GRĀMATVEDĪBA

Valsts sekretāru sanāksmē 22. septembrī starpministriju saskaņošanai nodots Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas, cita starpā, paredz arī jaunu nodokļu maksātāju kontroles veidu - nodokļu kontroli. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, ar grozījumiem paredzētas izmaiņas nodokļu samaksas termiņu pagarinājuma piešķiršanas tiesiskajā regulējumā, vienošanās līguma tiesiskajā regulējumā, vienotajā nodokļu kontā un pašvaldību budžeta ieņēmumu kontos nepareizi iemaksāto maksājumu atmaksas un dzēšanas kārtībā, kā arī likumā iepriekš ieteiktā formulējuma “pārbaudot transfertcenas atbilstību tirgus cenai” aktualizēšana. Ministrija, sagatavojot tiesību aktu, ņēmusi vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rosinājumus un Valsts kontroles rekomendācijas. Grozījumi vēl jāakceptē valdībā un jāpieņem Saeimā. Būtiski norādīt, ka likuma izmaiņas no 2023. gada paredz jaunu VID pārbaudes veidu - nodokļu kontrole, kurā būs integrēti vairāki patlaban likumā noteiktie pārbaužu veidi. Kā praksē pastāvoša problēma norādīts, ka viens no instrumentiem, kā VID nodrošina normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi nodokļu (nodevu) administrēšanas jomā, ir veikt kādu no šobrīd likumā noteiktajām...

Par saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības) darbību, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID). Darbība ir kvalificējama kā saimnieciskā darbība, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem: darījumi ir regulāri un sistemātiski (vismaz trīs darījumi gadā vai vismaz pieci darījumi trijos gados); ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 eiro gadā, izņemot ienākumus no personiskā īpašuma; darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību. Fiziskām personām, uz ko attiecas profesionālās darbības jomu reglamentējošie normatīvie akti, kuros noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu, reģistrācijas brīdī ir jābūt...

1. oktobrī Ukraina pievienosies 1987. gada 20. maija Konvencijai par preču tirdzniecības formalitāšu vienkāršošanu, kā arī 1987. gada 20. maija Konvencijai par kopīgu tranzīta procedūru. Tādējādi preču izvešanai uz Ukrainu, pārvietošanai Ukrainas teritorijā, kā arī preču ievešanai Eiropas Savienībā no Ukrainas teritorijas būs iespējams piemērot Kopīgā tranzīta procedūru. Ārpussavienības preču pārvadājumiem starp Eiropas Savienību un Ukrainu piemērojama ārējā tranzīta procedūra (T1). Savukārt, lai izvestu Savienības preces no Savienības muitas teritorijas un ievestu Ukrainā, Eiropas Savienībā būs iespējams secīgi piemērot eksporta un Savienības iekšējā tranzīta procedūru (T2). Eiropas Savienībā piemēroto tranzīta procedūru (T1 vai T2) varēs turpināt muitas formalitāšu un pārvadājuma izpildei Ukrainas teritorijā līdz iekšzemes muitas iestādei, savukārt Ukrainā piemēroto tranzīta procedūru būs iespējams pabeigt Eiropas Savienības iekšzemes muitas iestādē, piemērojot pagaidu uzglabāšanu vai muitas procedūru. Savienības preču izvešanai uz Ukrainu piemērojot muitas procedūru – eksports, eksporta deklarācijas 1. ailē (Deklarācija) būs jānorāda kods “EU” (līdz 30.09.2022. – “EX”). Piemēram, no 1....

Attaisnotie izdevumi ir arī iemaksas privātajos pensiju fondos, kā arī Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētā apdrošināšanas sabiedrībā iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmijas, informē Valsts ieņēmumu dienests. Maksājumi nedrīkst kopā pārsniegt 10 % no gada ienākuma, bet ne vairāk kā 4 000 eiro gadā. Maksājumi var būt veikti Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas sabiedrībās. Attaisnotos izdevumus par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) atskaita no personas gada apliekamo ienākumu apmēra, tātad – deklarējot. Sagatavojot gada ienākumu deklarāciju EDS, informācija no privātajiem pensiju fondiem un apdrošināšanas sabiedrībām jau ir iekļauta deklarācijā, ja vien šī informācija ir VID rīcībā. Personas veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos vai apdrošināšanas prēmijas pieskaita gada ienākumu deklarācijas D lapā 7.rindai (nepārsniedzot...

Grāmatvedības uzskaitē jāatceras, ka naudas izdevumus apliecinošs dokuments nav tas pats, kas attaisnojuma dokuments, atgādina Inguna Leibus, Dr.oec., LLU ESAF Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Ministru kabineta noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" kā naudas izdevumus apliecinoši dokumenti uzskaitīti: kases čeks, kas satur visus attaisnojuma dokumentam nepieciešamos rekvizītus un informāciju, izņemot autora parakstu; "Divkāršajā grāmatvedībā šos čekus apvieno, sagatavo kases izdevumu orderi; vienkāršajā tā nevar," piebilst eksperte. čeks+kvīts (kvīts satur čekā trūkstošos rekvizītus, kā arī čeka datumu un numuru) papildu ieraksti čekā (čeka izsniedzēja vai saņēmēja paraksts, atšifrējums un spiedogs, kurā ir čeka izsniedzēja nosaukums, numurs, juridiskā adrese) čeki par summu zem 30 eiro var būt bez saņēmēja nosaukuma. "Tomēr jāpatur prātā - ja šādu čeku ir daudz, labāk personificēt ar savu parakstu, jo dzirdēts, ka reizēm problēmas pierādīt, ka čeks ir jūsējais, nevis savākts no citurienes," iesaka I. Leibus. ārvalstī izsniegts naudas izdevumus apliecinošs dokuments, kurā nav visu attaisnojuma dokumentam nepieciešamo...

Kāda atskaite uzņēmumam ir jāiesniedz VID gadījumā, ja uzņēmums izmaksā dividendes nerezidentam - juridiskai personai? Atbildi sniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Par nerezidentam (juridiskai personai) izmaksātajām summām (tostarp arī dividendēm), no kurām nav ieturams uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5.panta pirmo daļu, izmaksātājs sniedz VID EDS uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskatu par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (atbilstoši MK 14.11.2017. noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 6. pielikumam). Pārskatu sniedz reizi gadā, vienlaikus ar uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju. Informāciju par nerezidenta gūto ienākumu, no kura nodoklis nav jāietur, pārskatā iekļauj, ja pārskata gadā nerezidenta attiecīgā veida ienākuma kopsumma pārsniedz 5000 eiro.

Valdība 6. septembrī atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 652 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība". Grozījumu mērķis ir pilnveidot gada pārskata sagatavošanas kārtības normatīvo regulējumu attiecībā uz informācijas atklāšanu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumu uzskaiti, finanšu instrumentu risku ierobežošanas uzskaiti, ja budžeta iestāde tādu izmanto, kā arī veikt redakcionālus precizējumus, lai nodrošinātu skaidrāku normatīvā akta izpratni par gada pārskata sagatavošanas kārtību. Noteikumi paredz noteikt, ka informāciju par metodēm un pieņēmumiem, nosakot bioloģisko aktīvu lauksaimnieciskai darbībai un lauksaimniecības produktu patieso vērtību, norāda grāmatvedības uzskaites principu aprakstā nevis finanšu pārskata pielikuma strukturizētajā skaidrojumā. Noteikumos veikti redakcionāli precizējumi, lai nodrošinātu skaidrāku normatīvā akta izpratni par informācijas atklāšanu gada pārskata pielikumā attiecībā uz: saimnieciskā gada pārskata konsolidācijas procedūrām, vienādojot finanšu pārskatu posteņu konsolidāciju (bilances, ieņēmumu un izdevumu posteņos); nodrošināt padotības iestāžu sniegto informāciju par nodotajiem/ saņemtajiem nefinanšu aktīviem arī īstermiņa daļā, kas atvieglos konsolidācijas procedūras sagatavojot konsolidētos gada...

Jaunie Ministru kabineta noteikumi (Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi") atvieglo grāmatvedības kārtošanu mikrouzņēmumu nodokļu maksātājiem, "Bilances Akadēmijas" seminārā atklāj Inguna Leibus, Dr.oec., LLU ESAF Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Likumā Par nodokļiem un nodevām, kā arī Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ir ieviesta norma, kas paredz, ka nodokļu maksātājs var noslēgt līgumu ar banku par to, ka nodoklis tiek iekasēts automātiski (ieskaitot visus ieņēmumus saimnieciskās darbības apgrozījuma kontā). Šādā gadījumā MUN maksātājam nav jāsniedz MUN deklarācija un grāmatvedības uzskaiti var kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā. Praksē šīs iespēja pagaidām gan vēl nav pieejama. Ja MUN maksātājs daļu ienākumu saņem skaidrā naudā, tad, lai izmantotu vienkāršoto uzskaiti, likums paredz pienākumu 15 dienu laikā tos ieskaitīt uzņēmuma kontā (bet ne vēlāk kā līdz taksācijas gada 31. decembrim vai saimnieciskās darbības izbeigšanai, vai līdz vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma izbeigšanai). MUN maksātājiem jāņem vērā, ka precizēt MUN deklarāciju iespējams ne vairāk kā divas reizes mēneša laikā pēc deklarācijas iesniegšanas...

Šajā numurā, kā jau tas ir parasti, risinām mums visiem svarīgas tēmas, pārrunājam ar ekspertiem, dalāmies pieredzē. Nenoliedzami biznesa digitalizācija skar mūs visus. Mainoties biznesa videi, arī speciālistiem jābūt gataviem šādām pārmaiņām, tai skaitā arī grāmatvedības sfērā strādājošajiem. Šobrīd notiek pamatprasmju maiņa, kad daļu no līdzšinējiem darbiem, ko veica cilvēks, pārņem tehnoloģijas. Toties parādīsies jaunas prasmes un iemaņas. Viena no tām — kā saintegrēt ierīces, izdomāt risinājumus jaunas vērtības radīšanai. Grāmatveži ir pieraduši visu laiku mācīties un apgūt jaunas prasmes. Uzņēmējdarbībā sankciju riska pārvaldīšana vienmēr ir bijusi svarīga, bet tagad tas ir īpaši aktuāls jautājums. Atbildot uz militāro uzbrukumu Ukrainai, šogad attiecībā uz Krieviju ir ieviestas bezprecedenta sankcijas — gan tvēruma, gan daudzuma ziņā.Vienlaikus ir paplašināts Eiropas Savienības sankciju režīms pret Baltkrieviju. Tas ietekmē darījumu partneru pārbaudi un ne tikai. Ārkārtējās situācijas laikā bija pieejami valsts pabalsti, tika ierobežotas iespējas kreditoriem iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu pret parādnieku debitoru, tomēr dzīvē daudzi uzņēmumi...

Jautājums Vai tiešām atskaites kavēšanas rezultātā arī rēķina nokavējuma naudu, kaut arī nodoklis ir samaksāts? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests (VID). Vienlaikus ar vienoto kontu VID administrēto valsts ieņēmumu uzskaitē tika ieviests uzkrāšanas princips. Uzkrāšanas princips ir grāmatvedības uzskaites princips, saskaņā ar kuru darījumi un citi notikumi tiek atzīti tad, kad tie rodas (un nevis tikai tad, kad tiek saņemta vai samaksāta nauda vai tās ekvivalenti). Šajā sakarā darījumus un notikumus reģistrē to periodu grāmatvedības reģistros un uzrāda to periodu finanšu pārskatos, uz kuriem tie attiecas. Tādējādi, saistībā ar no 2021. gada 1. janvāra ieviesto uzkrājuma principu, VID administrēto valsts ieņēmumu uzskaitē jebkuras deklarācijas iesniegšanas brīdis būtiski maina nodokļu nomaksas stāvokli, jo tikai ar deklarācijas iesniegšanas brīdi par budžetā samaksātu nodokli uzskatāms priekšlaikus vienotajā kontā izdarīts maksājums. Ņemot vērā minēto, informējam, ka iemaksas vai nodokļu pārmaksa attiecinās pret saistību gadījumā, kad tiek iesniegts kavēta (nesavlaicīgi iesniegta) par iepriekšējo periodu saistības uzrādīšanas brīdī...

Reliģisko organizāciju darbību Latvijā regulē Reliģisko organizāciju likums, kas Saeimā pieņemts 1995. gada 7. septembrī. Kā daudzos citos likumos, arī šajā likumā ir veikti vairāki grozījumi. Pēdējie likuma grozījumi Saeimā pieņemti 2002. gada 24. martā. Kārtojot grāmatvedības uzskaiti reliģiskajā organizācijā, ir svarīgi rūpīgi iepazīties ar Reliģisko organizāciju likumu un ar grozījumiem šajā likumā, jo reliģisko organizāciju darbība, tajā skaitā šo organizāciju saimnieciskā darbība, ir specifiska un būtiski atšķiras no visiem saprotamās saimnieciskās darbības t.s. laicīgajā dzīvē. Latvijas lielākās tradicionālās konfesijas, ņemot vērā savus kanoniskos noteikumus, patstāvīgi un bez iejaukšanās no ārpuses nosaka savu pārvaldes un organizatorisko struktūru, pārvalda savu mantu un kontrolē tās saglabāšanu. Tas noteikts Satversmes 99. pantā, Reliģisko organizāciju likuma 5. pantā, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likuma 3. panta 3. p. un 5. panta 4. p., Svētā Krēsla un Latvijas Republikas līguma 4. pantā, Romas katoļu baznīcas kanonisko tiesību kodeksā, kas savukārt ir saistošs Romas katoļu baznīcai visā pasaulē, u.c....

Iepriekšējā žurnāla Bilance numurā autore dalījās ar padomiem un pieredzi, kā sagatavot labu projekta pieteikumu, lai piesaistītu finansējumu no Eiropas Savienības (ES) fondiem vai citiem finanšu devējiem. Savukārt šajā rakstā tēma pētīta padziļināti, apskatot autores pieredzi, sagatavojot projekta finanšu plānus uzņēmējdarbības attīstības un sabiedriskā labuma projektos. Rakstā nav apskatīta būvniecības projektu finanšu plānu (kontroltāmju) sagatavošana, jo tā jāuztic būvniecības jomas profesionālim. Būvniecības projektos izmaksas rada ne vien pati būvniecība vai būvmateriālu iegāde, bet arī būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošana, ko vislabāk pārzina jomas profesionālis. Uzņēmējdarbības attīstības projektos parasti ir divas finanšu sadaļas, viena ir uzņēmuma finanšu plāns, bet otra — projekta finanšu plāns. Kā jau tas lielākoties ir visos projektos, iesniedzamās veidlapas jau ir sagatavotas un projekta iesniedzējam tās tikai jāaizpilda. Finanšu plāna veidlapās parasti jau ir iekļauti galvenie uzņēmējdarbības ieņēmumu un izdevumu posteņi, arī formulas, kas aprēķina, vai naudas plūsma ir pozitīva vai negatīva. Finanšu plāns atspoguļo gan plānoto uzņēmuma attīstību...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 16.08.2022. ir pieņēmusi lēmumu par soda naudas piemērošanu 5 325 eiro apmērā Baltic International Bank SE, jo tā līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam nebija iesniegusi FKTK 2021. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu (turpmāk – revidēts gada pārskats), kā arī tas nebija laikus publiskots. Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim nodrošina šī pārskata publiskošanu. Baltic International Bank SE noteiktajā termiņā to nebija veikusi, līdz ar to pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem.

Kas jāievēro nodokļu nomaksas jomā, slēdzot uzņēmuma līgumus ar fizisku personu, kas nav reģistrējusi saimniecisko darbību, informatīvajā materiālā atgādina Valsts ieņēmumu dienests. Personu, ar kuru noslēgts uzņēmuma līgums, ja tā nav reģistrējusi saimniecisko darbību, uzskata par darba ņēmēju. Ja uzņēmuma līgums ir noslēgts starp Latvijas komersantu (Pasūtītāju) un cilvēku, kas nav reģistrējis saimniecisko darbību, tad komersants (Pasūtītājs): atbild par nodokļu nomaksu no aprēķinātās atlīdzības par uzņēmuma līguma izpildi un pārskatu iesniegšanu VID;URVN nemaksā, jo nav darba attiecību (darba līguma). Ienākumam no uzņēmuma līguma izmaksas vietā piemēro šādas nodokļa likmes: Komersants iesniedz šādus pārskatus: Lasiet arī: Darbinieki — nerezidenti un patvēruma meklētāji no Ukrainas Nodokļu nomaksa uzņēmumu līgumos

2021.gada 1. jūlijā stājās spēkā prasība iesniegt tiešsaistē datus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gan par sniegtajiem pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili, gan ar taksometru, t.sk., ja pakalpojums tiek sniegts, izmantojot tīmekļvietni vai mobilo lietotni. Minētā prasība iestājas, ja pasažieru komercpārvadājumu pakalpojuma sniedzējam VID ir reģistrēta saimnieciskā darbība ar darbības veidu “Taksometru pakalpojumi” (NACE 2. red. kods – 4932), savukārt, ja par pakalpojuma tiešsaistes datu iesniegšanu ir atbildīga tīmekļvietne, pasažieru komercpārvadājumu pakalpojuma sniedzējam pašam nav jāiesniedz dati par pasažieru komercpārvadājumiem, informatīvajā materiālā vēstī VID. piemērs Ja braucienu klients pieprasīja, izmantojot mobilo lietotni, tad datus par braucienu iesniedz konkrētās mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzējs. Tādos gadījumos pasažieru pārvadātājam pašam VID dati nav jāiesniedz. Tiesiskajā regulējumā veikti tehniski grozījumi 1.1. Samazināts iesniedzamās informācijas apjoms. Samazināts ar 2021. gada 1. jūliju tiešsaistē VID iesniedzamās informācijas apjoms par sniegtajiem pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automobili, izmantojot tīmekļvietni vai mobilo lietotni. 1.2. Vienādots iesniedzamās informācijas apjoms. Visiem nozares...