Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

GRĀMATVEDĪBA

Informē par speciālo ekonomisko zonu kapitālsabiedrību un brīvostu licencēto kapitālsabiedrību pārskatiem
Informē par speciālo ekonomisko zonu kapitālsabiedrību un brīvostu licencēto kapitālsabiedrību pārskatiem
Pārskats par uzkrāto tiešo nodokļu atlaižu summu un uzkrāto attiecināmo izmaksu summu, par saņemto atbalstu sākotnējo ieguldījumu veikšanai un uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi taksācijas periodā (turpmāk – pārskats) ir noteikts Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumu Nr. 106 “Noteikumi par speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību un pašvaldību pārskatu veidlapu paraugiem un to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 106) 1. pielikumā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka pārskatu aizpilda un iesniedz VID reizi gadā zonas kapitālsabiedrība vai licencēta brīvostas kapitālsabiedrība, kura saņem tiešo nodokļu atlaides, vienlaikus ar uzņēmuma gada pārskatu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajā termiņā. Pārskats ir iesniedzams kā atsevišķs dokuments, tas nav ne gada pārskata, ne uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas pielikums. Likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 8. panta pirmajā daļā ir noteikti attiecīgajai kapitālsabiedrībai piemērojamie procenti no uzkrātās attiecināmo izmaksu summas (grozījumi piemērojami ar 2022. gada 5. martu)....
Kas mainījies regulējumā attiecībā uz skaidras naudas vešanu pāri robežām?
Kas mainījies regulējumā attiecībā uz skaidras naudas vešanu pāri robežām?
Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 16. maijā stājas spēkā 2023. gada 20. aprīlī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”. Ar tiem precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES). Tie paredz arī jaunas prasības attiecībā uz zelta un nepavadītās naudas vešanu pāri Latvijas iekšējām robežām ar ES valstīm. Grozījumi vienādo Latvijas nosacījumus ar ES tiesību aktiem un stiprinās cīņu pret noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu. No 2023. gada 16. maija Latvijas ārējās robežas muitas kontroles punktos, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, piemēram, lidostā, skaidro naudu deklarēt jādodas obligāti caur “sarkano koridoru”, pēc pieprasījuma deklarētā nauda jāuzrāda un jābūt klāt, kad tā tiek kontrolēta un pārskaitīta. Doties ar nedeklarētu, bet deklarējamu naudu cauri “zaļajam koridoram” turpmāk ir stingri aizliegts. Muitas kontroles punktos, kur divu koridoru sistēmas nav, skaidras naudas...
FID 2022. gadā konstatējis aizdomīgu darījumu ziņojumu skaita pieaugumu
FID 2022. gadā konstatējis aizdomīgu darījumu ziņojumu skaita pieaugumu
Valdība 25. aprīļa sēdē izskatījusi Finanšu un izlūkošanas dienesta (FID) 2022. gada pārskatu. Šai informatīvajā ziņojumā FID norādījis arī svarīgākos FID darbības rezultātus. Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk - Novēršanas likums) 50. panta pirmajai daļai FID pamatuzdevums ir veikt aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, uzglabāt, analizēt un sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kas palīdz novērst likumā minētās noziedzīgās darbības. Ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas FID mērķis ir saņemt pēc iespējas kvalitatīvākus ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, t.sk. veicināt ziņojumu atbilstību Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) riska profilam. Atbilstoši minētajam FID 2022. gadā izstrādāja tipoloģiju un indikatoru sarakstus pret Krieviju noteikto sankciju apiešanas gadījumu identificēšanai, NILL, kas saistīta ar cilvēku tirdzniecību, un tirdzniecībā balstītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanai, kā arī uzsāka tipoloģiju un indikatoru izstrādi par NILL, kas saistīta ar izvairīšanos no...
Kādos gadījumos nav jāsniedz paziņojums VID par fiziskajai personai izmaksātajām summām?
Kādos gadījumos nav jāsniedz paziņojums VID par fiziskajai personai izmaksātajām summām?
Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām, sākot ar 01.01.2023." Šāds paziņojuma veids ir pārskats par personai izmaksātajiem ienākumiem. Pārskatu sagatavo ienākumu izmaksātājs, iesniedz to VID, kā arī pēc pieprasījuma izsniedz ienākuma saņēmējam. Šāda paziņojuma sniedzējs ir ienākumu izmaksātājs - komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kooperatīvā sabiedrība, nerezidentu pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums un fiziskā persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs (turpmāk – ienākumu izmaksātājs). Paziņojums ir iesniedzams tikai par Latvijas rezidenta gūtajiem ienākumiem, izņemot attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotāja darba algu, norāda VID. Par nerezidenta gūtajiem ienākumiem VID ir jāiesniedz “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskats par fiziskās personas – nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā”. Paziņojumu var neiesniegt, ja izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir mazāka par 300 eiro, izņemot darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumus, kas kopā nepārsniedz 480 eiro gadā, vai izmaksā šādus ienākumus: stipendijas,...
Kredītdevējiem un parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem jaunas prasības klientu izpētes procesā
Kredītdevējiem un parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem jaunas prasības klientu izpētes procesā
Valdība 18. aprīlī apstiprināja Ekonomikas ministrijas rosinātos grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumos Nr. 705 "Noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem", kas veicinās starptautiski atzītas uz riska novērtējumu balstītas pieejas īstenošanu kredīta devēju un parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju klientu izpētes procesā un risku novērtēšanā (jo zemāks ir klienta risks, jo mazāks ir izpētes apjoms, savukārt, jo augstāks klienta risks, jo izpētes apjoms ir lielāks). Grozījumi MK noteikumos stāsies spēkā šā gada 1. jūnijā, lai komersanti varētu pielāgoties jaunajām prasībām. MK noteikumi Nr. 705 nosaka prasības patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) prasību ievērošanai. Līdz ar apstiprinātajiem grozījumiem MK noteikumu regulējums salāgots ar vairākiem 2019.-2022. gadā veiktajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļa legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – likums). Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC)...
Kas jāatceras, veicot grāmatvedības aplēses?
Kas jāatceras, veicot grāmatvedības aplēses?
Grāmatvedības aplēses gada pārskatā ir aptuveni aprēķināti pieņēmumi, nevis pavisam konkrēti izskaitļojamas summas. To, kam jāpievērš uzmanība, veicot grāmatvedības aplēses, lai nenāktos saskarties ar revidenta bargās acs kritiku, skaidro Nelda Janoviča, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante, sertificēts koučs. Piemēram, aplēses nav ne debitoru, ne kreditoru rēķini, kur ir konkrēti zināmas gan summas, gan uzņēmumi, gan samaksas termiņi. Savukārt nolietojuma normas noteikšana nemateriālajiem aktīviem, amortizācija, pamatlīdzekļu nolietojums - tās jau ir nekonkrētākas grāmatvedības aplēses. Protams, arī tās nedrīkst vienkārši "izzīst no pirksta", ir jābūt noteiktiem principiem, saskaņā ar kuriem vadīties to noteikšanā. Tieši šim jautājumam N. Janoviča aicina pievērst īpašu uzmanību. "Ļoti daudziem "klibo" un ļoti zemā kvalitātē ir pamatlīdzekļu nolietojuma novērtēšana, īpaši, ja tas saistīts ar nekustamajiem īpašumiem. Sekojot starptautiskiem revīzijas standartiem, arī revidentu aprindās ir mainījusies pieeja, kā skatīties uz pāragri norakstītiem nekustamajiem īpašumiem. Man ir nācies saskarties ar gadījumiem, kad nekustamais īpašums tiek norakstīts desmit gados! Pat ja tas īpašums...
Nenokārtotās parādsaistības – KNAB visbiežāk konstatētais pārkāpums politisko spēku 2021. gada pārskatu pārbaudēs
Nenokārtotās parādsaistības – KNAB visbiežāk konstatētais pārkāpums politisko spēku 2021. gada pārskatu pārbaudēs
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc veiktajām politisko organizāciju pārskatu un finansiālās darbības pārbaudēm secina, ka partijas un to apvienības 2021. gadā savu darbību kopumā īstenojušas atbilstoši Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasībām. KNAB pārbaužu laikā pieņēmis lēmumu saukt pie administratīvās atbildības 15 politiskās organizācijas, visbiežāk konstatējot, ka tās nav norēķinājušās par preču un pakalpojumu iegādēm likumā noteikto 90 dienu laikā no dienas, kad iestājies samaksas termiņš. KNAB pārbaudīja 61 politiskās partijas un to apvienības biedru naudu, iestāšanās naudu, ziedojumu un valsts budžeta finansējuma izlietošanas atbilstību Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasībām. 2021. gadā desmit politiskajām partijām un to apvienībām tika piešķirts un izmaksāts 4 531 492,50 eiro valsts budžeta finansējums, un gandrīz visu šī finansējuma summu politiskie spēki izlietojuši. Saskaņā ar KNAB iesniegto informāciju politiskie spēki 2021. gadā ziedojumos kopumā saņēmuši 1 453 361,54 eiro, savukārt iestāšanās naudās un biedru naudās, kas tās maksātājam pārsniedz vienu minimālo...
Kādi rekvizīti un informācija jānorāda preču piegādes dokumentos?
Kādi rekvizīti un informācija jānorāda preču piegādes dokumentos?
Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Preču piegādes dokuments", kas attiecināms uz nodokļu maksātājiem, kuri preču piegādē (pārdošanā) vai citu darbību veikšanai ar tām noformē preču piegādes dokumentu. Cita starpā tajā norādīts, ka preču piegādes dokumentā ietverami vismaz šādi dokumenta rekvizīti un informācija: 1. ziņas par preču nosūtītāju (izsniedzēju): nosaukums (firma), reģistrācijas numurs (Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai VID); ja precu nosūtītājs (izsniedzējs) ir fiziskā persona, – vārds, uzvārds un personas kods (ja personai tāds ir piešķirts); 2. preču izsniegšanas vietas adrese; 3. dokumenta veida nosaukums – uzņēmuma vadītājs uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentos nosaka preču piegādes dokumenta nosaukuma lietošanu. Par preču piegādes dokumenta nosaukumu var izmantot jebkādu nosaukumu, kas paskaidro saimniecisko darījumu, piemēram, preču piegādes dokuments, pavaddokuments, pavadzīme u. c.; 4. dokumenta reģistrācijas datums – preču piegādes dokumenta reģistrācijas (sagatavošanas) datumu var norādīt: tekstuālā veidā – secīgi norāda pilnu gada skaitli ar četriem arābu cipariem, pēc tam vārdu “gada”, kam seko...
Kā gada pārskatos iekļaujama informācija par attīstības un pētniecības izmaksām?
Kā gada pārskatos iekļaujama informācija par attīstības un pētniecības izmaksām?
Pagājušajā gadā veiktie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā paredz dažas jaunas prasības attiecībā uz jaunajiem gada pārskatiem. Izmaiņas paredz obligāti pienākumu vidējām un lielām komercsabiedrībām gada pārskatu pielikumā sniegt detalizētu informāciju par attīstības un pētniecības izmaksām. Šī prasība attiecināma jau uz pārskatiem, sākot ar 2021. pārskata gadu. Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā pieejamajā finanšu pārskata strukturētajā pielikumā atrodama tabula, kurā norādāmas vairākas pozīcijas saistībā ar attīstības un pētniecības izmaksām: bilancē iekļautās (kapitalizētās) attīstības izmaksas, izdevumos norakstītās pētniecības un attīstības izmaksas, pētniecībā un attīstībā nodarbinātais vidējais darbinieku skaits un viņiem aprēķinātās atlīdzības kopsumma saņemtais valsts finansējums pētniecības un attīstības darbu veikšanai noslēgtie līgumi par pētniecības darbu izpildi ar citiem uzņēmumiem Grāmatvedības likuma izpratnē Attīstības izmaksas ir viens no bilances posteņiem (zem nemateriālajiem ilgtermiņa ieguldījumiem), savukārt pētniecības izmaksas ir iekļautas peļņas un zaudējumu aprēķinā. Attīstība ir kapitalizējamas izmaksas (tāpat kā pamatlīdzekļi, nemateriālie). Tās parasti ir ražotājiem, kuri kaut ko attīsta...
Mikrosabiedrības un mazās sabiedrības gada pārskatus varēs iesniegt līdz 31. maijam
Mikrosabiedrības un mazās sabiedrības gada pārskatus varēs iesniegt līdz 31. maijam
Mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām par mēnesi ir pagarināts gada pārskata iesniegšanas termiņš. Gada pārskats par 2022. gadu šīm sabiedrībām ir jāiesniedz VID ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā piecus mēnešus (līdzšinējo četru mēnešu vietā) pēc pārskata gada beigām – tas ir, līdz 31.maijam, ja pārskata periods ir kalendārais gads. Gada pārskati ir jāiesniedz elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Dokumenti - No veidlapas – Dokumentu grupa “Gada pārskati”. Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura uz pārskata perioda beigu datumu atbilst vismaz divām no trim šādām pazīmēm: bilances kopsumma — 350 000 eiro; neto apgrozījums — 700 000 eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10. Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura uz pārskata perioda beigu datumu atbilst vismaz divām no trim šādām pazīmēm: bilances kopsumma — 4 000 000 eiro; neto apgrozījums — 8 000 000 eiro; vidējais...
Politiskajām organizācijām līdz 31. martam jāiesniedz gada pārskati
Politiskajām organizācijām līdz 31. martam jāiesniedz gada pārskati
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atgādina, ka piektdiena, 31. marts, ir pēdējā diena, kad Latvijā reģistrētās 63 politiskās partijas un to apvienības var iesniegt gada pārskatu par 2022. gadu. Gada pārskati jāiesniedz KNAB Elektronisko datu ievades sistēmā (EDIS). Politisko partiju un to apvienību gada pārskatu iesniegšanas kārtību nosaka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums. Gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, naudas plūsmas pārskata un ziņojuma. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, iesniedzot gada pārskatu, tam jāpievieno informācija par vairākām pozīcijām, tostarp par iestāšanās naudu un biedru naudu, dāvinājumiem biedrībām un nodibinājumiem vai to organizēto pasākumu nodrošināšanai, par brīvprātīgo darbu u.c. Ja politiskās organizācijas līdzekļu apgrozījums kalendārajā gadā ir bijis lielāks par desmit minimālajām mēnešalgām, tā attiecīgā gada finansiālo un saimniecisko darbību revidē zvērināts revidents. Revidenta atzinums jāpievieno gada pārskatam, kuru iesniedz KNAB. Papildus tiem politiskajiem spēkiem, kuriem piešķirts valsts budžeta finansējums, gada pārskatam jāpievieno pārskats par valsts budžeta finansējuma izlietojumu. Šajā...
Par individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību pienākumu sagatavot gada pārskatu
Par individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību pienākumu sagatavot gada pārskatu
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 eiro, turpmāk ir pienākums sagatavot gada pārskatu un maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Piemērs Zemnieku saimniecība, kura ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāja un grāmatvedības uzskaiti veic vienkāršā ieraksta sistēmā, 202X. pārskata gadā ir guvusi 285 000 EUR ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, t. sk. saņēmusi apdrošināšanas atlīdzību par lietavās cietušiem sējumiem 15 000 EUR, kā arī Lauku atbalsta dienesta aprēķinātos valsts atbalsta maksājumus 20 000 EUR apmērā. Tādējādi zemnieku saimniecības apgrozījums (ieņēmumi) 202X. pārskata gadā ir 305 000 EUR. Tā kā zemnieku saimniecības apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā ir pārsniedzis 300 000 EUR, tad zemnieku saimniecībai ar nākamo pārskata gadu ir pienākums kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, sagatavot gada pārskatu atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPKGPL) prasībām un maksāt UIN. UIN saskaņā...
Ierobežojumi preču ievešanai no Krievijas
Ierobežojumi preču ievešanai no Krievijas
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs sniedz pakalpojumus saviem klientiem naftas produktu uzglabāšanai un pārkraušanai Rīgas brīvostas teritorijā. Iesniedzējs 2021. gada 15. aprīlī ir noslēdzis pakalpojumu līgumu ar Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmumu PPPPP par naftas produktu pieņemšanu un pārkraušanu eksportam un vagonu ekspedīcijai Latvijas Republikas teritorijā iesniedzēja terminālī. Pamatojoties uz noslēgto līgumu, iesniedzējs plāno sniegt pakalpojumus naftas produktu – vieglās naftas eļļas un vieglie naftas produkti, kas ietilpst Kombinētās nomenklatūras (KN) preču grupā 271012 un vidējās eļļas, kas ietilpst KN preču grupā 271019. Preču pārdevējs ir Krievijas uzņēmums PPP LLLLL; preču nosūtītājs: Krievijas uzņēmums ООО “СCCC”; pircējs/piegādātājs uz Latviju: PPPPPP. Naftas produktus plānots piegādāt uz iesniedzēja termināli pa dzelzceļu un/vai jūras transportu. Pēc naftas produktu saņemšanas un/vai uzglabāšanas iesniedzēja terminālī tos plānots nosūtīt ar jūras transportu uz trešajām valstīm un/vai Eiropas Savienības valstīm. Iesniedzēja jautājumi: Vai iesniedzējam atbilstoši starptautiskajiem un nacionālajiem normatīvajiem aktiem ir tiesības veikt noslēgtā...
Mikrosabiedrības un mazās sabiedrības gada pārskatus varēs iesniegt līdz 31. maijam
Mikrosabiedrības un mazās sabiedrības gada pārskatus varēs iesniegt līdz 31. maijam
Valsts prezidents 21. martā izsludinājis Saeimā 8. martā otrajā gala lasījumā pieņemtos un par steidzamiem atzītos grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Tie paredz, ka mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām pārskatu iesniegšanas termiņs būs ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām, tātad līdz 31. maijam. Attiecībā uz vidējām un lielām sabiedrībām, kā arī koncerna mātes sabiedrībām, kuras sagatavo konsolidēto gada pārskatu, līdzšinējais termiņš netiek mainīts, tas ir - ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, tātad līdz 31. jūlijam. Atgādinām, ka GPKGPL 5. pants paredz, ka mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma — 350 000 euro; 2) neto apgrozījums — 700 000 euro; 3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10. Savukārt maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma —...
Valsts amatpersonām, kuras vēl nav iesniegušas deklarāciju par 2022. gadu, tas jāizdara līdz 3. aprīlim
Valsts amatpersonām, kuras vēl nav iesniegušas deklarāciju par 2022. gadu, tas jāizdara līdz 3. aprīlim
Līdz 3. aprīlim valsts amatpersonām ir jāiesniedz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācija par 2022. gadu. Deklarācija šogad jāiesniedz 54 781 valsts amatpersonai. Valsts ieņēmumu dienests (VID) pateicas 39 706 amatpersonām par jau iesniegtajām deklarācijām un aicina arī pārējās 15 075 amatpersonas deklarācijas iesniegt, neatliekot to pēdējo brīdi. Valsts amatpersonas deklarāciju, tāpat kā citus VID iesniedzamus dokumentus, jāiesniedz Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), autorizējoties ar internetbankas rekvizītiem, eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”. Tādējādi, ja ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifikators un parole, to vairs nav nepieciešams atjaunot. VID tīmekļvietnes sadaļā “Valsts amatpersonām” - pieejams VID 08.03.2023. semināra ieraksts, kā arī materiāli “Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība”, “Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība elektroniskās deklarēšanas sistēmā”, “Valsts amatpersonas deklarācijas precizēšana”. Sadaļā “Valsts amatpersonām” ir pieejama plašāka informācija par valsts amatpersonas amatiem, amatpersonas deklarāciju iesniegšanas kārtību un termiņiem. Lai atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu, ir pilnveidota EDS dokumenta ievadforma un tie deklarācijas punkti, par kuriem...