GRĀMATVEDĪBA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2023. gada 3. oktobrī ir pieņemti Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi "Muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamās masas atšķirības", kas aizstās Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumus Nr. 861 "Zudumu apmēru noteikšanas kārtība muitas uzraudzībā esošajām nefasētajām precēm". N Noteikumi noteic: muitas uzraudzībā esošās nefasētās preces un nefasētās preces transporta iepakojumā, kurām pieļaujamas preču masas atšķirības, precēm pieļaujamās un paredzamās masas atšķirības un to piemērošanu, kārtību preču masas atšķirības noteikšanai, prasības preču transporta iepakojumam, piemērojamās muitas formalitātes, ja preču masa ir lielāka par deklarēto preču masu vai ja preču masas atšķirība pārsniedz pieļaujamo preču masas atšķirību, atzītā saņēmēja pienākumus, konstatējot precēm pieļaujamās masas atšķirības, kā arī izņēmuma gadījumus, uz kuriem minētais pienākums nav attiecināms, gadījumus, kad, konstatējot preču masas atšķirības, neuzskata, ka ir radies muitas parāds. Noteikumos ietvertais regulējums: saglabā iepriekš noteikto principu, ka muitas uzraudzībā esošajām nefasētajām precēm...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 1. oktobrī stājās spēkā Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta noteikumi Nr. 429 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr. 500 "Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi". Grozījumi veikti, lai pilnveidotu muitas noliktavas atļaujas un pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas izsniegšanas un turēšanas nosacījumus, kā arī brīvās zonas preču uzskaites veida apstiprinājuma saņemšanas nosacījumus. Lai saņemtu muitas noliktavas atļauju, pagaidu uzglabāšanas vietas atļauju vai brīvās zonas preču uzskaites veida apstiprinājumu, ir noteikts nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu slieksnis, proti, kopā 150 eiro, kā arī virkne nosacījumu, kam jāatbilst komersantam un tā atbildīgajām personām. VID vērš uzmanību, ka nosacījumi attiecas arī uz jau esošo muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas vietu un preču uzskaites veida apstiprinājumu brīvajā zonā turētājiem un jāievēro visu darbības laiku. Lai nodrošinātu muitas iestādei operatīvu informāciju par precēm, kas atrodas brīvajā zonā, un mazinātu komersantiem administratīvo slogu,...

Valdības sēdē 3. oktobrī izskatīts un pieņemts Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto noteikumu projekts "Nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksas kārtība". Šie noteikumi pilnveido nenodokļu ieņēmumu maksājumu atpazīšanas un budžetā ieskaitīšanas procesu, kā arī paredzēts, ka tie mazinās kļūdaini veikto maksājumu skaitu. Kā norādīts šo noteikumu projekta anotācijā, nenodokļu ieņēmumi veido aptuveni 6% no valsts pamatbudžeta ieņēmumiem. Nenodokļu ieņēmumu procesā ir iesaistītas dažādas institūcijas – gan tās, kas veic maksājumus budžetā saskaņā ar tiesību aktos noteikto, gan tās, kas budžeta izpildes procesā radušos ieņēmumus skaita budžetā, gan tās, kas piemērojušas vai iniciējušas citus nenodokļu ieņēmumus. Ir gadījumi, kad nav viennozīmīgi identificējami atbildīgie, iztrūkst par maksājumu atpazīšanu atbildīgās institūcijas, līdz ar to nav pārliecības, ka valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu kontos saņemtie maksājumi pilnībā ir atpazīti (nav ieskaitīti kļūdaini vai uzskaitīti neatbilstošā ieņēmumu veidā), kā arī normatīvajā regulējumā nav noteikta atbildīgā institūcija, kas veic pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto summu atmaksu. Noteikumi paredz, ka...

10. oktobrī plānots ieviest jaunu sistēmu eksporta deklarāciju noformēšanai – Automatizēto eksporta sistēmu, kas aizstās pašlaik izmantoto Eksporta kontroles sistēmu. Lai nodrošinātu sistēmu nomaiņu, šī gada 10. oktobrī no plkst. 00:01 līdz 10:00 plānots sistēmu darbības pārtraukums, kura laikā nebūs iespējams noformēt eksporta deklarācijas. Aicinām uzņēmējus laikus plānot eksporta deklarāciju noformēšanu. Saistībā ar jaunās Automatizētās eksporta sistēmas ieviešanu 10. oktobrī no plkst. 00:01 Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) Eksporta kontroles sistēma vairs nebūs pieejama komersantiem jaunu standarta un vienkāršoto deklarāciju iesniegšanai. Eksporta standarta deklarācijas (EXA, EUA, COA), kuru formēšana uzsākta Eksporta kontroles sistēmā, tiks noslēgtas Eksporta kontroles sistēmā. Tas attiecas arī uz eksporta vienkāršotajām un apkopojošajām deklarācijām (EXB, EXC, EXX, EXY). Eksporta kontroles sistēmā noslēgto deklarāciju grozīšana pēc deklarācijas noslēgšanas un deklarāciju anulēšana (atzīšana par nederīgu) tiks veikta Eksporta kontroles sistēmas sadaļā “Pēcmuitošana”. Otrdien, 10. oktobrī, plkst. 10:00 sāks darboties jaunā Automatizētā eksporta sistēma (AES). Lai noformētu eksporta deklarāciju jaunajā sistēmā,...

Valdības sēdē 26. septembrī darba kārtībā iekļauts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 97 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas"". Grozījums sagatavots, jo nepieciešams pārskatīt tiesību normas formulējumu, lai tā korekti atbilstu 2021. gada 22. marta Padomes Direktīvas (ES) 2021/514, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (turpmāk – DAC7 direktīva), prasībām. Ar šīs direktīvas pārņemšanu ziņojošiem platformu operatoriem ir jāsniedz to rīcībā esošā informācija Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par tiem pārdevējiem, kuri, izmantojot digitālās platformas, sniedz noteikta veida pakalpojumus vai pārdot preces. Šo noteikumu kontekstā digitālo platformu operatori ir juridiskas personas vai juridiski veidojumi, kas slēdz ar pārdevējiem līgumus par digitālās platformas pilnīgu vai daļēju pieejamību šiem pārdevējiem, kā arī juridiskās personas vai juridiskie veidojumi (piemēram, kapitālsabiedrība, personālsabiedrība vai fonds), kas pārdod preces digitālajās platformās. Pirmais pārskata periods, par kuru ir veicama ziņošana,...

Saeima 21. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Ar tiem plānots nodrošināt informācijas pieejamību par Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrēto tiesību subjektu vai personu tiešu un netiešu sasaisti ar tiem subjektiem, uz kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās vai NATO dalībvalstu sankcijas. Plānots, ka UR tiktu uzdots veikt tiesību aktu, lēmumu, citu dokumentu un institūciju sniegtās informācijas analīzi par piemērotajām starptautiskajām, nacionālajām un NATO sankcijām kopsakarā ar UR vestajos reģistros iekļauto informāciju. Paredzēts, ka UR secinās noteikto sankciju attiecināšanu uz tiesību subjektiem, kas reģistrēti UR, un nodrošinās šo ziņu publisku pieejamību. “Paredzētie grozījumi ir nozīmīgi ne tikai, lai nodrošinātu sankciju izpildi, bet arī, lai pasargātu tos komersantus, kas, sadarbojoties ar citiem, nezināšanas dēļ var pārkāpt aizliegumus. Jo informācija tiks nodrošināta ātrāk, jo labāk,” iepriekš paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Latvijai ir juridiski saistoši vairāki desmiti atšķirīgu sankciju režīmu pret vairāk nekā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Rezidenta apliecības – iesnieguma nodokļu atvieglojumu piemērošanai – iesniegšana", kurā izklāstīta kārtība, kādā Latvijas rezidenti (izņemot fiziskās personas) vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniedz apstiprināšanai rezidenta apliecību – iesniegumu nodokļu atvieglojumu piemērošana. Atvieglojumu apliecības paraugs ir noteikts Ministru kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi” 1. pielikumā. Atvieglojumu apliecību apstiprina VID. Pēc paziņojuma par atvieglojuma apliecības apstiprināšanu saņemšanas EDS izmaksātājs, sākot ar dienu, ar kuru pieprasīts piemērot nodokļu atvieglojumus, nodokļus no maksājumiem ir tiesīgs piemērot saskaņā ar nodokļu līgumu (konvenciju). Atvieglojumu apliecība nepieciešama, ja nerezidentam izmaksā maksājumus, bet atšķirībā no Latvijas Republikas likumos noteiktā apstiprinātajos starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – nodokļu līgums) ir noteikta šo maksājumu aplikšana ar samazinātu likmi vai ir noteikts atbrīvojums no aplikšanas...

Grāmatvedības kontrole, saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību", ir pasākumi finanšu uzskaites precizitātes un ticamības, uzņēmuma mantas saglabāšanas, nodokļu aprēķināšanas pareizības nodrošināšanai. Savukārt grāmatvedības kontroles sistēma ir uzņēmuma vadītāja noteikto kontroles pasākumu kopums, kuru īstenojot, tiek nodrošināta grāmatvedības uzdevumu izpilde, norāda Laila Kelmere, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes un EKA viesdocente. Tas ietver pašsaprotamās lietas - uzņēmuma vadības informēšanu, patiesas un pilnīgas informācijas sniegšanu finanšu pārskatu lietotājiem, nodokļu aprēķināšanu, kā arī ieņēmumu un izdevumu norobežošanu pa pārskata periodiem. Taču iekšējā kontrole ir arī grāmatvežu instruēšana, ja tas nepieciešams. "Iekšējā kontrole nozīmē ne tikai pārbaudīt, kā sistēma darbojas, bet arī palīdzēt cilvēkiem, kas veic grāmatvedības pienākumus, izpildīt tos precīzi, ja tiem gadījumā pietrūkst noteikta veida zināšanu," atgādina L. Kelmere. Grāmatvedības iekšējai kontrolei svarīgi laikus saprast, kas ir uzņēmuma grāmatvedības darbības riski. Tas var būt, piemēram, darbinieku trūkums noteiktā laika periodā (piemēram, inventarizācijas veikšanas periodā). Šādu risku var risināt ar tehniskiem palīglīdzekļiem, praktikantu pieņemšanu darbā...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 13.septembrī, pirmajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Ar tiem plānots nodrošināt informācijas pieejamību par Uzņēmumu reģistrā reģistrēto tiesību subjektu vai personu tiešu un netiešu sasaisti ar sankciju subjektiem, pret kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās vai NATO dalībvalstu sankcijas. “Paredzētie grozījumi ir nozīmīgi ne tikai, lai nodrošinātu sankciju izpildi, bet arī, lai pasargātu tos komersantus, kas, sadarbojoties ar citiem, nezināšanas dēļ var pārkāpt aizliegumus. Jo informācija tiks nodrošināta ātrāk, jo labāk,” pauž komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, Latvijai ir juridiski saistoši vairāki desmiti atšķirīgu sankciju režīmu pret vairāk nekā 30 valstīm, kas aptver Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas sankciju režīmus. Sankciju ievērošanas jautājumu īpaši aktuālu padara Latvijas ģeopolitiskā situācija un fakts, ka sankcijas ir noteiktas pret divām Latvijas kaimiņvalstīm – Baltkrieviju un Krieviju –, uz kurām attiecas gan finanšu, civiltiesiski un ieceļošanas, gan dažādu veidu sektorālie ierobežojumi, piemēram, tirdzniecības ierobežojumi...

Ministru kabinets 29. augusta sēdē pieņēmis grozījumus 2010. gada 5. maija noteikumos Nr. 413 "Noteikumi par gada publiskajiem pārskatiem". Tie paredz jaunas prasības pašvaldību gada pārskatiem, tai skaitā nosaka jaunas pārskatā iekļaujamās informācijas prasības. Noteikumi paredz, ka pašvaldības sniedz informāciju par pašvaldības līdzdalību kapitālsabiedrībās, biedrībās un nodibinājumos, informē sabiedrību par sadarbību ar ārvalstu pašvaldībām vai pašvaldību apvienībām (noslēgtie sadarbības līgumi, vienošanās, nodomu protokoli un citi dokumenti). Tāpat pašvaldībām jāsniedz informāciju par līdzdalības budžeta īstenošanas gaitu, tai skaitā par pārskata gadā pašvaldības budžetā piešķirto finansējumu līdzdalības budžetam un iesniegto un atbalstīto projektu skaitu un piešķirto finanšu apmēru. Tāpat arī par pārskata gadā un iepriekšējos gados atbalstīto līdzdalības budžeta projektu īstenošanas progresu. Noteikumu 12. punkts paredz, ka pašvaldības pārskatā norāda šādu informāciju: 1) pamatinformācija par pašvaldību: iedzīvotāju, nodarbinātības un bezdarba, pašvaldības ekonomikas raksturojums, informācija par citiem pašvaldību raksturojošiem rādītājiem (ja nepieciešams); pārvaldes struktūra, funkcijas un sniegtie pakalpojumi, personāls; pašvaldības līdzdalība kapitālsabiedrībās, biedrībās un nodibinājumos;...

Turpinot Eiropas Savienības (ES) normatīvo aktu prasību un atbilstošo Pasaules Muitas organizācijas standartu ieviešanu, jau šoruden Latvijā sāks darboties vēl divas jaunas muitas informācijas sistēmas, kas aizstās šobrīd izmantotās. Oktobrī sāks darboties jauna eksporta deklarāciju noformēšanas sistēma, bet novembra beigās - jauna Tranzīta kontroles sistēma, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Eksporta un tranzīta deklarāciju sagatavošana jaunajās sistēmās atšķirsies no līdzšinējās, jo atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām ir mainīta deklarāciju struktūra un formāts, obligāti aizpildāmo datu lauki un veiktas citas izmaiņas. VID aicina uzņēmējus, kuri eksportē preces vai pārvieto kravas tranzītā, izmantot iespēju iepazīties testa vidē ar jaunajām sistēmām, lai labāk varētu sagatavoties gaidāmajām izmaiņām. Lai saņemtu testa sistēmas lietotāju tiesības, jāaizpilda VID tīmekļvietnes sadaļā “Muita / Uzņēmējiem / Iesniegumi” pieejamais iesniegums par attiecīgās sistēmas lietošanu: Iesniegums par EMDAS testa vides lietotāju saraksta noteikšanu Automatizētajā eksporta sistēmā (AES) Iesniegums par EMDAS testa vides lietotāju saraksta noteikšanu Tranzīta kontroles sistēmā 2...

Valdībā 8. augustā pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 210 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām", kas stājās spēkā 11. augustā. Ministru kabineta noteikumu grozījumi paredz atteikties no Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošā valsts informācijas sistēmu savietotāja datu izplatīšanas tīkla (turpmāk – DIT) kanāla, kuru līdz šim varēja izmantot, lai sniegtu informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām. Kopš 2021. gada DIT kanālu ir izmantojusi tikai viena komercbanka, norāda Finanšu ministrija, kas ir šo grozījumu autore. Vienlaikus šādus ziņojumus iespējams bija iesniegt arī alsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), līdz ar to EDS paliks kā vienīgais DAC6 ziņojumu iesniegšanas kanāls. DAC6 ir starptautiska līmeņa iniciatīva, kas ieviesta ar Eiropas Savienības Padomes 2018. gada 25. jūnija Direktīvu (ES) 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES, un pārņemta Latvijas normatīvajos aktos. Tā paredz, ka...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka Darba devēja ziņojuma 4. ailē norāda darba ņēmējam aprēķināto atvaļinājuma naudas samaksu un 5. ailē no atvaļinājuma naudas samaksas aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), sadalītas pa tiem pārskata mēnešiem, par kuriem atvaļinājuma samaksa aprēķināta, savukārt darba devēja ziņojuma 8. ailē norāda pārskata mēnesī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no pārskata mēnesī izmaksātās darba samaksas (arī izmaksātās atvaļinājuma naudas). No atvaļinājuma naudas ieturēto algas nodokli budžetā iemaksā reizē ar pārskata mēnesī ieturēto algas nodokli no visu darbinieku darba algām, savukārt, ja atvaļinājuma naudu izmaksā pēc tam, kad algas nodoklis no visu darbinieku darba algām jau ir iemaksāts budžetā, tad no atvaļinājuma naudas ieturēto algas nodokli budžetā iemaksā dienā, kad izmaksā atvaļinājuma naudu.

Latvijas Banka informē, ka ir papildinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2021. gada 21. decembra ieteikumus Nr. 169 "Ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei" (tie ir zaudējuši spēku) un pārizdevusi tos ar jaunu nosaukumu – "Vadlīnijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei" (turpmāk – vadlīnijas). Vadlīnijas sniegts finanšu iestādēm noderīgi skaidrojumi un praktiski piemēri noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas (IKS) izveidei un klientu izpētei. Vadlīnijas ir praktiska rokasgrāmata finanšu iestādēm. To mērķis ir finanšu pakalpojumu pieejamība un vienota izpratne gan banku un finanšu iestāžu, gan uzrauga pusē par normatīvo aktu piemērošanu saistībā ar finanšu noziegumu novēršanu, kā arī par risku izvērtējumā balstītas pieejas ieviešanu. Vadlīnijas papildinātas ar maksājumu...

Ministru kabinets (MK) izskatījis grozījumus MK 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 652 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība", kas paredz vairākas izmaiņas gada pārskata sagatavošanas kārtībā saistībā ar informācijas atklāšanu par valsts budžeta mērķdotācijām pašvaldībām un samazināt administratīvo slogu, pilnveidojot gada slēguma inventarizācijas procesu starp vispārējās valdības struktūru darījuma partneriem. Grozījumi paredz, ka turpmāk valsts budžeta iestādēm gada pārskatā būs jāatklāj informāciju par mērķdotācijām pašvaldībām atbilstoši valsts budžeta likuma struktūrai, un jāpapildina to ar informāciju par piešķirtā finansējuma apmēru (izpildi) pēc naudas plūsmas pārskata periodā. Konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā to būs jānorāda atbilstoši valsts budžeta likuma pielikumos noteiktajai struktūrai un jāpapildina ar informāciju par pārskata perioda izpildi. Tāpat grozījumi paredz, ka gada pārskatā jāsniedz informācija par darījuma grāmatojumu nākamajos periodos (līdzšinējais formulējums bija pieļāvuma izteiksmē "ja darījumu iegrāmatos"), turklāt budžeta klasifikācijas kodu (kuri nesniedz pietiekamu informāciju, lai koriģējošos notikumus pēc bilances datuma iekļautu konsolidētajā pārskatā pēc apstiprināšanas publiskošanai) vietā jāizmanto informācija par finanšu...