GRĀMATVEDĪBA

No darbinieka ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos, kuras kopā ar dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) nepārsniedz 10% no darbiniekam aprēķinātās bruto algas gadā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka par darbinieka bruto algu uzskatāma darbinieka alga, no kuras nav atskaitīts: neapliekamais minimums, nodokļa atvieglojumi, attaisnotie izdevumi, ieturējumu summas, kā arī ieturētā algas nodokļa summa. Jāņem vērā, ka bruto alga neietver darbiniekam piešķirto papildu labumu vērtību. Ja iemaksas privātajā pensiju fondā pārsniedz 10% no darbinieka bruto algas gadā, pārsnieguma summu iekļauj darbinieka gada apliekamajā ienākumā gada pēdējā mēnesī un no tās ietur nodokli (darba devējs var ieturēt nodokli arī katru mēnesi). Ja darba devējs iemaksas privātajā pensiju fondā ir veicis par konkrēto gadu un nākamo gadu, konkrētajā gadā, nosakot izdarīto maksājumu attiecību pret darbinieka bruto algu, ņem vērā tikai to maksājumu daļu, kas attiecas uz konkrēto gadu. Savukārt, ja darba devējs iemaksas privātajā pensiju fondā...

Valdībā 6. februārī izskatīts informatīvais ziņojums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības pilnveides pasākumiem. Tajā Finanšu ministrija piedāvā veikt izmaiņas VID organizatoriskajā struktūrā un mainīt VID padotības īstenošanas formu, kas palīdzēs veidot modernu un klientorientētu servisa iestādi. VID reformas galvenā iecere ir nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām. Tas ir – no VID nodalīt struktūrvienības, kuru mērķis ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus. Tas palīdzētu arī sasniegt VID stratēģijā noteikto misiju – VID kļūt par uzticamu sabiedroto nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai. Vienlaikus ar izmaiņām struktūrā paredzēts pilnveidot VID un sabiedrības sadarbības modeli, izmantojot digitālās transformācijas iespējas. Tiks stiprināta nodokļu un muitas policijas darba efektivitāte noziedzīgo nodarījumu atklāšanā un tās autonomija, kā arī nodrošināta koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarība, stiprināta izmeklēšanas objektivitāte, novērsta interešu konflikta situācija. Tas būtu arī solis uz priekšu, lai mainītu sabiedrības viedokli par VID kā represīvu iestādi. Sekmējot...

Lai nodokļu maksātāji varētu pilnvērtīgi īstenot savas tiesības nodokļu jomā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā jābūt informācijai par aktuālo saimnieciskās pamatdarbības veidu atbilstoši NACE klasifikācijai. Ja pamatdarbības veids 2023. gadā ir mainījies, par to ir jāpaziņo VID līdz 2024. gada 1.maijam. Paziņotajam pamatdarbības veidam ir jāatbilst reālajai situācijai un jāatspoguļo nodokļu maksātāja – uzņēmuma vai saimnieciskās darbības veicēja - piederība konkrētai nozarei un darbības jomai. Ja gada laikā pamatdarbības veids (tā darbība, kas šajā gadā veidoja vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā) mainās, laikā no nākamā gada 1. janvāra līdz 1. maijam par izmaiņām jāpaziņo VID. Par pamatdarbības veidu jāpaziņo VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā "Dokumenti / No veidlapas / Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas / Paziņojums par nodokļu maksātāja pamatdarbības veidu”. Par saviem pašreiz paziņotajiem pamatdarbības veidiem un to atbilstību reālajai situācijai ikviens var pārliecināties VID publiskojamo datu bāzē, ievadot konkrētā nodokļu maksātāja nosaukumu/vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu. NACE kodu...

Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas stājās spēkā 2004. gada 1. janvārī, finanšu instruments ir definēts kā vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finanšu aktīvus, bet citai personai – finanšu saistības vai kapitāla vērtspapīrus. Savukārt Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, noteikts, ka finanšu aktīvi ir: • nauda; • citas sabiedrības kapitāla vērtspapīrs; • līgumā noteiktās tiesības no citas personas saņemt naudu vai citu finanšu aktīvu vai savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu personu apstākļos, kas sabiedrībai ir potenciāli labvēlīgi; • finanšu instruments, par kuru sabiedrība norēķināsies (vai var norēķināties) ar saviem kapitāla vērtspapīriem, ja tas ir neatsavināts, un par to sabiedrībai ir (vai var būt) pienākums saņemt mainīgu skaitu savu kapitāla vērtspapīru, vai, ja tas ir atsavināts un par to sabiedrība norēķināsies (vai var norēķināties) citādi, nekā apmainot fiksētu naudas vai cita finanšu aktīva summu pret fiksētu savu kapitāla vērtspapīru. Piemērojot...

Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” paredz izmaiņas biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatu struktūrā, sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtībā, kas jāievēro, sākot ar 2023. pārskata gadu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību uz sekojošām prasībām, kas jāievēro, iesniedzot nevalstisko organizāciju gada pārskatus: Gada pārskata vai saīsinātā gada pārskata atvasinājums jāiesniedz elektroniski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Pārskatam jāpievieno organizācijas finansiālās darbības revīzijas institūcijas ziņojuma atvasinājums vai zvērināta revidenta ziņojums sabiedriskā labuma organizācijām, ja apgrozījums no saimnieciskiem darījumiem pārsniedz 800 000 eiro. Ņemot vērā fizisko personu datu aizsardzības prasības, gada pārskata atvasinājumam EDS sadaļā “Citi dokumenti” nevajadzētu pievienot nestrukturētus pielikumus, piemēram, ziedotāju un dāvinātāju sarakstu, paskaidrojumu u. c. dokumentus, kas satur fizisko personu (ziedotāju) datus (vārdus, uzvārdus un personas kodus), bet norādīt šo informāciju tikai strukturētajā pielikumā “Ziedojumu un dāvinājumu...

Lai gada ienākumu deklarācija tiktu aizpildīta korekti un cilvēki laikus saņemtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina darba devējus iesniegt paziņojumus par fiziskajai personai izmaksātajām summām. Lai nepilnīga informācija (informācijas trūkums) neradītu darbiniekiem sarežģījumus gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanā, uzņēmumi, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un pašnodarbinātās personas, kuras izmaksā ienākumu cilvēkam, tiek aicinātas iesniegt paziņojumus par fiziskajai personai izmaksātajām summām. “Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām” aicinām aizpildīt un iesniegt VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti” . Paziņojums ir jāiesniedz: Par darbiniekiem, ar kuriem darba attiecības ir bijušas visu 2023. gadu, paziņojums jāiesniedz par gadu līdz 2024. gada 1. februārim. Par darbiniekiem, ar kuriem darba attiecības beidzās pirms 2023. gada beigām, paziņojums jāiesniedz par mēnesi līdz tā mēneša 15. datumam, kurš seko darba attiecību izbeigšanai vai mēnesim, kurā darbinieks strādāja steidzamos, īslaicīgos vai vienreizējos darbos. Par fizisko personu ienākumiem, kas nav saistīti ar algotu darbu, bet no...

Atbilstoši 2023. gada 7. decembra grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105. pantā, atvieglota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) korekcija par zaudētajiem parādiem, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID) Būtiskākie grozījumi, kas stājas spēkā no 2024. gada 1. janvāra: mainīts zaudētā parāda apjoms vienam debitoram no 430 uz 1000 eiro bez PVN (attiecas uz tiem nodokļa rēķiniem, kas izrakstīti, sākot ar 2024. gada 1. janvāri); preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana debitoram ir pārtraukta vismaz pirms trim (pirms grozījumiem – sešiem) mēnešiem un nav atjaunota; preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs pēc nosacījumu izpildes uzreiz (pirms grozījumiem – līdz pēctaksācijas gada 1. martam) nosūta debitoram – kurš ir reģistrēts PVN maksātājs vai kurš preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī bija reģistrēts nodokļa maksātājs – informāciju par to, ka attiecīgais parāds tiek uzskatīts par zaudēto parādu; debitors pēc minētās informācijas saņemšanas PVN par nesamaksāto zaudēto parādu norāda kārtējā taksācijas perioda PVN deklarācijā (pirms grozījumiem – līdz pēctaksācijas gada...

Valdība 23. janvārī apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, kas veicina uzņēmumu attīstību un sekmē konkurētspējas paaugstināšanos, sadarbībā ar nozaru ekspertiem ir sagatavots vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kura prioritāte turpmākajiem četriem gadiem ir ēnu ekonomikas mazināšana, īstenojot gan horizontāla rakstura pasākumus, gan fokusētus pasākumus konkrētās tautsaimniecības nozarēs. Valdības sēdē tika izskatīts arī FM sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022. gadam pasākumu izpildi". FM uzskata, ka šai plānā noteikto piecu rīcības virzienu ietvaros īstenoti 43 pasākumi, no kuriem 70% pasākumu ir izpildīti. Pārējo pasākumu izpilde tiks turpināta Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam ietvaros. Jaunais plāns paredz samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9% 2027. gadā (pēc profesora F. Šneidera metodikas), ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība, tādējādi tuvinot ēnu ekonomikas rādītāju Eiropas valstu vidējam līmenim.Pēc FM ieskata, 2022. gadā Latvijas ēnu ekonomikas rādītājs (19,9%) ir...

Ministru kabinetā apstiprināti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 404 "Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas". Tādējādi paredzēts nodrošināt efektīvāku informācijas apmaiņu starp Valsts vides dienestu (VVD) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lai abas iestādes abpusēji varētu pārliecināties par informācijas atbilstību. Ministrijas izstrādātie grozījumi pilnveido informācijas apriti, lai VVD varētu pārliecināties par VID iesniegtās informācijas atbilstību VVD pārbaudītajai uzskaitei un aprēķiniem, tādējādi nodrošinot efektīvāku dabas resursu nodokļa (DRN) administrēšanu. VID iesniegto pārskatu salīdzinās ar konkrētā ieguves objektā (piemēram, derīgo izrakteņu ieguves gadījumā) iegūto dabas resursu uzskaiti un aprēķināto nodokli, tādējādi varēs pamatoti uzraudzīt atbilstību starp VID iesniegtajiem datiem par ieguvi un aprēķināto DRN. Kā arī VVD būs iespējams konstatēt situācijas, kad nodokļa maksātājs nav pilnā mērā norādījis apjomus vai aprēķinājis DRN par to dabas resursa veidu un apjomu, ko uzrādījis...

Vēršam uzmanību, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis informatīvo materiālu "Paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu iesniegšana" un pielikumu "Paziņojuma par PVN samaksu iesniegšanas gadījumi". Atgādinām, ka Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktie neregulārie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumi tiek uzskatīti nevien par paziņojumu, bet arī par nodokļa deklarāciju ar tajā veikto PVN samaksas aprēķinu (atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 19. punktam) un ir iesniedzams VID pirms PVN samaksas veikšanas. Personas, kurām jāiesniedz paziņojums, ir: no VID PVN maksātāju reģistra izslēgti nodokļa maksātāji; nereģistrēti nodokļa maksātāji, kas pārsnieguši Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto reģistrācijas slieksni; pircēji, kas veikuši jauna transportlīdzekļa iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā; tiesu izpildītāji, kas aprēķinājuši PVN par mantas pārdošanu to rīkotajās izsolēs; citas personas, kurām budžetā ir jāmaksā PVN, kas nav uzrādāms PVN deklarācijā. Paziņojuma iesniegšanas termiņa noteikšanai svarīgs ir no PVN reģistra izslēgšanas iemesls, tāpēc iesniegšanas termiņš var būt gan 20 dienu, gan 30...

No 11. janvāra spēkā stājušies Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumi Nr. 8 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību"". Būtiskākās izmaiņas: mainīta gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas kārtība saimnieciskās darbības veicējiem, vienkāršojot to; uzlabota pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma un gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācija, lai vienkāršotu aizpildīšanu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanu iedzīvotājiem, kas veic darījumus ar virtuālo valūtu. Vienkāršāka gada ienākumu deklarācijas aizpildīšana Tā kā saimnieciskās darbības veicējiem mainījās IIN aprēķināšanas kārtība, jo saimnieciskās darbības izdevumiem vairs nepiemēro ierobežojumu un ir mainīta pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu uzrādīšanas kārtība saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālā, ir mainīta gada ienākumu deklarācijas D veidlapa, kā arī minētās deklarācijas D3 un D31 pielikums, samazinot aizpildāmo rindu skaitu un vienkāršojot to aizpildīšanas kārtību par 2023. gadu un turpmākajiem gadiem. Valsts ieņēmumu dienesta (VID)...

Personas (saimnieciskās darbības veicēji, individuālie komersanti u. c.), kas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ierakstus saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā drīkst veikt, pamatojoties uz: ārējiem attaisnojuma dokumentiem, piemēram, konta izrakstu par personas veiktajiem naudas darījumiem konkrētā datumā vai konkrētā laikposmā, kases čeku, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētu kvīti vai biļeti; iekšējiem attaisnojuma dokumentiem, piemēram, pašu sagatavotu kases ieņēmumu vai izdevumu orderi par vienu vai vairākiem saņemtajiem vai izsniegtajiem kases čekiem vai VID reģistrētajām kvītīm vai biļetēm konkrētā datumā vai konkrētā laikposmā, pašu sagatavotu kases ieņēmumu vai izdevumu orderi par personiskajiem ieguldījumiem vai personiskajam patēriņam izņemtajiem līdzekļiem; naudas izdevumus apliecinošajiem dokumentiem, piemēram, kases čeku, biļeti. Šajā gadījumā kases čeks (vai biļete) uzskatāms par attaisnojuma dokumentu Grāmatvedības likuma izpratnē un kā to paredz Ministru kabineta 2022. gada 31. maija noteikumu Nr. 322 “Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību...

Kases čeku, kas sagatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību, var izmantot par ārēju attaisnojuma dokumentu ierakstu veikšanai grāmatvedības reģistros, ja tas satur visus Grāmatvedības likuma 11. panta piektajā daļā attaisnojuma dokumentam noteiktos rekvizītus un informāciju par saimniecisko darījumu (izņemot rekvizītu “paraksts”) un attiecīgajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esību uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā apliecina dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgā persona. Kārtību, kādā uzņēmumā apliecina (apstiprina) saimnieciskā darījuma esību, nosaka uzņēmuma vadītāja izstrādātajos un apstiprinātajos grāmatvedības organizācijas dokumentos. Par saimnieciskā darījuma veikšanu un dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgo personu nosaka uzņēmuma vadītājs. Ja izsniegtā personificētā maksājumu karte Prasības attiecībā uz kases čeka noformēšanu, lai to varētu uzskatīt par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu, neattiecas uz gadījumu, kad uzņēmuma kredītiestādes kontam ir piesaistīta uzņēmuma vadītājam vai darbiniekam izsniegtā personificētā maksājumu karte, ar kuru samaksā...

Reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs Grāmatvedības likuma 11. panta piektajā daļā noteiktās prasības attiecībā uz attaisnojuma dokumenta rekvizītiem piemēro tiktāl, ciktāl Pievienotās vērtības nodokļa likumā nav noteiktas prasības PVN rēķina noformēšanai PVN priekšnodokļa atskaitīšanas vajadzībām. Uzņēmumam, kurš nav reģistrēts PVN maksātājs, čeka noformēšanā nav jāievēro Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas. PVN rēķina noformēšanas prasības noteiktas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125. un 126. pantā. Nodokļa rēķinā obligāti norādāmie rekvizīti un informācija atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajām prasībām ir norādīti likuma 125. pantā šeit. Par darījumu iekšzemē, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 150 eiro, reģistrētam PVN maksātājam ir tiesības izrakstīt vienkāršoto nodokļa rēķinu, kā to paredz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 126. panta otrās daļas 1. punkts. Vienkāršotais nodokļa rēķins ir nodokļa rēķins, kurā ir norādīti šādi rekvizīti un informācija: nodokļa rēķina izrakstīšanas datums; preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai...

Grāmatvedības un revīzijas jomā 2024. gads nāk ar vairākām jaunām izmaiņām, kuras apkopojusi Finanšu ministrija. 2023. gada 14. septembrī Saeima ir pieņēmusi Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu (turpmāk- likums), kas paredz, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2024.gada 22.jūnijā vai vēlāk, sagatavot pārskatu par ienākuma nodokļiem - atklājot ienākuma nodokļa informāciju par starptautiskiem uzņēmumiem un to grupām, kuri veic saimniecisko darbību ES un kuru gada ieņēmumi (vai attiecīgi konsolidētie ieņēmumi) pārsniedz 750 000 000 eiro secīgi divus pārskata gadus pēc kārtas, neatkarīgi no tā, vai to galvenā mītne atrodas ES vai ārpus tās. Likumā noteiktās prasības attiecas uz tādu koncerna (grupas) galvenās mātes sabiedrību, komercsabiedrību, kas ir starptautiskas koncerna (grupas) meitas sabiedrība, atsevišķu komercsabiedrību, Eiropas Savienības dalībvalsts (kas nav Latvijas Republika) vai trešās valsts komercsabiedrības filiāli, ja apgrozījuma kritērijs, saskaņā ar finanšu pārskata datiem ieņēmumu kopsumma divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) sabiedrības bilances...