GRĀMATVEDĪBA

Atgādinām, ka līdz 1. jūnijam Valsts ieņēmumu dienestam (VID) kā fiziskajām, tā juridiskajām personām ir jāiesniedz informācija par iepriekšējā taksācijas gadā izsniegtajiem/saņemtajiem aizdevumiem no viena aizdevēja, ja aizdevums: pārsniedz 15 000 eiro; tā apmērs (to kopsumma) kopā ar papildus izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 eiro; tas izsniegti/saņemti papildu aizdevumam (to kopsummai), par kuru VID jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 eiro. Informāciju par aizdevumu fiziskajai personai VID sniedz: aizdevējs, ja tas ir: komersants; individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība); kooperatīvā sabiedrība; nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība; biedrība vai nodibinājums; organizācija; fiziskā persona, kas reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja; uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas. aizņēmējs, ja tas saņem aizdevumu no fiziskās personas – rezidenta, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros; no nerezidenta. Informāciju par aizdevumu fiziskai personai jādeklarē, iesniedzot Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 ”Likuma “Par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz uzziņas pieprasījuma iesniedzēja kā saimnieciskās darbības veicēja uzdotajiem jautājumiem par šādu situāciju. Iesniedzēja nodarbojas ar apakšveļas ražošanu pēc pasūtījumiem caur interneta veikalu www.etsy.com (turpmāk – interneta veikals), kur pircēji ir fiziskās personas, kuras nav nodokļa maksātāji. Pircēji ir gan no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, gan no trešajām valstīm, gan no Latvijas. Interneta veikala platformā var izņemt atskaites par darījumiem attiecīgajā periodā, kā arī atsevišķi par katru darījumu attaisnojuma dokumentu “order”. Savā grāmatvedības uzskaitē iesniedzēja apkopoja atskaites no interneta veikala un sastādīja “realizācijas žurnālu”, kurā ir ietverta informācija par katru darījumu: pasūtījuma datums (datums naudas ienākumam), ordera numurs, darījuma summa, realizācijas datums, valsts, tirgus veids (ES, eksports, Latvija), PVN likme, summa bez PVN, PVN summa, summa kopā. Savukārt, attaisnojuma dokumentā “order” ir sekojoši dati: ordera numurs, klienta lietotāja vārds kā reģistrētais klients interneta veikalā, pircēja (fiziskās personas) rekvizīti (vārds, uzvārds, adrese), saimnieciskās darbības veicēja interneta veikala...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām iesniegšana sākot ar 01.01.2022". Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām ir pārskats par personai izmaksātajiem ienākumiem. Pārskatu sagatavo ienākumu izmaksātājs, iesniedz to VID, kā arī pēc pieprasījuma izsniedz ienākuma saņēmējam. Ienākumu izmaksātājs ir komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kooperatīvā sabiedrība, nerezidentu pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums un fiziskā persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Paziņojums ir iesniedzams tikai par Latvijas rezidenta gūtajiem ienākumiem. Par nerezidenta gūtajiem ienākumiem VID ir jāsniedz “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskats par fiziskās personas – nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā” (Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumi Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”). Paziņojumu var neiesniegt, ja izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir mazāka par 300 eiro vai izmaksā šādus ienākumus: stipendijas, kuru apmērs nepārsniedz 100 eiro, no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem;...

Normatīvo aktu regulējums un grāmatvedības uzskaites vispārīgās prasības biedrībām un nodibinājumiem nedaudz atšķiras no grāmatvedības, kas jāveic komercuzņēmumos. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas pārstāve Daina Kanale seminārā "NVO grāmatvedība un finanšu iespējas", kas tika organizēts Zemgales nevalstisko uzņēmumu (NVO) centra NVO fonda projekta "Kompleksi pasākumi iedzīvotāju pilsoniskās aktivitātes veicināšanai Zemgalē" ietvaros, skaidroja, kā jākārto biedrību un nodibinājumu grāmatvedība, jāveic ieraksti grāmatvedībā un jāiegrāmato attaisnojuma dokumenti. Normatīvie akti Svarīgākais normatīvais regulējums attiecībā uz grāmatvedības kārtošanu ir šāds: Grāmatvedības likums (spēkā no 2022. gada 1. janvāra); Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumi Nr. 808 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem" (spēkā līdz 2022. gada 1. jūlijam); Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" (aizstāj noteikumus Nr. 585), tie paskaidro atsevišķu grāmatvedības likuma normu piemērošanu; Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra noteikumi Nr. 625 "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu...

Grāmatvedība, vest grāmatas, kārtot grāmatas, kārtīgi vest. Vēl — precīzi ierakstīt un pierakstīt saimniecībā svarīgu informāciju par naudas saņemšanu un tērēšanu, par saražoto, izaudzēto, pārdoto un arī par zaudēto, sagrupēt to, salīdzināt, analizēt. Tā varētu raksturot grāmatvedības nepieciešamību laiku lokos. Par grāmatvedības darba organizāciju uzņēmumos, par grāmatvežu profesijām, par rakstura īpašībām, kas nepieciešamas un kuras nav pieļaujamas grāmatvedim, par to, kam nepieciešams grāmatvedis un kurš ir tiesīgs kārtot sava uzņēmuma grāmatvedību pats. Par to šajā rakstā. Vienkāršā un divkāršā ieraksta grāmatvedības sistēma Grāmatvedība ir gandrīz tikpat sena kā pasaule, protams, ne šodienas izpratnē. Šodien Latvijā ir divas grāmatvedības — vienkāršā ieraksta un divkāršā ieraksta. Tauta runā, ka esot vēl kāda grāmatvedība — dubultā, bet tā ir aizliegta un sodāma. Paliekam pie iepriekšminētajām divām. Uzskata, ka vienkāršā ieraksta grāmatvedībai nav nepieciešams grāmatvedis, viss esot vienkārši! Pamēģiniet, un viss izskatīsies pilnīgi citādi! Samudžināti un sarežģīti. Bez zinoša grāmatvedības tulka neiztikt. Bet, ja apgūst visus...

Vairāki aspekti, kas jāievēro, saņemot/izrakstot un apmaksājot/saņemot apmaksu priekšapmaksas jeb avansa rēķiniem. "Esmu ievērojusi, ka cilvēki domā - ja rēķinu apmaksājām, tad viss kārtībā, neatkarīgi no tā, vai tas notika pirms vai pēc darījuma. Taču grāmatvedim ir svarīgs dokuments. Lai varētu veikt avansa maksājumu, ir nepieciešams dokuments, un to sauc par avansa jeb priekšapmaksas rēķinu. Parasti to veido, pamatojoties uz līguma nosacījumiem, vai arī pastāv kāda uzņēmumā noteikta kārtība," stāsta Ita Bekerte, Mg.oec., LNKA sertificēta nodokļu konsultante. Avansa (priekšapmaksas) rēķins: neapliecina darījumu "Avansa rēķins nav darījumu apliecinošs, bet gan tikai informatīvs dokuments - aicinājums veikt maksājumu," skaidro I. Bekerte. ir pamatojuma dokuments maksājumam PVN rēķins, ja rēķina autors ir PVN maksātājs "Ja puse ir PVN maksātājs, tad PVN uzskaitē avansa rēķins gan ir obligāts (neraugoties uz to, ka nav darījumu apliecinošs dokuments). Mēs nevaram atskaitīt priekšnodokli bez šī dokumenta," apliecina I. Bekerte. Tāpat saņemtais avansa maksājums rada pienākumu deklarēt avansa maksājumu...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2022. gada 3. maijā ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" (turpmāk – noteikumi Nr. 40), kas 2022. gada 5. maijā publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 86 un stājas spēkā 2022. gada 6. maijā. Grozījumu pamatojums Grozījumi noteikumos Nr. 40 veikti atbilstoši: Saeimā 2021. gada 15. novembrī pieņemtajam likumam "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, un ar to veiktajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42. pantā;Saeimā 2022. gada 10. februārī pieņemtajam likumam "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas stājās spēkā 2022. gada 7. martā, un ar to veiktajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 50. pantā. Par grozījumiem saistībā ar regulējumu Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42. pantā Ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, šā likuma 42. panta piektās, septītās un devītās daļas tvērums...

Ja persona savas saimnieciskās darbības laikā citām fiziskām vai juridiskām personām pārdod savu produkciju, preces vai sniedz pakalpojumus un uzreiz nesaņem samaksu, personai veidojas parādnieki – debitoru parādi. Piemēram, pircēji, pakalpojumu saņēmēji, nomnieki, aizdevumu saņēmēji u.c. Debitoru parādi ir citu personu parādi par precēm, pakalpojumiem vai citām prasībām. Debitoru parādi rodas, pārdodot produkciju, sniedzot pakalpojumus u.c., bet uzreiz nesaņemot par to samaksu. Kreditoru parādi ir personas parādi juridiskām un fiziskām personām par iegādāto preci, saņemto pakalpojumu u.c., uzreiz neveicot par to samaksu. Persona, kurai ir debitoru un kreditoru parādi, var iekārtot debitoru parādu uzskaites un kreditoru parādu uzskaites reģistru. Ja persona, veicot savu saimniecisko darbību, ar citām juridiskām un fiziskām personām uzreiz nenorēķinās par saņemtajām precēm, materiāliem vai sniegtajiem pakalpojumiem, persona var aizņemties naudas līdzekļus savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, saņemt avansa maksājumus, veidojas arī parādi budžetam par nodokļiem un nodevām un citi parādi, personai veidojas saistības – kreditoru parādi. Piemēram, kreditoru parādi...

Lūdzu, nesatraucieties, viss ir kārtībā! Vienkārši vajadzēja "neuzkrītoši" brīdināt mūsu cienījamos un godājamos lasītājus, ka gadi skrien un jau tuvojas Lietišķās informācijas dienesta kārtējā jubileja: nākamgad mums paliks 30 gadu! Tātad šogad mēs vēl esam tikai 29 gadus jauni! Visu šo garo un grūto laiku augām kopā ar jums, centāmies sniegt biznesam noderīgu informāciju, meklēt atrisinājumu sarežģītām situācijām, skaidrot likumu normas un ietekmēt to grozījumus un precizējumus. Šo darbu veikt kļuva vieglāk, kad izveidojās žurnāls Bilance, kura saturu varējām vairāk veltīt praktiskām situācijām. Esam kopā piedzīvojuši un pārdzīvojuši ne vienu vien nodokļu reformu. Procenti, likmes un nosacījumi vairākos likumos krasi mainījās gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi, gan pēc satura. Tam visam pastāvīgi bija jāseko, vienlaikus veicot savus darba pienākumus. Ļoti ceru, ka mūsu skaidrojumi un padomi tika izmantoti un bija lietderīgi. Patlaban izskatās, ka Covid–19 krīze gandrīz pārvarēta, kaut gan valsts atbalsts biznesam un cilvēkiem arvien turpinās. Vienlaikus radušās jaunas problēmas, kas neļauj...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata par 2021. pārskata gadu iesniegšanas termiņš nav pagarināts. Valsts kapitālsabiedrības gada pārskatus iesniedz līdz 2022. gada 31. maijam (ieskaitot), bet, ja kapitālsabiedrība atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma kritērijiem ir vidēja vai liela kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība ir koncerna mātes kapitālsabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, – līdz 2022. gada 30. jūnijam (ieskaitot). Pamatojums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 54. pantā noteikts, ka publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valde nodrošina, ka tiek sagatavots gada pārskats (Komerclikuma 174. pants) un sasaukta dalībnieku (akcionāru) sapulce, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu, līdz attiecīgā gada 30. aprīlim (ieskaitot), bet, ja kapitālsabiedrība atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma kritērijiem ir vidēja vai liela kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība ir koncerna mātes kapitālsabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, – līdz attiecīgā gada...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. panta pirmajā un septītajā daļā ir noteikts skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākums. Visi iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktie darījumi (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1500 eiro, jādeklarē šādiem darījuma dalībniekiem: juridiskajām personām, fiziskajām personām, kuras ir individuālie komersanti, fiziskajām personām, kuras reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) kā saimnieciskās darbības veicējas. Darījuma dalībnieki par savstarpēji skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 1 500 eiro, iesniedz deklarāciju VID ne vēlāk kā līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam. Skaidrā naudā veiktais darījums jānorāda deklarācijā par periodu, kad tika veikts darījums. Piemēram, ja darījums tika veikts aprīlī, tad tas jānorāda deklarācijā par aprīli, ja maijā – tad, deklarācijā par maiju. Kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrībām, kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrībām par veiktajiem starptautiskajiem autopārvadājumiem un...

Latvijā kopš februāra ir sākusi darboties depozīta sistēma, kas veicinās noteikta veida iepakojumu savākšanu un apstrādi, kā rezultātā apkārtne kļūs tīrāka un sakoptāka. No grāmatvedības uzskaites un nodokļu piemērošanas viedokļa ir jāizdala divas lietas: depozīta maksa — naudas summa, kuru galalietotājs brīdī, kad iegādājas dzērienu depozīta iepakojumā, iemaksā kā drošības naudu par depozīta iepakojuma atpakaļatdošanu un kuru tam atmaksā depozīta iepakojuma nodošanas brīdī. Depozīta maksai Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk — PVN) likuma normas nepiemēro, tātad šo maksu neapliek ar PVN; depozīta iepakojums — atkārtoti vai vienreiz lietojamais dzērienu iepakojums, kuram piemēro depozīta sistēmu saskaņā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem. Depozīta iepakojuma vērtība ir PVN likuma objekts. Saskaņā ar 2021. gada 9. decembra grozījumiem PVN likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. februārī, darījuma ar PVN nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj maksu par dzērienu atkārtoti lietojamo iepakojumu (turpmāk — AU iepakojums), kam piemēro depozīta sistēmu. Savukārt vienreiz lietojamā depozīta iepakojumu tā realizācijas brīdī apliek...

Jaunais ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns, kas tika apstiprināts valdības sēdē 22. martā, paredz vairākus darbības virzienus arī grāmatvedības jomā. Kā viens no ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem plānā paredzēts "mazās uzņēmējdarbības grāmatvedības kārtošanas vienkāršošanas process". Tā ietvaros paredzēts "izvērtēt iespējamos risinājumus mazās uzņēmējdarbības grāmatvedības kārtošanas vienkāršošanas procesā", gan nekonkretizējot, kas varētu būt šie risinājumi. Plāna autoru skatījumā vienkāršota grāmatvedības kārtošana mazajai uzņēmējdarbībai ļaus saimnieciskās darbības veicējiem ietaupīt laika resursus un atvieglot saistību izpildi, tādējādi motivējot saimnieciskās darbības veicējus mazināt ēnu ekonomiku savā saimnieciskajā darbībā. Primāri šādu risinājumu plānots izstrādāt saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir salīdzinoši mazs darījumu apgrozījums, piemēram, tas nepārsniedz 40 000 eiro, kas ir PVN reģistrācijas slieksnis. Vēl viens pasākumu plānā ietvertais punkts paredz būvniecības nozarē noteikt pienākumu kārtot uzņēmumu grāmatvedību elektroniskā formātā. Tas nozīmētu izrakstīt strukturētus e-rēķinus. Tāpat tiktu nodrošināta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiešsaistes piekļuve būvniecības uzņēmumu grāmatvedības reģistriem (lai pārliecinātos par e-rēķina esamību un samaksas veikšanas faktu). Tas...

Debitors ir viens no uzņēmumā ienākošās naudas avotiem. Lai saimnieciskās darbības gaitā nerastos naudas plūsmas problēmas, ir svarīgi, lai pircēji un pasūtītāji ievērotu apmaksas termiņus. Praksē mēdz teikt, ka ar debitoriem ir jāstrādā. Lielos uzņēmumos ir debitoru grāmatveži vai pat atsevišķas nodaļas, bet mazā uzņēmumā ar debitoriem komunicē grāmatvedis un, labākajā gadījumā, arī vadītājs. Tas, kur bilancē norādīt konkrēto saimniecisko darījumu, kas veido debitoru parādus, jāvērtē ne tikai pēc juridiskās formas, bet arī pēc ekonomiskā satura. Dažkārt nākas palauzīt galvu, kurš postenis no Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk — GPKGPL) 1. pielikumā dotās bilances shēmas būtu vispiemērotākais konkrētai situācijai, lai finanšu pārskats sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma aktīviem bilances datumā. Rakstā apskatīti debitoru grupas un to grāmatvedības uzskaites jautājumi, akcentu liekot uz debitoru parādu rašanos, uzkrājumu veidošanu, parādu norakstīšanu un to ietekmi uz nodokļu aprēķināšanu. Debitoru jēdziens un struktūra Debitors — fiziska vai juridiska persona, kas ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanu. Atgādinām, ka reģistrētam nodokļa maksātājam jāiesniedz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju par iepriekšējo taksācijas gadu VID līdz 1. maijam. Nodokļa deklarāciju par taksācijas gadu jāiesniedz VID (arī tad, ja reģistrēts nodokļa maksātājs darbojas nepilnu gadu) šādos gadījumos: ja mainās ar nodokli apliekamo un neapliekamo darījumu proporcija par taksācijas gadu un likumā nav noteikts citādi; ja ir veikta jebkāda maksājamā nodokļa vai atskaitītā priekšnodokļa korekcijas saskaņā ar likumā noteiktajām prasībām; ja ir veikti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 38. panta otrajā un trešajā daļā minētie darījumi; ja atkārtoti lietojamam iepakojumam piemēro depozīta sistēmu saskaņā ar normatīvajiem aktiem iepakojuma jomā. PVN deklarācijas un tās pielikumu veidlapu paraugus, kā arī aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām". Aizpildot gada deklarāciju (PVN 4 pārskatu), reģistrēts nodokļa maksātājs norāda:...