GRĀMATVEDĪBA

Saeimā 8. jūnijā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodoti izskatīšanai jauni grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Tie paredz noteikt pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas pārrobežu darījumos. Likumprojekts paredz pienākumu veikt maksājumu saņēmēju un pārrobežu maksājumu detalizētu uzskaiti attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem, kurus tie sniedz katrā kalendāra ceturksnī, ja kalendāra ceturkšņa laikā maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienam un tam pašam maksājuma saņēmējam sniedz maksājumu pakalpojumus apmērā, kas atbilst vairāk nekā 25 pārrobežu maksājumiem. Šī informācija par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem būs jāsniedz VID, un uzskaites dati uzņēmuma grāmatvedībā jāglabā elektroniskā formātā trīs kalendāra gadus, sākot no maksājuma izdarīšanas dienas kalendāra gada beigām. Detalizētākus iesniedzamos datus par maksājumiem un fiziskajām/juridiskajām personām, kā arī pārrobežu maksājumu skaita aprēķināšanas kārtību u.c. prasības tiks izstrādātas Ministru kabineta noteikumos. Likumprojekts saistīts ar e-komercijas...

Saeima 8. jūnijā, pirmajā lasījumā izskatījusi likumprojektu "Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums", kura mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas. Likumprojekts paredz galveno mātes sabiedrību, atsevišķu komercsabiedrību pienākumu sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 000 000 eiro. Atbilstīgi šāds pienākums būtu jābeidz piemērot, ja divus pārskatu gadus pēc kārtas minētie ieņēmumi vairs nepārsniedz attiecīgo apmēru. Uz šādu galveno mātes sabiedrību būtu atkal jāattiecina ziņošanas pienākums, ja tā ieņēmumi atkal divus pārskata gadus pēc kārtas pārsniedz attiecīgo apmēru. Galvenās mātes...

Elektroniskā muitas vide Eiropas Savienībā ir izveidota un darbojas jau daudzus gadus. Turpinot paaugstināt digitalizācijas līmeni, Eiropas Savienība, tai skaitā Latvijas muita, virzās uz bezpapīra vidi muitā. Savienības Muitas kodeksa* 6.pants paredz, ka visa informācijas apmaiņa starp muitu un uzņēmējiem tiek veikta, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes. Līdz ar to tiesību akti muitas jomā neparedz papīra formāta muitas deklarācijas ar atbilstošām ailēm. To vietā tiek izmantoti datu elementi, kuru kombinācijas būtiski atšķiras no vēsturiski izmantotā Vienotā administratīvā dokumenta (VAD). Tādēļ atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam jaunajā Automatizētajā importa sistēmā (AIS) nav paredzētas strukturētas importa deklarācijas izdrukas veidlapas. Ja komersanta sadarbības partneriem ir nepieciešams piekļūt importa deklarācijas datiem, tad deklarācijas aizpildītājam sadarbības partneris ir jānorāda laukā “Informējamā persona”. Tādā gadījumā sadarbības partnerim visi deklarācijas dati būs pieejami Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS). Papildus VID vērš uzmanību uz to, ka laukā “Saņēmējs” norādītajai personai pilna informācija par noformēto importa muitas deklarāciju būs pieejama EMDAS,...

Valdības sēdē 1. jūnijā akceptēts Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts "Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums", kas sagatavots, lai palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas. Paredzēts, ka jaunā likuma noteikumus piemēros, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 22. jūnijā vai vēlāk. Likumprojekts noteic, ka turpmāk juridiskajām personām papildus pienākumiem, kas tām noteiktas ar nodokļu jomas normatīvo aktu prasībām nodokļu informācijas sniegšanai, tai skaitā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 397 "Noteikumi par starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti" noteiktajam pienākumam iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti, būs arī pienākums sagatavot, publiskot un darīt publiski pieejamu pārskatu...

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka jau no šī gada 1. jūlija grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšana bez licences būs aizliegta, un tie ārpakalpojuma grāmatveži, kuri nebūs saņēmuši licenci, vairs nedrīkstēs turpināt sniegt grāmatvedības pakalpojumus. Ņemot to vērā, VID aicina tos ārpakalpojumu grāmatvedības pakalpojumu sniedzējus, kuri vēlas turpināt savu darbību arī pēc 2023. gada 1. jūlija, savlaicīgi iesniegt iesniegumu licences saņemšanai. Licencēšanas prasības attiecas gan uz uzņēmumiem, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan arī uz fiziskajām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. Kā saņemt licenci? Licenci var saņemt attālināti – Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), aizpildot iesnieguma veidlapu “Iesniegums ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai” (EDS- Dokumenti – No veidlapas – Citi – Ārpakalpojuma grāmatveža licence). Iesniegumā jānorāda atbildīgā grāmatveža personas dati (atbildīgais grāmatvedis vienlaicīgi var būt arī uzņēmuma valdes loceklis, ja tas atbilst likumā noteiktajām licencēšanas prasībām attiecībā uz darba pieredzi un izglītību) un jāpievieno profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments (augstākās izglītības iestādes diploms),...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina iedzīvotājus uzmanīties no krāpnieku īsziņām un e-pastiem, kas rakstīti it kā VID vārdā. VID atgādina – visu informāciju, ko VID sūta, iespējams apskatīt Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). VID iedzīvotājiem nekad nesūta īsziņas. Savukārt e-pastā iedzīvotāji saņem tikai paziņojumus par informāciju, kas pieejama EDS, turklāt šajā paziņojumā ir saite uz EDS eds.vid.gov.lv. Pēdējā laikā VID vērsušies vairāki iedzīvotāji, kas saņēmuši e-pastu vai īsziņu no krāpniekiem. Krāpnieki uzdodas par VID un aicina veikt noteiktas darbības saistībā ar nodokļu atmaksu. Krāpnieku mērķis, visticamāk, ir iegūt cilvēku bankas konta piekļuves datus, tāpēc VID aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem. Kā atpazīt, ka saņemtā ziņa ir krāpnieciska: Ja saņemta īsziņa it kā no VID, tad tā ir krāpnieciska. VID iedzīvotājiem nekad nesūta īsziņas. Ja saņemta īsziņa no savas vai jebkuras citas bankas par nodokļu atmaksu, tad tā ir krāpnieciska. VID nodokļus atmaksā uz iedzīvotāju EDS norādīto kontu, bankām šajā procesā nav...

Tiem iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2022. gadu ir jāiesniedz obligāti, tas ir jāizdara līdz 2023. gada 1. jūnijam vai 1.jūlijam – atkarībā no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina gada ienākumu deklarāciju iesniegt elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tādā gadījumā deklarācijā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas. Pieslēgties EDS var ikviens, izmantojot savas internetbankas lietotājvārdu un paroli, kā arī eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”. Obligāti 2022. gada ienākumu deklarācija no 1.marta līdz 1. jūnijam (ja cilvēka kopējie 2022. gada ienākumi, kuriem piemēro progresīvo iedzīvotāja ienākuma nodokļa likmi, pārsnieguši 78 100 eiro – no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam) jāsniedz tiem iedzīvotājiem, kuriem saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, kā arī visiem tiem, kuri: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu,...

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) prasībām un atbilstoši Pasaules Muitas organizācijas standartiem, kā arī ņemot vērā jaunas tehnoloģiskās prasības, Latvijā darbu sāks jauna sistēma importa muitas deklarāciju noformēšanai. Jaunā sistēma lietotājiem nodrošinās augstu pieejamību un darbības nepārtrauktību, kas ir īpaši būtiski pārrobežu uzņēmējdarbībai. Paredzēts, ka importa muitas deklarāciju noformēšanu jaunajā formātā varēs uzsākt šī gada 13. jūnijā. Atbilstoši ES vienotām prasībām jaunas importa deklarāciju sistēmas pašlaik izstrādā vai jau ir izstrādājušas visas ES dalībvalstis, tā samazinot atšķirības starp nacionālajiem risinājumiem. Latvijā atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām deklarācijai ir izveidota jauna struktūra un vienlaikus izstrādāta pilnīgi jauna – noturīga, ātra un droša – sistēmas arhitektūra darbības nepārtrauktības nodrošinājumam. Jaunā sistēma – “Automatizētā importa sistēma” – aizstās pašlaik izmantoto Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) funkcionalitāti “Importa muitas deklarācija”. Lietotājiem jaunas piekļuves tiesības nebūs jāpieprasa; tās saglabāsies līdzšinējās. Importa muitas deklarāciju noformēšana noritēs, tāpat kā līdz šim autorizējoties VID Elektroniskās deklarēšanas...

Latvijas Banka norāda, ka tās klientu kasē bez maksas var apmainīt bojātās eiro un lata banknotes un monētas. Citu valstu naudas zīmes Latvijas Banka nemaina. Latvijas Banka arī nemaina un neatlīdzina nekādus zaudējumus, kas radušies viltotu naudas zīmju dēļ un neatdod viltojumus klientam, bet nodod tos policijā. Latvijas Banka veic bojātu banknošu tūlītēju apmaiņu kasē, ja: tām ir saskatāmi pretviltošanas elementi; nosakāma nominālvērtība; ir pārliecība par tās īstumu; bojātās banknotes iesniegtā daļa pārsniedz 50% no veselas banknotes lieluma. Saplēstas banknotes, kas sastāv no vairākām daļām, maina, ja vismaz divas banknotes daļas nepārprotami atbilst vienai un tai pašai banknotei un tās abas kopā veido vairāk nekā 50 % no veselas banknotes lieluma. Latvijas Banka veic arī bojātu apgrozības monētu tūlītēju apmaiņu, ja: uz tās saskatāma nominālvērtība; atšķirams ģerbonis (lata monētām), vai ir redzams nacionālās puses attēls (eiro monētām); ir pārliecība par tās īstumu. Ja rodas aizdomas par apmaiņai iesniegtās banknotes vai apgrozības monētas...

Eiropas Savienība (ES) Padome strādā pie tā, lai mazinātu noziedznieku iespējas, izmantojot kriptovalūtas, apiet noteikumus, ar ko novērš nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Padome 16. maijā pieņēma atjauninātus noteikumus par līdzekļu pārvedumiem pievienojamo informāciju, paredzot, ka minētie noteikumi turpmāk attieksies arī uz kriptoaktīvu pārvedumiem. Tas garantē finanšu pārredzamību kriptoaktīvu apmaiņas jomā un nodrošina Eiropas Savienībai stabilu regulējumu, kas atbilst visaugstākajiem starptautiskajiem kriptoaktīvu apmaiņas standartiem, nodrošinot, ka tie netiek izmantoti noziedzīgos nolūkos. Pieņemtais lēmums ir slikta ziņa tiem, kuri kriptoaktīvus ļaunprātīgi ir izmantojuši savām nelikumīgajām darbībām, lai apietu ES sankcijas vai finansētu terorismu un karu. To Eiropā vairs nebūs iespējams darīt un netikt atmaskotam – tas ir svarīgs solis uz priekšu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums vākt un darīt pieejamu konkrētu informāciju par savu pārvaldīto kriptoaktīvu pārvedumu sūtītāju un saņēmēju neatkarīgi no darījumā iesaistīto kriptoaktīvu summas. Tas nodrošina kriptoaktīvu pārvedumu izsekojamību, lai varētu labāk...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā Likums papildināts ar jaunu 11.4 pantu - Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums ziedotājam, nosakot, ka nodokļa maksātājs, kurš ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai vai budžeta iestādei mantu vai finanšu līdzekļus, kas tiek novirzīti uz Ukrainu palīdzības sniegšanai cietušajiem, ir tiesīgs neiekļaut uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē ziedoto summu, nepiemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta pirmo daļu, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) ziedojuma mērķī, kas norādīts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu novirzīšanu Ukrainai; 2) ziedotājam saskaņā ar VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu (nodevu) parādu, kuru kopsumma pārsniedz 150 eiro. Tādējādi, ziedojumu summas, kas tiek novirzītas uz Ukrainu palīdzības sniegšanai cietušajiem, ziedotājs pilnā apmērā attiecina uz saviem saimnieciskās darbības izdevumiem, tās neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek...

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējās finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs, sniedzot 26 atzinumus par 2022. gada pārskatiem: 25 atzinumus bez iebildēm un vienu – Valsts prezidenta kancelejai (VPK) – ar iebildēm revīzijas apjoma ierobežojuma dēļ. Daļai no revīzijas ziņojumā iekļautās informācijas ir ierobežotas pieejamības statuss, jo tai to ir noteikusi VPK, pamatojot to ar Informācijas atklātības likuma 5. panta 1. daļā noteikto. Valsts kontrole pēc 07.06.2023. vērsīsies VPK par attiecīgās informācijas aktualizētu statusu. Kopumā grāmatvedības uzskaite un gada pārskatu sagatavošanas kvalitāte resoros saglabājas iepriekšējo gadu līmenī un ir vērtējama kā atbilstoša. Finanšu revīzijās 14 resoros vērtēti arī 20 šiem resoriem specifiski atbilstības jautājumi, pārbaudot 181 milj. eiro izlietojumu. Diemžēl situācija ir pasliktinājusies, jo ir palielinājies modificēto atzinumu skaits (modificēti 50% no sniegtajiem atzinumiem). Tas nozīmē, ka pusē no vērtētajiem jautājumiem atklātas būtiskas neatbilstības – neatbilstoši mērķim izlietots finansējums, nesasniegti plānotie rezultāti u. c. Būtiskākais, vērtējot gada pārskatu par 2022. gadu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada martā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka likuma 5. panta otrajā un trešajā daļā minētā mikrosabiedrība un maza sabiedrība iesniedz gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā vienu mēnesi vēlāk, proti, ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma — 350 000 euro; 2) neto apgrozījums — 700 000 euro; 3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10. Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma — 4 000 000 euro; 2) neto apgrozījums — 8 000 000 euro; 3) vidējais darbinieku...

Pārskats par uzkrāto tiešo nodokļu atlaižu summu un uzkrāto attiecināmo izmaksu summu, par saņemto atbalstu sākotnējo ieguldījumu veikšanai un uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi taksācijas periodā (turpmāk – pārskats) ir noteikts Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumu Nr. 106 “Noteikumi par speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību un pašvaldību pārskatu veidlapu paraugiem un to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 106) 1. pielikumā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka pārskatu aizpilda un iesniedz VID reizi gadā zonas kapitālsabiedrība vai licencēta brīvostas kapitālsabiedrība, kura saņem tiešo nodokļu atlaides, vienlaikus ar uzņēmuma gada pārskatu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajā termiņā. Pārskats ir iesniedzams kā atsevišķs dokuments, tas nav ne gada pārskata, ne uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas pielikums. Likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 8. panta pirmajā daļā ir noteikti attiecīgajai kapitālsabiedrībai piemērojamie procenti no uzkrātās attiecināmo izmaksu summas (grozījumi piemērojami ar 2022. gada 5. martu)....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 16. maijā stājas spēkā 2023. gada 20. aprīlī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”. Ar tiem precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES). Tie paredz arī jaunas prasības attiecībā uz zelta un nepavadītās naudas vešanu pāri Latvijas iekšējām robežām ar ES valstīm. Grozījumi vienādo Latvijas nosacījumus ar ES tiesību aktiem un stiprinās cīņu pret noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu. No 2023. gada 16. maija Latvijas ārējās robežas muitas kontroles punktos, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, piemēram, lidostā, skaidro naudu deklarēt jādodas obligāti caur “sarkano koridoru”, pēc pieprasījuma deklarētā nauda jāuzrāda un jābūt klāt, kad tā tiek kontrolēta un pārskaitīta. Doties ar nedeklarētu, bet deklarējamu naudu cauri “zaļajam koridoram” turpmāk ir stingri aizliegts. Muitas kontroles punktos, kur divu koridoru sistēmas nav, skaidras naudas...