GRĀMATVEDĪBA

Lai palīdzētu aizpildīt pareizi pārskatu "Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām", Valsts ieņēmumu dienests (VID) apkopojis līdz šim biežāk pieļautās kļūdas un skaidro, kā tās turpmāk nepieļaut. Atgādinām, ka pārskatu sagatavo ienākumu izmaksātājs par Latvijas rezidenta gūtajiem ienākumiem, iesniedz to VID, kā arī pēc pieprasījuma izsniedz ienākuma saņēmējam. Pārskatu iesniedz līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam. Kad nav jāsniedz paziņojums? Paziņojumu var neiesniegt, ja izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir mazāka par 300 eiro (izņemot darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumus, kas kopā nepārsniedz 480 eiro gadā) vai izmaksā šādus ienākumus: stipendijas, kuru apmērs nepārsniedz 100 eiro, no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem; pabalstus no budžeta, atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzību par audžuģimenes pienākumu veikšanu; atlīdzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par kaitējumu darbspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu; summas, kas...

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliek darbinieka (Latvijas rezidenta) algota darba ienākumus, kas saņemti par darbu citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī, vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk- ārvalstī), ja: ienākumi šajā ārvalstī ir pakļauti aplikšanai ar IIN vai tam analoģisku nodokli; darbinieks nav iznomātais personāls. Darba devējam ir jāinformē arī darbinieks par šādas informācijas iesniegšanu, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ziņas par darba ņēmējiem iesniedz ne vēlāk kā vienu dienu pirms darbinieks uzsāk vai beidz darbu ārvalstī, norādot: kodu 71 “Tāda darba ņēmēja statusa iegūšana, kurš uzsāk darbu ārvalstīs” un tās valsts kodu, kurā darba ņēmējs tiks nodarbināts, – darbiniekam uzsākot darbu; kodu 72 “Tāda darba ņēmēja statusa iegūšana, kurš izbeidz darbu ārvalstīs” – pārtraucot darbu. Šos kodus sniedz tikai par Latvijas rezidentiem. Kods apliecina, ka Latvijas rezidenta algota darba ienākums ir...

Ņemot vērā, ka šī gada 1. martā mainās akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholisko dzērienu veidiem, uzskaitē esošo alkoholisko dzērienu krājumu inventarizācija saistībā ar akcīzes nodokļa likmju maiņu jāveic visām personām, kam ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence): reģistrēta saņēmēja darbībai, ja speciālās atļaujas (licences) darbības ietvaros atļautas darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem; alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai; alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai; alus mazumtirdzniecībai. Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marku krājumu inventarizācija saistībā ar akcīzes nodokļa likmju maiņu jāveic apstiprinātam noliktavas turētājam, ja pēc stāvokļa 2024. gada 1. martā apstiprināta noliktavas turētāja uzskaitē ir akcīzes nodokļa markas, par kurām akcīzes nodoklis samaksāts kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem. Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marku krājumu inventarizācija nav jāveic, ja par akcīzes nodokļa markām akcīzes nodoklis nav samaksāts līdz 2024. gada 1. martam, kā arī ja tās ir atdotas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) glabāšanā līdz to identificēšanai. Veicot alkoholisko dzērienu un akcīzes nodokļa marku krājumu inventarizāciju saistībā ar akcīzes nodokļa likmes...

No 2024. gada 1. marta Eiropas Savienības muitas teritorijā, tajā skaitā Latvijā, tiek ieviesta Eiropas Komisijas izstrādātā Savienības preču muitas statusa apliecinājuma sistēma PoUS (Proof of Union status), informē Valsts ieņēmumu dienests (VID) Jaunā sistēma nodrošinās Savienības preču muitas statusa apliecinājuma T2L un T2LF dokumentu elektronisku noformēšanu, iesniegšanu apstiprināšanai un uzrādīšanai muitas iestādēm. Eiropas Savienībā ieviešot PoUS, līdz šim papīra formā izmantoto dokumentu T2L un T2LF vietā tiks nodrošināta elektroniska informācijas apmaiņa. Uzņēmējiem, kuri izmanto Savienības preču muitas statusa apliecinājuma dokumentus T2L un T2LF, jāpiesakās PoUS lietotāja tiesību saņemšanai. VID aicina uzņēmējus, kuri izmanto Savienības preču muitas statusa apliecinājuma dokumentus T2L un T2LF, pieteikties PoUS lietotāja tiesību saņemšanai un iepazīties ar informāciju par T2L un T2LF aizpildīšanu sistēmā. Pieslēgšanās PoUS un T2L/T2LF aizpildīšana

Vēršam uzmanību, ka 1. martā mainās akcīzes nodokļa likmes elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam un šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Tāpēc Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka personām, kas bez atsevišķas tam paredzētas speciālas atļaujas (licences) ir apstiprinātas noliktavas turētāja darbībai, 1. martā jāveic ar iepriekšminētajām precēm sekojošas darbības, realizējot tāss mazumtirdzniecībā un/vai vairumtirdzniecībā: inventarizē 1. martā krājumā esošo elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu (mililitros) un/vai elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas (mililitros), un/vai tabakas aizstājējproduktus (gramos); 15 dienu laikā pēc inventarizācijas (ieskaitot inventarizācijas dienu), t. i., līdz 15. martam, veic akcīzes nodokļa starpības aprēķinu un iesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) dokumentu: Akcīzes 4 nodokļa aprēķins (likmju maiņas gadījumā), kurā norāda inventarizācijas rezultātā konstatētos preču krājumus un aprēķināto akcīzes nodokļa starpības summu. par inventarizācijā konstatētajiem preču krājumiem aprēķināto akcīzes nodokļa starpības summu iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 15. aprīlim. Dokuments “Akcīzes nodokļa aprēķins (likmju maiņas gadījumā)” EDS ir...

Saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” par fiziskas personas ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētā apdrošināšanas sabiedrībā iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kuras kopā nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, un iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 750 eiro gadā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam ar līdzekļu uzkrāšanu nav īsāks par 10 gadiem; 2) darbības termiņš dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam bez līdzekļu uzkrāšanas nav īsāks par vienu gadu; 3) dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam), citas...

No darbinieka ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos, kuras kopā ar dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) nepārsniedz 10% no darbiniekam aprēķinātās bruto algas gadā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka par darbinieka bruto algu uzskatāma darbinieka alga, no kuras nav atskaitīts: neapliekamais minimums, nodokļa atvieglojumi, attaisnotie izdevumi, ieturējumu summas, kā arī ieturētā algas nodokļa summa. Jāņem vērā, ka bruto alga neietver darbiniekam piešķirto papildu labumu vērtību. Ja iemaksas privātajā pensiju fondā pārsniedz 10% no darbinieka bruto algas gadā, pārsnieguma summu iekļauj darbinieka gada apliekamajā ienākumā gada pēdējā mēnesī un no tās ietur nodokli (darba devējs var ieturēt nodokli arī katru mēnesi). Ja darba devējs iemaksas privātajā pensiju fondā ir veicis par konkrēto gadu un nākamo gadu, konkrētajā gadā, nosakot izdarīto maksājumu attiecību pret darbinieka bruto algu, ņem vērā tikai to maksājumu daļu, kas attiecas uz konkrēto gadu. Savukārt, ja darba devējs iemaksas privātajā pensiju fondā...

Valdībā 6. februārī izskatīts informatīvais ziņojums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības pilnveides pasākumiem. Tajā Finanšu ministrija piedāvā veikt izmaiņas VID organizatoriskajā struktūrā un mainīt VID padotības īstenošanas formu, kas palīdzēs veidot modernu un klientorientētu servisa iestādi. VID reformas galvenā iecere ir nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām. Tas ir – no VID nodalīt struktūrvienības, kuru mērķis ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus. Tas palīdzētu arī sasniegt VID stratēģijā noteikto misiju – VID kļūt par uzticamu sabiedroto nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai. Vienlaikus ar izmaiņām struktūrā paredzēts pilnveidot VID un sabiedrības sadarbības modeli, izmantojot digitālās transformācijas iespējas. Tiks stiprināta nodokļu un muitas policijas darba efektivitāte noziedzīgo nodarījumu atklāšanā un tās autonomija, kā arī nodrošināta koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarība, stiprināta izmeklēšanas objektivitāte, novērsta interešu konflikta situācija. Tas būtu arī solis uz priekšu, lai mainītu sabiedrības viedokli par VID kā represīvu iestādi. Sekmējot...

Lai nodokļu maksātāji varētu pilnvērtīgi īstenot savas tiesības nodokļu jomā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā jābūt informācijai par aktuālo saimnieciskās pamatdarbības veidu atbilstoši NACE klasifikācijai. Ja pamatdarbības veids 2023. gadā ir mainījies, par to ir jāpaziņo VID līdz 2024. gada 1.maijam. Paziņotajam pamatdarbības veidam ir jāatbilst reālajai situācijai un jāatspoguļo nodokļu maksātāja – uzņēmuma vai saimnieciskās darbības veicēja - piederība konkrētai nozarei un darbības jomai. Ja gada laikā pamatdarbības veids (tā darbība, kas šajā gadā veidoja vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā) mainās, laikā no nākamā gada 1. janvāra līdz 1. maijam par izmaiņām jāpaziņo VID. Par pamatdarbības veidu jāpaziņo VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā "Dokumenti / No veidlapas / Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas / Paziņojums par nodokļu maksātāja pamatdarbības veidu”. Par saviem pašreiz paziņotajiem pamatdarbības veidiem un to atbilstību reālajai situācijai ikviens var pārliecināties VID publiskojamo datu bāzē, ievadot konkrētā nodokļu maksātāja nosaukumu/vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu. NACE kodu...

Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas stājās spēkā 2004. gada 1. janvārī, finanšu instruments ir definēts kā vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finanšu aktīvus, bet citai personai – finanšu saistības vai kapitāla vērtspapīrus. Savukārt Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, noteikts, ka finanšu aktīvi ir: • nauda; • citas sabiedrības kapitāla vērtspapīrs; • līgumā noteiktās tiesības no citas personas saņemt naudu vai citu finanšu aktīvu vai savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu personu apstākļos, kas sabiedrībai ir potenciāli labvēlīgi; • finanšu instruments, par kuru sabiedrība norēķināsies (vai var norēķināties) ar saviem kapitāla vērtspapīriem, ja tas ir neatsavināts, un par to sabiedrībai ir (vai var būt) pienākums saņemt mainīgu skaitu savu kapitāla vērtspapīru, vai, ja tas ir atsavināts un par to sabiedrība norēķināsies (vai var norēķināties) citādi, nekā apmainot fiksētu naudas vai cita finanšu aktīva summu pret fiksētu savu kapitāla vērtspapīru. Piemērojot...

Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” paredz izmaiņas biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatu struktūrā, sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtībā, kas jāievēro, sākot ar 2023. pārskata gadu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību uz sekojošām prasībām, kas jāievēro, iesniedzot nevalstisko organizāciju gada pārskatus: Gada pārskata vai saīsinātā gada pārskata atvasinājums jāiesniedz elektroniski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Pārskatam jāpievieno organizācijas finansiālās darbības revīzijas institūcijas ziņojuma atvasinājums vai zvērināta revidenta ziņojums sabiedriskā labuma organizācijām, ja apgrozījums no saimnieciskiem darījumiem pārsniedz 800 000 eiro. Ņemot vērā fizisko personu datu aizsardzības prasības, gada pārskata atvasinājumam EDS sadaļā “Citi dokumenti” nevajadzētu pievienot nestrukturētus pielikumus, piemēram, ziedotāju un dāvinātāju sarakstu, paskaidrojumu u. c. dokumentus, kas satur fizisko personu (ziedotāju) datus (vārdus, uzvārdus un personas kodus), bet norādīt šo informāciju tikai strukturētajā pielikumā “Ziedojumu un dāvinājumu...

Lai gada ienākumu deklarācija tiktu aizpildīta korekti un cilvēki laikus saņemtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina darba devējus iesniegt paziņojumus par fiziskajai personai izmaksātajām summām. Lai nepilnīga informācija (informācijas trūkums) neradītu darbiniekiem sarežģījumus gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanā, uzņēmumi, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un pašnodarbinātās personas, kuras izmaksā ienākumu cilvēkam, tiek aicinātas iesniegt paziņojumus par fiziskajai personai izmaksātajām summām. “Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām” aicinām aizpildīt un iesniegt VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti” . Paziņojums ir jāiesniedz: Par darbiniekiem, ar kuriem darba attiecības ir bijušas visu 2023. gadu, paziņojums jāiesniedz par gadu līdz 2024. gada 1. februārim. Par darbiniekiem, ar kuriem darba attiecības beidzās pirms 2023. gada beigām, paziņojums jāiesniedz par mēnesi līdz tā mēneša 15. datumam, kurš seko darba attiecību izbeigšanai vai mēnesim, kurā darbinieks strādāja steidzamos, īslaicīgos vai vienreizējos darbos. Par fizisko personu ienākumiem, kas nav saistīti ar algotu darbu, bet no...

Atbilstoši 2023. gada 7. decembra grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105. pantā, atvieglota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) korekcija par zaudētajiem parādiem, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID) Būtiskākie grozījumi, kas stājas spēkā no 2024. gada 1. janvāra: mainīts zaudētā parāda apjoms vienam debitoram no 430 uz 1000 eiro bez PVN (attiecas uz tiem nodokļa rēķiniem, kas izrakstīti, sākot ar 2024. gada 1. janvāri); preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana debitoram ir pārtraukta vismaz pirms trim (pirms grozījumiem – sešiem) mēnešiem un nav atjaunota; preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs pēc nosacījumu izpildes uzreiz (pirms grozījumiem – līdz pēctaksācijas gada 1. martam) nosūta debitoram – kurš ir reģistrēts PVN maksātājs vai kurš preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī bija reģistrēts nodokļa maksātājs – informāciju par to, ka attiecīgais parāds tiek uzskatīts par zaudēto parādu; debitors pēc minētās informācijas saņemšanas PVN par nesamaksāto zaudēto parādu norāda kārtējā taksācijas perioda PVN deklarācijā (pirms grozījumiem – līdz pēctaksācijas gada...

Valdība 23. janvārī apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, kas veicina uzņēmumu attīstību un sekmē konkurētspējas paaugstināšanos, sadarbībā ar nozaru ekspertiem ir sagatavots vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kura prioritāte turpmākajiem četriem gadiem ir ēnu ekonomikas mazināšana, īstenojot gan horizontāla rakstura pasākumus, gan fokusētus pasākumus konkrētās tautsaimniecības nozarēs. Valdības sēdē tika izskatīts arī FM sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022. gadam pasākumu izpildi". FM uzskata, ka šai plānā noteikto piecu rīcības virzienu ietvaros īstenoti 43 pasākumi, no kuriem 70% pasākumu ir izpildīti. Pārējo pasākumu izpilde tiks turpināta Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam ietvaros. Jaunais plāns paredz samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9% 2027. gadā (pēc profesora F. Šneidera metodikas), ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība, tādējādi tuvinot ēnu ekonomikas rādītāju Eiropas valstu vidējam līmenim.Pēc FM ieskata, 2022. gadā Latvijas ēnu ekonomikas rādītājs (19,9%) ir...

Ministru kabinetā apstiprināti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 404 "Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas". Tādējādi paredzēts nodrošināt efektīvāku informācijas apmaiņu starp Valsts vides dienestu (VVD) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lai abas iestādes abpusēji varētu pārliecināties par informācijas atbilstību. Ministrijas izstrādātie grozījumi pilnveido informācijas apriti, lai VVD varētu pārliecināties par VID iesniegtās informācijas atbilstību VVD pārbaudītajai uzskaitei un aprēķiniem, tādējādi nodrošinot efektīvāku dabas resursu nodokļa (DRN) administrēšanu. VID iesniegto pārskatu salīdzinās ar konkrētā ieguves objektā (piemēram, derīgo izrakteņu ieguves gadījumā) iegūto dabas resursu uzskaiti un aprēķināto nodokli, tādējādi varēs pamatoti uzraudzīt atbilstību starp VID iesniegtajiem datiem par ieguvi un aprēķināto DRN. Kā arī VVD būs iespējams konstatēt situācijas, kad nodokļa maksātājs nav pilnā mērā norādījis apjomus vai aprēķinājis DRN par to dabas resursa veidu un apjomu, ko uzrādījis...