GRĀMATVEDĪBA

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2022. gada 3. maijā ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" (turpmāk – noteikumi Nr. 40), kas 2022. gada 5. maijā publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 86 un stājas spēkā 2022. gada 6. maijā. Grozījumu pamatojums Grozījumi noteikumos Nr. 40 veikti atbilstoši: Saeimā 2021. gada 15. novembrī pieņemtajam likumam "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, un ar to veiktajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42. pantā;Saeimā 2022. gada 10. februārī pieņemtajam likumam "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas stājās spēkā 2022. gada 7. martā, un ar to veiktajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 50. pantā. Par grozījumiem saistībā ar regulējumu Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42. pantā Ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, šā likuma 42. panta piektās, septītās un devītās daļas tvērums...

Ja persona savas saimnieciskās darbības laikā citām fiziskām vai juridiskām personām pārdod savu produkciju, preces vai sniedz pakalpojumus un uzreiz nesaņem samaksu, personai veidojas parādnieki – debitoru parādi. Piemēram, pircēji, pakalpojumu saņēmēji, nomnieki, aizdevumu saņēmēji u.c. Debitoru parādi ir citu personu parādi par precēm, pakalpojumiem vai citām prasībām. Debitoru parādi rodas, pārdodot produkciju, sniedzot pakalpojumus u.c., bet uzreiz nesaņemot par to samaksu. Kreditoru parādi ir personas parādi juridiskām un fiziskām personām par iegādāto preci, saņemto pakalpojumu u.c., uzreiz neveicot par to samaksu. Persona, kurai ir debitoru un kreditoru parādi, var iekārtot debitoru parādu uzskaites un kreditoru parādu uzskaites reģistru. Ja persona, veicot savu saimniecisko darbību, ar citām juridiskām un fiziskām personām uzreiz nenorēķinās par saņemtajām precēm, materiāliem vai sniegtajiem pakalpojumiem, persona var aizņemties naudas līdzekļus savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, saņemt avansa maksājumus, veidojas arī parādi budžetam par nodokļiem un nodevām un citi parādi, personai veidojas saistības – kreditoru parādi. Piemēram, kreditoru parādi...

Lūdzu, nesatraucieties, viss ir kārtībā! Vienkārši vajadzēja "neuzkrītoši" brīdināt mūsu cienījamos un godājamos lasītājus, ka gadi skrien un jau tuvojas Lietišķās informācijas dienesta kārtējā jubileja: nākamgad mums paliks 30 gadu! Tātad šogad mēs vēl esam tikai 29 gadus jauni! Visu šo garo un grūto laiku augām kopā ar jums, centāmies sniegt biznesam noderīgu informāciju, meklēt atrisinājumu sarežģītām situācijām, skaidrot likumu normas un ietekmēt to grozījumus un precizējumus. Šo darbu veikt kļuva vieglāk, kad izveidojās žurnāls Bilance, kura saturu varējām vairāk veltīt praktiskām situācijām. Esam kopā piedzīvojuši un pārdzīvojuši ne vienu vien nodokļu reformu. Procenti, likmes un nosacījumi vairākos likumos krasi mainījās gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi, gan pēc satura. Tam visam pastāvīgi bija jāseko, vienlaikus veicot savus darba pienākumus. Ļoti ceru, ka mūsu skaidrojumi un padomi tika izmantoti un bija lietderīgi. Patlaban izskatās, ka Covid–19 krīze gandrīz pārvarēta, kaut gan valsts atbalsts biznesam un cilvēkiem arvien turpinās. Vienlaikus radušās jaunas problēmas, kas neļauj...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata par 2021. pārskata gadu iesniegšanas termiņš nav pagarināts. Valsts kapitālsabiedrības gada pārskatus iesniedz līdz 2022. gada 31. maijam (ieskaitot), bet, ja kapitālsabiedrība atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma kritērijiem ir vidēja vai liela kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība ir koncerna mātes kapitālsabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, – līdz 2022. gada 30. jūnijam (ieskaitot). Pamatojums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 54. pantā noteikts, ka publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valde nodrošina, ka tiek sagatavots gada pārskats (Komerclikuma 174. pants) un sasaukta dalībnieku (akcionāru) sapulce, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu, līdz attiecīgā gada 30. aprīlim (ieskaitot), bet, ja kapitālsabiedrība atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma kritērijiem ir vidēja vai liela kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība ir koncerna mātes kapitālsabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, – līdz attiecīgā gada...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. panta pirmajā un septītajā daļā ir noteikts skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākums. Visi iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktie darījumi (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1500 eiro, jādeklarē šādiem darījuma dalībniekiem: juridiskajām personām, fiziskajām personām, kuras ir individuālie komersanti, fiziskajām personām, kuras reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) kā saimnieciskās darbības veicējas. Darījuma dalībnieki par savstarpēji skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 1 500 eiro, iesniedz deklarāciju VID ne vēlāk kā līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam. Skaidrā naudā veiktais darījums jānorāda deklarācijā par periodu, kad tika veikts darījums. Piemēram, ja darījums tika veikts aprīlī, tad tas jānorāda deklarācijā par aprīli, ja maijā – tad, deklarācijā par maiju. Kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrībām, kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrībām par veiktajiem starptautiskajiem autopārvadājumiem un...

Latvijā kopš februāra ir sākusi darboties depozīta sistēma, kas veicinās noteikta veida iepakojumu savākšanu un apstrādi, kā rezultātā apkārtne kļūs tīrāka un sakoptāka. No grāmatvedības uzskaites un nodokļu piemērošanas viedokļa ir jāizdala divas lietas: depozīta maksa — naudas summa, kuru galalietotājs brīdī, kad iegādājas dzērienu depozīta iepakojumā, iemaksā kā drošības naudu par depozīta iepakojuma atpakaļatdošanu un kuru tam atmaksā depozīta iepakojuma nodošanas brīdī. Depozīta maksai Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk — PVN) likuma normas nepiemēro, tātad šo maksu neapliek ar PVN; depozīta iepakojums — atkārtoti vai vienreiz lietojamais dzērienu iepakojums, kuram piemēro depozīta sistēmu saskaņā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem. Depozīta iepakojuma vērtība ir PVN likuma objekts. Saskaņā ar 2021. gada 9. decembra grozījumiem PVN likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. februārī, darījuma ar PVN nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj maksu par dzērienu atkārtoti lietojamo iepakojumu (turpmāk — AU iepakojums), kam piemēro depozīta sistēmu. Savukārt vienreiz lietojamā depozīta iepakojumu tā realizācijas brīdī apliek...

Jaunais ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns, kas tika apstiprināts valdības sēdē 22. martā, paredz vairākus darbības virzienus arī grāmatvedības jomā. Kā viens no ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem plānā paredzēts "mazās uzņēmējdarbības grāmatvedības kārtošanas vienkāršošanas process". Tā ietvaros paredzēts "izvērtēt iespējamos risinājumus mazās uzņēmējdarbības grāmatvedības kārtošanas vienkāršošanas procesā", gan nekonkretizējot, kas varētu būt šie risinājumi. Plāna autoru skatījumā vienkāršota grāmatvedības kārtošana mazajai uzņēmējdarbībai ļaus saimnieciskās darbības veicējiem ietaupīt laika resursus un atvieglot saistību izpildi, tādējādi motivējot saimnieciskās darbības veicējus mazināt ēnu ekonomiku savā saimnieciskajā darbībā. Primāri šādu risinājumu plānots izstrādāt saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir salīdzinoši mazs darījumu apgrozījums, piemēram, tas nepārsniedz 40 000 eiro, kas ir PVN reģistrācijas slieksnis. Vēl viens pasākumu plānā ietvertais punkts paredz būvniecības nozarē noteikt pienākumu kārtot uzņēmumu grāmatvedību elektroniskā formātā. Tas nozīmētu izrakstīt strukturētus e-rēķinus. Tāpat tiktu nodrošināta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiešsaistes piekļuve būvniecības uzņēmumu grāmatvedības reģistriem (lai pārliecinātos par e-rēķina esamību un samaksas veikšanas faktu). Tas...

Debitors ir viens no uzņēmumā ienākošās naudas avotiem. Lai saimnieciskās darbības gaitā nerastos naudas plūsmas problēmas, ir svarīgi, lai pircēji un pasūtītāji ievērotu apmaksas termiņus. Praksē mēdz teikt, ka ar debitoriem ir jāstrādā. Lielos uzņēmumos ir debitoru grāmatveži vai pat atsevišķas nodaļas, bet mazā uzņēmumā ar debitoriem komunicē grāmatvedis un, labākajā gadījumā, arī vadītājs. Tas, kur bilancē norādīt konkrēto saimniecisko darījumu, kas veido debitoru parādus, jāvērtē ne tikai pēc juridiskās formas, bet arī pēc ekonomiskā satura. Dažkārt nākas palauzīt galvu, kurš postenis no Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk — GPKGPL) 1. pielikumā dotās bilances shēmas būtu vispiemērotākais konkrētai situācijai, lai finanšu pārskats sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma aktīviem bilances datumā. Rakstā apskatīti debitoru grupas un to grāmatvedības uzskaites jautājumi, akcentu liekot uz debitoru parādu rašanos, uzkrājumu veidošanu, parādu norakstīšanu un to ietekmi uz nodokļu aprēķināšanu. Debitoru jēdziens un struktūra Debitors — fiziska vai juridiska persona, kas ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanu. Atgādinām, ka reģistrētam nodokļa maksātājam jāiesniedz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju par iepriekšējo taksācijas gadu VID līdz 1. maijam. Nodokļa deklarāciju par taksācijas gadu jāiesniedz VID (arī tad, ja reģistrēts nodokļa maksātājs darbojas nepilnu gadu) šādos gadījumos: ja mainās ar nodokli apliekamo un neapliekamo darījumu proporcija par taksācijas gadu un likumā nav noteikts citādi; ja ir veikta jebkāda maksājamā nodokļa vai atskaitītā priekšnodokļa korekcijas saskaņā ar likumā noteiktajām prasībām; ja ir veikti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 38. panta otrajā un trešajā daļā minētie darījumi; ja atkārtoti lietojamam iepakojumam piemēro depozīta sistēmu saskaņā ar normatīvajiem aktiem iepakojuma jomā. PVN deklarācijas un tās pielikumu veidlapu paraugus, kā arī aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām". Aizpildot gada deklarāciju (PVN 4 pārskatu), reģistrēts nodokļa maksātājs norāda:...

Fiziskās personas prognozētā neapliekamā minimuma noteikšanai par pamatu tiek ņemti nodokļa maksātāja ieņēmumi (ienākumi) iepriekšējos taksācijas periodos. Nosakot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, VID ņem vērā visus attiecīgajā periodā apliekamos ieņēmumus (t.sk. apliekamos ar samazinātām nodokļa likmēm). Netiek ņemti vērā IIN likuma 9. pantā minētie neapliekamie ienākumi. Tomēr 9. pantā noteiktais atbrīvojums no IIN neattiecas uz dividendēm, kas minētas IIN likuma 9. panta 1. daļas 2.1 punktā (dividendes, kas aprēķinātas no peļņas saskaņā ar likumu "Par UIN"), saimnieciskās darbības ieņēmumiem, par kuriem maksā samazināto patentmaksu, kā arī MUN maksātāja apgrozījumu. 2021. un 2022. gadā neņem vērā arī ienākumus no samaksas par intelektuālo īpašumu vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas, ja nodokļa maksātājs nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs un izmaksātājs no šīm summām ietur nodokli pēc likmes 25% (paziņojums ar kodu 1061). Minētie autori par sevi...

Pavasaris ikvienam grāmatvedim ir īpaši darbīgs laiks — jānoslēdz iepriekšējais pārskata gads, jāsteidz veikt gada pārskata sagatavošanas priekšdarbus, jāsagatavo gada pārskats un vienlaikus jāspēj paveikt arī ikdienas pienākumus. Pavasarī grāmatveži dzīvo "divās realitātēs" — jau it kā noslēgtajā periodā jeb pagātnē un esošajā periodā jeb tagadnē. Savukārt uzņēmumu īpašniekiem iepriekšējo periodu slēgšanas un gada pārskata sagatavošanas kontekstā rodas cits jautājums — vai uzņēmums ir strādājis ar peļņu un vai šo peļņu varēs sadalīt dividendēs? Ņemot vērā, ka peļņas sadalīšana dividendēs šobrīd ir īpaši aktuāls temats, turpinājumā autors apskatīs jautājumus, kas ir saistīti ar dividendēm, to uzskaiti un dividendēm piemērojamajiem nodokļiem. Vairākumam praktiķu šie aspekti jau ir labi zināmi, bet, ņemot vērā, ka ne vienmēr šie jautājumi ir aktuāli ikdienā, vienmēr ir vērts atsvaidzināt zināšanas par dividendēm. Šajā rakstā autors dividendes apskatīs no sabiedrību ar ierobežotu atbildību perspektīvas un ērtības labad turpinājumā tās apzīmēs ar terminu "sabiedrība". Dividendes — definīcija Kā zināms,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Darba devēja ziņojuma un ziņu par darba ņēmējiem aizpildīšana un iesniegšana Elektroniskās deklarēšanas sistēmā", kurā norāda, ka darba devēja ziņojuma veidlapai ir 16 sadaļas atbilstoši 16 darba ņēmēja apdrošināšanas statusiem, kuriem piemēro atšķirīgas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes: 1. “Darba ņēmēji, kuri ir apdrošināmi atbilstoši visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem” (izvēlnes nosaukums “Apdrošināmi visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem”). 2. “Darba ņēmēji, kuri ir izdienas pensijas saņēmēji vai III grupas invalīdi – valsts speciālās pensijas saņēmēji” (izvēlnes nosaukums “Izdienas pensijas saņēmējivai personas ar invaliditāti – valsts speciālās pensijas saņēmēji”). 3. “Darba ņēmēji, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu vai kuriem ir piešķirta vecuma pensija (arī priekšlaicīga pensija) ar atvieglotiem noteikumiem (tie ir invalīdi uz mūžu, sievietes, kurām ir pieci un vairāk bērnu, mātes, kuru bērni ir invalīdi kopš bērnības, liliputi, punduri un neredzīgie, personas, kas veikušas darbu sevišķi kaitīgos darba apstākļos, personas, kuras strādājušas...

Norēķinu uzskaitē ar debitoriem pirmais un galvenais nosacījums - laikus dokumentēt parādu rašanos, uzsver Ilvija Ozoliņa, nodokļu konsultante, sertificēta praktizējoša grāmatvede ar divdesmit gadu pieredzi, grāmatvedības kursu pasniedzēja, nodokļu semināru lektore. Jāņem gan vērā atšķirības, kas rodas, grāmatvedim strādājot kā darba ņēmējam un kā ārpakalpojuma sniedzējam. Ja pirmajā gadījumā iespējams laikus pamanīt un iegrāmatot visus jaunos debitoru rēķinus, tad ārpakalpojumā tas ne vienmēr ir tik vienkārši, jo pastāv laika nobīde. "Katram grāmatvedim jāizvērtē riski, ikviens klients atsevišķi. Ar katru uzņēmēju jāvienojas par to, cik regulāri un bieži notiek dokumentu iesniegšana - mēnesi vai katru nedēļu," iesaka I. Ozoliņa. Parādu dokumentēšana bez kavēšanās ir svarīga, lai varētu laikus reaģēt uz situāciju, ja kāds debitors kavē rēķina apmaksu. Viena vai divas dienas vēl nebūtu pamats satraukumam (lai gan tas atkarīgs no samaksas termiņa), taču, ja kavējums ir ilgāks, būtu nepieciešams vai nu sazvanīties vai uzrakstīt debitoram atgādinājuma vēstuli. Otrs nosacījums - precīzi uzskaitīt norēķinus...

Gandrīz esam sagaidījuši pavasari, kaut arī īstais siltums nemaz nesteidzas pie mums. Tomēr speciālisti uzskata, ka saslimstība samazinās un jau drīkst atcelt Covid–19 ierobežojošos pasākumus. Turklāt tieši pirmajā aprīlī! Kā mēdz teikt — parādījusies gaisma tuneļa galā. Tikai nav zināms, cik garš ir tunelis! Protams, rokas arvien būs jāmazgā gan pirms, gan pēc jebkuras aktivitātes. Drošības pēc ieteicams turēties pa gabalu no tautiešiem, tomēr transportlīdzekļu piepildīšanai atcelti ierobežojumi. Kā šo ieteikumu izpildīt — grūti saprast. Arī lielveikalā bieži vien kāds gandrīz uzguļas uz priekšā stāvošā pircēja muguras, cerot, ka tā viņu apkalpos ātrāk. Vienīgā izeja — turēt iepirkumu ratus aizmugurē, tad jau netiks klāt! Svaigā gaisā drīkst nelietot maskas un respiratorus, bet iekštelpās gan jālieto, īpaši tur, kur apkalpošana notiek tuvumā un ilgāku laiku. Darba devējiem piešķirtas tiesības izvēlēties, vai uzņēmumā drīkstēs veikt darbu tie darbinieki, kuriem ir derīgs sertifikāts vai neatkarīgi no tā. Panaceja no šīs sērgas tā arī nav atrasta....

Latvija joprojām ir vienīgā Baltijas valsts, kurā grāmatvedības uzskaite valsts pārvaldē tiek kārtota decentralizēti, secināts informatīvajā ziņojumā par grāmatvedības un personāla lietvedības funkciju centralizāciju valsts pārvaldē, kas 24. martā ir izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē. Grāmatvedības un personāla lietvedības centralizācija ir noteikta gan Eiropas Savienības, gan Latvijas politikas plānošanas dokumentos, taču grāmatvedība un personālvadība tiek veikta pēc atšķirīgiem procesiem vairāk nekā 160 iestādēs. Faktiski centralizējamo iestāžu skaits tiks norādīts konceptuālajā ziņojumā, kas Valsts kancelejai sadarbībā ar Finanšu ministriju ir uzdots sagatavot 2022. gada 4. ceturksnī. Kā norādīts ziņojumā, Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam definēts uzdevums "Izveidots vienots grāmatvedības un personālvadības pakalpojumu sniegšanas modelis valsts budžeta iestādēm", kas, no vienas puses, ar nodarbināto efektīviem digitāliem pašapkalpošanās risinājumiem atbalsta plaša nodarbināto loka iesaisti grāmatvedības un personāla pārvaldības procesos to galalietotāju līmenī neatkarīgi no konkrētās darba vietas valsts pārvaldes institūcijās, bet, no otras puses, konsolidē valsts pārvaldes finanšu uzskaites un...