GRĀMATVEDĪBA

Personas (saimnieciskās darbības veicēji, individuālie komersanti u. c.), kas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ierakstus saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā drīkst veikt, pamatojoties uz: ārējiem attaisnojuma dokumentiem, piemēram, konta izrakstu par personas veiktajiem naudas darījumiem konkrētā datumā vai konkrētā laikposmā, kases čeku, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētu kvīti vai biļeti; iekšējiem attaisnojuma dokumentiem, piemēram, pašu sagatavotu kases ieņēmumu vai izdevumu orderi par vienu vai vairākiem saņemtajiem vai izsniegtajiem kases čekiem vai VID reģistrētajām kvītīm vai biļetēm konkrētā datumā vai konkrētā laikposmā, pašu sagatavotu kases ieņēmumu vai izdevumu orderi par personiskajiem ieguldījumiem vai personiskajam patēriņam izņemtajiem līdzekļiem; naudas izdevumus apliecinošajiem dokumentiem, piemēram, kases čeku, biļeti. Šajā gadījumā kases čeks (vai biļete) uzskatāms par attaisnojuma dokumentu Grāmatvedības likuma izpratnē un kā to paredz Ministru kabineta 2022. gada 31. maija noteikumu Nr. 322 “Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību...

Kases čeku, kas sagatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību, var izmantot par ārēju attaisnojuma dokumentu ierakstu veikšanai grāmatvedības reģistros, ja tas satur visus Grāmatvedības likuma 11. panta piektajā daļā attaisnojuma dokumentam noteiktos rekvizītus un informāciju par saimniecisko darījumu (izņemot rekvizītu “paraksts”) un attiecīgajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esību uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā apliecina dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgā persona. Kārtību, kādā uzņēmumā apliecina (apstiprina) saimnieciskā darījuma esību, nosaka uzņēmuma vadītāja izstrādātajos un apstiprinātajos grāmatvedības organizācijas dokumentos. Par saimnieciskā darījuma veikšanu un dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgo personu nosaka uzņēmuma vadītājs. Ja izsniegtā personificētā maksājumu karte Prasības attiecībā uz kases čeka noformēšanu, lai to varētu uzskatīt par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu, neattiecas uz gadījumu, kad uzņēmuma kredītiestādes kontam ir piesaistīta uzņēmuma vadītājam vai darbiniekam izsniegtā personificētā maksājumu karte, ar kuru samaksā...

Reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs Grāmatvedības likuma 11. panta piektajā daļā noteiktās prasības attiecībā uz attaisnojuma dokumenta rekvizītiem piemēro tiktāl, ciktāl Pievienotās vērtības nodokļa likumā nav noteiktas prasības PVN rēķina noformēšanai PVN priekšnodokļa atskaitīšanas vajadzībām. Uzņēmumam, kurš nav reģistrēts PVN maksātājs, čeka noformēšanā nav jāievēro Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas. PVN rēķina noformēšanas prasības noteiktas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125. un 126. pantā. Nodokļa rēķinā obligāti norādāmie rekvizīti un informācija atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajām prasībām ir norādīti likuma 125. pantā šeit. Par darījumu iekšzemē, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 150 eiro, reģistrētam PVN maksātājam ir tiesības izrakstīt vienkāršoto nodokļa rēķinu, kā to paredz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 126. panta otrās daļas 1. punkts. Vienkāršotais nodokļa rēķins ir nodokļa rēķins, kurā ir norādīti šādi rekvizīti un informācija: nodokļa rēķina izrakstīšanas datums; preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai...

Grāmatvedības un revīzijas jomā 2024. gads nāk ar vairākām jaunām izmaiņām, kuras apkopojusi Finanšu ministrija. 2023. gada 14. septembrī Saeima ir pieņēmusi Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu (turpmāk- likums), kas paredz, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2024.gada 22.jūnijā vai vēlāk, sagatavot pārskatu par ienākuma nodokļiem - atklājot ienākuma nodokļa informāciju par starptautiskiem uzņēmumiem un to grupām, kuri veic saimniecisko darbību ES un kuru gada ieņēmumi (vai attiecīgi konsolidētie ieņēmumi) pārsniedz 750 000 000 eiro secīgi divus pārskata gadus pēc kārtas, neatkarīgi no tā, vai to galvenā mītne atrodas ES vai ārpus tās. Likumā noteiktās prasības attiecas uz tādu koncerna (grupas) galvenās mātes sabiedrību, komercsabiedrību, kas ir starptautiskas koncerna (grupas) meitas sabiedrība, atsevišķu komercsabiedrību, Eiropas Savienības dalībvalsts (kas nav Latvijas Republika) vai trešās valsts komercsabiedrības filiāli, ja apgrozījuma kritērijs, saskaņā ar finanšu pārskata datiem ieņēmumu kopsumma divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) sabiedrības bilances...

2024. gadā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija rīkojuma Nr. 348 “Par darba dienu pārcelšanu 2024. gadā” (turpmāk – Rīkojums) 1. punktu noteikts no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu: no pirmdienas, 2024. gada 23. decembra, uz sestdienu, 2024. gada 14. decembri, un darba dienu no pirmdienas, 2024. gada 30. decembra, uz sestdienu, 2024. gada 28. decembri. Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot Rīkojuma 1. punktu, informē Valsts Darba inspekcija. Darba likuma 133. panta ceturtajā daļā noteikts, ka gadījumos, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Vienlaikus Darba likuma 136. panta astotajā daļā noteikts,- ja darba devējs vienu darba dienu, kas...

Valsts kontrole 2023. gadā pabeigusi 41 revīziju, no kurām 28 ir finanšu, 10 ir lietderības, divas – atbilstības un viena apvienotā revīzija. Finanšu revīziju ietvaros šogad publiskoti divi starpziņojumi. Darbs turpinās 40 revīziju ietvaros, no kurām 14 lietderības, viena situācijas izpēte un 25 finanšu revīzijas. 2023. gada griezumā publiskotās revīzijas JANVĀRĪ publiskota revīzija, kurā vērtēta tiesu ekspertīžu institūta reformas īstenošana. Secinājums – reforma netiek veikta atbilstoši Ministru kabinetā (MK) lemtajam, un sekmīgu vienotās tiesu ekspertīžu iestādes izveidi apdraud resoriska pieeja un nepietiekama reformas uzraudzība. MARTĀ publiskota revīzija par valsts nekustamo īpašumu (NĪ) pārvaldīšanu – tajā konstatēti būtiski trūkumi gan politikas veidošanā, gan īpašumu pārvaldīšanā: NĪ pārvaldība notiek bez vienotas nozares politikas un sistēmiskas pieejas, savukārt pārvaldības centralizācija nozarēs – daļēja un nekonsekventa, trūkst pilnīgu, patiesu, aktuālu un vienkopus apkopotu datu u.c. Savukārt revīzijā par Latvijas derīgajiem izrakteņiem secināts, ka patlaban tos nepārvalda ilgtspējīgi un tas neveicina tautsaimniecības attīstību. Galvenie iemesli: trūkst visaptverošas...

No 2023. gada 28. decembra ikviens uzņēmējs savā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) profilā var iepazīties ar savu nodokļu maksātāja reitingu. Publicētajam nodokļu maksātāja reitingam ir informatīvs raksturs, vienlaikus tas ir nozīmīgs solis, lai stiprinātu izpratni par godīgu uzņēmējdarbību un motivētu un atbalstītu uzņēmējus, tā mazinot ēnu ekonomiku. Uzņēmumiem ar A reitingu VID nodrošina visu nepieciešamo atbalstu, kā arī plašu priekšrocību klāstu, savukārt kontroles pasākumus plāno tikai uzņēmumiem ar pārkāpumu riskiem. Nodokļu maksātāja reitinga rādītāji ir veidoti kā skaidrojoša ceļa karte uzlabojumiem nodokļu nomaksas jomā. Uzņēmumam redzamie rādītāji, kas atzīmēti ar zaļu, tam ir izpildīti nevainojami. Dzelteni iekrāsotajiem rādītājiem jāpievērš uzmanība un jāparedz uzlabojumi. Savukārt sarkani iekrāsotie ir kritiski un noteikti jāuzlabo. Reitinga kopējais novērtējums – katra konkrētā uzņēmuma reitinga burts – no 2024. gada marta būs aplūkojams VID publiskojamo datu bāzē. Savukārt jau pašlaik uzņēmumi ar savu reitinga informāciju var izvēlēties brīvprātīgi dalīties ar saviem sadarbības partneriem un...

No 2024. gada 1. janvāra ar algas nodokli neapliek mācību maksu, ko darba devējs apmaksājis par darbinieka studijām augstākās izglītības iegūšanai valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar tādu prasmju apguvi, kuras nepieciešamas darba devējam. Paziņojumā par fiziskajām personām izmaksātajām summām darba devēja apmaksāto mācību maksu par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu deklarē ar ienākuma veida kodu 3068. Par pastāvīgu likuma normu kļūst atbrīvojums no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) darba devēja apmaksātiem ar attālināta darba veikšanu saistītiem darbinieka izdevumiem, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilna darba laika darbu nepārsniedz 40 eiro. Minēto atbrīvojumu var piemērot, izpildot šādus nosacījumus: vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē; ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa;...

No 2024. gada 1. janvāra iesniegumu nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai var iesniegt piecu darbdienu laikā. Tas ļauj sadalīt nodokļa maksājumu termiņos uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas. To paredz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24. panta pirmās daļas 1. punkts, kas stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Tāpat kā līdz šim Valsts ieņēmumu dienests (VID) rakstveidā vienosies ar nodokļu maksātāju par parāda samaksas grafiku. Ņemot vērā minēto, sākot ar 2024. gada 1. janvāri VID izskatīs tikai tos iesniegumus, kuri nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma grafika piešķiršanai būs iesniegti, ievērojot piecu darbdienu termiņu. Piemēram, par nodokli, ko iemaksā valsts budžetā 23 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, ja taksācijas periods ir 2023. gada decembris, iesniegumu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai var iesniegt ne vēlāk kā līdz 2024. gada 4. janvārim. Ja līdz 2024....

Labklājības ministrija aprēķinājusi četru veidu normālā darba laika ietvaros minimālās stundas tarifa likmes pa 2024. gada mēnešiem: minimālās stundas tarifa likmes apmērs darbiniekiem, kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā (saskaņā ar Darba likuma (DL) 131. panta pirmo daļu un 133. panta pirmo daļu); minimālās stundas tarifa likmes apmērs darbiniekiem, kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā (saskaņā ar DL 131. panta pirmo daļu, 133. panta otro un trešo daļu); minimālās stundas tarifa likmes apmērs pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā (saskaņā ar DL 131. panta trešo daļu, 132. panta trešo daļu, 133. panta otro un trešo daļu); Minimālās stundas tarifa likmes apmērs pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā (saskaņā ar DL 131. panta trešo daļu, 132. panta trešo daļu, un...

Gada beigas grāmatvedībā ir saspringts laiks. Arī Ziemassvētku tuvošanās ar kolektīvo svētku pasākumu organizēšanu un dāvanu iegādi rada savus jautājumus par pareizāko nodokļu piemērošanu, ilgtspējas pasākumu izdevumiem, reprezentācijas vai reklāmas izdevumiem. Tāpēc Lietiškās informācijas dienests jau 13. decembrī, plkst. 10.00-12.00 piedāvā tiešsaistes semināru "Nodokļu aspekti dāvinājumiem un Ziemassvētku pasākumu rīkošanas izdevumiem", kurā lektore Ilvija Ozoliņa, Mg. oec., nodokļu konsultante, sertificēta praktizējoša grāmatvede ar divdesmit gadu pieredzi un grāmatvedības kursu pasniedzēja, izstāstīs par šajā laikā svarīgajiem tematiem: 1.Nodokļu piemērošana atkarībā no dāvinājuma veida un apmēra. 1.1.Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā dāvanas vērtība. 1.2.Ar darba spēka nodokļiem apliekamās dāvanas. 1.3.Dāvanas, kas dāvinātas saimnieciskās darbības ietvaros. 1.4.Dāvanas radiniekiem. 1.5.Dāvanas sadarbības partneriem. 1.6.Kādos gadījumos dāvana var būt kā uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts. 2.Kad Ziemassvētku balles rīkošanas izdevumi nerada nodokļu sekas. 2.1.Personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi – balle darbiniekiem. 2.2.Balle sadarbības partneriem – nodokļu riski. 2.3.Kādas pasākuma rīkošanas izmaksas nevar attiecināt uz personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem. 3.Reprezentācijas vai...

Jau 2023. gada 5. janvārī stājusies spēkā Korporatīvā ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīva (CSRD). Saskaņā ar CSRD direktīvu dalībvalstīm (Latvijai) jāizstrādā normatīvie un administratīvie akti 18 mēnešu laikā līdz 2024.gada 6. jūlijam. CSRD direktīva tiek ieviesta pakāpeniski sākot ar 2024. pārskata gadu, žurnāla "Bilance" konferencē informēja Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos. "Direktīvas ieviešanai atvēlēts samērā ilgs laiks - normatīvie akti jāpabeidz līdz nākamā gada vidum," sacīja I. Šņucins. Izmaiņas, pie kurām jau tiek strādāts, paredzēs grozījumus gan Gada pārskatu likumā, gan Revīzijas pakalpojumu likumā, gan Finanšu instrumentu tirgus likumā un citos normatīvajos aktos. CSRD direktīva paredz aizstāt Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīvu: ieviest detalizētākas ziņošanas prasības un nodrošinot, ka noteiktām sabiedrībām ir jāsniedz ziņojumi par tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori paplašināts subjektu loks, uz kuriem attieksies CSRD direktīvas prasības (lielām sabiedrībām, mazām un vidējām biržā kotētām sabiedrībām, trešo valstu sabiedrību meitas...

Eiropas Parlamentā apstiprināšanas procesa beigu fāzē atrodas jauns direktīvas projekts, kas paredz Eiropas Savienības mērogā vienotus, bargākus sodus par sankciju pārkāpšanu, informē Jeļena Marjasova, biznesa konsultante, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle. "Vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu regulējums jau iepriekš paredzēja sodus par sankciju pārkāpumiem. Latvijas Krimināllikumā noteikts, ka par sankciju pārkāpšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no 4 līdz 8 gadiem. Taču ne visās dalībvalstīs ir noteikta vienāda atbildība. Tieši tāpēc 2022. gada decembrī Eiropas Komisija rosinājusi pastiprināt un harmonizēt atbildību par sankciju pārkāpumiem, piedāvājot pieņemt principiāli jaunu direktīvu. Šāgada laikā noticis likumdošanas process, un šobrīd direktīva atrodas jau apstiprināšanas fināla stadijā," "Bilances Akadēmijas" seminārā atklājusi J. Marjasova. Direktīvas projekts paredz harmonizēt sodīšanu par sankciju pārkāpumiem ES līmenī, un noteiktus "minimāli maksimālos" sodus fiziskām un juridiskām personām. Fiziskām personām: par atsevišķiem sankciju pārkāpumu veidiem "maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz pieciem gadiem"; par citiem pārkāpumu veidiem "vismaz viena gada" brīvības...

Veiksmīgi aizvadīta žurnāla BILANCE un BILANCES AKADĒMIJAS rīkotā gadskārtējā konference, kurā noskaidroti arī nominācijas GADA GRĀMATVEDIS 2023 un balvas PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU grāmatvedības nozarē ieguvēji! Sveicam IEVU SIMSONI, SIA RIXJET RIGA galveno grāmatvedi un Latvijas Šaušanas federācijas ģenerālsekretāri ar GADA GRĀMATVEŽA titulu! Tā kā Ieva svinīgajā brīdī atradās komandējumā un konferencei pieslēgties varēja attālināti, tad balvu viņas vietā konferencē saņēma federācijas prezidents Raimonds Bergmanis. Savukārt balvu PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU saņēma INGUNA LEIBUS, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes vadošā pētniece, Ekonomikas un finanšu institūta profesore, ilggadējā Bilances rakstu autore un vairāku grāmatvedības nozarei veltītu grāmatu autore. "Tā ir balva nevis par darba mūža garumu, bet par līdzšinējo ieguldījumu grāmatvedības nozarē, kas vēl turpināsies arī pēc balvas saņemšanas!" uzsvēra Vita Zariņa, žurnāla galvenā redaktore, cerot sagaidīt vēl daudz rakstu, kas veltīti pašnodarbināto nodokļu un grāmatvedības tematikai. Vairāk par konferences norisi vēstīsim turpmāk gan portālā, gan žurnālā Bilance, kā...

Turpinot attīstīt šī gada vidū ieviesto Automatizēto importa sistēmu (AIS), 2023. gada 22. novembrī uz jauno sistēmu tiek pārcelta arī funkcionalitāte importa muitas deklarāciju pasta sūtījumiem ar papildu datiem aizpildīšanai un apstrādei, informē Valsts ieņēmumu dienests. Fiziskas personas, aizpildot importa muitas deklarāciju pasta sūtījumiem, būtiskas atšķirības nemanīs. Jaunā arhitektūra pasta sūtījumu deklarēšanas funkcionalitātei nodrošina labāku pieejamību un darbības nepārtrauktību. Pieslēdzoties Elektroniskās deklarēšanas sistēmai un atverot “Importa muitas deklarācijas pasta sūtījumiem”, fiziskām personām sadaļā “Manas deklarācijas” turpmāk būs redzami trīs šķirkļi: Vienkāršotās, Ar papildu datiem līdz 21.11.2023., Ar papildu datiem. Šķirklī “Ar papildu datiem līdz 21.11.2023.” lietotāji varēs atrast deklarācijas, kas izveidotas un iesniegtas līdz 2023. gada 21. novembrim. Savukārt šķirklī “Ar papildu datiem” atradīsies deklarācijas, kas tiks izveidotas un iesniegtas, sākot ar šī gada 22. novembri. Lasiet arī: Preču uzrādīšana Rīgas brīvostas muitā, pabeidzot tranzīta procedūru VID skaidrojums par personisko mantu un Krievijā reģistrētu automobiļu ievešanu un atmuitošanu Latvijā