GRĀMATVEDĪBA

Kopš pasauli un arī Latviju ir skārusi pandēmija, cilvēku darba diena ir mainījusies. Daudzi biroju ir nomainījuši pret attālināto darbu no mājām vai atrodoties ārzemēs. Kādi nodokļu aspekti jāņem vērā, ja uzņēmumam ir aktuāls pārrobežu attālinātais darbs? Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2021. gada 3. ceturksni liecina, ka 13,1% (99,4 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) Latvijā strādāja attālināti. Tas ir par 28,9 tūkstošiem jeb 4,2 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada (70,5 tūkstoši jeb 8,9%), bet par 59,0 tūkstošiem jeb 8,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (158,4 tūkstoši jeb 21,3%). No attālināti strādājošajiem 59,3% bija sievietes un 40,7% — vīrieši. Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (18,2%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35–44 gadi, bet zemākais (6,4%) — vecuma grupā 55–74 gadi. Darbu attālināti veica 58,3% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, nedaudz mazāk (56,9%) finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo. Bet viszemākais (6,1%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams veselības,...

Jāatzīst, ka ārkārtējā situācija ir nesusi arī labas lietas un viena no tām ir tāda, ka Valsts ieņēmumu dienests ir kļuvis pieejamāks ar semināriem un skaidrojošo informāciju. Domājams, VID ir ieguvis labāku atgriezenisko saiti par savu sniegto informāciju, jo nodokļu maksātājiem ir iespēja uzreiz uzdot jautājumu tiem ekspertiem, kuri konkrēto lietu pārzina vislabāk tieši VID struktūrā. Noskatoties novembra semināru "PVN un grāmatvedības piemērošana ēdienu piegādēm, izmantojot mobilās lietotnes", radās pārdomas un komentārs par seminārā piedāvāto grāmatvedības uzskaiti. Mūsuprāt, nekorekti ir piedāvāts, ka transportēšanas pakalpojums ēdināšanas uzņēmumam, kura ēdiens tiek piegādāts klientam, ir jāuzskaita kā "pārējās saimnieciskās darbības izmaksas" un attiecīgi peļņas vai zaudējuma aprēķinā šīs izmaksas jāuzrāda postenī "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas". Pietrūka arī komentāra, par kuru no PZA shēmām tiek stāstīts. Analizēsim piemēru, ja ēdināšanas uzņēmums sagatavo PZA, kas ir klasificēts pēc izdevumu funkcijām, kas ir viens no populārākiem PZA veidiem. Piemērs Klients, izmantojot mobilo lietotni, pasūta picu par 10 eiro,...

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore Inguna Leibus žurnāla "Bilance" ikgadējā konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” pastāstīja par pašnodarbināto grāmatvedībā aktuālākajiem jautājumiem. Neskaidrības radušās zemnieku saimniecību īpašniekiem, kuriem ir iespēja būt gan darba attiecībās ar savu saimniecību, gan arī maksāt sociālās iemaksas kā pašnodarbinātajiem (vēl viena iespēja ir iecelt pārvaldnieku, nosakot viņam darba samaksu un maksājot VSAOI par viņu). “Statuss reizēm tiek mainīts pat gada vidū, un pēc tam ir grūti atšķetināt, par kuru periodu kādā veidā jāmaksā. Šāda situācija izveidojās tāpēc, ka lauksaimniekiem pagājušā gada vidū mainījās nosacījumi sociālo iemaksu veikšanai, bet pēc tam ar atpakaļejošu datumu tika atgriezta iespēja aprēķināt sociālās iemaksas par gadu. Izmaiņas tomēr būtu jāveic pārdomātāk un savlaicīgāk,” vērtē I. Leibus. Pārpratumi laika gaitā veidojušies arī ar sociālo iemaksu uzrādīšanu pašnodarbinātās personas grāmatvedībā (saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā). “Ieviesusies prakse, kad pašnodarbinātie par sevi veiktās sociālās iemaksas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis metodisko materiālu "Kā veikt uzņēmuma grāmatvedības uzskaites datu salīdzināšanu ar VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datiem par prasījumu un saistību summām bilances datumām". Tajā norādīts, ka Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” (spēkā no 2022. gada 1. janvāra) 74. punktā noteikts, ka ar VID administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem saistītās prasījumu un saistību summas uzņēmums inventarizē, salīdzinot uzņēmuma grāmatvedības datus ar VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) pieejamiem datiem. Gada pārskata sagatavošanai nepieciešamo saistību un prasību atlikumu salīdzināšana pārskatā “Pārskata perioda apkopojums – salīdzināšana” pārskats atrodams VID EDS: sadaļā “Maksājumi” - “Nomaksas stāvoklis”: sadaļā “Pārskati” – “Budžeta maksājumu nomaksas stāvoklis un veiktie maksājumi”: Pārskatā jāizvēlas atlases poga “Gada pārskata sagatavošanai nepieciešamais saistību un prasību salīdzināšanas pārskats”. ! Atlases pogu “VID iniciēta atlikumu salīdzināšana” izvēlas tajos gadījumos, ja uzņēmums no VID ir saņēmis uzaicinājumu veikt prasījumu un saistību...

Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede žurnāla “Bilance“ ikgadējā konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” uzstājās ar prezentāciju par jauno Grāmatvedības likumu, kas stājies spēkā no 2022. gada. Atšķirībā no iepriekšējā likuma “Par grāmatvedību”, jaunajā ir noteikts grāmatvedības mērķis - sniegt skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmumu finansiālo stāvokli. Jaunajā likumā nedaudz vienkāršots saimnieciskā darījuma jēdziens - tas definēts kā jebkurš tiesisks darījums (Civillikuma izpratnē), kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma saistībās vai mantas stāvoklī (pārmaiņas mantas stāvoklī ir mantas sastāva vai vērtības izmaiņas). Jēdziens “strukturēts elektroniskais rēķins” likumā tiek izmantots, lai nošķirtu atbilstoši Eiropas elektronisko rēķinu standartam sagatavotu elektronisko rēķinu no jebkurā citā formātā sagatavota elektroniskā rēķina. “Man ir lūgums pievērst lielāku uzmanību šim strukturēta elektroniskā rēķina sagatavošanas procesam, jo nākotnē uzņēmumiem arvien biežāk nāksies saskarties ar šādiem rēķiniem,” uzsvēra A. Priede. Būtisks...

Pandēmijas dēļ ir attīstījies attālinātais darbs un līdz ar to arī ēdienu piegādes uz darbinieku mājām. Kā šādos gadījumos pareizi aprēķināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) un kārtot grāmatvedību? Par to Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vebinārā stāstīja Pievienotās vērtības nodaļas daļas vadītāja vietnieks Edgars Bisenieks un VID Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Dina Kucina. Vebinārā izklāstītie piemēri aplūko situāciju, kurā ēdinātājs vienmēr ir Latvijā reģistrēts PVN maksātājs, kurš sniedz ēdināšanas pakalpojumus un pārdod ēdienu līdzņemšanai, izmantojot mobilo lietotni, lai klients saņemtu to savās mājās no restorāna vai kafejnīcas. Kurjers ir Latvijā nereģistrēts PVN maksātājs, kas no kafejnīcas uz klienta norādīto vietu transportē ēdienu vai nu ar velosipēdu, automašīnu, vai kādu citu pārvietošanās līdzekli. Mobilā lietotne ir Latvijā reģistrēts PVN maksātājs, kuram mobilā lietotne atbilstoši normatīvu prasībām būs reģistrēta kā struktūrvienība VID un kas ēdinātājam sniedz saskarnes pakalpojumu. Lai gan lietotne var savā vārdā pati pirkt ēdienu un pārdot to...

Otrdien, 25. janvārī, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Tie paredz papildināt likumu, nosakot Uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības un koordinācijas platformas darbības tiesisko pamatu un iesaistīto institūciju sadarbības mērķus. Tas nepieciešams, lai uzturētu papildu sadarbības mehānismu, nodrošinot, ka visām uzraudzības un kontroles institūcijām ir vienota izpratne par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas riskiem, kā arī tiek veikta kopīga rīcība un preventīvie pasākumi šo risku mazināšanai. Likumprojekts paredz arī tiesības Uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības un koordinācijas platformas ietvaros apmainīties ar informāciju, kas attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu, identificētajiem nozares riskiem un veiktajiem uzraudzības un kontroles pasākumiem. Līdz ar likumprojekta stāšanos spēkā ir paredzēts Finanšu ministrijai pārņemt Uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības un koordinācijas platformas vadības funkcijas no Finanšu izlūkošanas dienesta. Tāpat likumprojekts paredz arī...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2022. gada 20. janvārī ir pieņemti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2022. gada 22. janvārī. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem, biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām ar likumu tiek pagarināts gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) iesniegšanas termiņš par sagatavoto gada pārskatu par 2021. pārskata gadu. Likumā noteikts, ka: sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) par 2021. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trijiem mēnešiem pārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu; biedrība vai nodibinājums ir tiesīga iesniegt VID gada pārskatu vai tā daļu par 2021. gadu līdz 2022. gada 30. jūnijam; reliģiskā organizācija ir tiesīga iesniegt VID gada pārskatu vai tā daļu par 2021. gadu līdz 2022. gada...

Degvielas iegādes kases čeki nav jāuzglabā kopā ar degvielas pārdevēja noformētu dokumentu (turpmāk – kopsavilkuma rēķins), kurā norādīta detalizēta informācija (degvielas iegādes datums, kases čeka numurs, laiks, vieta, cena, atlaides u.c.) par perioda laikā veiktajiem degvielas iegādes darījumiem, skaidro Valsts ieņēmumu dienests (VID). Minētais attiecas gan uz kases čekiem, kas apliecina samaksu par degvielas iegādi, gan citiem gadījumiem, kad sadarbības partneriem perioda beigās izsniedz kopsavilkuma rēķinu par perioda laikā sniegtajiem pakalpojumiem (piemēram, taksometra pakalpojumiem u.c.). Kopsavilkuma rēķins (rēķins-atskaite u.c.) ir ārējais attaisnojuma dokuments1, pamatojoties uz kurā norādītajiem detalizētiem datiem uzņēmums grāmatvedības reģistros var iekļaut degvielas iegādes u.c. perioda laikā veiktos darījumus. Kases čeks ir dokuments, kas pamato samaksas veikšanu par darījumu2. Kases čeks uzskatāms par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu, kas apliecina uzņēmuma darbiniekam izsniegtas skaidras vai bezskaidras naudas izlietojumu.3 Iegādājoties degvielu4, pircējs par to var norēķināties: degvielas iegādes brīdī maksājot skaidrā naudā vai norēķinoties bezskaidrā naudā; degvielas iegādes brīdī norēķinoties bezskaidrā naudā,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2022. gadā ir aktualizējis metodisko materiālu "Par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanu". Tajā skaidrota arī īpašā nodokļa režīma deklarācijas par veiktajiem darījumiem, uz kuriem attiecas ārpussavienības, savienības vai importa režīms iesniegšanas un aizpildīšanas kārtība (iesniedzama par darījumiem, kas veikti ar 2021. gada 1. jūliju), kā arī nodokļa deklarācijas, PVN 1 pārskata, PVN 2 pārskata un gada deklarācijas PVN 4 pārskata aizpildīšanas piemērs. Deklarāciju par taksācijas periodā veiktajiem darījumiem, uz kuriem attiecas ārpussavienības, savienības vai importa režīms, aizpilda saskaņā ar Komisijas 2020.gada 12.februāra Īstenošanas regulas (ES) 2020/194, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (ES) Nr.904/2010 piemērošanai attiecībā uz īpašajiem režīmiem nodokļa maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, un kas veic preču tālpārdošanu un konkrētas preču piegādes iekšzemē (turpmāk – Komisijas Īstenošanas regula Nr.2020/194) 4.panta un III pielikuma nosacījumiem. Nodokļa maksātājs deklarāciju par taksācijas periodā veiktajiem darījumiem, uz kuriem attiecas ārpussavienības, savienības...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis informatīvo materiālu "Ienākums no saistību samazināšanas vai dzēšanas", kurā skaidro, ka ienākums no dzēstām vai samazinātām parāda, aizdevuma (kredīta) saistībām ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – nodoklis), izņemot atsevišķus gadījumus. Persona gūst ienākumu no dzēstām vai samazinātām saistībām, ja aizdevējs dzēš vai samazina tās: parādu par saņemtajiem pakalpojumiem, piemēram, par komunālajiem vai elektronisko sakaru pakalpojumiem; patēriņa kredīta vai hipotekārā kredīta summu u. c. Personas ienākumu veido: dzēstā vai samazinātā parāda, aizdevuma (kredīta) pamatsumma; kredīta procenti. No gūtā ienākuma nodokli aprēķina un samaksā persona, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Ar nodokli neapliek ienākumu, kas gūts tādu aizdevuma (kredīta) saistību dzēšanas rezultātā, kuras nav izpildītas 2008. gada ekonomiskās lejupslīdes dēļ, ja tās vienpusēji dzēstas Kredītiestāžu likumā paredzētajos gadījumos, kārtībā un termiņā. Ar nodokli neapliek ienākumu no dzēstām vai samazinātām saistībām, ja: saistības tiek samazinātas vai dzēstas maksātnespējas procesa ietvaros un procesa beigās tiesa pieņem lēmumu par saistību dzēšanu;...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumi Nr. 7 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību"”, kas stājās spēkā 2022. gada 14. janvārī, ir piemērojami, aizpildot 2021. gada ienākumu deklarāciju. Būtiskākās izmaiņas: izveidots atsevišķs iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķins profesionālam sportistam, izveidota jauna atzīme pensionāra neapliekamā minimuma piemērošanai remigrējušam diasporas loceklim, izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) norādīšanā, zaudējumu un izdevumu pārsnieguma pārskata aizpildīšanā, lauksaimniekiem D3 pielikumā. IIN aprēķins profesionālam sportistam Tā kā algotā darba ienākumam no profesionālā sporta piemēro 20% IIN likmi, gada ienākumu deklarācijas D veidlapa ir papildināta ar jaunu 18.1 rindu, lai aprēķināto IIN no profesionālā sporta ienākuma norādītu atsevišķi no pārējiem profesionāla sportista ienākumiem. Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), aizpildot gada ienākumu deklarāciju, tiks nodrošināts automātisks IIN aprēķins, ja fiziskā persona deklarēs algotā darba ienākumu no profesionālā sporta...

Ieguldījumi nomātā nekustamajā īpašumā — vērtējams notikums, lai korekti uzrādītu grāmatvedības uzskaitē. Pirms kāda laika seminārā pārrunājām šo jautājumu, un sapratu, ka vajadzētu par to uzrakstīt, lai ir kur paskatīties, kad ir nepieciešams viedoklis par to, kā varētu rīkoties. Budžeta iestāde ir iznomājusi nekustamo īpašumu (ēkas) nomniekam. Nomas līgums atļauj nomniekam veikt kapitālieguldījumus iznomātajās ēkās. Nomnieks ir veicis acīmredzamus ēku stāvokli uzlabojošus ieguldījumus. Vai nomnieka veiktie ieguldījumi ir jāuzrāda iznomātāja grāmatvedībā? Pirmām kārtām ir jānoskaidro — kas ir atrunāts konkrētajā līgumā? Ir iespējami divi varianti: nomnieks drīkst veikt remontdarbus, tai skaitā arī kapitālieguldījumus, un iznomātājs tos nesedz — tātad tie pēc būtības ir nomnieka izdevumi; iznomātājs kompensē nomnieka veiktos remontdarbus, tai skaitā kapitālieguldījumus, saskaņā ar iesniegtajiem rēķiniem — šajā gadījumā tie būs iznomātāja izdevumi. Ja šajā nomas darījumā ir iesaistīta budžeta iestāde, tad vēl ir jāsaprot, vai darījums ir starp divām budžeta finansētām iestādēm vai arī darījuma viena puse ir budžeta iestāde...

Ministru kabinets 11. janvārī pieņēmis grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību". Viena no grozījumu viestajām izmaiņām attiecas uz kārtību, kādā jādeklarē nosacīto izdevumu norma no samaksas par intelektuālo īpašumu vai faktiskie izdevumi, ja faktiskie izdevumi ir lielāki par nosacīto izdevumu normu un ir pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Tie paredz, ka šādus nosacītos vai faktiskos izdevumus deklarē kā izdevumus, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem, kurus piemēro, nepārsniedzot ierobežojumu. Tāpat grozījumi nosaka kārtību, kādā jāaizpilda gada ienākumu deklarācijas, piemērojot ārvalstu pensionāra neapliekamo minimumu. Tie paredz, ka paredz, ka fiziskā persona gada ienākumam var piemērot ne tikai pensionāra neapliekamo minimumu saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 12. panta piekto daļu, bet arī ārvalsts pensijas neapliekamo apmēru saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 12. panta četrpadsmito daļu. Nodokļa maksātājs aizpildot gada ienākumu deklarāciju izdara atzīmi, apstiprinot, ka ir...

No 2022. gada 1. janvāra stājās spēkā jauni noteikumi par kases ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Noteikumu projekta anotācijā tika minēts, ka noteikumu projekts "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai" (turpmāk — noteikumu projekts) ir izstrādāts saskaņā ar likumprojekta 14. panta ceturtajā daļā doto uzdevumu. Tas paredz noteikt prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai. Noteikumu projekts izstrādāts, pārskatot un pilnveidojot līdz šim spēkā esošo un pašreiz MK noteikumu Nr. 584 ietverto regulējumu. Pēc iepazīšanās ar jaunu noteikumu saturu rodas jautājumi par praktisko pielietošanu. 1. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 625 9. punktu kases ieņēmumu un kases izdevumu orderus numurē atsevišķi, secīgi norādot kārtas numuru. Ja kases ieņēmumu un kases izdevumu orderus sagatavo elektroniski, katram skaidras naudas darījumam var piešķirt unikālu identifikācijas numuru, ar kuru tas reģistrēts grāmatvedības datorprogrammā (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūrā) un kurš norādīts kases ieņēmumu un izdevumu orderī. Vai...