GRĀMATVEDĪBA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Skaidrojumi par tranzīta procedūras piemērošanu un pabeigšanu". Tajā papildināta informācija saistībā ar nepieciešamību TIR karnetes elektroniskās deklarācijas un Savienības tranzīta deklarācijas 33. ailē Preču kods norādīt Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas preču kodu ( precizēts metodiskā materiāla (MM) 5. punkts). Tāpat MM iekļauts jauns (10.) punkts – Preču pozīcija. Savienības tranzīta procedūras izmantotājs vai TIR karnetes turētājs, sagatavojot tranzīta deklarāciju vai TIR karnetes elektronisko deklarāciju, katrai precei 22 (atbilstoši ES Kombinētās nomenklatūras kodam, preču nosūtītājam, saņēmējam) sagatavo atsevišķu preču pozīciju vai vienā preču pozīcijā norāda preces, kas klasificējamas ar vienu atbilstošo HS preču kodu (6 zīmes). Precizēts MM 11.1. apakšpunkts, kā arī MM iekļauts jauns 12. punkts – Preču kods (“33. aile”). Tranzīta deklarācijas un TIR karnetes elektroniskās deklarācijas 33. ailē “Preču kods” jānorāda Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas (turpmāk – HS) preču kods (6 zīmes). Tranzīta deklarācijas vai TIR karnetes elektroniskās...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas stājās spēkā 2018. gadā, attiecībā uz 2017. gada UIN deklarācijā uzrādītajiem nodokļu zaudējumiem tika noteikts pārejas periods šo zaudējumu izmantošanai, norāda Ivonna Balode, KPMG Latvijā projektu vadītāja, un Elenora Bogdanova, KPMG Latvijā vecākā konsultante. Saskaņā ar UIN likuma pārejas noteikumu 13. un 14. punktu 15% no 2017. gadā uzrādīto nodokļu zaudējumu summas varēja izmantot UIN saistību samazinājumam, kas radās par dividenžu sadali, samazinot ne vairāk kā 50% no saistībām. Šīs tiesības bija pieejamas 5 gadus, sākot ar pārskata gadu, kas sākās 2018. gadā. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, kuriem pārskata gads ir no 1. janvāra līdz 31. decembrim, periods, kad zaudējumus var izmantot, beigsies šī gada 31. decembrī. Savukārt uzņēmumiem, kuriem ir cits pārskata gads, pārejas periods zaudējumu izmantošanai beigsies nākamā gadā, konkrētā nodokļu maksātāja pārskata gada pēdējā dienā. Ja uzņēmums nav izmantojis visu zaudējumu summa, par kuru var samazināt par dividendēm aprēķināto UIN, to vēl var...

Ministru kabinets (MK) 29. novembrī izskatīja informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību", ko Finanšu ministrija sagatavojusi kopā ar sabiedriskā labuma sektora pārstāvjiem. Ziņojums paredz attīstīt sabiedriskā labuma sektoru un sekmēt sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) ienākumu palielināšanu. Ziņojumā norādīts, ka 2019. gadā tika izveidota nevalstisko organizāciju (NVO) un valsts institūciju Domnīca par sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanu. Tajā pēc dizaina domāšanas metodes divu gadu garumā aktīvi piedalījās vairāk nekā 20 NVO un valsts iestāžu pārstāvji, modelējot iespējamos risinājumus konstatētajiem problēmjautājumiem. Rīkotas arī organizāciju un ziedotāju aptaujas un fokusa grupas intervijas. Domnīcā tapušie risinājumi apspriesti konsultatīvos formātos, kā arī tās ietvaros organizētas klātienes vizītes NVO un diskusijas ar atsevišķu jomu ekspertiem, piemēram, SLO grāmatvežiem. Plašo diskusiju rezultātā ir tapis inovatīvs risinājums, kas paredz ieviest divpakāpju SLO sistēmu. Organizācijai būs tiesības izvēlēties SLO pakāpi un tai atbilstošu valsts sniegto privilēģiju un uzraudzības pakāpi, mazinot prasības, ja izvēlētais privilēģiju klāsts būs mazāks. Tāpat izstrādātais...

Pēdējā laikā pieņemtas vairākas izmaiņas normatīvajos aktos, kas grāmatvedības kārtošanu pašnodarbinātajiem padarījušas vienkāršāku. Žurnāla "Bilance" konferencē 25. novembrī tās skaidroja Inguna Leibus, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Jau 2022. gadā vienkāršā ieraksta sistēmas grāmatvedībā strādājošie varēja sākt kārtot jaunā parauga žurnālu, kas esot nedaudz vienkāršāks ("vecā" parauga žurnālu var turpināt līdz šī gada beigām), atgādina I. Leibus. Jaunā parauga žurnālā ieviesta jauna aile "Apgrozījums". Tas darīts skaidrības labad, jo līdz šim nereti radušās neskaidrības, kas ietverams apgrozījumā un kas nē, no kā attiecīgi nosakāms, kurā brīdī veicama pāreja uz divkāršā ieraksta grāmatvedību. Jaunajos noteikumos skaidri noteikts, ka apgrozījumu veido gan ieņēmumi no lauksaimniecības, gan citas darbības, gan subsīdijas. Noteikumos gan par vienkāršā, gan divkāršā ieraksta sistēmu likumdevēji iestrādājuši normu, kas paredz, ka pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nav saimnieciskās darbības izdevumi, bet attaisnotie izdevumi, kurus atspoguļo gada ienākumu deklarācijā (atbilstoši likumam "Par Iedzīvotāju ienākuma nodokli"). Vienkāršā...

Izvērtējot līdzšinējo noslodzi un iespējas muitas klientiem saņemt pakalpojumus citās muitas klientu apkalpošanas vietās, no 2022. gada 1. decembra būs slēgta muitas dokumentu noformēšanas darba vieta Rīgā, Buļļu ielā 74, informē Valsts ieņēmumu dienests(VID). Turpmāk klienti varēs saņemt muitas pakalpojumus citos muitas kontroles punktos Rīgā, tajā skaitā Lidostas muitas kontroles punktā (MKP, kods – 0240), kas atrodas Ziemeļu ielā 16, Mārupes novadā, un strādā diennakts režīmā. Līdz decembrim muitas dokumentu noformēšanas darba vietā Rīgā, Buļļu ielā 74, klienti tiek apkalpoti darbdienās no pulksten 8:30 līdz 17:00. Dokumentu noformēšanu uzņēmēji turpmāk varēs veikt Lidostas MKP, Ziemeļu ielā 16, Mārupes novadā. Lai uzrādītu muitošanai pakļautās preces muitas amatpersonām, transportlīdzekļus būs iespējams novietot Lidostas MKP tuvumā – Mazajā Gramzdas ielā. Muitas formalitātes būs iespējams kārtot arī Rīgas brīvostas MKP (kods – 0210), Uriekstes ielā 16, Rīgā, un Šķirotavas MKP (kods – 0207), Krustpils ielā 38b, Rīgā. Plašāka informācija par VID muitas kontroles punktiem pieejama VID...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 17. novembrī izskatījusi lietu "SIA „Rodl & Partner” pret Valsts ieņēmumu dienestu" (lieta C-562/20, ECLI:EU:C:2022:883) par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību darbību (LESD) 267. pantam, ko Administratīvā rajona tiesa iesniegusi ar 2020. gada 12. oktobra lēmumu un kas EST reģistrēts 2020. gada 28. oktobrī. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV 2015, L 141, 73. lpp.), 13. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu, 14. panta 5. punktu, 18. pantu, 60. panta 1. un 2. punktu un III pielikuma 3. punkta b) apakšpunktu, kā arī par šīs direktīvas 14. panta 5. punkta...

Latvijas rezidentam, kuram Latvijas pensiju un ārvalsts pensiju izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un iedzīvotāju ienākuma nodokli piemēro izmaksas vietā, vispārējā gadījumā nav pienākuma iesniegt gada ienākumu deklarāciju attiecībā uz izmaksātajām pensiju summām, informē Valsts ieņēmumu dienests. Latvijas rezidents, kurš saņem ārvalsts pensiju, kuru neizmaksā VSAA, iesniedz gada ienākumu deklarāciju, deklarācijas pielikuma D2 attiecīgajā ailē norādot ārvalstī saņemtās pensijas summu un ārvalstī samaksātā nodokļa summu. Saņemtajai pensijai deklarācijas veidlapas D 10.rindā “Gada neapliekamais minimums pensionāram” piemēro pensijai noteikto neapliekamo minimumu. Ja Latvijas rezidents saņem Latvijas pensiju un ārvalsts pensiju, kuru neizmaksā VSAA, persona, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, aizpilda deklarācijas veidlapu D, deklarācijas pielikumā D1 norāda Latvijas pensiju un deklarācijas veidlapā D2 ārvalsts pensiju. Latvijas un ārvalsts pensijai piemēro pensijai noteikto neapliekamo minimumu. Aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli samazina par ārvalstī samaksātā nodokļa summu, bet samazinājums nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilstu Latvijā aprēķinātajam nodoklim par ārvalsts pensiju. Latvijas rezidents, kas saņem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvos materiālu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana debitoru parādiem", kurā informē, ka 2022. gada 21. aprīlī stājās spēkā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumi 9. pantā "Nedrošie debitoru parādi", kas papildināja kārtību, kādā nedrošie debitoru parādi ir norakstāmi vai iekļaujami nodokļa bāzē. Grozījumi likuma 9. pantā ir piemērojami uzkrājumiem, kas izveidoti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri. Debitora parādam, kurš bija izveidojies 2017. gadā, nepiemēro likuma 9. pantā noteikto kārtību, tomēr vērtē tā atbilstību likuma 9. panta trešajā daļā noteiktajiem nosacījumiem. VID norāda, ka likuma pārejas noteikumu 47. punkts noteic, ka pārejas laika nosacījums debitora parādiem, kuriem izveidots uzkrājums līdz 2021. gada 31. decembrim, periods nodokļu bāzes palielināšanai ir 60 mēneši (jeb pieci gadi) no uzkrājuma izveidošanas dienas. Nodokļa maksātājam jānodrošina uzkrājuma izveidošanas izsekojamība katram debitora parādam, lai nodrošinātu 36 vai 60 mēnešu izsekojamību. Katrs nodokļa maksātājs var patstāvīgi izlemt par to, kādas tieši darbības/pasākumus tas veiks un kādos...

Šī gada 1. janvārī stājās spēkā jauns Grāmatvedības likums. Tādēļ Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu ar aptaujas palīdzību vēlas noskaidrot grāmatvedības speciālistu, uzņēmumu, biedrību un citu likuma lietotāju viedokli un pieredzi, strādājot ar jauno likumu un Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar Grāmatvedības likumā doto deleģējumu. Likuma lietotāju vērtējums ir būtisks gan Finanšu ministrijai, kas veido grāmatvedības politiku Latvijā, gan Valsts ieņēmumu dienestam, kas piemēro likuma normas un sniedz atbalstu grāmatvežiem ikdienas darbā. Aptaujas anketu iespējams aizpildīt līdz 25. novembrim https://forms.gle/ik2bHeCyWLF2vndj9 (ja saiti neizdodas atvērt, iesakām to iekopēt interneta pārlūka adreses laukā). Anketa aizpildāma apmēram 15 minūšu laikā. Aptauja ir pilnībā anonīma. Iegūtās atbildes netiks saistītas ar konkrētiem respondentiem. Sniegtā informācija tiks analizēta un izmantota tikai apkopotā veidā.

Dzīvokļa izīrētāja vai iznomātāja pienākums ir kārtot grāmatvedības uzskaiti, informē Valsts ieņēmumu dienests. Grāmatvedības uzskaiti kārto vienkāršā ieraksta sistēmā: ieņēmumus uzskaita pēc kases principa – ieņēmumus tad, kad tie ir saņemti, bet izdevumus – tad, kad tie ir izdarīti;sagatavo bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu. Grāmatvedības kārtošanu divkāršā ieraksta sistēmā nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 145 "Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu". Lasiet vēl: Nekustamā īpašuma izīrēšana/iznomāšana un PVN

Veicot pirmstiesas izmeklēšanu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šā gada augustā, pamatojoties uz VID Muitas pārvaldes sniegto informāciju, uzsāka kriminālprocesu par divu Latvijas uzņēmumu amatpersonu iespējamo Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpšanu. Noskaidrots, ka divi Latvijas uzņēmumi iesaistījās darījumos ar Baltkrievijas Republikā reģistrētu uzņēmumu, pērkot un importējot Baltkrievijas izcelsmes preces, tādējādi pārkāpjot ES Padomes regulā Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, kura grozīta ar 2022. gada 2. marta regulu Nr. 2022/355, noteiktās sankcijas – iepirkt un importēt koksnes un tērauda izstrādājumus. VID Muitas pārvalde konstatēja, ka Latvijas Republikā no Baltkrievijas puses iebrauca transportlīdzeklis ar deklarētu Baltkrievijas izcelsmes kravu – saliekamas koka būvkonstrukcijas. Kravai pieteikta muitas procedūra – laišana brīva apgrozībā, noformējot importa deklarāciju. Kontroles pasākumu rezultātā radās aizdomas par nepareizi piemēroto preces kodu un muitas fiziskās kontroles rezultātā konstatēts, ka kravas nodalījumā atrodas sliežu ceļu gulšņi no koka...

Šā gada 8. novembrī spēkā stāsies Finanšu ministrijas sagatavotais un Saeimā 13. oktobrī gala lasījumā pieņemtais likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā", kas paredz uzraudzības un kontroles institūcijām pienākumu sniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram uzraudzības un kontroles institūcijas reģistrēto likuma subjektu un to darbinieku, kuri deleģēti paziņot par neatbilstošu informāciju, identificējošos datus, kontaktinformāciju un citu informāciju, kas Uzņēmumu reģistram nepieciešama paziņojumu sistēmas darbības nodrošināšanai un informācijas nodošanai Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā. Paredzēts ieviest arī jaunu pienākumu: ja kredītiestāde vai finanšu iestāde pēc savas iniciatīvas izbeigs darījuma attiecības ar klientu, slēdzot attiecīgos klienta kontus, kredītiestāde vai finanšu iestāde tajos esošos naudas līdzekļus saskaņā ar klienta norādījumu pārskaitīs uz šā paša klienta norēķinu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē vai uz norādīto norēķinu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, ja šāda rīcība atbilst ar minēto līdzekļu pārskaitīšanu saistīto risku novērtējumam, vai uz kontu, no kura naudas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) metodiskajā materiālā skaidro, kādi nodokļu atvieglojumi piemērojami, ja dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus veic darba devējs no saviem līdzekļiem. No fiziskās personas ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz apdrošināšanas sabiedrībā iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kuras kopā ar iemaksām privātajos pensiju fondos nepārsniedz 10% no bruto darba samaksas gadā, ja darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nav īsāks par desmit gadiem. Minēto kārtību piemēro apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, ko darba devējs veicis no saviem līdzekļiem darbinieka labā. Darba devēja darbinieka labā veiktās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas ir darbinieka ienākuma daļa, kas gūta uz darba attiecību pamata un par kuru veicami algas nodokļa maksājumi. Apdrošināšanas prēmiju summas ir ieskaitāmas darbinieka darba ienākumos. Nosakot darbinieka apliekamo ienākumu, minētās summas atskaita no darbinieka darba ienākuma, ievērojot noteiktos ierobežojumus. No iemaksātajiem dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumiem, kas kopā ar iemaksām...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis skaidrojumu, kādi ir nodokļu atvieglojumi, ja iemaksas privātajos pensiju fondos veic darba devējs no saviem līdzekļiem. No darbinieka ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos, kuras kopā ar dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) nepārsniedz 10% no darbiniekam aprēķinātās bruto algas gadā. Par darbinieka bruto algu uzskatāma darbinieka alga, no kuras nav atskaitīts neapliekamais minimums, nodokļa atvieglojumi, attaisnotie izdevumi, ieturējumu summas, kā arī ieturētā algas nodokļa summa. Jāņem vērā, ka bruto alga neietver darbiniekam piešķirto papildu labumu vērtību. Ja iemaksas privātajā pensiju fondā pārsniedz 10% no darbinieka bruto algas gadā, pārsnieguma summu iekļauj darbinieka gada apliekamajā ienākumā gada pēdējā mēnesī un no tās ietur nodokli (darba devējs var ieturēt nodokli arī katru mēnesi). Ja darba devējs iemaksas privātajā pensiju fondā ir veicis par konkrēto gadu un nākamo gadu, konkrētajā gadā, nosakot izdarīto maksājumu attiecību pret darbinieka bruto algu, ņem vērā tikai to maksājumu...

Aktuāls jautājums uzņēmumu grāmatvedībā ir procentu likmes piemērošana aizdevumu izsniegšanai un saņemšanai. Līdzšinējā pieeja paredzējusi - ja aizdevums ir nesaistītam uzņēmumam, tam tiek piemērota 0% likme, ja saistītam, tad - tirgus cena. Atsevišķi revidenti uzstājot, ka visiem aizdevumiem jābūt ar procentu likmi. Nelda Janoviča, zvērināta revidente un sertificēta nodokļu konsultante, uzskata, ka normatīvais regulējums to neparedz. Gluži pretēji - jebkuram aizdevumam var piemērot 0% likmi. "Civillikums nosaka visu darījumu veidus. Ne Civillikumā, ne nodokļu likumos un Grāmatvedības likumā nav normas, kas paredzētu, ka noteikti jāpiemēro % likme aizdevumiem. Ir iespējams aizdot ar 0% likmi gan saistītam, gan nesaistītam uzņēmumam. Nav juridisku iemeslu, kāpēc nevarētu būt 0% likme. Cita lieta, ka tas nav ieteicams, jo neatbilst komercdarbības peļņas gūšanai," skaidro N. Janoviča. Protams, jārēķinās, ka šādos gadījumos var būt maksājams uzņēmumu ienākuma nodoklis. "Ja aizdevums ir saistītai personai (juridiskai vai fiziskai), tad jārēķinās, ka UIN deklarācijā 6.5. rindā būs jāpalielina apliekamais ienākums, jo...