GRĀMATVEDĪBA

Ikviens praktizējošs grāmatvedis piekritīs, ka grāmatvedības datorprogrammas ir būtisks atbalsts ikdienas darbā un bez tām nav iedomājama neviena mūsdienu uzņēmuma grāmatvedības uzskaite. Tomēr, kā jau ikvienā dzīves jomā, īpaši svarīgi ir saprast, kādas prasības konkrētam procesam un objektam tiek izvirzītas, kādas ir tiesības, pienākumi un atbildība. Ņemot vērā, ka grāmatvedības nozare ir uzskatāma par valstiski nozīmīgu nozari, kas veic visas nepieciešamās darbības korektu finanšu datu sagatavošanai, nodokļu pareizai aprēķināšanai, kā arī virkni citu darbību, autora ieskatos īpaši svarīgi ir tas, ka viens no grāmatveža galvenajiem darba "instrumentiem" — grāmatvedības datorprogramma — atbilst normatīvo aktu prasībām. Šajā jomā jau ir saskatāmi būtiski uzlabojumi, proti, Ministru kabineta 2021. gada 22. decembra noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi", turpmāk tekstā — "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi", grāmatvedības datorprogrammu vispārējām un tehniskajām prasībām ir atvēlēta atsevišķa nodaļa (7. nodaļa). "Grāmatvedības kārtošanas noteikumu" izstrādes laikā īpaši karstas diskusijas valstiskā līmenī ir izraisījis Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas pārstāvju (LRĀGA)...

Pieņemot darbā no Ukrainas ieceļojošos Ukrainas iedzīvotājus, darba devējs ievēro tādu pat pārskatu un deklarāciju iesniegšanas kārtību un termiņus, kā nodarbinot Latvijā jebkuru citu darbinieku – nerezidentu vai rezidentu. Darba devējs: reģistrē darbinieku VID (norādot ziņu kodu 11); izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam (ja darba samaksa par kalendāra mēnesi tiek aprēķināta un izmaksāta tā paša kalendāra mēneša laikā). Par rezidentam izmaksātajiem ienākumiem iesniedz Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām. 1 IIN – iedzīvotāju ienākuma nodoklis. 2 VSAOI – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 3 Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14. panta otrā daļa. 4 Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. 5 Turpat, 4. panta otrā punkta “a” apakšpunkts. 6Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un...

Iekšējās kontroles sistēmas izveides pamatā ir likuma subjekta veikts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) risku novērtējums, kurā likuma subjekts atbilstoši savam darbības veidam un tās apmēram noskaidro, novērtē, izprot savai darbībai un klientiem piemītošos NILLTPF riskus. "Gribētu vērst uzmanību uz vārdiem "tās apmēram". Šis formulējums tika ieviests ar pagājušā gada likuma grozījumiem. Tas nozīmē, ka tagad ticis ieviests vismaz mājiens par samērīgumu," akcentē J. Marjasova. Jauninājums risku novērtēšanā ir pērn novembrī VID aktualizētajās valdīnijās iekļautā prasība - veicot risku novērtējumu, izvērtēt gan sākotnējo risku (risks, kādam subjekts ir pakļauts, nepiemērojot riska pārvaldīšanas un mazināšanas pasākumus), gan riska pārvaldīšanas pasākumu līmeni, un tikai pēc tam - atlikušo risku, kurš noteikts, izvērtējot sākotnējā riska un riska pārvaldīšanas pasākumu mijiedarbību. Būtiski piebilst, ka, aprēķinot atlikušo risku, sākotnējam riskam ir piešķirams lielākais svars, jo, lai arī cik efektīva būtu IKS, tā pastāvošo jeb sākotnējo risku nevar samazināt līdz nullei. Nosakot iestādei piemītošo...

Saistībā ar Krievijas militārā agresiju pret Ukrainu Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka norēķiniem ar personām Ukrainā ir piemērojama uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vispārējā kārtība, kādā norakstāmi debitoru parādi, un papildu atvieglojumi nav noteikti. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums paredz, ka UIN maksātāji nodokļa bāzē iekļauj un apliek ar nodokli nedrošos debitoru parādus.1 Nedrošie debitoru parādi tiek iekļauti UIN bāzē likumā noteiktajā kārtībā: 1) ja nodokļa maksātājs grāmatvedībā ir izveidojis uzkrājumus nedrošajiem debitoru parādiem, tad šo summu iekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē, ja parāds nav atgūts 36 mēnešu laikā no uzkrājuma izveidošanas dienas, vai attiecībā uz šo parādu nav piemērojams Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. pantā noteiktais atbrīvojums; 2) zaudējumos norakstītos šaubīgos debitoru parādus, kuriem nav izveidots uzkrājums, iekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē pārskata gada decembra deklarācijā, ja attiecībā uz norakstīto parādu nav piemērojams Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. pantā noteiktais atbrīvojums.2 Nosacījumi atbrīvojuma piemērošanai ir noteikti Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. panta...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvalde informē, ka 2022. gada 11. martā tika pieņemti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2022. gada 12. martā. Likums ir papildināts ar jaunu 11.1 pantu, kas nosaka juridisko personu tiesības ziedot finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai. Noteiktas iespējas biedrībām un nodibinājumiem dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, arī tad, ja to statūtos šāda iespēja nav paredzēta. Paredz atvieglot biedrībām un nodibinājumiem, kuru pamatdarbība nav atbalsta sniegšana, administratīvās prasības attiecībā uz pārskatu sniegšanu VID, ja tās vāc ziedojumus un dāvinājumus un nodod tos Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam. Noteikta speciālā kārtība ziedojumu veikšanai Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam valsts kapitālsabiedrībai – publiskas personas kapitālsabiedrībai, kapitālsabiedrībai, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%. Minētajām valsts kapitālsabiedrībām: noteikta lēmumu...

Gads ir noslēdzies, un, sākot ar 1. martu, fiziskās personas var iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2021. gadu. Saimnieciskās darbības veicējiem atgādināšu svarīgākās lietas par gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu un par darbiem, kas veicami, pirms gada deklarācija tiek aizpildīta. Raksts gan tapis pirms 1. marta, līdz ar to nebija iespējams praktiski izmēģināt deklarācijas sagatavošanu EDS. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, deklarācijas aizpildīšanā būtisku izmaiņu nav, tomēr svarīgāko atkārtosim. Saimnieciskās darbības veicējiem gada ienākumu deklarācija par 2021. gadu obligāti ir jāiesniedz laika posmā no 1. marta līdz 1. jūnijam. Tiem, kuru gada ienākums pārsniedz 62 800 eiro, gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš ir no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam. Saimnieciskās darbības ienākumam paredzēti pielikumi D3 un D31. Ja IIN maksātājs kārto divkāršā ieraksta grāmatvedību un attiecīgi pilda D31 pielikumu, tad ir jāsagatavo un jāiesniedz arī individuālā komersanta finanšu pārskats, kas sastāv no ieņēmumu un izdevumu pārskata un bilances. Krājumu uzskaite Gada noslēgumā saimnieciskās darbības...

No 2021. gada otrā pusgada spēkā ir Valsts sociālās apdrošināšanas likuma (VSA) norma, kas nosaka, ka par katru sociāli apdrošināto personu jābūt samaksātām sociālās apdrošināšanas iemaksām (VSAOI) vismaz no minimālās mēneša algas vienā vai vairākās darbavietās (kopsummā). Un, ja pavisam precīzi, tad no ieņēmumiem (dažiem no ienākuma vai apgrozījuma), kas 2021. un 2022. gadā sasniedz 500 eiro, ir jāmaksā "lielā" likme, bet, nesasniedzot šo summu, jāmaksā "mazā" likme (mazā likme jāmaksā arī no summas, kas pārsniedz 500 eiro). Ja iemaksu objekts nesasniedz 1500 eiro ceturksnī, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina minimālās VSAOI. Patlaban ir zināmi 2021. gada III ceturkšņa rezultāti, un tie ir paziņoti 21 538 darba devējiem kopsummā 6 864 691 eiro par 91 474 darba ņēmējiem un 1805 pašnodarbinātām personām par 97 324 eiro. Termiņš samaksai ir 2022. gada 23. marts, tātad ir iespējams noskaidrot iemaksu pamatotību un, iespējams, apstrīdēt to. Šajā rakstā veiksim analīzi, vai esam visu darījuši laikus...

Žurnāla "Bilance" konferenci 13. janvārī noslēdza Laila Kelmere, LLU Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore, kas iepazīstināja ar aktualitātēm budžeta iestāžu grāmatvedības normatīvajos aktos. Būtiski grozījumi izdarīti Ministru kabineta noteikumos Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs". Ar vieniem no tiem sniegts deleģējums Valsts ieņēmumu dienestam izdot iekšējos normatīvos aktus par valsts budžeta ieņēmumu detalizētu uzskaites kārtību, ietverot gan prasību, saistību un ieņēmumu atzīšanas periodu un apliekamo notikumu katram valsts budžeta ieņēmumu veidam, kuru uzskaita saskaņā ar uzkrāšanas principu, gan uzskaites grāmatojumu, gan prasību vērtības samazinājuma noteikšanas metodes. Otri grozījumi minētajos noteikumos paredz finanšu instrumentu riska ierobežošanas uzskaiti un attiecas uz budžeta iestādēm, kurām ir noslēgti līgumi par atvasinātiem finanšu instrumentiem (šie grozījumi piemērojami no 2023. gada). "Es ieteiktu pirms jaunu līgumu slēgšanas noteikti paskatīties nākotnē paredzamo uzskaiti, jo no 2023. gada 1. janvāra tieši atvasināto finanšu instrumentu uzskaitē būs jauni grāmatvedības konti un papildināts kontu plāns," norādīja L. Kelmere. Grozījumos MK noteikumos...

Citu valstu sadarbības partneri izrakstītājos nodokļa rēķinos ieraksta tikai Latvijas firmas reģistrācijas vai nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru, turklāt bez burtiem "LV". PVN likuma 125. panta 1. daļas 4. punktā rakstīts: "preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā". Grāmatvedības likuma 11. panta piektās daļas 4. punkta a) apakšpunktā rakstīts: "dokumenta autora nosaukums (komercsabiedrībai, individuālajam komersantam — firma), reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods". 1. Vai normatīvajos aktos ir atrunāta reģistrācijas numura, nodokļu maksātāja reģistrācijas koda, reģistrācijas numura VID PVN maksātāju reģistrā definīcija: struktūra, sastāvs, burtu vai ciparu skaits? Vai pieļaujama terminu "reģistrācijas numurs" un "nodokļu maksātāja reģistrācijas kods" atšķirība? Vai burti LV ir obligāts rekvizīts, un to neesamība ir pārkāpums? Atbilde Reģistrācijas numurs. 2000. gada 13. aprīļa Komerclikuma 8. pants nosaka, kāds ir komercreģistrā veicamo ierakstu saturs. Komerclikuma 8. panta septītajā daļā noteikts: Ierakstot komercreģistrā komersantu, tā filiāli Latvijā vai ārvalsts komersanta un dalībvalsts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējus neatlikt licences saņemšanu uz pēdējo brīdi. Patlaban no visiem ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem licenci ir saņēmuši 8,4 %. Patlaban licencēšanas prasībām ir noteikts pārejas periods, kura laikā ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzēji var apgūt nepieciešamās zināšanas un iegūt vajadzīgo apliecinājumu. Pēc 2023. gada 1. jūlija tie ārpakalpojuma grāmatveži, kuri nebūs saņēmuši licenci, vairs nedrīkstēs sniegt grāmatvedības pakalpojumus, tāpēc VID aicina to izdarīt savlaicīgi! Licencēšanas prasības attiecas gan uz uzņēmumiem, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan arī fiziskām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. Lai uzņēmums saņemtu licenci, tam VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāaizpilda speciāli tam izveidota iesnieguma forma sadaļā “Dokumenti – No veidlapas – Citi – Ārpakalpojuma grāmatveža licence (Iesniegums ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai)”. Iesniegumā jānorāda atbildīgā grāmatveža (var būt arī uzņēmuma valdes loceklis, ja tas uzņēmumā vienlaikus pilda gan valdes locekļa, gan grāmatveža amata pienākumus) personas dati un jāpievieno profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē ka ir izdoti Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumi Nr. 145 “Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 145), kas stājās spēkā 4. martā. Ar MK noteikumu Nr. 145 spēkā stāšanos 2022. gada 4. martā zaudēja spēku Ministru kabineta 2007. gada 8. maija noteikumi Nr. 301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 301). MK noteikumu Nr. 145 mērķis: noteikt kārtību, kādā individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kuras kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājas par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu; aizstāt MK 2007. gada 8. maija noteikumus Nr. 301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis informatīvo materiālu "Paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu iesniegšana". Tajā VID atgādina, ka sakarā ar izmaiņām Pievienotās vērtības nodokļa likumā un vienotā nodokļu konta ieviešanu neregulāru nodokļa maksātāju paziņojums vairs netiek uzskatīts par iesniedzamu informāciju VID, bet gan par nodokļa deklarāciju ar tajā veikto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksas aprēķinu un ir iesniedzams VID pirms PVN samaksas veikšanas. Lai nodrošinātu, ka vienotajā nodokļu kontā saņemto maksājumu ir iespējams attiecināt uz konkrēto PVN samaksas mērķi, normatīvajos aktos tika veikti grozījumi, nosakot, ka no 2021. gada 1. janvāra paziņojums ir iesniedzams pirms PVN samaksas par attiecīgo darījumu un tas uzskatāms par nodokļa deklarāciju atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 19. punktam. Izņēmums ir attiecībā uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem - tiem nemainās paziņojuma būtība un arī turpmāk tas uzskatāms par informatīvu deklarāciju, kas iesniedzama VID, lai informētu par veikto PVN samaksu, bet mainās noteiktais PVN samaksas termiņš,...

Ņemot vērā starptautiskās sankcijas, kas noteiktas pret Krieviju saistībā ar plaša mēroga militāro agresiju Ukrainā, aktuāli kļūst jautājumi, kā minētās sankcijas piemērot praksē attiecībā uz reģistrāciju Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, ja fiziskai vai juridiskai personai piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Lai sniegtu aktuālāko informāciju par izmaiņām reģistrācijā un operatīvi atbildētu uz klientu jautājumiem, Uzņēmumu reģistrs ir izveidojis jaunu sadaļu Informācija par sankcijām. Tajā norādīts, ka juridisko personu gadījumā ir svarīgi noskaidrot to īpašniekus un pārliecināties, ka attiecībā uz tiem nav piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Uzņēmumu reģistra informācijas tīmekļavietnē iespējams iegūt informāciju par Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem, tostarp sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībniekiem un juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem. Attiecībā uz citu izmaiņu reģistrāciju Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierobežojumi nepastāv. Piemēram, ja tiek noskaidrots, ka juridiskās personas patiesais labuma guvējs ir sankcionēta persona, minētais nav šķērslis, lai konkrēto sankcionēto fizisko personu reģistrētu kā juridiskās personas...

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde iesaldē sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Vēstulē Krievijas Federālā muitas dienesta vadītājam Vladimiram Bulavinam VID Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls norāda uz noziedzīgo un nepieņemamo Krievijas rīcību Ukrainā. “Darām zināmu, ka VID Muitas pārvaldei nav pieņemama Krievijas Federācijas īstenotā militārā agresija Ukrainā. Tādējādi VID Muitas pārvalde paziņo par turpmāko attiecību iesaldēšanu ar Krievijas Federālo muitas dienestu,” teikts R. Zukula parakstītajā paziņojumā. R.Zukuls norāda, ka attiecības ar Krievijas muitu tiek iesaldētas, solidarizējoties ar Ukrainas tautu cīņā pret Krievijas okupantiem. “Ir neiespējami runāt par sadarbības turpināšanu ar dienestu, kurš kalpo režīmam, kas veic iebrukumu neatkarīgā valstī, pret kuru tiek vērstas ļoti plašas ekonomiskas un finansiālas sankcijas, un uzskatīt, ka viss būs kā bijis” tā R.Zukuls. Šāda abu pušu sadarbības iesaldēšana galvenokārt nozīmē, ka ar Krievijas muitas dienestu no Latvijas puses vairs nenotiks datu un informācijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada februārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Ārlietu ministrijas informācija "Par konvencijas stāšanos spēkā" Ārlietu ministrija informē, ka 2020. gada 1. februārī stājās spēkā Daudzpusējā konvencija nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām (pieņemta 2016. gada 24. novembrī Parīzē, ratificēta Saeimā 2019. gada 8. jūlijā, publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”” Nr. 147, 2019. gada 22. jūlijā). 03.02.2022. 01.02.2020. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā Likuma 1. panta 3. punktā termins “dalībvalsts teritorija” ir izteikts jaunā redakcijā, izslēdzot Apvienoto Karalisti. Precizēts likuma 1. panta 5. punkta “c” un “d” apakšpunkts, 43. panta otrā daļa un 44. pants attiecībā uz vietu, kur novietotas preces, lai varētu tikt piemērots fiskālā pārstāvja institūts,...