GRĀMATVEDĪBA

Ikdienas darbā grāmatvedībā nākas apstrādāt dažādus darījumu dokumentus. Droši vien daudziem šķiet, ka tas ir vienmuļš darbs — katru mēnesi vienas un tās pašas dokumentu plūsmas, vieni un tie paši darījumi. Tā tas ir, jāpiekrīt. Ikvienā uzņēmumā viss rit mierīgi, pat garlaicīgi, kamēr atgadās neparedzamais. Grāmatvedis kopā ar uzņēmuma vadītāju nedrīkst ļauties rutīnai, gluži tāpat, kā pa mežu vai tumsā ejot, ir jābūt piesardzīgam, uzmanīgam un vērīgam. Katrs darījums ar mums runā nodokļu un risku valodā. Nodokļu maksātājiem (arī nemaksātājiem) ir jābūt kā policistiem, jāizvērtē katrs darījuma partneris katrā darījumā, darījums un veicamās darbības, tajā skaitā maksājamā summa un konts, uz kuru nauda tiek pārskaitīta. Debitori — pircēji, pasūtītāji, klienti Vispirms par galvenajiem aspektiem darījumos ar debitoriem — mūsu pircējiem un pasūtītājiem. Tos uzmanām vairāk nekā kreditorus, jo tiem esam uzticējuši savas preces, mantu un sniegtos pakalpojumus ar pēcapmaksas nosacījumiem. Tātad šajos darījumos galvenie riski ir zaudēt resursus — preci, naudu, laiku....

Vasara ir laiks, kad gandrīz ik dienu notiek dažādi publiski pasākumi, kuru ietvaros apmeklētājiem ir iespēja iepirkties tirdziņā. Regulāri tiek organizēti arī gadatirgi, mājražotāju tirdziņi un citi tamlīdzīgi pasākumi. Drīz jau klāt rudens ar ražas svētkiem, tad Ziemassvētku tirdziņi... Tirgotājiem ir jābūt pārliecinātiem par to, ka ar dokumentiem viss kārtībā. Viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem ir par to, kādos gadījumos un kam ir nepieciešams kases aparāts. Likuma «Par nodokļiem un nodevām» 15. pantā kā viens no nodokļu maksātāja pienākumiem ir noteikts pienākums likumā un MK noteikumos paredzētajā kārtībā reģistrēt nodokļus un citus maksājumus ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām. 11.02.2014. MK noteikumi Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība» arī ir vieni no MK noteikumiem, kas tirgotājiem jāievēro. Šie noteikumi nosaka, ka gadījumos, kad nodokļu maksātāji, saņemot samaksu par darījumiem vai amata atlīdzību par normatīvajos aktos noteiktajām darbībām skaidrā naudā, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot...

Ja uzņēmums, saimnieciskās darbības veicējs vai individuālais komersants saimniecisko darbību veic ārpus savas reģistrētās adreses, šo vietu sauc par struktūrvienību. Ja nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas vietas ir izvietotas zemes gabalos ar atsevišķiem kadastra numuriem un adresēm, saimnieciskās darbības veikšanas vietas ir atsevišķi reģistrējamas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā struktūrvienības. Struktūrvienība jāreģistrē VID 10 dienu laikā no lēmuma par tās izveidošanu, taču struktūrvienībai nav atsevišķas juridiskas personas statusa. Savukārt, ja nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība ir saistīta ar ienākumu gūšanu no lauksaimniecībā izmantojamās zemes (piemēram, gūstot ienākumus no augkopības, dārzkopības u.c.) vai no mežistrādē izmantojamās zemes (piemēram, gūstot ienākumus no meža ciršanas), tad to nav nepieciešams atsevišķi reģistrēt VID kā struktūrvienības. Ja uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai mežizstrādē izmantojamās zemes nodokļu maksātājs ir izveidojis atsevišķi no juridiskās adreses vietas teritoriāli nošķirtu saimniecisko vienību (piemēram, uz mežizstrādē izmantojamās zemes - koklaukumu, kokzāģētavu, vai uz lauksaimniecībā izmantojamas zemes - dārzeņu noliktavu, siltumnīcu), lai tajā veiktu...

Žurnāla Bilance redaktore Vita Zariņa sarunājas ar SIA Kamelota (grāmatvedības ārpakalpojumi) vadītāju Sigitu Keišu par to, kā sadarboties grāmatvedim ar vadītāju, vai tas ir viegli un ko vajadzētu darīt profesijas popularizēšanai. Kas, pēc tavām domām, vajadzīgs, lai grāmatveža un vadītāja sadarbība būtu veiksmīga? Jebkura sadarbība sākas ar sarunu. Kad tiekos ar klientiem un stāstu par savu uzņēmumu, parasti uzsveru, ka šajā kabinetā tiek apspriests viss — jāzina gan labais, gan sliktais. To varētu salīdzināt ar laulību. Mans mērķis nav par varītēm iegūt jaunu klientu, bet vispirms pārrunāt potenciālo sadarbību un tikai tad vienoties par «kopdzīvi», ja noteikumi apmierina abas puses. Tas ir priekšnoteikums veiksmīgai uzņēmēja un grāmatveža sadarbībai. Tālāk ejot, atsaucība un līdzdalība iet roku rokā. Kopīgiem spēkiem jāpārvar grūtības, lai varētu svinēt sasniegumus un uzvaras. Svarīgākais ir nevis strādāt tā, kā jau iepriekš ir strādāts, bet uzlabot procesus, lai ne tikai grāmatvedim būtu vieglāk, bet arī vadītājam. Kā piemēru varam aplūkot...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārbaužu pieejas rokasgrāmatu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) jomā, un tās mērķis ir veicināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) subjektu un VID sadarbību un informācijas apmaiņu, kā arī nodrošināt samērīgu pieeju subjektu uzraudzībā. Pārbaužu plānošanas pamatprincipi Plānojot subjektu uzraudzību, VID izmanto uz riska izvērtējumu balstītu pieeju. Tā paredz, ka lielāka uzmanība piešķirama subjektiem, kuru saimnieciskās darbības veids ir pakļauts augstākam NILLTPF riskam. Vienlaikus šāda pieeja neizslēdz nepieciešamību veikt pārbaudes bez brīdinājuma vai specifiskas pārbaudes. Pārbaudes bez brīdinājuma ir pārbaudes pie potenciālajiem NILLTPFN likuma subjektiem un subjektiem, kuriem pirmšķietami nav konstatēts augsts risks. Pārbaudes bez brīdinājuma tiek veiktas iepriekš nebrīdinot subjektu. Savukārt specifiskas pārbaudes ir pārbaudes, kas tiek koncentrētas uz konkrētiem riska aspektiem, piemēram, savu risku novērtējumu, klientu identifikāciju, augsta riska klientiem, patieso labuma guvēju izpēti, politiski nozīmīgu personu identificēšanu, darījumu uzraudzību vai ziņošanu...

Kopš 2021. gada 1. jūlija ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem ir izsniegta 661 licence, no tām lielākā daļa – 551 licence – ir izsniegta uzņēmumiem, savukārt 110 licences ir izsniegtas fiziskajām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. VID šobrīd reģistrēti ir 5644 ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzēji, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Patlaban no visiem ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem licenci ir saņēmuši vien 11,7%. VID atgādina, ka pārejas periods, kura laikā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji savus pakalpojumus drīkst sniegt bez licences, beidzas 2023. gada 1. jūlijā. Pārejas periods tika ieviests, lai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji bez steigas un kaitējuma savam biznesam varētu apgūt nepieciešamās zināšanas un iegūt vajadzīgo apliecinājumu. Pēc 2023. gada 1. jūlija tie ārpakalpojuma grāmatveži, kuri nebūs saņēmuši licenci, vairs nedrīkstēs sniegt pakalpojumus, tāpēc VID aicina to izdarīt savlaicīgi. Licencēšanas prasības attiecas gan uz uzņēmumiem, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan arī fiziskām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. Kā licenci saņemt...

Kā informē Valsts ieņēmumu dienests, attaisnotos izdevumus var pamatot ar šādiem attaisnojuma dokumentiem: kases čeku, ja samaksa veikta skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm vai citiem maksājuma apliecinājumiem un kases čekā papildus obligātajiem kases čeka rekvizītiem ir norādīts fiziskās personas vai viņa ģimenes locekļa vārds, uzvārds un personas kods;apstiprinātu maksājuma uzdevumu vai konta izrakstu, ja samaksa par pakalpojumu veikta ar pārskaitījumu (piemēram, izmantojot internetbankas pakalpojumus) vai iemaksājot skaidru naudu pakalpojuma sniedzēja (piemēram, izglītības vai ārstniecības iestādes) kontā kredītiestādē. Ja maksājuma uzdevumā nav norādīts maksājuma mērķis, tad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, papildus jāiesniedz arī maksājuma dokumentam atbilstošais rēķins (līgums) vai cits maksājuma mērķi apliecinošs dokuments. Cilvēkam ir tiesības uz attaisnoto izdevumu iekļaušanu gada ienākumu deklarācijā arī tad, ja attaisnotos izdevumus par izglītību un medicīnas pakalpojumu izmantošanu ir samaksājis laulātais, bērns, mazbērns vai kāds no vecākiem vai vecvecākiem. Deklarējot izdevumus par izglītības un specialitātes iegūšanu, kā arī veiktās iemaksas privātajā pensiju fondā vai samaksātos apdrošināšanas...

Savas uzņēmējdarbības risku novērtējums nodokļu aprēķināšanas kontekstā ir noderīgs, jo ļauj laikus identificēt, vai uzņēmumam pastāv Valsts ieņēmumu dienesta pārbaužu riski. Baiba Grandāne, Bac. iur., Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedre, sertificēta nodokļu konsultante "Bilances Akadēmijas" seminārā "VID aktuālās pārbaudes" vērš uzmanību uz daļu no VID biežāk pārbaudītajiem nodokļu aprēķināšanas grāmatvedības aspektiem. Šobrīd viena no VID uzmanības lokā biežāk nonākošajām pozīcijām ir algas nodokļi, kas pandēmijas laikā tika mazāk uzraudzīti. Šobrīd VID atkal aktīvāk izsūtot vēstules, gan norādot uz neatbilstībām minimālās stundas likmēs, gan aizdomām par to, ka uzņēmums nepilnīgi deklarē darbinieku nostrādāto darba laiku, jo tā rādītāji liecina, ka uzņēmuma darbību nevarētu nodrošināt ar nepilna darba laika slodzēm. Piemēram, internetā ir norādes par uzņēmuma pilnu dienas darba laiku, taču darbinieku deklarētais darba laiks ir tikai 4 stundas. Aplokšņu algu risks tiek identificēts arī caur netiešiem rādītājiem, kā, piemēram, PVN pārmaksa, norāda B. Grandāne. VID skatījumā, ja uzņēmumam veidojas PVN pārmaksa, kas nav...

Business photo created by pressfoto - www.freepik.com Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir izveidojis digitālo apmācību platformu jeb virtuālo bibliotēka – https://training.fid.gov.lv/, kurā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILL/TF/PF) novēršanas jomā iesaistītajām personām pieejams plašs klāsts ierakstītu video lekciju un citi ar jomu saistīti mācību materiāli. Virtuālā bibliotēka paredzēta gan FID sadarbības partneriem, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu un prokuratūras pārstāvjiem, gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, tas ir, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem advokātiem, maksātnespējas administratoriem, bankām u.c. Virtuālajā bibliotēkā pieejamas daudzveidīgas video apmācības par NILL/TF/PF jomas aktualitātēm ar nacionāla mēroga speciālistu, kā arī augsta līmeņa ārvalstu ekspertu dalību. Video apmācības ir par tādām tēmām, kā goAML sistēmas lietošana, Nacionālais NILL/TF/PF risku novērtējums, starptautiskā sadarbība tiesībaizsardzības jomā, noziedzība finanšu instrumentu tirgos un dažādām jomām pielāgotu lekciju temati. Plānots, ka ar laiku FID papildinās vietni ar jauniem apmācību materiāliem. FID aicina interesentus reģistrēties apmācību platformā. Jautājumus...

Grāmatvedības likuma spēkā stāšanās noteica nepieciešamību no jauna izstrādāt arī visus uz iepriekšējā likuma pamata izdotos Ministru kabineta (MK) noteikumus, ieskaitot tos, kas regulē iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāju grāmatvedību. Saskaņā ar Grāmatvedības likuma pārejas noteikumiem jaunajiem MK noteikumiem jāstājas spēkā ne vēlāk kā 2022. gada 1. jūlijā. Tieši attiecībā uz IIN maksātājiem ir pieņemti divi jauni normatīvie akti: MK 31.05.2022. noteikumi Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā», kas stājās spēkā 3.06.2022. un aizvieto MK 20.03.2007. noteikumus Nr. 188 «Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā»; MK 1.03.2022. noteikumi Nr. 145 «Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu», kas stājās...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jūlijā aktualizējis metodisko materiālu "Samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītais ienākums", kurā sniedz metodisku palīdzību iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanā attiecībā uz samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīta ienākuma noteikšanu. Ar IIN apliek rezidenta un nerezidenta samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīto ienākumu (turpmāk – samazinātu procentu ienākums), kas veidojas, ja nosacītā tirgus cena ir lielāka nekā atbilstoši aizdevuma līgumam aprēķinātie procenti. To noteic likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3. panta trešās daļas 25. punkts, 8.2 pants. Samazinātu procentu ienākuma aprēķinā piemēro nosacīto tirgus cenu – Latvijas Bankas noteikto iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi (attiecīgajā valūtā) iepriekšējā gadā, kas reizināta ar koeficientu 0,7. Latvijas Banka iekšzemes nefinanšu sabiedrībām no jauna izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi publicē savā tīmekļa vietnē. Nosacījumus par samazinātu procentu ienākuma noteikšanu piemēro aizdevumiem, ko fiziskā persona neņem savas saimnieciskās darbības ietvaros un ko izsniedz: komersants; individuālais uzņēmums (zemnieka vai...

Ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus vērtē ne tikai atbilstoši juridiskajai formai, bet arī darījuma ekonomiskajai būtībai, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavotajā informatīvajā materiālā. Pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus izdevumus, kas tieši nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, tai skaitā: izdevumus dalībnieku vai darbinieku atpūtai, izklaides pasākumiem un citus labumus, ja no šiem labumiem nav ticis ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai arī šāda ienākuma veidam ir noteikts atbrīvojums no nodokļa ieturēšanas; pēc dalībnieka vai valdes locekļa rīkojuma vai iniciatīvas veikts peļņas vai apgrozījuma, vai citas bāzes lieluma samazinājums; dāvinājumi vai kredīti un aizdevumi, kas pārvērsti dāvinājumos, izņemot ienākumam pielīdzinātos aizdevumus, no kuriem aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli; ziedojumus; aktīvi, kuri iegādāti sākot ar 2018. gada 1. janvāri un netiek izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai; aktīvu nolietojuma vērtību, kuri iegādāti līdz 2017. gada 31. decembrim, ja tos neizmanto saimnieciskajā darbībā; reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, ja tie pārskata...

Turpinot Bilances Nr. 6 (486), 2022. gada jūnijs) rakstu «2021. gada pārskata sastādīšanas ceļvedis», nedaudz jau vadības ziņojuma sadaļā pieskāros finanšu analīzes koeficientiem, šajā rakstā turpināsim šo tēmu. Apskatīsim biežāk izmantotos finanšu analīzes koeficientus un iepazīsim tos tuvāk. Kam nepieciešama finanšu analīze? Finanšu analīze ir ļoti aktuāla katrai sabiedrībai, tā sniedz iespēju pieņemt vadībai korektus finanšu lēmumus, lai uzņēmums spētu sekmīgi attīstīties, palielinātu ražošanas/pārdošanas apjomus, noturētu pozīciju tirgū, efektīvi pārvaldītu savus resursus, kā arī laikus pieņemtu lēmumus, lai mazinātu finanšu riskus u.c. Šis ir labs instruments, ko katra sabiedrība var izmantot. Jau jūnija numura rakstā minēju, ka, izmantojot finanšu analīzes koeficientus vadības ziņojumā, jābūt uzmanīgiem ar rezultātu interpretāciju, jo rādītāji jāvērtē ne tikai pēc noteiktām robežvērtībām, bet katra izmaiņa jāvērtē individuāli un jāskatās, vai nav bijuši notikumi pārskata gadā, kas varēja ietekmēt konkrēto rādītāju. Atceramies, ka mūsu uzdevums nav parādīt sabiedrību no sliktās puses, bet sniegt patiesu un skaidru priekšstatu. Finanšu analīzes...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis skaidrojumu par debitoru parādu uzskaiti grāmatvedībā. Tajā norādīts, ka ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā bāzē iekļauj nedrošu debitoru parādu summu, kura: 1) tās apmērā izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā un parāds nav atgūts 36 mēnešu laikā (60 mēnešu laikā, ja debitoram uzsākta maksātnespējas procedūra) no uzkrājuma izveidošanas dienas vai tam šajā periodā nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums; 2) tā ir iekļauta zaudējumos (izdevumos), ja pirms tam attiecīgajam debitora parādam nav izveidots uzkrājums un parādu summai nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums; 3) par to izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā atbilstoši UIN likuma 9. panta septītās daļas 3. punktam un parāds nav atgūts 60 mēnešu laikā, skaitot no parāda rašanās brīža, kad preču un pakalpojumu saņēmējam bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, bet samaksa...

2022. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais Grāmatvedības likums un no tā izrietošie normatīvie akti, kuros noteiktas prasības attiecībā uz grāmatvedības normu piemērošanu, tai skaitā attaisnojuma dokumentu noformēšanu, lai izpildītu likumā noteikto pienākumu kārtot grāmatvedību. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) seminārā «Grāmatvedības e–dokumentu aprite» tika pārrunāti jautājumi par spēkā esošo normatīvo aktu piemērošanu elektronisko dokumentu (grāmatvedības attaisnojuma dokumentu un pavaddokumentu) noformēšanā un nosacījumiem, kas ir jāievēro minēto dokumentu elektroniskajā apritē. Mainījies uzsvars VID Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Madara Reinika skaidroja, ka, lai attaisnojuma dokumentu varētu uzskatīt par elektronisku dokumentu saskaņā ar grāmatvedību reglamentējošo aktu prasībām, tas var būt izsniegts jebkādā elektroniskā formā. Formātu izvēlas dokumentu sagatavotāji. No 2022. gada mainījies grāmatvedības normatīvais regulējums — 1. janvārī stājās spēkā jaunais Grāmatvedības likums un vairāki Ministru kabineta (MK) noteikumi grāmatvedības kārtošanā. Šajā seminārā tika aplūkoti Grāmatvedības likums un MK noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi». Attiecībā uz elektronisko...