GRĀMATVEDĪBA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Rezidenta apliecības – iesnieguma nodokļu atvieglojumu piemērošanai – iesniegšana", kurā izklāstīta kārtība, kādā Latvijas rezidenti (izņemot fiziskās personas) vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniedz apstiprināšanai rezidenta apliecību – iesniegumu nodokļu atvieglojumu piemērošana. Atvieglojumu apliecības paraugs ir noteikts Ministru kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi” 1. pielikumā. Atvieglojumu apliecību apstiprina VID. Pēc paziņojuma par atvieglojuma apliecības apstiprināšanu saņemšanas EDS izmaksātājs, sākot ar dienu, ar kuru pieprasīts piemērot nodokļu atvieglojumus, nodokļus no maksājumiem ir tiesīgs piemērot saskaņā ar nodokļu līgumu (konvenciju). Atvieglojumu apliecība nepieciešama, ja nerezidentam izmaksā maksājumus, bet atšķirībā no Latvijas Republikas likumos noteiktā apstiprinātajos starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – nodokļu līgums) ir noteikta šo maksājumu aplikšana ar samazinātu likmi vai ir noteikts atbrīvojums no aplikšanas...

Grāmatvedības kontrole, saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību", ir pasākumi finanšu uzskaites precizitātes un ticamības, uzņēmuma mantas saglabāšanas, nodokļu aprēķināšanas pareizības nodrošināšanai. Savukārt grāmatvedības kontroles sistēma ir uzņēmuma vadītāja noteikto kontroles pasākumu kopums, kuru īstenojot, tiek nodrošināta grāmatvedības uzdevumu izpilde, norāda Laila Kelmere, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes un EKA viesdocente. Tas ietver pašsaprotamās lietas - uzņēmuma vadības informēšanu, patiesas un pilnīgas informācijas sniegšanu finanšu pārskatu lietotājiem, nodokļu aprēķināšanu, kā arī ieņēmumu un izdevumu norobežošanu pa pārskata periodiem. Taču iekšējā kontrole ir arī grāmatvežu instruēšana, ja tas nepieciešams. "Iekšējā kontrole nozīmē ne tikai pārbaudīt, kā sistēma darbojas, bet arī palīdzēt cilvēkiem, kas veic grāmatvedības pienākumus, izpildīt tos precīzi, ja tiem gadījumā pietrūkst noteikta veida zināšanu," atgādina L. Kelmere. Grāmatvedības iekšējai kontrolei svarīgi laikus saprast, kas ir uzņēmuma grāmatvedības darbības riski. Tas var būt, piemēram, darbinieku trūkums noteiktā laika periodā (piemēram, inventarizācijas veikšanas periodā). Šādu risku var risināt ar tehniskiem palīglīdzekļiem, praktikantu pieņemšanu darbā...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 13.septembrī, pirmajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Ar tiem plānots nodrošināt informācijas pieejamību par Uzņēmumu reģistrā reģistrēto tiesību subjektu vai personu tiešu un netiešu sasaisti ar sankciju subjektiem, pret kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās vai NATO dalībvalstu sankcijas. “Paredzētie grozījumi ir nozīmīgi ne tikai, lai nodrošinātu sankciju izpildi, bet arī, lai pasargātu tos komersantus, kas, sadarbojoties ar citiem, nezināšanas dēļ var pārkāpt aizliegumus. Jo informācija tiks nodrošināta ātrāk, jo labāk,” pauž komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, Latvijai ir juridiski saistoši vairāki desmiti atšķirīgu sankciju režīmu pret vairāk nekā 30 valstīm, kas aptver Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas sankciju režīmus. Sankciju ievērošanas jautājumu īpaši aktuālu padara Latvijas ģeopolitiskā situācija un fakts, ka sankcijas ir noteiktas pret divām Latvijas kaimiņvalstīm – Baltkrieviju un Krieviju –, uz kurām attiecas gan finanšu, civiltiesiski un ieceļošanas, gan dažādu veidu sektorālie ierobežojumi, piemēram, tirdzniecības ierobežojumi...

Ministru kabinets 29. augusta sēdē pieņēmis grozījumus 2010. gada 5. maija noteikumos Nr. 413 "Noteikumi par gada publiskajiem pārskatiem". Tie paredz jaunas prasības pašvaldību gada pārskatiem, tai skaitā nosaka jaunas pārskatā iekļaujamās informācijas prasības. Noteikumi paredz, ka pašvaldības sniedz informāciju par pašvaldības līdzdalību kapitālsabiedrībās, biedrībās un nodibinājumos, informē sabiedrību par sadarbību ar ārvalstu pašvaldībām vai pašvaldību apvienībām (noslēgtie sadarbības līgumi, vienošanās, nodomu protokoli un citi dokumenti). Tāpat pašvaldībām jāsniedz informāciju par līdzdalības budžeta īstenošanas gaitu, tai skaitā par pārskata gadā pašvaldības budžetā piešķirto finansējumu līdzdalības budžetam un iesniegto un atbalstīto projektu skaitu un piešķirto finanšu apmēru. Tāpat arī par pārskata gadā un iepriekšējos gados atbalstīto līdzdalības budžeta projektu īstenošanas progresu. Noteikumu 12. punkts paredz, ka pašvaldības pārskatā norāda šādu informāciju: 1) pamatinformācija par pašvaldību: iedzīvotāju, nodarbinātības un bezdarba, pašvaldības ekonomikas raksturojums, informācija par citiem pašvaldību raksturojošiem rādītājiem (ja nepieciešams); pārvaldes struktūra, funkcijas un sniegtie pakalpojumi, personāls; pašvaldības līdzdalība kapitālsabiedrībās, biedrībās un nodibinājumos;...

Turpinot Eiropas Savienības (ES) normatīvo aktu prasību un atbilstošo Pasaules Muitas organizācijas standartu ieviešanu, jau šoruden Latvijā sāks darboties vēl divas jaunas muitas informācijas sistēmas, kas aizstās šobrīd izmantotās. Oktobrī sāks darboties jauna eksporta deklarāciju noformēšanas sistēma, bet novembra beigās - jauna Tranzīta kontroles sistēma, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Eksporta un tranzīta deklarāciju sagatavošana jaunajās sistēmās atšķirsies no līdzšinējās, jo atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām ir mainīta deklarāciju struktūra un formāts, obligāti aizpildāmo datu lauki un veiktas citas izmaiņas. VID aicina uzņēmējus, kuri eksportē preces vai pārvieto kravas tranzītā, izmantot iespēju iepazīties testa vidē ar jaunajām sistēmām, lai labāk varētu sagatavoties gaidāmajām izmaiņām. Lai saņemtu testa sistēmas lietotāju tiesības, jāaizpilda VID tīmekļvietnes sadaļā “Muita / Uzņēmējiem / Iesniegumi” pieejamais iesniegums par attiecīgās sistēmas lietošanu: Iesniegums par EMDAS testa vides lietotāju saraksta noteikšanu Automatizētajā eksporta sistēmā (AES) Iesniegums par EMDAS testa vides lietotāju saraksta noteikšanu Tranzīta kontroles sistēmā 2...

Valdībā 8. augustā pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 210 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām", kas stājās spēkā 11. augustā. Ministru kabineta noteikumu grozījumi paredz atteikties no Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošā valsts informācijas sistēmu savietotāja datu izplatīšanas tīkla (turpmāk – DIT) kanāla, kuru līdz šim varēja izmantot, lai sniegtu informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām. Kopš 2021. gada DIT kanālu ir izmantojusi tikai viena komercbanka, norāda Finanšu ministrija, kas ir šo grozījumu autore. Vienlaikus šādus ziņojumus iespējams bija iesniegt arī alsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), līdz ar to EDS paliks kā vienīgais DAC6 ziņojumu iesniegšanas kanāls. DAC6 ir starptautiska līmeņa iniciatīva, kas ieviesta ar Eiropas Savienības Padomes 2018. gada 25. jūnija Direktīvu (ES) 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES, un pārņemta Latvijas normatīvajos aktos. Tā paredz, ka...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka Darba devēja ziņojuma 4. ailē norāda darba ņēmējam aprēķināto atvaļinājuma naudas samaksu un 5. ailē no atvaļinājuma naudas samaksas aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), sadalītas pa tiem pārskata mēnešiem, par kuriem atvaļinājuma samaksa aprēķināta, savukārt darba devēja ziņojuma 8. ailē norāda pārskata mēnesī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no pārskata mēnesī izmaksātās darba samaksas (arī izmaksātās atvaļinājuma naudas). No atvaļinājuma naudas ieturēto algas nodokli budžetā iemaksā reizē ar pārskata mēnesī ieturēto algas nodokli no visu darbinieku darba algām, savukārt, ja atvaļinājuma naudu izmaksā pēc tam, kad algas nodoklis no visu darbinieku darba algām jau ir iemaksāts budžetā, tad no atvaļinājuma naudas ieturēto algas nodokli budžetā iemaksā dienā, kad izmaksā atvaļinājuma naudu.

Latvijas Banka informē, ka ir papildinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2021. gada 21. decembra ieteikumus Nr. 169 "Ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei" (tie ir zaudējuši spēku) un pārizdevusi tos ar jaunu nosaukumu – "Vadlīnijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei" (turpmāk – vadlīnijas). Vadlīnijas sniegts finanšu iestādēm noderīgi skaidrojumi un praktiski piemēri noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas (IKS) izveidei un klientu izpētei. Vadlīnijas ir praktiska rokasgrāmata finanšu iestādēm. To mērķis ir finanšu pakalpojumu pieejamība un vienota izpratne gan banku un finanšu iestāžu, gan uzrauga pusē par normatīvo aktu piemērošanu saistībā ar finanšu noziegumu novēršanu, kā arī par risku izvērtējumā balstītas pieejas ieviešanu. Vadlīnijas papildinātas ar maksājumu...

Ministru kabinets (MK) izskatījis grozījumus MK 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 652 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība", kas paredz vairākas izmaiņas gada pārskata sagatavošanas kārtībā saistībā ar informācijas atklāšanu par valsts budžeta mērķdotācijām pašvaldībām un samazināt administratīvo slogu, pilnveidojot gada slēguma inventarizācijas procesu starp vispārējās valdības struktūru darījuma partneriem. Grozījumi paredz, ka turpmāk valsts budžeta iestādēm gada pārskatā būs jāatklāj informāciju par mērķdotācijām pašvaldībām atbilstoši valsts budžeta likuma struktūrai, un jāpapildina to ar informāciju par piešķirtā finansējuma apmēru (izpildi) pēc naudas plūsmas pārskata periodā. Konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā to būs jānorāda atbilstoši valsts budžeta likuma pielikumos noteiktajai struktūrai un jāpapildina ar informāciju par pārskata perioda izpildi. Tāpat grozījumi paredz, ka gada pārskatā jāsniedz informācija par darījuma grāmatojumu nākamajos periodos (līdzšinējais formulējums bija pieļāvuma izteiksmē "ja darījumu iegrāmatos"), turklāt budžeta klasifikācijas kodu (kuri nesniedz pietiekamu informāciju, lai koriģējošos notikumus pēc bilances datuma iekļautu konsolidētajā pārskatā pēc apstiprināšanas publiskošanai) vietā jāizmanto informācija par finanšu...

Nesen paziņa uzdeva šādu jautājumu: vai ir iespējams pieņemt darbā ar atpakaļejošu datumu? Viņš bija noslēdzis darba līgums ar tikko dibinātu uzņēmumu, taču pēc līguma parakstīšanas un darba uzsākšanas savā elektroniskajā algas nodokļu grāmatiņā neredzēja ierakstu, ka viņam ir reģistrēts darba ņēmēja statuss. Arī pie nodarbinātības vietu saraksta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jaunā darbavieta neuzrādījās. Radās šaubas, vai darba devējs tiešām oficiāli reģistrēs darba ņēmēju, vai nebūs aplokšņu algas riska. Tomēr pēc gandrīz mēneša ieraksts ar atpakaļejošu datumu elektroniskajā algas nodokļu grāmatiņā parādījās. Kā tas ir iespējams? Kā lasām VID vietnē, darba devējs katru darba ņēmēju reģistrē VID noteiktos termiņos pirms darba uzsākšanas. Kādi ir termiņi? Šis pienākums - laikus reģistrēt darba ņēmējus - attiecas uz visiem darba devējiem – gan uzņēmumiem, gan pašnodarbinātajiem saimnieciskās darbības veicējiem. Termiņi, kuros jāreģistrē informācija par darbiniekiem, norādīti sekojoši: par darbiniekiem, kas uzsāk darbu: ne vēlāk kā 1 stundu pirms darba...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) no 2023. gada 1. augusta pāriet uz jaunu ziņošanas sistēmas goAML versiju. Jaunā sistēmas versija sekmēs FID darbu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, saņemot kvalitatīvāku un precīzāku informāciju par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijām. goAML sistēmas jaunajā versija 5.2. ir pielāgota globālajām tendencēm finanšu izlūkošanas jomā ar mērķi efektivizēt FID darbu, kā arī ļautu iegūt kvalitatīvākus datus tālākam darbam naudas atmazgāšanas lietu izmeklēšanā un sadarbībā ar citām iesaistītajām institūcijām. goAML sistēmu izstrādājis Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs (UNODC), un to izmanto vairāk nekā 60 pasaules valstīs. Ieguvumi, ieviešot goAML sistēmas jauno versiju: iespēja iesniegt precīzākus un strukturētākus ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem; jaunas funkcijas, piemēram, iespēja ziņot par virtuālo valūtu darījumiem un sankciju subjektiem; XML datnes formāta ziņojumu augšupielādēšana un labošana uzreiz goAML tīmekļvietnē; jauni ziņojuma lauki atbilstoši identificētajām jaunākajām vajadzībām ziņošanas jomā. 2023. gada 30. un 31. jūlijā tika veikti tehniskie sistēmas pārejas darbi,...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes muitas kontroles punkts (turpmāk – MKP) ir kompetents eksporta procedūras piemērošanai1, ja izpildās vien no nosacījumiem: 1. eksportētājs ir reģistrēts Latvijas Republikā; 2. preces ir iepakotas vai iekrautas izvešanai no Savienības muitas teritorijas Latvijas Republikas teritorijā. Piesakot eksporta procedūru, deklarētājam elektroniski ir jāpievieno eksporta deklarācijai visi norādītie dokumenti, kuri apliecina, ka preces ir sagatavotas un iekrautas eksportam Latvijas Republikas teritorijā esošā vietā (turpmāk 2. punktā – eksporta sagatavošanas vieta): 2.1. starptautiskais pārvadājuma dokuments (CMR, SMGS), kurā kā preču iekraušanas vieta ir norādīta eksporta sagatavošanas vieta (precīzi norādīta adrese); 2.2. starp eksportētāju un personu, kura sniedz eksportētajam pakalpojumus eksporta sagatavošanas vietā, noslēgtais glabājuma līgums2 un/vai līgums par kravas apstrādes pakalpojumiem3; 2.3. dokumenti (piemēram, bankas maksājumu uzdevums, proforma rēķins, rēķins u.c.), kuri apliecina uzglabāšanas un kravas apstrādes pakalpojumu samaksu vai, ka samaksa tiks veikta; 2.4. personas, kura sniedz eksportētajam pakalpojumus eksporta sagatavošanas vietā, akti par preču pieņemšanu uzglabāšanai...

Lauksaimniekus, kas pavasara salnu un sekojošā ilgstošā sausuma dēļ saskaras ar grūtībām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmantot iespēju saņemt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, kā arī pagarinātajiem maksājumiem - atbrīvojumu no nokavējuma naudas. Lai saņemtu pilnīgu atbrīvojumu no nokavējuma naudas, svarīgi pieteikties savlaicīgi. Šī gada pavasara salnas un vasaras ilgstošais sausums ir sasniedzis dabas katastrofas mērogu, tā 13. jūlijā, lēma valdības Krīzes vadības padome. Tāpēc cietušajiem lauksaimniekiem ir pieejams valstī noteiktais atbalsts pakāpeniskai un ilgākai nodokļu nomaksai bez nokavējuma maksājumiem. Nodokļu maksājumus ir iespējams sadalīt pa daļām un maksāt līdz pat gada garumā. Turklāt būtiski, ka šiem pagarinātajiem maksājumiem netiek piemērota nokavējuma nauda. Pagarināts ir arī laiks, kurā iespējams pieteikties termiņa pagarināšanai. Ja parasti tas jāizdara 15 dienu laikā no dienas, kad iestājās maksājumu termiņš, tad no dabas katastrofas cietušie lauksaimnieki ar lūgumu pagarināt maksājumu termiņu var vērsties VID arī vēlāk. Tas nozīmē, ka arī tie lauksaimnieki, kas ar grūtībām veikt maksājumus saskārās...

Tehnisku traucējumu dēļ 20. jūlijā lietotājiem uz laiku nebija iespējas pieslēgties darbam ar Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID). EDS pieejamība ir atjaunota, tomēr visas dienas garumā bija traucēta iespēja iesniegt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas. Lai uzņēmēji varētu tās iesniegt bez kavējumiem, to PVN deklarāciju iesniegšanas termiņš ir pagarināts par divām darba dienām, tas ir, līdz 24. jūlijam. Tādējādi PVN deklarācijām, ko nav iespējams iesniegt laikā līdz 20. jūlijam, bet kas tiks iesniegtas līdz 24. jūlijam, nav kavējuma un attiecīgi par to netiek piemērots sods. EDS nepieejamību izraisīja bojājumi vienā no vecākajiem VID IT infrastruktūras posmiem, kas izveidots pirms 24 gadiem. Novecojušo infrastruktūru VID pakāpeniski aizstāj ar mūsdienīgiem risinājumiem, kas piemēroti gan augstākai noslodzei, gan sarežģītākai datu apstrādei. VID jau ir pārgājis uz jaunu maksājumu apstrādes informācijas sistēmu, kas ļāvis ieviest uzkrāšanas principu budžeta uzskaitē un iedzīvotājiem un uzņēmumiem 42 dažādus nodokļu maksājumu kontus aizstāt ar vienu. Šo...

Darba devējam, veicot darba samaksas aprēķinus un darba samaksas izmaksu, jānoformē darba algas aprēķinu un izmaksas dokumenti, norāda Valsts darba inspekcija. Saskaņā ar Darba likuma 71. pantu, izmaksājot darba samaksu, darba devējam jāizsniedz darba samaksas aprēķins, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Saņemot darbinieka pieprasījumu, darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot. Grāmatvedības likuma (spēkā no 01.01.2022.) 28. pantā ir noteikti minimālie grāmatvedības dokumentu glabāšanas termiņi (t.sk., dokumentu par aprēķināto darba samaksu darbiniekiem), piemēram: “[..] 3) attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto darba samaksu, samaksu par piešķirtā atvaļinājuma laiku un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu, atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku u. tml. ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, kuru datums ir agrāks par 1999. gada 1. janvāri, — 75 gadi; 4) šā panta 3....