GRĀMATVEDĪBA

Lielākā daļa finanšu pārskata posteņu ietver aplēses. Baiba Apine, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere, "Bilances Akadēmijas" seminārā skaidro, kas jāņem vērā vadības aplēšu veidošanā dažādos gada pārskata bilances posteņos. Bilances aktīvu posteņi Nemateriālie aktīvi un pamatlīdzekļi. Šis postenis ietver trīs aplēšu pamatfaktorus - derīgais lietošanas laiks, likvidācijas vērtība un atgūstamā vērtība (sarežģīta brīžos, kad konstatējams iespējamais aktīvu vērtības samazinājums, kurš paredzams ilgstošs). Līdzdalība citu sabiedrību kapitālā. Atgūstamā vērtība - arī šajā postenī jāidentificē faktori, kas varētu norādīt uz iespējamu vērtības samazinājumu, kam varētu būt ilgstoša ietekme. Aizdevumi. Atgūstamā vērtība - neatkarīgi no tā, kam aizdevumi izsniegti, ar vai bez nodrošinājuma un kāda termiņa tie ir - gatavojot gada pārskatu, jāvērtē, vai bilancē redzamo aizdevumu varēs atgūt pilnā apmērā. Krājumi (izejvielas, nepabeigtie ražojumi, gatavā produkcija). Krājumus gada pārskatā var uzrādīt krājumu izveidošanas vai iegādes vērtībā (sākotnējā bilances uzskaites vērtība) vai neto pārdošanas vērtībā (bilancē jāuzrāda tā vērtība, kura ir zemāka)....

Valdības sēdē 24. janvārī izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā"", kura mērķis ir precizēt Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPKGPL) normu, kura nosaka gada pārskata iesniegšanas termiņu mazām sabiedrībām, ņemot vērā saņemto Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) priekšlikumu. Līdz ar to mazām sabiedrībām, kas noteiktas GPKGPL 5. panta trešajā daļā, varētu būt iespēja iesniegt gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vienu mēnesi vēlāk. Mazām sabiedrībām, t.sk. arī mikrosabiedrībām, gada pārskata iesniegšanas termiņš līdz šim ir bijis četri mēneši. Savukārt vidējām un lielām sabiedrībām - attiecīgi septiņi mēneši. Covid-19 pandēmijas laikā gada pārskatu iesniegšanas termiņi, tai skaitā arī 2022. gadā tika pagarināti par trim mēnešiem, tostarp arī biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, norādīts likumprojekta anotācijā. LRGA un LZRA ir konstatējusi vairākas problēmas ar ko saskaras uzņēmumi, sagatavojot gada pārskatus. LRGA un LZRA norāda, ka regulāri saņem savu biedru...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu - vadlīnijas "Ieņēmumu uzskaitei biedrību un nodibinājumu gada pārskatos". Vadlīnijas izstrādātas, lai veicinātu vienotu izpratni par ieņēmumu uzskaiti biedrību un nodibinājumu (turpmāk – organizācijas) gada pārskatos. Organizācijas katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. martam iesniedz VID gada pārskatu, kā to paredz Biedrību un nodibinājumu likuma 52. panta trešā daļa un 102. pants. Ja organizācijai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, līdz 31. martam VID jāiesniedz arī iepriekšējā gada darbības pārskats, aizpildot veidlapu “Iepriekšējā gada darbības pārskats un turpmākās darbības plāns”, kā to savukārt paredz Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 13. panta pirmā daļa. Ieņēmumu un izdevumu pārskats ir gada pārskata sastāvdaļa, kurā norāda ieņēmumus, izdevumus un to starpību noteiktā pārskata periodā. Ieņēmumu un izdevumu pārskatā ietver visus ieņēmumus un visus izdevumus, izņemot izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegādi, izveidi, uzstādīšanu vai uzlabošanu (atjaunošanu vai rekonstrukciju), nemateriālo ieguldījumu, kapitāla līdzdalības daļu,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Nodokļu pārskati par valdes locekļu ienākumiem", norādot, ka nodokļu normatīvie akti nenosaka, kādas civiltiesiskās attiecības kapitālsabiedrībai jādibina ar savu izpildinstitūciju – valdes locekli, kā arī nereglamentē privātpersonu civiltiesisko attiecību juridisko formu. Pilnvarojuma/vadības līgums ir viens no biežāk izmantotajiem līgumu veidiem tiesiskajās attiecībās ar valdes locekļiem. Pilnvarojuma līgums var būt ar atlīdzību vai bez atlīdzības. Ar valdes locekli var būt noslēgts arī darba līgums. Savukārt par darba ņēmēju un sociāli apdrošināmo personu ir uzskatāma persona: kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā; kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta. Valdes locekļa atlīdzība neatkarīgi no līguma, kurā tā paredzēta, ir ar algas nodokli apliekams ienākums un no tās veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Par valdes locekli, ar kuru ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības vai kuram faktiski ir noteikta atlīdzība, VID iesniedz:...

Informējam, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldē no 2023. gada 1. janvāra ir mainīta līdzšinējā preču izcelsmi/statusu apliecinošo sertifikātu apstiprināšanas kārtība: no 02.01.2023. preču izcelsmi/statusu apliecinošie sertifikāti, kas tiek izsniegti pēc preču eksporta (retrospektīvi), tiks apstiprināti vienīgi Talejas ielā 1, Rīgā, vai Rīgas ielā 4/6, Daugavpilī (pašlaik šādu sertifikātu apstiprināšana tiek veikta arī noteiktos muitas kontroles punktos (MKP)); no 01.04.2023. nekādus preču izcelsmi/statusu apliecinošos sertifikātus vairs nevarēs apstiprināt MKP; turpmāk visus sertifikātus varēs apstiprināt klātienē – VID Muitas pārvaldes Muitas tarifu un maksājumu piemērošanas daļas Izcelsmes noteikumu piemērošanas nodaļā. Apstiprināt sertifikātus klātienē un saņemt veidlapas var VID Muitas pārvaldes Muitas tarifu un maksājumu piemērošanas daļas Izcelsmes noteikumu piemērošanas nodaļā: Rīgā, Talejas ielā 1, tālr. +371 67121010, +371 67121009 – otrdienās un ceturtdienās no pulksten 9.00 līdz 11.00 un no 13.00 līdz 15.00, piektdienās no pulksten 9.00 līdz 13.00; Daugavpilī, Rīgas ielā 4/6, tālr. +371 67123273 – katru darba dienu no pulksten...

Labklājības ministrija (LM) ir aprēķinājusi četru veidu minimālās stundas tarifa likmes normālā darba laika ietvaros pa 2023. gada mēnešiem. Atgādinām, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2023. gada 1. janvāra ir 620 eiro. Darbiniekiem, kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā Darbiniekiem, kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā Pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā Pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā Lejuplādēt PDF formātā: Minimālās_algas_stundas_tarifa_likmes_2023_pa_mēnešiem

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informatīvo materiālu "Par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta otrās un trešās daļas piemērošanu, nosakot valsts amatpersonas statusu”. Tajā norādīts, ka valsts amatpersonas statusu saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta otro un trešo daļu nosaka pēc veicamajām funkcijām, kuras noteiktas amatu aprakstos, rīkojumos, nolikumos, reglamentos, lēmumos u. c. Likuma 4. panta otrā daļa noteic, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus publiskas personas institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības: 1) izdot administratīvos aktus; 2) veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā; 3) pieņemt vai sagatavot lēmumus par publiskas personas mantas iegūšanu, tās nodošanu citu personu īpašumā, lietošanā vai valdījumā, atsavināšanu citām personām vai apgrūtināšanu ar lietu vai saistību tiesībām, kā arī finanšu līdzekļu sadalīšanu. Valsts amatpersonas statusa noteikšanā primāri ir vērtējama atbilstība...

Izdevniecībā Lietišķās informācijas dienests gada nogalē klajā nākusi jauna grāmata "SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS NOVĒRTĒŠANA, IZMANTOJOT FINANŠU ANALĪZI". Grāmata izdota sērijā BILANCES BIBLIOTĒKA. Grāmatas autore ir Dr.oec. Vita Zariņa, žurnāla BILANCE galvenā redaktore, Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, kura ilgus gadus pētījusi jautājumus par grāmatvedības uzskaiti, finanšu vadību un biznesa procesiem. Pētījuma rezultāti publicēti vairāk nekā trīsdesmit rakstos starptautiskos zinātniskos izdevumos, kā arī rezultāti prezentēti starptautiskās konferencēs. Grāmatas ļaus izprast finanšu vadības teorētisko koncepciju, metodes, paņēmienus, kuri ir saimniecisko lēmumu pamatā, balstoties uz iepriekšējo periodu finanšu informāciju. Autore apkopojusi savu ilgu gadu pieredzi, kā arī citu autoru publikācijas – atsauces meklējamas darba nobeigumā. Grāmata strukturēta un sakārtota tā, lai grāmatveži un finanšu vadītāji ikdienā varētu lietot to savā darbā, kā arī studenti šo materiālu varētu izmantot mācību procesā kā bakalaura, tā arī maģistrantūras programmās. Materiāls orientēts uz mazo un vidējo biznesu, kas Latvijā veido uzņēmējdarbības lielāko daļu. Grāmata sastāv no divām nodaļām...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Skaidrojumi par tranzīta procedūras piemērošanu un pabeigšanu". Tajā papildināta informācija saistībā ar nepieciešamību TIR karnetes elektroniskās deklarācijas un Savienības tranzīta deklarācijas 33. ailē Preču kods norādīt Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas preču kodu ( precizēts metodiskā materiāla (MM) 5. punkts). Tāpat MM iekļauts jauns (10.) punkts – Preču pozīcija. Savienības tranzīta procedūras izmantotājs vai TIR karnetes turētājs, sagatavojot tranzīta deklarāciju vai TIR karnetes elektronisko deklarāciju, katrai precei 22 (atbilstoši ES Kombinētās nomenklatūras kodam, preču nosūtītājam, saņēmējam) sagatavo atsevišķu preču pozīciju vai vienā preču pozīcijā norāda preces, kas klasificējamas ar vienu atbilstošo HS preču kodu (6 zīmes). Precizēts MM 11.1. apakšpunkts, kā arī MM iekļauts jauns 12. punkts – Preču kods (“33. aile”). Tranzīta deklarācijas un TIR karnetes elektroniskās deklarācijas 33. ailē “Preču kods” jānorāda Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas (turpmāk – HS) preču kods (6 zīmes). Tranzīta deklarācijas vai TIR karnetes elektroniskās...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas stājās spēkā 2018. gadā, attiecībā uz 2017. gada UIN deklarācijā uzrādītajiem nodokļu zaudējumiem tika noteikts pārejas periods šo zaudējumu izmantošanai, norāda Ivonna Balode, KPMG Latvijā projektu vadītāja, un Elenora Bogdanova, KPMG Latvijā vecākā konsultante. Saskaņā ar UIN likuma pārejas noteikumu 13. un 14. punktu 15% no 2017. gadā uzrādīto nodokļu zaudējumu summas varēja izmantot UIN saistību samazinājumam, kas radās par dividenžu sadali, samazinot ne vairāk kā 50% no saistībām. Šīs tiesības bija pieejamas 5 gadus, sākot ar pārskata gadu, kas sākās 2018. gadā. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, kuriem pārskata gads ir no 1. janvāra līdz 31. decembrim, periods, kad zaudējumus var izmantot, beigsies šī gada 31. decembrī. Savukārt uzņēmumiem, kuriem ir cits pārskata gads, pārejas periods zaudējumu izmantošanai beigsies nākamā gadā, konkrētā nodokļu maksātāja pārskata gada pēdējā dienā. Ja uzņēmums nav izmantojis visu zaudējumu summa, par kuru var samazināt par dividendēm aprēķināto UIN, to vēl var...

Ministru kabinets (MK) 29. novembrī izskatīja informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību", ko Finanšu ministrija sagatavojusi kopā ar sabiedriskā labuma sektora pārstāvjiem. Ziņojums paredz attīstīt sabiedriskā labuma sektoru un sekmēt sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) ienākumu palielināšanu. Ziņojumā norādīts, ka 2019. gadā tika izveidota nevalstisko organizāciju (NVO) un valsts institūciju Domnīca par sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanu. Tajā pēc dizaina domāšanas metodes divu gadu garumā aktīvi piedalījās vairāk nekā 20 NVO un valsts iestāžu pārstāvji, modelējot iespējamos risinājumus konstatētajiem problēmjautājumiem. Rīkotas arī organizāciju un ziedotāju aptaujas un fokusa grupas intervijas. Domnīcā tapušie risinājumi apspriesti konsultatīvos formātos, kā arī tās ietvaros organizētas klātienes vizītes NVO un diskusijas ar atsevišķu jomu ekspertiem, piemēram, SLO grāmatvežiem. Plašo diskusiju rezultātā ir tapis inovatīvs risinājums, kas paredz ieviest divpakāpju SLO sistēmu. Organizācijai būs tiesības izvēlēties SLO pakāpi un tai atbilstošu valsts sniegto privilēģiju un uzraudzības pakāpi, mazinot prasības, ja izvēlētais privilēģiju klāsts būs mazāks. Tāpat izstrādātais...

Pēdējā laikā pieņemtas vairākas izmaiņas normatīvajos aktos, kas grāmatvedības kārtošanu pašnodarbinātajiem padarījušas vienkāršāku. Žurnāla "Bilance" konferencē 25. novembrī tās skaidroja Inguna Leibus, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Jau 2022. gadā vienkāršā ieraksta sistēmas grāmatvedībā strādājošie varēja sākt kārtot jaunā parauga žurnālu, kas esot nedaudz vienkāršāks ("vecā" parauga žurnālu var turpināt līdz šī gada beigām), atgādina I. Leibus. Jaunā parauga žurnālā ieviesta jauna aile "Apgrozījums". Tas darīts skaidrības labad, jo līdz šim nereti radušās neskaidrības, kas ietverams apgrozījumā un kas nē, no kā attiecīgi nosakāms, kurā brīdī veicama pāreja uz divkāršā ieraksta grāmatvedību. Jaunajos noteikumos skaidri noteikts, ka apgrozījumu veido gan ieņēmumi no lauksaimniecības, gan citas darbības, gan subsīdijas. Noteikumos gan par vienkāršā, gan divkāršā ieraksta sistēmu likumdevēji iestrādājuši normu, kas paredz, ka pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nav saimnieciskās darbības izdevumi, bet attaisnotie izdevumi, kurus atspoguļo gada ienākumu deklarācijā (atbilstoši likumam "Par Iedzīvotāju ienākuma nodokli"). Vienkāršā...

Izvērtējot līdzšinējo noslodzi un iespējas muitas klientiem saņemt pakalpojumus citās muitas klientu apkalpošanas vietās, no 2022. gada 1. decembra būs slēgta muitas dokumentu noformēšanas darba vieta Rīgā, Buļļu ielā 74, informē Valsts ieņēmumu dienests(VID). Turpmāk klienti varēs saņemt muitas pakalpojumus citos muitas kontroles punktos Rīgā, tajā skaitā Lidostas muitas kontroles punktā (MKP, kods – 0240), kas atrodas Ziemeļu ielā 16, Mārupes novadā, un strādā diennakts režīmā. Līdz decembrim muitas dokumentu noformēšanas darba vietā Rīgā, Buļļu ielā 74, klienti tiek apkalpoti darbdienās no pulksten 8:30 līdz 17:00. Dokumentu noformēšanu uzņēmēji turpmāk varēs veikt Lidostas MKP, Ziemeļu ielā 16, Mārupes novadā. Lai uzrādītu muitošanai pakļautās preces muitas amatpersonām, transportlīdzekļus būs iespējams novietot Lidostas MKP tuvumā – Mazajā Gramzdas ielā. Muitas formalitātes būs iespējams kārtot arī Rīgas brīvostas MKP (kods – 0210), Uriekstes ielā 16, Rīgā, un Šķirotavas MKP (kods – 0207), Krustpils ielā 38b, Rīgā. Plašāka informācija par VID muitas kontroles punktiem pieejama VID...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 17. novembrī izskatījusi lietu "SIA „Rodl & Partner” pret Valsts ieņēmumu dienestu" (lieta C-562/20, ECLI:EU:C:2022:883) par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību darbību (LESD) 267. pantam, ko Administratīvā rajona tiesa iesniegusi ar 2020. gada 12. oktobra lēmumu un kas EST reģistrēts 2020. gada 28. oktobrī. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV 2015, L 141, 73. lpp.), 13. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu, 14. panta 5. punktu, 18. pantu, 60. panta 1. un 2. punktu un III pielikuma 3. punkta b) apakšpunktu, kā arī par šīs direktīvas 14. panta 5. punkta...

Latvijas rezidentam, kuram Latvijas pensiju un ārvalsts pensiju izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un iedzīvotāju ienākuma nodokli piemēro izmaksas vietā, vispārējā gadījumā nav pienākuma iesniegt gada ienākumu deklarāciju attiecībā uz izmaksātajām pensiju summām, informē Valsts ieņēmumu dienests. Latvijas rezidents, kurš saņem ārvalsts pensiju, kuru neizmaksā VSAA, iesniedz gada ienākumu deklarāciju, deklarācijas pielikuma D2 attiecīgajā ailē norādot ārvalstī saņemtās pensijas summu un ārvalstī samaksātā nodokļa summu. Saņemtajai pensijai deklarācijas veidlapas D 10.rindā “Gada neapliekamais minimums pensionāram” piemēro pensijai noteikto neapliekamo minimumu. Ja Latvijas rezidents saņem Latvijas pensiju un ārvalsts pensiju, kuru neizmaksā VSAA, persona, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, aizpilda deklarācijas veidlapu D, deklarācijas pielikumā D1 norāda Latvijas pensiju un deklarācijas veidlapā D2 ārvalsts pensiju. Latvijas un ārvalsts pensijai piemēro pensijai noteikto neapliekamo minimumu. Aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli samazina par ārvalstī samaksātā nodokļa summu, bet samazinājums nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilstu Latvijā aprēķinātajam nodoklim par ārvalsts pensiju. Latvijas rezidents, kas saņem...