GRĀMATVEDĪBA

Ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus vērtē ne tikai atbilstoši juridiskajai formai, bet arī darījuma ekonomiskajai būtībai, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavotajā informatīvajā materiālā. Pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus izdevumus, kas tieši nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, tai skaitā: izdevumus dalībnieku vai darbinieku atpūtai, izklaides pasākumiem un citus labumus, ja no šiem labumiem nav ticis ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai arī šāda ienākuma veidam ir noteikts atbrīvojums no nodokļa ieturēšanas; pēc dalībnieka vai valdes locekļa rīkojuma vai iniciatīvas veikts peļņas vai apgrozījuma, vai citas bāzes lieluma samazinājums; dāvinājumi vai kredīti un aizdevumi, kas pārvērsti dāvinājumos, izņemot ienākumam pielīdzinātos aizdevumus, no kuriem aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli; ziedojumus; aktīvi, kuri iegādāti sākot ar 2018. gada 1. janvāri un netiek izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai; aktīvu nolietojuma vērtību, kuri iegādāti līdz 2017. gada 31. decembrim, ja tos neizmanto saimnieciskajā darbībā; reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, ja tie pārskata...

Turpinot Bilances Nr. 6 (486), 2022. gada jūnijs) rakstu «2021. gada pārskata sastādīšanas ceļvedis», nedaudz jau vadības ziņojuma sadaļā pieskāros finanšu analīzes koeficientiem, šajā rakstā turpināsim šo tēmu. Apskatīsim biežāk izmantotos finanšu analīzes koeficientus un iepazīsim tos tuvāk. Kam nepieciešama finanšu analīze? Finanšu analīze ir ļoti aktuāla katrai sabiedrībai, tā sniedz iespēju pieņemt vadībai korektus finanšu lēmumus, lai uzņēmums spētu sekmīgi attīstīties, palielinātu ražošanas/pārdošanas apjomus, noturētu pozīciju tirgū, efektīvi pārvaldītu savus resursus, kā arī laikus pieņemtu lēmumus, lai mazinātu finanšu riskus u.c. Šis ir labs instruments, ko katra sabiedrība var izmantot. Jau jūnija numura rakstā minēju, ka, izmantojot finanšu analīzes koeficientus vadības ziņojumā, jābūt uzmanīgiem ar rezultātu interpretāciju, jo rādītāji jāvērtē ne tikai pēc noteiktām robežvērtībām, bet katra izmaiņa jāvērtē individuāli un jāskatās, vai nav bijuši notikumi pārskata gadā, kas varēja ietekmēt konkrēto rādītāju. Atceramies, ka mūsu uzdevums nav parādīt sabiedrību no sliktās puses, bet sniegt patiesu un skaidru priekšstatu. Finanšu analīzes...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis skaidrojumu par debitoru parādu uzskaiti grāmatvedībā. Tajā norādīts, ka ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā bāzē iekļauj nedrošu debitoru parādu summu, kura: 1) tās apmērā izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā un parāds nav atgūts 36 mēnešu laikā (60 mēnešu laikā, ja debitoram uzsākta maksātnespējas procedūra) no uzkrājuma izveidošanas dienas vai tam šajā periodā nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums; 2) tā ir iekļauta zaudējumos (izdevumos), ja pirms tam attiecīgajam debitora parādam nav izveidots uzkrājums un parādu summai nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums; 3) par to izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā atbilstoši UIN likuma 9. panta septītās daļas 3. punktam un parāds nav atgūts 60 mēnešu laikā, skaitot no parāda rašanās brīža, kad preču un pakalpojumu saņēmējam bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, bet samaksa...

2022. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais Grāmatvedības likums un no tā izrietošie normatīvie akti, kuros noteiktas prasības attiecībā uz grāmatvedības normu piemērošanu, tai skaitā attaisnojuma dokumentu noformēšanu, lai izpildītu likumā noteikto pienākumu kārtot grāmatvedību. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) seminārā «Grāmatvedības e–dokumentu aprite» tika pārrunāti jautājumi par spēkā esošo normatīvo aktu piemērošanu elektronisko dokumentu (grāmatvedības attaisnojuma dokumentu un pavaddokumentu) noformēšanā un nosacījumiem, kas ir jāievēro minēto dokumentu elektroniskajā apritē. Mainījies uzsvars VID Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Madara Reinika skaidroja, ka, lai attaisnojuma dokumentu varētu uzskatīt par elektronisku dokumentu saskaņā ar grāmatvedību reglamentējošo aktu prasībām, tas var būt izsniegts jebkādā elektroniskā formā. Formātu izvēlas dokumentu sagatavotāji. No 2022. gada mainījies grāmatvedības normatīvais regulējums — 1. janvārī stājās spēkā jaunais Grāmatvedības likums un vairāki Ministru kabineta (MK) noteikumi grāmatvedības kārtošanā. Šajā seminārā tika aplūkoti Grāmatvedības likums un MK noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi». Attiecībā uz elektronisko...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šā gada jūlijā aktualizējis informatīvo materiālu "Kas ir saistītas personas". Tajā skaidrots, ka par saistītām personām likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē (likuma 1. panta 18. punkts) uzskata: divas vai vairākas fiziskas, vai juridiskas personas, kurām pieder 100% kapitāla daļas citā uzņēmumā. Šādus uzņēmumus sauc par mātes un meitas uzņēmumiem; līdzdalība var būt arī 20–50% apmērā, arī šādus uzņēmumus sauc mātes un meitas uzņēmumiem un tie ir saistīti; ja fiziskai personai vai tās laulātajam, vai radiniekiem līdz trešajai radniecības pakāpei pieder vairāk nekā 50% no pamatkapitāla daļas, ir izšķiroša ietekme un balsu vairākums divos vai vairākos uzņēmumos; ja divos vai vairāk uzņēmumos, vienām un tām pašām personām (maksimums 10 personām) pieder 50% pamatkapitāla daļas un tiem ir izšķiroša ietekme ar balsu vairākumu šajos uzņēmumos; ja vairāk nekā 50% no uzņēmuma kapitāla daļām pieder citam uzņēmumam, kurā fiziskai personai vai tā laulātajam, vai radiniekiem pieder vairāk nekā 50 %...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka tā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) esošajā pārskatā “Pārskata perioda apkopojums - salīdzināšana” tika konstatēta kļūda pārskata perioda beigu atlikuma aprēķinā, kas šobrīd ir novērsta. Proti, pārskatā beigu atlikums tika rēķināts uz pārskata perioda beigu datuma sākumu, neietverot pārskata perioda pēdējā dienā veiktās nokavējuma naudas aprēķina transakcijas. Attiecīgi pārskata rindā "Stāvoklis par saistībām pēc atlases perioda. Parāds {-}/ Pārmaksa{+}" norādītā summa (piemēram, atlases periodā līdz 31.12.2021.) nesakrita ar nākamā pārskata perioda (piemēram, atlases periodā no 01.01.2022.) rindā "Stāvoklis par saistībām pirms atlases perioda. Parāds {-}/ Pārmaksa{+}" norādīto summu, kurā tika iekļautas aprēķinātās nokavējuma naudas par pēdējo pārskata dienu (piemēram, 31.12.2021.). Pēc kļūdas novēršanas, pārskata rindā "Stāvoklis par saistībām pēc atlases perioda. Parāds {-}/ Pārmaksa{+}" tiek ietvertas pārskata perioda pēdējā dienā veiktās nokavējuma naudas aprēķina transakcijas. Papildus VID informē, ka tīmekļvietnes sadaļā "Elektroniskās deklarēšanas sistēma" ir pieejams “Metodiskais materiāls par uzņēmuma grāmatvedības uzskaites datu salīdzināšanu ar Valsts ieņēmumu...

Pagājušajā gadā Latvijā darbojās 24 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai. Uz 2021. gada 31. decembri licencēto komersantu skaits bija sarucis līdz 20, informē PTAC. Pērn arī samazinājies parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits līdz 263 047 lietām par kopējo summu 125,813 miljoni EUR, kas ir par 19,53 % mazāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt no jauna nodoto parādu kopējā summa ir kritusies teju par pusi jeb 42,89%. Iepriekšējā gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodotas 107 570 parādu lietas par kopējo summu 79,972 miljoni eiro, savukārt 155 477 parādu lietas par kopējo summu 45,841 miljons eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata. 2021. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 63 857 lietām samazinājās parāda ārpustiesas atgūšanai no jauna nodoto lietu kopskaits, kas ir par 19,53% mazāk nekā 2020. gadā, kad tika nodotas 326 904 jaunas parādu lietas....

Valdības sēdē 14. jūlijā izskatīšanai pieteikts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts projekts "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā". Jauni noteikumi bija nepieciešami, jo saskaņā ar Grāmatvedības likuma, kas stājās spēkā no šā gada 1. janvāra, pārejas noteikumiem, Ministru kabinetam līdz 2022. gada 1. jūlijam bija jāizdod likumam pieskaņoti noteikumi un līdz šim spēkā esoši Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumi Nr. 808 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem” ir zaudējuši spēku kopš 2. jūlija. Jaunajā noteikumu versijā daudzviet saglabāta MK 808 noteiktā prasība, ka vispārējā gadījumā organizācija grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, bet pie attiecīgiem apgrozījuma (ieņēmumu) kritērijiem organizācijai ir tiesības izvēlēties grāmatvedību kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā. No 2022. gada 1. janvāra saskaņā ar Grāmatvedības likuma 10. panta trešās daļas 2. punktu organizācija grāmatvedību var kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā, ja tās apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem divus iepriekšējos pārskata gadus pēc...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2022. gada 21. jūnijā ir izdoti Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 380 “Noteikumi par reliģisko organizāciju un to iestāžu gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 380), kas stājās spēkā 2022. gada 1. jūlijā. Ar MK noteikumu Nr. 380 spēkā stāšanos 2022. gada 1. jūlijā zaudēja spēku MK 2006. gada 14. novembra noteikumi Nr. 928 “Noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 928). MK noteikumi Nr. 380 nosaka: kārtību, kādā reliģiskās organizācijas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā; reliģisko organizāciju gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu; pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību. MK noteikumos Nr. 380 ietvertais regulējums 1. Saglabāts MK noteikumos Nr. 928 noteiktais princips, ka vispārējā gadījumā reliģiskā organizācija grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, bet pie attiecīgiem apgrozījuma (ieņēmumu) kritērijiem reliģiskajai organizācijai ir tiesības izvēlēties grāmatvedību kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā. 2. Mainīts apgrozījuma kritērijs,...

Nereti uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai nākas izmantot pasažieru komercpārvadājumu uzņēmumu vai pašnodarbināto - saimnieciskās darbības veicēju - pakalpojumus. Mūsdienās taksometram pielīdzinātus pakalpojumus sniedz arī tādi pasažieru komercpārvadātāji, kuri pieņem izsaukumus un norēķinus par pakalpojumu ar tīmekļvietnē pieejamu aplikāciju starpniecību. Valsts ieņēmumu dienests (VID) par darījumu apliecinošiem dokumentiem taksometru pakalpojumu nozarē atgādina, ka pasažieru komercpārvadājumus, t.sk. ja pakalpojums tiek pieprasīts, izmantojot tīmekļvietni vai mobilo lietotni (platformu), drīkst veikt gan ar taksometru, gan vieglo automobili. Pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru veic ar autotransporta līdzekli, kas aprīkots ar taksometra pazīšanas zīmi, gaismas kontrolsignālu, taksometra skaitītāju un informāciju par pārvadātāju, autovadītāju un tarifiem. Pārvadājumos ar taksometru autovadītājs pēc pārvadājumu pakalpojuma izpildes norēķinās ar pasažieri atbilstoši taksometra skaitītāja reģistrētajai braukšanas maksai vai kopējai maksai, ko veido braukšanas maksa un cenrādī noteiktā papildmaksa, un par sniegtajiem taksometra pakalpojumiem pasažierim izsniedz taksometra skaitītāja reģistrētu darījumu apliecinošu dokumentu (čeku). Savukārt pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili veic ar autotransporta līdzekli, kas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 7. jūlija oficiāli publicēti Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 396 “Noteikumi par informācijas aktualizēšanas prasībām kopīgajā klienta izpētes rīkā un kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzēja licencēšanu un uzraudzību”. Tie paredz kārtību, kādā kopīgo klientu izpētes rīku pakalpojumu sniedzēji tiek licencēti un to darbību uzraudzīs Datu valsts inspekcijas (DVI), ņemot vērā, ka licences saņemšana ir obligāts nosacījums kopīgo klienta izpētes rīku darbībai. Noteikumi pieņemti, jo daudzos gadījumos Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPF) likuma (turpmāk - likuma) subjekti visu klienta izpētes procesu pilnvērtīgākai veikšanai izstrādā informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumus, kas vienā platformā importē informāciju no vairākiem avotiem - gan publiski pieejamiem, gan ierobežotiem, gan valsts uzturētiem, gan privātiem, gan paša klienta iesniegto. Vienlaikus šāda indivisuāla IT risinājuma izstrāde salīdzinājumā ar likuma subjekta biznesa modeli var būt dārga un pārmērīga, savukārt, manuāla informācijas apstrāde, ņemot vērā tās avotu daudzumu...

(parādu ārpustiesas atgūšana, par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā) Debitori, debitori, debitori — viena no lietām, kas ir aktuāla visu laiku ikvienam uzņēmumam, ikvienai iestādei. Tradicionāli vislielākā grupa debitoru sastāvā ir pircēju un pasūtītāju parādi, kas veidojas, kad savu preci vai pakalpojumu pārdodam ar pēcapmaksas nosacījumiem. It kā jau klients zina un saprot, ka preci vai pakalpojumu ir iegādājies uz parāda, un ir zināms arī samaksas termiņš, bet daļa klientu regulāri apzināti vai neapzināti maksājumus kavē. Parādu atgūšana no pircējiem un pasūtītājiem notiek dažādi. Ir klienti, kuriem pietiek, ja tiek aizsūtīts laipns atgādinājums norēķināties, dažiem labāk patīk, ja piezvana un atgādinājums tiek izteikts sarunas laikā, bet ar daļu parādnieku jau ir jādarbojas stingrāk, piemēram, jāveic parādu ārpustiesas atgūšana, vai jāiesaista jau tiesa, piemēram, iesniedzot tiesā pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtā vai izmantojot vienkāršoto procedūru par maza parāda (līdz 2500 eiro) piedzīšanu no parādnieka tiesas ceļā. Parādu ārpustiesas atgūšana Kopš 2012....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada jūnijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā no Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā Likuma 11.1 pants, kas nosaka juridisko personu tiesības ziedot, papildināts ar 4.1 daļu, nosakot, ka šā panta ceturtajā daļā noteikto ziedojuma apmēra ierobežojumu nepiemēro gadījumos, kad juridiskā persona ziedo zāles, lai nekavējoties sniegtu palīdzību Ukrainai, un par to ir pieņemts atbilstošs Ministru kabineta lēmums. Par ziedojuma summu nevar piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus ziedotājiem, kā arī vienlaikus par to nav nepieciešams koriģēt uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi. 16.06.2022. 23.06.2022. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Likuma 24. panta 1.2 daļa izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ja nodokļu maksātājs neievēro lēmumā par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu noteiktos samaksas termiņus vai neveic pilnā apmērā kārtējos nodokļu maksājumus...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 30. jūnija oficiāli publicēti Ministru kabineta (MK) 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 380 “Noteikumi par reliģisko organizāciju un to iestāžu gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā”. Jaunie noteikumi stājas spēkā 1. jūlijā. Tie bija jāizdod, jo pirms gada ieviests jauns Grāmatvedības likums, savukārt iepriekšējais regulējums bija jau novecojis. Noteikumi Nr. 380 izstrādāti, pārskatot un pilnveidojot līdz šim spēkā esošo MK noteikumu Nr. 928 ietverto regulējumu. Jaunajos noteikumos reliģisko organizāciju gada pārskatā tiks nodrošināta ziedojumu un dāvinājumu skaidras un bezskaidras naudas nodalīšana. Noteikumi paredz atvieglot grāmatvedības kārtošanu reliģiskām organizācijām, kas grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā: kredītiestāžu kontu grāmatas vietā bezskaidras naudas darījumu reģistrācijai var izmantot maksājumu kontu, kuru reliģiskajai organizācijai ir atvērusi kredītiestāde (banka), kuru nepieciešamības gadījumā var papildināt ar grāmatvedības pierakstiem, piemēram, papildinot ar attaisnojuma dokumenta numuru, datumu, darījuma aprakstu; lai atvieglotu reliģiskām organizācijām sagatavot ieņēmumu un izdevumu pārskatu, noteikumu projektā piemēra...

Tiem iedzīvotājiem, kam pērn kopējie gada ienākumi pārsnieguši 62 800 eiro, gada ienākumu deklarācija par 2021. gadu ir jāiesniedz līdz 2022. gada 1.jūlijam (ieskaitot). Obligātā gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Obligāti gada ienākumu deklarācija jāsniedz tiem iedzīvotājiem, kuri: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.) ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Izņēmums ir gadījumi, kad no cilvēka algotā darba ienākumiem kādā citā ES dalībvalstī jau tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisks nodoklis ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedza 10 000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas) ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, ja VID ir paziņots par nereģistrējamas saimnieciskās darbības veikšanu, vai guvuši...