GRĀMATVEDĪBA

Tiem iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2022. gadu ir jāiesniedz obligāti, tas ir jāizdara līdz 2023. gada 1. jūnijam vai 1.jūlijam – atkarībā no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina gada ienākumu deklarāciju iesniegt elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tādā gadījumā deklarācijā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas. Pieslēgties EDS var ikviens, izmantojot savas internetbankas lietotājvārdu un paroli, kā arī eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”. Obligāti 2022. gada ienākumu deklarācija no 1.marta līdz 1. jūnijam (ja cilvēka kopējie 2022. gada ienākumi, kuriem piemēro progresīvo iedzīvotāja ienākuma nodokļa likmi, pārsnieguši 78 100 eiro – no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam) jāsniedz tiem iedzīvotājiem, kuriem saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, kā arī visiem tiem, kuri: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu,...

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) prasībām un atbilstoši Pasaules Muitas organizācijas standartiem, kā arī ņemot vērā jaunas tehnoloģiskās prasības, Latvijā darbu sāks jauna sistēma importa muitas deklarāciju noformēšanai. Jaunā sistēma lietotājiem nodrošinās augstu pieejamību un darbības nepārtrauktību, kas ir īpaši būtiski pārrobežu uzņēmējdarbībai. Paredzēts, ka importa muitas deklarāciju noformēšanu jaunajā formātā varēs uzsākt šī gada 13. jūnijā. Atbilstoši ES vienotām prasībām jaunas importa deklarāciju sistēmas pašlaik izstrādā vai jau ir izstrādājušas visas ES dalībvalstis, tā samazinot atšķirības starp nacionālajiem risinājumiem. Latvijā atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām deklarācijai ir izveidota jauna struktūra un vienlaikus izstrādāta pilnīgi jauna – noturīga, ātra un droša – sistēmas arhitektūra darbības nepārtrauktības nodrošinājumam. Jaunā sistēma – “Automatizētā importa sistēma” – aizstās pašlaik izmantoto Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) funkcionalitāti “Importa muitas deklarācija”. Lietotājiem jaunas piekļuves tiesības nebūs jāpieprasa; tās saglabāsies līdzšinējās. Importa muitas deklarāciju noformēšana noritēs, tāpat kā līdz šim autorizējoties VID Elektroniskās deklarēšanas...

Latvijas Banka norāda, ka tās klientu kasē bez maksas var apmainīt bojātās eiro un lata banknotes un monētas. Citu valstu naudas zīmes Latvijas Banka nemaina. Latvijas Banka arī nemaina un neatlīdzina nekādus zaudējumus, kas radušies viltotu naudas zīmju dēļ un neatdod viltojumus klientam, bet nodod tos policijā. Latvijas Banka veic bojātu banknošu tūlītēju apmaiņu kasē, ja: tām ir saskatāmi pretviltošanas elementi; nosakāma nominālvērtība; ir pārliecība par tās īstumu; bojātās banknotes iesniegtā daļa pārsniedz 50% no veselas banknotes lieluma. Saplēstas banknotes, kas sastāv no vairākām daļām, maina, ja vismaz divas banknotes daļas nepārprotami atbilst vienai un tai pašai banknotei un tās abas kopā veido vairāk nekā 50 % no veselas banknotes lieluma. Latvijas Banka veic arī bojātu apgrozības monētu tūlītēju apmaiņu, ja: uz tās saskatāma nominālvērtība; atšķirams ģerbonis (lata monētām), vai ir redzams nacionālās puses attēls (eiro monētām); ir pārliecība par tās īstumu. Ja rodas aizdomas par apmaiņai iesniegtās banknotes vai apgrozības monētas...

Eiropas Savienība (ES) Padome strādā pie tā, lai mazinātu noziedznieku iespējas, izmantojot kriptovalūtas, apiet noteikumus, ar ko novērš nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Padome 16. maijā pieņēma atjauninātus noteikumus par līdzekļu pārvedumiem pievienojamo informāciju, paredzot, ka minētie noteikumi turpmāk attieksies arī uz kriptoaktīvu pārvedumiem. Tas garantē finanšu pārredzamību kriptoaktīvu apmaiņas jomā un nodrošina Eiropas Savienībai stabilu regulējumu, kas atbilst visaugstākajiem starptautiskajiem kriptoaktīvu apmaiņas standartiem, nodrošinot, ka tie netiek izmantoti noziedzīgos nolūkos. Pieņemtais lēmums ir slikta ziņa tiem, kuri kriptoaktīvus ļaunprātīgi ir izmantojuši savām nelikumīgajām darbībām, lai apietu ES sankcijas vai finansētu terorismu un karu. To Eiropā vairs nebūs iespējams darīt un netikt atmaskotam – tas ir svarīgs solis uz priekšu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums vākt un darīt pieejamu konkrētu informāciju par savu pārvaldīto kriptoaktīvu pārvedumu sūtītāju un saņēmēju neatkarīgi no darījumā iesaistīto kriptoaktīvu summas. Tas nodrošina kriptoaktīvu pārvedumu izsekojamību, lai varētu labāk...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā Likums papildināts ar jaunu 11.4 pantu - Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums ziedotājam, nosakot, ka nodokļa maksātājs, kurš ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai vai budžeta iestādei mantu vai finanšu līdzekļus, kas tiek novirzīti uz Ukrainu palīdzības sniegšanai cietušajiem, ir tiesīgs neiekļaut uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē ziedoto summu, nepiemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta pirmo daļu, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) ziedojuma mērķī, kas norādīts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu novirzīšanu Ukrainai; 2) ziedotājam saskaņā ar VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu (nodevu) parādu, kuru kopsumma pārsniedz 150 eiro. Tādējādi, ziedojumu summas, kas tiek novirzītas uz Ukrainu palīdzības sniegšanai cietušajiem, ziedotājs pilnā apmērā attiecina uz saviem saimnieciskās darbības izdevumiem, tās neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek...

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējās finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs, sniedzot 26 atzinumus par 2022. gada pārskatiem: 25 atzinumus bez iebildēm un vienu – Valsts prezidenta kancelejai (VPK) – ar iebildēm revīzijas apjoma ierobežojuma dēļ. Daļai no revīzijas ziņojumā iekļautās informācijas ir ierobežotas pieejamības statuss, jo tai to ir noteikusi VPK, pamatojot to ar Informācijas atklātības likuma 5. panta 1. daļā noteikto. Valsts kontrole pēc 07.06.2023. vērsīsies VPK par attiecīgās informācijas aktualizētu statusu. Kopumā grāmatvedības uzskaite un gada pārskatu sagatavošanas kvalitāte resoros saglabājas iepriekšējo gadu līmenī un ir vērtējama kā atbilstoša. Finanšu revīzijās 14 resoros vērtēti arī 20 šiem resoriem specifiski atbilstības jautājumi, pārbaudot 181 milj. eiro izlietojumu. Diemžēl situācija ir pasliktinājusies, jo ir palielinājies modificēto atzinumu skaits (modificēti 50% no sniegtajiem atzinumiem). Tas nozīmē, ka pusē no vērtētajiem jautājumiem atklātas būtiskas neatbilstības – neatbilstoši mērķim izlietots finansējums, nesasniegti plānotie rezultāti u. c. Būtiskākais, vērtējot gada pārskatu par 2022. gadu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada martā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka likuma 5. panta otrajā un trešajā daļā minētā mikrosabiedrība un maza sabiedrība iesniedz gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā vienu mēnesi vēlāk, proti, ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma — 350 000 euro; 2) neto apgrozījums — 700 000 euro; 3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10. Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma — 4 000 000 euro; 2) neto apgrozījums — 8 000 000 euro; 3) vidējais darbinieku...

Pārskats par uzkrāto tiešo nodokļu atlaižu summu un uzkrāto attiecināmo izmaksu summu, par saņemto atbalstu sākotnējo ieguldījumu veikšanai un uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi taksācijas periodā (turpmāk – pārskats) ir noteikts Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumu Nr. 106 “Noteikumi par speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību un pašvaldību pārskatu veidlapu paraugiem un to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 106) 1. pielikumā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka pārskatu aizpilda un iesniedz VID reizi gadā zonas kapitālsabiedrība vai licencēta brīvostas kapitālsabiedrība, kura saņem tiešo nodokļu atlaides, vienlaikus ar uzņēmuma gada pārskatu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajā termiņā. Pārskats ir iesniedzams kā atsevišķs dokuments, tas nav ne gada pārskata, ne uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas pielikums. Likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 8. panta pirmajā daļā ir noteikti attiecīgajai kapitālsabiedrībai piemērojamie procenti no uzkrātās attiecināmo izmaksu summas (grozījumi piemērojami ar 2022. gada 5. martu)....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 16. maijā stājas spēkā 2023. gada 20. aprīlī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”. Ar tiem precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES). Tie paredz arī jaunas prasības attiecībā uz zelta un nepavadītās naudas vešanu pāri Latvijas iekšējām robežām ar ES valstīm. Grozījumi vienādo Latvijas nosacījumus ar ES tiesību aktiem un stiprinās cīņu pret noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu. No 2023. gada 16. maija Latvijas ārējās robežas muitas kontroles punktos, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, piemēram, lidostā, skaidro naudu deklarēt jādodas obligāti caur “sarkano koridoru”, pēc pieprasījuma deklarētā nauda jāuzrāda un jābūt klāt, kad tā tiek kontrolēta un pārskaitīta. Doties ar nedeklarētu, bet deklarējamu naudu cauri “zaļajam koridoram” turpmāk ir stingri aizliegts. Muitas kontroles punktos, kur divu koridoru sistēmas nav, skaidras naudas...

Valdība 25. aprīļa sēdē izskatījusi Finanšu un izlūkošanas dienesta (FID) 2022. gada pārskatu. Šai informatīvajā ziņojumā FID norādījis arī svarīgākos FID darbības rezultātus. Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk - Novēršanas likums) 50. panta pirmajai daļai FID pamatuzdevums ir veikt aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, uzglabāt, analizēt un sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kas palīdz novērst likumā minētās noziedzīgās darbības. Ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas FID mērķis ir saņemt pēc iespējas kvalitatīvākus ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, t.sk. veicināt ziņojumu atbilstību Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) riska profilam. Atbilstoši minētajam FID 2022. gadā izstrādāja tipoloģiju un indikatoru sarakstus pret Krieviju noteikto sankciju apiešanas gadījumu identificēšanai, NILL, kas saistīta ar cilvēku tirdzniecību, un tirdzniecībā balstītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanai, kā arī uzsāka tipoloģiju un indikatoru izstrādi par NILL, kas saistīta ar izvairīšanos no...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām, sākot ar 01.01.2023." Šāds paziņojuma veids ir pārskats par personai izmaksātajiem ienākumiem. Pārskatu sagatavo ienākumu izmaksātājs, iesniedz to VID, kā arī pēc pieprasījuma izsniedz ienākuma saņēmējam. Šāda paziņojuma sniedzējs ir ienākumu izmaksātājs - komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kooperatīvā sabiedrība, nerezidentu pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums un fiziskā persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs (turpmāk – ienākumu izmaksātājs). Paziņojums ir iesniedzams tikai par Latvijas rezidenta gūtajiem ienākumiem, izņemot attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotāja darba algu, norāda VID. Par nerezidenta gūtajiem ienākumiem VID ir jāiesniedz “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskats par fiziskās personas – nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā”. Paziņojumu var neiesniegt, ja izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir mazāka par 300 eiro, izņemot darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumus, kas kopā nepārsniedz 480 eiro gadā, vai izmaksā šādus ienākumus: stipendijas,...

Valdība 18. aprīlī apstiprināja Ekonomikas ministrijas rosinātos grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumos Nr. 705 "Noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem", kas veicinās starptautiski atzītas uz riska novērtējumu balstītas pieejas īstenošanu kredīta devēju un parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju klientu izpētes procesā un risku novērtēšanā (jo zemāks ir klienta risks, jo mazāks ir izpētes apjoms, savukārt, jo augstāks klienta risks, jo izpētes apjoms ir lielāks). Grozījumi MK noteikumos stāsies spēkā šā gada 1. jūnijā, lai komersanti varētu pielāgoties jaunajām prasībām. MK noteikumi Nr. 705 nosaka prasības patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) prasību ievērošanai. Līdz ar apstiprinātajiem grozījumiem MK noteikumu regulējums salāgots ar vairākiem 2019.-2022. gadā veiktajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļa legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – likums). Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC)...

Grāmatvedības aplēses gada pārskatā ir aptuveni aprēķināti pieņēmumi, nevis pavisam konkrēti izskaitļojamas summas. To, kam jāpievērš uzmanība, veicot grāmatvedības aplēses, lai nenāktos saskarties ar revidenta bargās acs kritiku, skaidro Nelda Janoviča, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante, sertificēts koučs. Piemēram, aplēses nav ne debitoru, ne kreditoru rēķini, kur ir konkrēti zināmas gan summas, gan uzņēmumi, gan samaksas termiņi. Savukārt nolietojuma normas noteikšana nemateriālajiem aktīviem, amortizācija, pamatlīdzekļu nolietojums - tās jau ir nekonkrētākas grāmatvedības aplēses. Protams, arī tās nedrīkst vienkārši "izzīst no pirksta", ir jābūt noteiktiem principiem, saskaņā ar kuriem vadīties to noteikšanā. Tieši šim jautājumam N. Janoviča aicina pievērst īpašu uzmanību. "Ļoti daudziem "klibo" un ļoti zemā kvalitātē ir pamatlīdzekļu nolietojuma novērtēšana, īpaši, ja tas saistīts ar nekustamajiem īpašumiem. Sekojot starptautiskiem revīzijas standartiem, arī revidentu aprindās ir mainījusies pieeja, kā skatīties uz pāragri norakstītiem nekustamajiem īpašumiem. Man ir nācies saskarties ar gadījumiem, kad nekustamais īpašums tiek norakstīts desmit gados! Pat ja tas īpašums...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc veiktajām politisko organizāciju pārskatu un finansiālās darbības pārbaudēm secina, ka partijas un to apvienības 2021. gadā savu darbību kopumā īstenojušas atbilstoši Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasībām. KNAB pārbaužu laikā pieņēmis lēmumu saukt pie administratīvās atbildības 15 politiskās organizācijas, visbiežāk konstatējot, ka tās nav norēķinājušās par preču un pakalpojumu iegādēm likumā noteikto 90 dienu laikā no dienas, kad iestājies samaksas termiņš. KNAB pārbaudīja 61 politiskās partijas un to apvienības biedru naudu, iestāšanās naudu, ziedojumu un valsts budžeta finansējuma izlietošanas atbilstību Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasībām. 2021. gadā desmit politiskajām partijām un to apvienībām tika piešķirts un izmaksāts 4 531 492,50 eiro valsts budžeta finansējums, un gandrīz visu šī finansējuma summu politiskie spēki izlietojuši. Saskaņā ar KNAB iesniegto informāciju politiskie spēki 2021. gadā ziedojumos kopumā saņēmuši 1 453 361,54 eiro, savukārt iestāšanās naudās un biedru naudās, kas tās maksātājam pārsniedz vienu minimālo...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Preču piegādes dokuments", kas attiecināms uz nodokļu maksātājiem, kuri preču piegādē (pārdošanā) vai citu darbību veikšanai ar tām noformē preču piegādes dokumentu. Cita starpā tajā norādīts, ka preču piegādes dokumentā ietverami vismaz šādi dokumenta rekvizīti un informācija: 1. ziņas par preču nosūtītāju (izsniedzēju): nosaukums (firma), reģistrācijas numurs (Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai VID); ja precu nosūtītājs (izsniedzējs) ir fiziskā persona, – vārds, uzvārds un personas kods (ja personai tāds ir piešķirts); 2. preču izsniegšanas vietas adrese; 3. dokumenta veida nosaukums – uzņēmuma vadītājs uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentos nosaka preču piegādes dokumenta nosaukuma lietošanu. Par preču piegādes dokumenta nosaukumu var izmantot jebkādu nosaukumu, kas paskaidro saimniecisko darījumu, piemēram, preču piegādes dokuments, pavaddokuments, pavadzīme u. c.; 4. dokumenta reģistrācijas datums – preču piegādes dokumenta reģistrācijas (sagatavošanas) datumu var norādīt: tekstuālā veidā – secīgi norāda pilnu gada skaitli ar četriem arābu cipariem, pēc tam vārdu “gada”, kam seko...