāma un kad?”, kurā runāsim par tām izmaiņām, kas sagaida nodokļu maksātājus 2024. gadā. Pēc ilgāka pārtraukuma šogad tiks sveikti arī nominācijas Gada grāmatvedis 2023 un balvas Par mūža ieguldījumu laureāti. Žurnāls Bilance jau 14 gadus pulcina kopā grāmatvežus, finanšu speciālistus un citus nozares interesentus! Konferencē aktuālāko nodokļu un grāmatvedības jomā uzzināsim no tiešajiem avotiem –būs Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, tostarp Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Par nodokļu politikas aktualitātēm informēs FM valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jomā Ilmārs Šņucins. Savukārt izprast ekonomikas tendences un uzzināt, ko varam sagaidīt 2024. gadā, palīdzēs Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Uzklausīsim arī grāmatvežu saimes redzējumu – par gaidāmo nodokļu izmaiņu izaicinājumiem un priekšrocībām runās sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente Ieva Liepiņa. No praktiķu viedokļa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no attālinātā darba izdevumu kompensācijas", kurā darba devējiem atgādina, ka 2021., 2022. un 2023. gadā no aplikšanas ar algas nodokli atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro mēnesī. Priekšnoteikumi, kuri jāievēro, lai varētu izmaksāt kompensāciju: vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai darba devēja rīkojumā un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē; ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa; ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmēri tiek noteikti proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā.2 Kompensācijas izmaksu nepiemēro darbinieka ilgstošas prombūtnes laikā, kas pārsniedz 30 dienas.3 30 dienas tiek skatītas kalendāra mēneša ietvaros. Likuma “Par iedzīvotāju...

Gadījumā, kad nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS sistēmā nodokļa aprēķināšanā pieļauj kļūdu, bet vienotajā nodokļu kontā faktiski nomaksā pareizu nodokļa apmēru, VID tik un tā aprēķina nokavējuma naudu un ignorē faktu, ka nomaksātā summa ir lielāka par kļūdaini aprēķināto. Šobrīd vienotā nodokļu konta sistēma neparedz brīdināt nodokļu maksātāju, ja ir nesakritība starp aprēķināto un faktiski iemaksāto summu. Tiesībsargs pārbaudes lietā vērtēja, vai VID 2021. gadā ieviestais vienotais nodokļu konts kā automatizēta sistēma ir draudzīga un saprotama nodokļu maksātājiem. Tiesībsargs lūdzis VID mēneša laikā rast risinājumu. Faktiskie apstākļi Nodokļu maksātājam vairāk nekā gadu tika aprēķināta nokavējuma nauda par to, ka likumā noteiktajā termiņā viņš kā darba ņēmējs (konkrētajā gadījumā - pie darba devēja ārvalstīs) kļūdaini bija deklarējis mazāku valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) summu, bet faktiski vienotajā nodokļu kontā iemaksāja lielāku summu jeb tik, cik pēc likuma viņam patiesībā bija jāmaksā. Šajā gadījumā vienotā nodokļu konta administrēšanas algoritms VSAOI nomaksai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Par uzņēmuma grāmatvedības uzskaites datu salīdzināšanu ar VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datiem par prasījumu un saistību summām bilances datumā". Šajā materiālā uzskatāmi parādīts, kā atrast attiecīgo sadaļu EDS un kā praktiski iegūt un salīdzināt nepieciešamo informāciju. Tāpat VID norāda, ka metodiskajam materiālam ir informatīvs raksturs, jo katram nodokļu maksātājam ir atšķirīgi piemērojamie nodokļi un tas var izvēlēties sev piemērotāko veidu (jeb “ceļu”), kā salīdzināt prasījumu un saistību atlikumu summas EDS. VID atgādina, ka Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” (spēkā no 2022. gada 1. janvāra) 74. punktā noteikts, ka uzņēmums pārskata gada slēguma inventarizācijā inventarizē prasījumu un saistību summas par VID administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem, savstarpēji salīdzinot uzņēmuma grāmatvedības datus ar VID EDS pieejamiem datiem. Ja līdz pārskata gadam sekojošā gada 31. janvārim no uzņēmuma nav saņemta informācija par atšķirībām datos...

Eiropas Komisija (turpmāk - EK) vēlas vienkāršot ziņošanas prasības uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm par 25%, tādējādi samazinot administratīvo slogu, un ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanu par šo iniciatīvu. Aicinām izmantot iespēju un ietekmēt turpmākās administratīvās procedūras, piedaloties sabiedriskajā apspriešanā EK mājaslapā “Izsakiet viedokli”. Viedokli latviešu valodā var sniegt, reģistrējoties vai pieslēdzoties ar sociālo mediju kontu, līdz 2023. gada 23. novembrim. Gadu gaitā daudzos jautājumos ir ieviesti, no Eiropas Savienības regulējuma izrietoši, pārmērīgi, dublējoši vai novecojuši ziņošanas pienākumi dalībvalstu uzņēmumiem un iestādēm. Tagad EK vēlas rast veidus, kā šīs prasības racionalizēt, modernizēt vai optimizēt. Piemēram, mainot noteikto ziņošanas biežumu, digitalizējot vai piemērojot vienreizējas ziņošanas principu, kad uzņēmumiem vairs nebūs vieni un tie paši dati jāsniedz vairākas reizes vai vairākos ievades punktos.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām". Tajā skaidrots, ka paziņojums ir iesniedzams tikai par Latvijas rezidenta gūtajiem ienākumiem, izņemot attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotāja darba algu. Pārskatu "Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām" sagatavo ienākumu izmaksātājs, iesniedz to VID, kā arī pēc pieprasījuma izsniedz ienākuma saņēmējam. Ienākumu izmaksātājs ir komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kooperatīvā sabiedrība, nerezidentu pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums un fiziskā persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Par nerezidenta gūtajiem ienākumiem VID ir jāiesniedz cits pārskats - “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskats par fiziskās personas – nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā”. Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām var neiesniegt, ja izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir mazāka par 300 eiro, izņemot darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumus, kas kopā nepārsniedz 480 eiro gadā, vai izmaksā šādus ienākumus: stipendijas, kuru apmērs nepārsniedz 100 eiro,...

Grāmatvedības politika ir tā, kas dod pamatu grāmatvedības uzskaites kārtībai uznēmumā, un tā būtu konsekventi jāievēro. Grāmatvedības politika nevar būt pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē grāmatvedību, gada pārskatus, saimniecisko darījumu, faktu, notikumu vai finanšu pārskata posteņu atspoguļošanu, uzskaiti un novērtēšanu, atgādina Ita Bekerta, Mg.oec., LNKA sertificēta nodokļu konsultante (sertifikāts Nr. 163), SIA “Balance forte” valdes locekle, SIA “EK Sistēmas” galvenā grāmatvede. Grāmatvedības politika ietver: dažādu reģistru veidošanas principus (piemēram, pamatlīdzekļu reģistri, kases grāmata, krājumu reģistrs) pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu novērtēšanas vai nolietojuma aprēķināšanas metodes debitoru parādu novērtēšanas metodes (ja debitoru uzņēmumam nav (piemēram, mazumtirdzniecībā), šāds apraksts nav nepieciešams) krājumu atlikumu novērtēšanas metodes (attiecas uz tiem, kam ir krājumi) aizņēmuma procentu uzskaites un norādīšanas principus soda naudas uzskaites un norādīšanas principus (vai nav soda naudu, kas ir pārāk lielas, pārkāpjot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma regulējumu; pretējā gadījumā tās ir vienkārši izmaksas) uzkrājumu veidošanas noteikumi (parasti tiek veidoti divu veidu uzkrājumi - uzkrājumi...

Ministru kabinets 24. oktobrī atbalstīja likumprojekta "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" virzīšanu izskatīšanai Saeimā. Likumprojekts paredz noteikt Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) kā kompetento iestādi ES regulās un lēmumos par sankciju noteikšanu paredzēto izņēmumu piemērošanā. Tādējādi tiek izveidota pilnībā centralizēta sistēma, neveidojot jaunu iestādi. Visus lēmumus par izņēmumiem un atļaujām, ja vien konkrētos jautājumos likumā nav paredzēts atsevišķs regulējums, pieņems viena iestāde - FID, tādējādi nodrošinot vienveidību un efektivitāti. Vienlaikus tiek nodrošināts, ka visos jautājumos par sankciju izpildi ir viens sākotnējais saziņas punkts un viena galvenā iestāde, tādējādi atvieglojot un vienkāršojot saziņu starp privāto un publisko sektoru. Tāpat likumprojekts paredz, ka FID kļūst par galveno iestādi sankciju izpildē Latvijā, tai skaitā, ietverot lēmumu pieņemšanu par līdzekļu iesaldēšanu. Tas nozīmē atzīt noteiktas personas par sankcijām pakļautām personām un izdot saistošus lēmumus par šo personu līdzekļu iesaldēšanu, ja FID rīcībā ir informācija par personas pienākumu izpildīt sankcijas, bet sankcijas nav izpildītas saskaņā...

Ilustrācija: © Омурали Тойчиев – stock.adobe.com Uzņēmumu reģistrs (UR) veidos jaunu reģistru, kurā apkopos ziņas par patiesajiem labuma guvējiem, tai skaitā arī trastu un līdzīgu juridisku veidojumu faktiskajiem īpašniekiem, paredz Ministru kabineta 24. oktobra sēdē atbalstītie grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas gan vēl būs jāpieņem Saeimā. Likumprojekts paredz nodrošināt ziņu par patiesajiem labuma guvējiem apkopošanu UR vestajos reģistros, to tādējādi attiecinot uz visiem juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem. Likumdevējs konstatējis, ka esošā informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrācija nenodrošina efektīvu tieši izveidota trasta vai cita juridiskā veidojuma informācijas reģistrāciju par to faktiskajiem īpašniekiem, līdz ar to Latvijā būtu izveidojams Juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrs, kuru vestu UR, un kurā tiktu reģistrēta informācija par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem, tostarp, par šāda veidojuma dibinātāju, pilnvarnieku (pārvaldnieku), pārraudzītāju (ja tāds ir), labuma guvējiem vai labumu guvēju kategorijām un citām fiziskajām personām, kuras īsteno kontroli pār juridisko veidojumu. Ja iesniegtās...

Valdība 24. oktobra sēdē izskatījusi grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām". Tie nepieciešami, lai līdz gada beigām ieviestu Latvijā Eiropas Savienības kopīgo revīzijas regulējumu, ko paredz Eiropas Padomes Direktīva (ES) 2021/514 (2021. gada 22. marts), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Esošais regulējums nav pietiekams, lai nodrošinātu ātru un efektīvu sadarbību starp dalībvalstu nodokļu administrācijām. Kopīgām revīzijām vajadzētu būt papildu instrumentam, kas pieejams Eiropas Savienības dalībvalstīm administratīvās sadarbības ietvaros nodokļu jomā un kas papildinās esošo regulējumu, kurā paredzētas citas dalībvalsts ierēdņu iespējas atrasties administratīvajos birojos, piedalīties administratīvajās procedūrās, kā arī veikt vienlaicīgas pārbaudes. Likumā paredzēts "kopīgas revīzijas" jēdzienu definēt kā "kopīgu uzraudzību", lai to nesajauktu ar likumā jau lietoto jēdzienu "nodokļu revīzija (audits)". "Kopīga uzrauzība” tiks definēta kā "nodokļu administrēšanas darbības, kuras nodokļu administrācija veic kopīgi ar vienu vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un kas saistītas ar vienu vai vairākām personām, attiecībā uz kurām minēto ES...

Kapitālsabiedrības katrs valdes loceklis attiecīgajā gada mēnesī, kad: kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā un kapitālsabiedrības attiecīgā mēneša apgrozījums ir bijis lielāks par piecu minimālo mēneša darba algu apmēru1, ir uzskatāms par darba ņēmēju2, un no katra valdes locekļa domājamā ienākuma, kas nav mazāks par minimālo mēneša darba algu, jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)3 un jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). IIN un VSAOI no valdes locekļa domājamā ienākuma minimālās mēnešalgas apmērā nav jāmaksā: tajā gadā, kad kapitālsabiedrība reģistrēta Uzņēmumu reģistrā; ja kāds valdes loceklis kārtējā mēnesī, kad izpildās abi kritēriji, kā valdes loceklis citā vienas uzņēmumu grupas kapitālsabiedrībā gūst atlīdzību, kas nav mazāka par piecām minimālajām mēnešalgām.4 Minimālā mēneša darba alga 2023. gadā ir 620 eiro mēnesī5. Iesniedzamie pārskati Ja uzskatāms, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis konkrētajā mēnesī ir guvis domājamo ienākumu, komercsabiedrība: valdes locekli reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID)...

Valdība 10. oktobrī pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi", kas paredz optimizēt un paātrināt pārskata gada slēguma inventarizācijas norises procesu un novērstu darbietilpīgu dublējošu datu salīdzināšanas procedūru gan VID, gan nodokļu maksātājiem, kas iekļauti izlases kārtībā izveidotajā kopā. Ar grozījumiem tiek izslēgta prasība VID veikt ar nodokļu maksājumiem saistīto prasījumu un saistību salīdzināšanu izlases kārtībā pēc būtiskuma principa. Turpmāk nodokļu nomaksas datu salīdzināšanai paliek vienīgi prasība nodokļu maksātājiem pašiem EDS salīdzināt datus un to nesakritības gadījumā informēt VID. Konstatēts, ka līdzšinējais pienākums radīja papildus administratīvo slogu gan uzņēmumiem, gan VID. Uzņēmumiem prasība veikt datu salīdzināšanu izlases kārtībā pēc VID uzaicinājuma rada papildus administratīvo slogu, jo tās laikā var vēl nebūt iesniegtas visas pārskata gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijas un uzņēmumiem sava gada pārskata sagatavošanai var būt nepieciešams veikt atkārtotu datu salīdzināšanu ar VID. Savukārt VID manuālā veidā jāgatavo speciāla izlases kopa, kurā ietvertajiem nodokļu...

Saeima 2023. gada 14. septembrī ir pieņēmusi Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu (turpmāk – likums), šā likuma noteikumus piemēros, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 22. jūnijā vai vēlāk. Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta 2021. gada 24. novembra Direktīvas (ES) 2021/2101, ar ko Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles. Likuma mērķis Likums paredz palielināt korporatīvo caurskatāmību un uzlabot publisko kontroli pār komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, tādējādi nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no tā, kur ir reģistrēta starptautiska koncerna (grupas) galvenā mātes sabiedrība. Likumā ietvertais regulējums Likums noteic: 1) subjektus, attiecībā uz kuriem ir piemērojamas likuma normas: koncerna (grupas) galvenā mātes sabiedrība; komercsabiedrība, kas ir starptautiska koncerna (grupas) meitas sabiedrība; atsevišķa komercsabiedrība; Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2023. gada 3. oktobrī ir pieņemti Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi "Muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamās masas atšķirības", kas aizstās Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumus Nr. 861 "Zudumu apmēru noteikšanas kārtība muitas uzraudzībā esošajām nefasētajām precēm". N Noteikumi noteic: muitas uzraudzībā esošās nefasētās preces un nefasētās preces transporta iepakojumā, kurām pieļaujamas preču masas atšķirības, precēm pieļaujamās un paredzamās masas atšķirības un to piemērošanu, kārtību preču masas atšķirības noteikšanai, prasības preču transporta iepakojumam, piemērojamās muitas formalitātes, ja preču masa ir lielāka par deklarēto preču masu vai ja preču masas atšķirība pārsniedz pieļaujamo preču masas atšķirību, atzītā saņēmēja pienākumus, konstatējot precēm pieļaujamās masas atšķirības, kā arī izņēmuma gadījumus, uz kuriem minētais pienākums nav attiecināms, gadījumus, kad, konstatējot preču masas atšķirības, neuzskata, ka ir radies muitas parāds. Noteikumos ietvertais regulējums: saglabā iepriekš noteikto principu, ka muitas uzraudzībā esošajām nefasētajām precēm...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 1. oktobrī stājās spēkā Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta noteikumi Nr. 429 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr. 500 "Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi". Grozījumi veikti, lai pilnveidotu muitas noliktavas atļaujas un pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas izsniegšanas un turēšanas nosacījumus, kā arī brīvās zonas preču uzskaites veida apstiprinājuma saņemšanas nosacījumus. Lai saņemtu muitas noliktavas atļauju, pagaidu uzglabāšanas vietas atļauju vai brīvās zonas preču uzskaites veida apstiprinājumu, ir noteikts nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu slieksnis, proti, kopā 150 eiro, kā arī virkne nosacījumu, kam jāatbilst komersantam un tā atbildīgajām personām. VID vērš uzmanību, ka nosacījumi attiecas arī uz jau esošo muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas vietu un preču uzskaites veida apstiprinājumu brīvajā zonā turētājiem un jāievēro visu darbības laiku. Lai nodrošinātu muitas iestādei operatīvu informāciju par precēm, kas atrodas brīvajā zonā, un mazinātu komersantiem administratīvo slogu,...