Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

GRĀMATVEDĪBA

Līdz 31. martam paplašinātam dīkstāves atbalstam var pieteikties arī par periodu no ārkārtējās situācijas sākuma
Līdz 31. martam paplašinātam dīkstāves atbalstam var pieteikties arī par periodu no ārkārtējās situācijas sākuma
Lai atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes periodā būtu vēl efektīvāki un ļautu atbalstu saņemt plašākam krīzē cietušo uzņēmumu un to darbinieku, pašnodarbināto personu, kā arī patentmaksātāju lokam, Ministru kabinets ir paplašinājis dīkstāves atbalsta saņemšanas kritērijus. Tāpat ir dots papildu laiks līdz 31. martam, lai dīkstāves atbalstam varētu pieteikties saņēmēji, kas atbilst tieši jaunajiem, paplašinātajiem kritērijiem. Kā informē Valsts ieņēmumu dienests (VID), 15. martā stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumos Nr. 709 "Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos", saskaņā ar kuriem turpmāk dīkstāves atbalstu varēs saņemt divos gadījumos: ja ieņēmumu kritums mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī (mēnešos, kuros ir notikusi darbība), ir vismaz par 20 %. no 15. marta dīkstāves atbalstam var pieteikties arī tad, ja ieņēmumu kritums mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, ir bijis vismaz par...
Gada ienākumu deklarācija saimnieciskās darbības veicējiem
Gada ienākumu deklarācija saimnieciskās darbības veicējiem
No 1. marta ir iespējams VID EDS sagatavot un iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Pirms plašāk stāstu par gada ienākumu deklarāciju, pieminēšanas vērts ir likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" Pārejas noteikumu 152. punkts, ar kura normām, iespējams, jau kāds no lasītājiem ir saskāries dzīvē. Šī likuma norma paredz — ja maksātājs likumā noteiktajā termiņā nav iesniedzis deklarāciju par 2018. un 2019. gadu (vai par kādu no šiem gadiem), Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz 2021. gada 1. martam aizpilda tās deklarācijas sadaļas, par kurām informācija ir pieejama valsts informācijas sistēmās, kā arī aprēķina rezumējošā kārtībā budžetā maksājamo nodokļa summu un paziņo maksātājam. Ar šo paziņošanu tiek uzskatīts, ka deklarācija ir iesniegta. Arī turpmākajos gados atbilstoši likuma "Par IIN" 20. panta otrajai daļai VID pēc tā rīcībā esošās informācijas drīkstēs aprēķināt IIN, ja nodokļu maksātājs nebūs iesniedzis gada ienākumu deklarāciju, bet tā viņam bija obligāti jāiesniedz. Protams, nodokļu maksātājam saglabājas tiesības iesniegt...
Par maksājumu atspoguļojumu EDS sadaļā "Maksājumi un nomaksas stāvoklis"
Par maksājumu atspoguļojumu EDS sadaļā "Maksājumi un nomaksas stāvoklis"
Lai uzņēmēji varētu sekot līdzi savam nodokļu nomaksas stāvoklim, pakāpeniski tiek pilnveidota Elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļa "Maksājumi un nomaksas stāvoklis". Kopš 2021. gada 1. janvāra katru mēnesi 23. datums ir regulāro iekšzemes nodokļu maksājumu termiņš. Vēršam uzmanību, ka Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā "Maksājumi un nomaksas stāvoklis" attēlotā informācija aktualizējas, tiklīdz Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņem informāciju no Valsts kases par budžetā ienākušu naudas summu un veic tās sadalījumu pa nodokļiem. Tas parasti notiek vienu vai divas dienas pēc maksājuma veikšanas bankā. Nodokļu samaksa un atspoguļojums EDS Veiktos maksājumus, kas saņemti VID, var redzēt EDS sadaļas "Maksājumi un nomaksas stāvoklis" apakšizvēlnē "Maksājumu vēsture", kur izvēlnē "VID dati" tiek atspoguļoti visi maksājumi, kas veikti, izmantojot EDS, banku vai internetbanku, un visas VID veiktās atmaksas. Katram maksājumam tagad ir redzams arī detalizēts skats, kur attēlots, kuras saistības ir segtas. Savukārt izvēlnē "EDS maksājumu modulis" var redzēt, vai EDS veiktie maksājumi ir notikuši veiksmīgi....
Par ārvalstīs gūto ienākumu deklarēšanu un citi jautājumi, aizpildot gada ienākumu deklarāciju
Par ārvalstīs gūto ienākumu deklarēšanu un citi jautājumi, aizpildot gada ienākumu deklarāciju
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka gada ienākumu deklarācija obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kur ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN) analoģisku nodokli. Līdz ar breksitu Apvienotā Karaliste ir kļuvusi par trešo valsti, un tur dzīvojošajiem Latvijas rezidentiem ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, kurā jādeklarē arī darba alga un visi citi ienākumi. Tā kā Apvienotajai Karalistei ar Latviju ir noslēgta Nodokļu konvencija, tad papildus nodokļi par algota darba ienākumu nav jāmaksā (ar noteikumu, ka šis algota darba ienākums ir aplikts ar ienākuma nodokli Apvienotajā Karalistē). Deklarācija jāiesniedz šogad līdz 1. jūnijam par 2020. gadu, jo juridiski Apvienotā Karaliste no Eiropas Savienības izstājās 2020. gada 1. janvārī. VID sniedzis arī atbildes uz iedzīvotājus interesējušiem jautājumiem. Kādus attaisnojuma dokumentus drīkst...
Jautājumi par subsīdiju izmaksu darbiniekiem un atbalsta grāmatojumu
Jautājumi par subsīdiju izmaksu darbiniekiem un atbalsta grāmatojumu
Jau informējām, ka Covid-19 ietekmētie uzņēmumi līdz 15. martam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskajā deklarēšanās sistēmā var iesniegt pieteikumus algu subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem par februāri. Attiecīgi pieteikums atbalsta saņemšanai par martu būs jāiesniedz līdz 15. aprīlim. Atbalsts komersantiem būs pieejams līdz brīdim, kamēr spēkā būs valdības noteiktie ierobežojumi saimnieciskai darbībai, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību, atgādina Ekonomikas ministrija. Savukārt VID papildinājis un aktualizējis uz 1. martu "Vadlīnijas par atbalsta algu subsīdijai sniegšanas kārtību darba devējiem", sniedzot atbildes uz jautājumiem, tostarp arī šādiem. Vai uz ieņēmumiem ir jāattiecina visi nodokļu maksātāja attiecīgā perioda ieņēmumi, t.sk. vienreizēji, specifiski pamatdarbībai neraksturīgi ieņēmumi? Vai arī ieņēmumu apmērs būtu sadalāms atbilstoši pamatdarbībai un pārējiem ieņēmumiem? Ministru kabineta (MK) 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos" nav norādīts, ka ieņēmumus no saimnieciskās darbības ir jāsadala pēc to veida. Ņemot...
Bilances pasīvs un tā uzskaites nianses (turpinājums)
Bilances pasīvs un tā uzskaites nianses (turpinājums)
Turpinājums. Sākumu sk. Bilancē Nr. 10 (466), 2020. g. Uzkrājumi Nākamā bilances pasīva sadaļa, ko apskatīsim, ir uzkrājumi. Parasti praksē uzkrājumu aprēķināšana un grāmatošana attiecas uz gada pārskata sagatavošanas darbiem un neietilpst ikdienas darbos. Izņēmums ir uzņēmumi, kuros tiek veikta ikmēneša finanšu datu analīze, jo tās vajadzībām ir nepieciešams paredzēt visas ieņēmumu un izdevumu summas, kas varētu rasties apskatāmajā periodā. Uzkrājumi tiek veidoti, ja uzņēmumam ir paredzamas saistības vai izdevumi, kas, visticamāk, radīsies, bet gada pārskata sastādīšanas brīdī nav precīzi zināms šo summu apjoms un rašanās datums. Paredzamās saistības veidojas no jau notikuša notikuma pagātnē, kura rezultātā uzņēmumam nāksies tuvākā vai tālākā nākotnē veikt izmaksas par labu trešajai personai. Ar izmaksām jāsaprot tādas, kas būs atzīstamas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Iespējami arī gadījumi, piemēram, apdrošināšanas līgumi, kad ir paredzama izmaksu segšana no trešās puses, tad uzņēmumam jāizvērtē, kura no pusēm ir atbildīga par izdevumu segšanu. Ja vainīgs uzņēmums, tad tas pilnā apmērā...
Nolietojums dīkstāvē esošiem pamatlīdzekļiem un pamatlīdzekļu nenolietojamās vērtības noteikšana
Nolietojums dīkstāvē esošiem pamatlīdzekļiem un pamatlīdzekļu nenolietojamās vērtības noteikšana
Ja uzņēmuma saimnieciskā darbība ir apturēta (vai praktiski apturēta), bet uzņēmums zina, ka tas spēs atjaunot savu darbību, tad jāatceras, ka arī dīkstāves periodā nav jāpārtrauc finanšu nolietojuma aprēķins par uzņēmuma pamatlīdzekļiem. Arī dīkstāvē esošs pamatlīdzeklis zaudē savu vērtību - tam tāpat ir jāaprēķina amortizācija, jāpārskata lietderīgās lietošanas laiks, Bilances Akadēmijas seminārā informēja Mag. oec. Ieva Liepiņa, Sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle. Normatīvie akti (Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi) paredz, ka pamatlīdzekļiem jānosaka nenolietojamā vērtība - vērtība, kāda tam būs pēc lietošanas perioda beigām. "Visiem lielajiem objektiem - nekustamajiem īpašumiem, ražošanas iekārtām, automašīnām - noteikti ir nosakāma kāda pieņemama nenolietojamā vērtība, kura vienmēr paliks bilancē. Protams, pamatlīdzekļa nenolietojamā vērtība jāpārskata arī līdz ar tās tirgus vērtības izmaiņām," skaidro I. Liepiņa. Ja nenolietojamā vērtība ir simboliska, nebūtiska, to var pielīdzināt nullei. Tāda nenolietojamā vērtība varētu būt, piemēram, datoriem, biroja iekārtojumam - galdiem, krēsliem,...
Kā veikt pamatlīdzekļu izvērtējumu krīzes laikā?
Kā veikt pamatlīdzekļu izvērtējumu krīzes laikā?
Viens no ekonomiskās krīzes situācijas visvairāk ietekmētajiem gada pārskata posteņiem ir pamatlīdzekļi. Par to, kādas nianses jāņem vērā, gada pārskatā veicot to pārvērtēšanu, "Bilances Akadēmijas" seminārā informēja Mag. oec. Ieva Liepiņa, Sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle. "Pamatlīdzekļu grupa parasti ir ļoti nozīmīga finanšu pārskatu daļa. Pirmkārt, nozīmīga ir atlikusī bilances vērtība, kas jāpārskata, otrkārt, pamatlīdzekļu amortizācijas un nolietošanas politika ir saistīta ar pašu kapitāla vērtību bilances datumā - vai tā ir saprātīga un atbilstoša faktam. Reizēm, izanalizējot situāciju detalizētāk, izrādās, ka finansiālās grūtībās nonākušas komercsabiedrības situācija nemaz tik slikta nav," skaidro I. Liepiņa. Vispirms jāpievērš uzmanība pamatlīdzekļu inventarizācijai. Pamatlīdzekļu esamības pārbaudei nevajadzētu aprobežoties tikai ar inventarizācijas sarakstu izdrukāšanu no grāmatvedības datorprogrammas (un parakstīšanu). Būtu arī jāsaprot, vai šie pamatlīdzekļi vispār uzņēmumam juridiski pieder - īpaši tas attiecas uz nekustamo īpašumu, transportlīdzekļiem. Bilances datumā būtu jāsalīdzina Zemesgrāmatas, Valsts zemes dienesta, CSDD, Traktortehnikas reģistra dati ar finanšu uzskaites...
Rosināts pagarināt gada ienākumu deklarācijas obligāto iesniegšanas termiņu, atcelt IIN izdevumu ierobežojumu un prasības veikt obligāto nodokļu iemaksu par valdes locekļiem
Rosināts pagarināt gada ienākumu deklarācijas obligāto iesniegšanas termiņu, atcelt IIN izdevumu ierobežojumu un prasības veikt obligāto nodokļu iemaksu par valdes locekļiem
Vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam 25. februārī tika atbalstīti Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumi grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Tie paredz 2020. un 2021. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanai atcelt izdevumu ierobežojumu 80% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, atteikties no prasības kapitālsabiedrības valdes locekļiem veikt IIN un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) samaksu no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībai nav bijis neviena darbinieka, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā, kā arī pagarināt deklarācijas iesniegšanas termiņu IIN maksātājiem, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Likumā paredzēts iekļaut normu, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētajiem saimnieciskās darbības veicējiem (arī individuālajiem komersantiem un individuālā uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašniekiem, kas par uzņēmuma ienākumiem maksā IIN), aprēķinot IIN no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020. gadu un par 2021. gadu, nepiemēro saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu 80% procentu apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Minētie likuma precizējumi ir būtiski, ņemot vērā...
Vienotais nodokļu konts un grāmatvedības uzskaite
Vienotais nodokļu konts un grāmatvedības uzskaite
Vienotais nodokļu konts ir aktualitāte, par kuru runā un raksta daudz. Visā informācijas daudzumā rodas vienkāršs jautājums — kas mainās grāmatvedībā? Vai tā ir tikai īpaša pārejas procesa deklarācija vai ir kas vairāk? Jo ir skaidrs, ka vienotais nodokļu konts pēc būtības attiecas uz atsevišķu nodokļu un nodevu maksāšanas brīdi un kārtību. Grāmatvedības uzskaitē pēc būtības izmaiņas nav lielas, jo tāpat turpināsim nodokļus grāmatot atsevišķos grāmatvedības kontos, t.i., pievienotās vērtības nodokli (turpmāk — PVN) atsevišķā grāmatvedības kontā, tāpat aprēķināto un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk — IIN) un citus. Mainīsies maksāšana kārtība atsevišķiem nodokļiem un nodevām, un šīs ir izmaiņas, kas varētu parādīties grāmatvedības uzskaitē. Sākot ar 2021. gada janvāri, vienotajā nodokļu kontā uzņēmumi un iestādes iemaksās tikai Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) administrētos nodokļus, nodevas un citus valsts noteiktus maksājumus, kā arī ar šiem maksājumiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas. No vienas puses, tiešām būs ērti, jo, iemaksājot vienā...
1.martā mainās akcīzes nodokļa likmes arī  alkoholiskajiem dzērieniem
1.martā mainās akcīzes nodokļa likmes arī  alkoholiskajiem dzērieniem
Īstenojot samērīgu un pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas politiku, saskaņā ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" 2021. gada 1. martā mainās akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm. Jau informējām par akcīzes paaugstināšanu cigaretēm (skat. "1. martā tiek paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm, jāveic krājumu un marku inventarizācija"). Iespējamā ietekme uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdzniecībā (akcīze un PVN): Alus (5% 0,5 l) + 0,01 eiro (ieskaitot PVN); Vīns (0,75 l) + 0,05 eiro (ieskaitot PVN); Degvīns (40% 0,5 l) + 0,20 eiro (ieskaitot PVN). Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka visiem alkoholisko dzērienu apritē iesaistītajiem tirgotājiem 2021. gada 1. martā jāveic alkoholisko dzērienu inventarizācija, līdz 15. martam jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) akcīzes nodokļa starpības aprēķins un līdz 14. aprīlim jāsamaksā akcīzes nodokļa starpība par krājumā esošajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Alkoholisko dzērienu inventarizācija nav jāveic par raudzētajiem dzērieniem ar absolūtā spirta saturu līdz 6 tilpumprocentiem (ieskaitot), jo akcīzes nodokļa likme šim...
1. martā tiek paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm, jāveic krājumu un marku inventarizācija
1. martā tiek paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm, jāveic krājumu un marku inventarizācija
Saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” pārejas noteikumu 115. punkta otro apakšpunktu 2021. gada 1. martā tiek paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm. Vienlaikus tiek noteikta arī augstāka minimālā cigaretēm piemērojamā akcīzes nodokļa likme, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Akcīzes nodokļa likme no 1. marta par cigaretēm ir 92,50 eiro + 15%*, bet ne mazāk kā 121,40 eiro (par 1000 cigaretēm). Iespējamā ietekme uz cigarešu cenām mazumtirdzniecībā: ja paciņas cena 3,60 eiro + 0,12 eiro (ieskaitot PVN). Līdz ar to jāveic cigarešu krājumu inventarizācija saistībā ar akcīzes nodokļa likmju maiņu visām personām, kurām ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence): 1) reģistrēta saņēmēja darbībai, kura speciālās atļaujas (licences) darbības ietvaros atļautas darbības ar tabakas izstrādājumiem; 2) tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecībai; 3) tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai. Cigarešu akcīzes nodokļa marku krājumu inventarizācija saistībā ar akcīzes nodokļa likmju maiņu jāveic, ja pēc stāvokļa 2021. gada 1. martā personas uzskaitē ir akcīzes nodokļa markas, par kurām (vai attiecīgajām cigaretēm)...
Kā mazināt risku iedzīvoties kriminālatbildībā par izvairīšanos no nodokļiem?
Kā mazināt risku iedzīvoties kriminālatbildībā par izvairīšanos no nodokļiem?
Izvairīšanās no nodokļiem ne vienmēr ir uzņēmuma vadības apzināta un ļaunprātīga rīcība - šāda situācija var rasties arī aiz nezināšanas, neuzmanības, paviršības, kļūšanas par krāpnieku upuri. Tomēr par nodokļu nemaksāšanu, ienākumu slēpšanu vai samazināšanu tad, ja valstij vai pašvaldībai nodarītie zaudējumi pārsniedz 50 minimālās algas jeb šobrīd 25 000 eiro, iestājas kriminālatbildība. Par to, kas jāņem vērā, lai mazinātu risku, ka šādā situācijā nonāk pamatā godprātīgs uzņēmējs, informē zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" zvērināta advokāte, nodokļu strīdu eksperte Alisa Leškoviča. Galvenā atbildība - valdes loceklim Visos gadījumos, kad ir runa par izvairīšanos no nodokļiem, juridiski atbildīgi būs uzņēmuma valdes locekļi, jo tieši uzņēmuma valde ir atbildīga par grāmatvedības kārtošanu - lai dokumentos būtu norādīta patiesa informācija, lai būtu iegrāmatoti tikai reāli notikuši darījumi, lai tiktu saglabāti darījumus apliecinošie dokumenti un tiktu nomaksāti nodokļi. "Ja jūs esat vienīgais valdes loceklis un nenomaksāto nodokļu apmērs sasniedzis kriminālatbildības slieksni, variantu nav - jūs un tikai jūs...
Pēc publikācijas: Drošības naudas un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem uzskaite izīrētāja grāmatvedībā
Pēc publikācijas: Drošības naudas un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem uzskaite izīrētāja grāmatvedībā
Ar prieku un gandarījumu papildinām publikācijas žurnālā Bilance 2020. gada decembrī Nr. 12 (468) un 2021. gada janvārī Nr. 1 (469) "Drošības nauda — izīrētāja ienākumi, kredītsaistības, vai pakalpojums?" (turpmāk — publikācijas) ar Finanšu ministrijas (ministrija) ar Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk — VID) saskaņoto oficiālo atbildīgo amatpersonu skaidrojumu. 1. Ministrija apliecināja publikācijās autoru izteikto viedokli, ka drošības naudas (kas nodota uz rakstiska īres līguma un Civillikuma 1968.–2001. panta pamata izīrētājam glabājumā) uzskaiti izīrētāja grāmatvedībā neietekmē izīrētāja saimnieciskās darbības reģistrācijas forma un grāmatvedības kārtošana vienkāršā vai divkāršā sistēmā. Ministrijas skaidrojums: "[..] ja fiziskā persona plāno savā saimnieciskajā darbībā izmantot komplicētus darījumus (piemēram, pieprasīt drošības naudu, kuru vēlāk ir plānots atmaksāt atpakaļ īrniekam) un tiek plānoti arī citi būtiski izdevumi, pēc ekonomiskās būtības tai būtu jāizvēlas reģistrēt savu saimniecisko darbību VID vispārējā nodokļa maksāšanas režīmā. Šajā gadījumā fiziskā persona ir tiesīga izvēlēties grāmatvedības uzskaites un kārtošanas kārtību un principus — vienkāršā vai...
Valdība aktualizē transfertcenu metodi - peļņas sadalīšanu
Valdība aktualizē transfertcenu metodi - peļņas sadalīšanu
Valdība 18. februāra sēdē pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi””, ar ko Latvijas tiesiskajā regulējumā tiek iestrādāta pasaules valstu jaunākā prakse vienas no transfertcenu metodēm - peļņas sadalīšanas - piemērošanā. Noteikumu grozījumi nosaka: Peļņas sadalīšanas metodes būtību. Noteikumu projektā ietvertajā UIN noteikumu 17.punktā paredzēts, ka peļņas sadalīšanas metode ir tirgus cenas noteikšanas metode, atbilstoši kurai tiek noteikta starp saistītajām personām sadalāmā kontrolētā darījuma peļņa, un pēc tās noteikšanas, minētā peļņa tiek sadalīta starp saistītajām personām, balstoties uz ekonomiski pamatotu faktoru. Ekonomiski pamatotiem faktoriem izvirzāmās prasības ietvertas Noteikumu projektā atrunātajā UIN noteikumu 17.5 un 17.6 punktā. Tās paredz, ka šiem faktoriem jābūt pārbaudāmiem, pamatotiem ar iekšējiem vai ārējiem salīdzināmiem datiem, kā arī neatkarīgiem no transfertcenu politikas un balstītiem uz objektīviem datiem (piemēram, pārdošanas apjoms līdzīgos apstākļos neatkarīgām personām), nevis uz datiem, kas attiecas uz saistītu personu atlīdzību saistībā ar kontrolētiem darījumiem (piemēram, pārdošanas apjoms...