GRĀMATVEDĪBA

Ministru kabinets 4. februārī apstiprinājis likumprojektu "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"", kas paredz ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu un dažas citas ārpakalpojumu grāmatvežu darbības regulējuma izmaiņas. Noteikti precīzi pārejas periodi Grozījumi iegūs likumisku spēku pēc to pieņemšanas Saeimā (daļa no tiem - no šāgada 1. jūlija), taču to saglabās tikai neilgu laiku, jo jau no 2021. gada paredzēts stāties spēkā jaunajam Grāmatvedības likumam. Paredzams gan, ka jaunā likuma normas būs gandrīz identiskas spēkā esošā likuma grozījumiem - patlaban abos likumprojektos normas gandrīz sakrīt, lai gan esošā likuma grozījumu projektā ir dažas normas, kas pašlaik publiski pieejamajā jaunā likuma projekta versijā vēl nav atrodamas. Tas attiecas tieši uz papildinājumiem likuma pārejas noteikumos, kas paredz konkrētus pārejas perioda termiņus: "Ārpakalpojuma grāmatveži ir tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. februārim. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim nav atbilstošas profesionālās kvalifikācijas, bet ir atbilstoša pieredze, līdz 2024. gada 1. februārim viņa profesionālā kvalifikācija...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis skaidrojumu, kā iesniedzams un aizpildāms paziņojums VID par fiziskajai personai izmaksātajām summām. Atgādinām, ka visiem darba devējiem līdz 2020.gada 3. februārim ir jāiesniedz paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām (turpmāk – paziņojums) 2019. gadā, ja darba attiecības bijušas līdz 2019. gada 31. decembrim. Tāpat paziņojums iesniedzams, ja: ja personai izmaksāti ienākumi, kas saistīti ar tās saimniecisko darbību (piemēram, maksāts par kustamā vai nekustamā īpašuma iznomāšanu, izīrēšanu u.c.); ja personai izmaksāti ienākumi, kas nav atbrīvoti no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), bet no kuriem nodoklis izmaksas vietā nav jāietur (piemēram, ienākumi, ko saņem likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā u.c.); ja personai izmaksāti ar nodokli neapliekamie ienākumi (piemēram, izmaksātas stipendijas, apdrošināšanas atlīdzības u.c.). Gadījumi, kādos paziņojumu var negatavot Paziņojumu var neiesniegt, ja izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir mazāka par 300 eiro vai izmaksājot šādu veidu ienākumus: stipendijas, kuru apmērs nepārsniedz 100 eiro, no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības...

Aktualizēts 2019. gada sākumā žurnālā BILANCE publicēts raksts, lai, gatavojot pārskatu par 2019. gadu, tiktu izskaustas iespējamās nepilnības kontu plānos un grāmatvedības uzskaitē. Gada sākumā budžeta iestādēm vienmēr darbu ir daudz. 2019. gada notikumus jau vērtējam un grāmatojam atbilstoši Ministru kabineta (MK) 13.02.2018. noteikumiem Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (MK noteikumi Nr. 87)”. Darbi, kas bija veicami 2019. gada sākumā Ministrijām, centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām bija jāsāk pārskatīt un atjaunot grāmatvedības uzskaites kārtību atbilstoši jaunajam regulējumam, jo finanšu pārskatu konsolidācijā iesaistītās iestādes ievēro ministrijas, centrālās valsts iestādes vai pašvaldības vienoto grāmatvedības uzskaites kārtību un kontu plānu. Ministrija, centrālā valsts iestāde vai pašvaldība apstiprina jauno grāmatvedības kontu plānu vai veic grozījumus esošajā kontu plānā, ja tā ir ērtāk, lai uzskaitītu aktīvus un pasīvus, iespējamos aktīvus un iespējamos pasīvus, izmaiņas tajos un darījumus un kvalitatīvi sagatavotu pārskatus. Kontu plāna shēmu analītiskās uzskaites nodrošināšanai var papildināt ar papildu zīmēm. Tā kā arvien...

Tieslietu ministrijas pastāvīgā darba grupa dokumentu izstrādāšanas jautājumos sagatavojusi un publicējusi Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas vadlīnijas. Darba grupas sastāvā bija iekļauti arī pārstāvji no sastāvā ir pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts zemes dienesta, Valsts tiesu ekspertīžu biroja, Latvijas Nacionālā arhīva un Uzņēmumu reģistra. Vadlīnijās skaidrotas Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumos Nr. 558 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" noteiktās prasības. Vadlīnijām nav saistoša rakstura, taču tās var tikt izmantotas kā palīglīdzeklis dokumentu izstrādāšanai un noformēšanai. Visas dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas obligātās prasības ir noteiktas normatīvajos aktos, tostarp Dokumentu juridiskā spēka likumā, Elektronisko dokumentu likumā, Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumos Nr.473 "Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām", Arhīvu likumā, Valsts valodas likumā, kā arī citos, jo jo atsevišķiem dokumentu veidiem var...

Saistībā ar viena dalībnieka sabiedrībām un holdinga sabiedrībām it bieži tiek uzdots jautājums, vai ir pienākumu maksāt atlīdzību valdes loceklim. Tādēļ varētu teikt, ka šis ir plaši apspriests temats ar mainīgām interpretācijām gadu gaitā. Jautājumu par valdes locekļa atlīdzību vienlaikus regulē vairāki normatīvie akti, piemēram, Komerclikums un nodokļu likumi, neiedziļinoties citos un speciālajos likumos. Komerclikuma 221. panta 8. daļa nosaka, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim, savukārt atlīdzības apmērs tiek noteikts ar padomes (ja padomes nav – dalībnieka) lēmumu. Komerclikumā ir ietverts princips, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, atstājot vietu pušu vienošanai par atlīdzības veidu (ikmēneša vai uz kapitālsabiedrības darbības rezultātiem balstītu) un tās apmēru. Iemesli, kāpēc kapitālsabiedrības valdes loceklim netiek noteikta atlīdzība, var būt dažādi, piemēram, valdes locekļa pienākumus pilda pats kapitālsabiedrības īpašnieks un iemesls valdes locekļa atalgojuma nemaksāšanai ir ekonomiska rakstura, proti, kapitālsabiedrības dalībnieks savus komercdarbības augļus saņem dividenžu...

Šī gada 24.janvārī spēkā stājās vairākas akcīzes preču aprites kārtības izmaiņas, kas mazinās administratīvo slogu uzņēmējiem, kuru darbības joma ir saistīta ar akcīzes precēm. 2020.gada 24.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2020.gada 21.janvāra noteikumi Nr.39 “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība””. Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz akcīzes nozares asociāciju izteiktajiem priekšlikumiem, un ir vērsti uz administratīvā sloga mazināšanu un akcīzes preču aprites kārtības vienkāršošanu. Noteikumi paredz: komersanti bez licences varēs veikt akcīzes preču realizāciju no citai personai piederošas akcīzes preču noliktavas (uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, uz trešo valsti, citam nelicencētam komersantam akcīzes preču noliktavas robežās vai uz citu akcīzes preču noliktavu, kā arī noliktavas, kurā uzglabā akcīzes preci, turētājam); akcīzes preču noliktavas turētāji varēs realizēt preces nelicencētam komersantam savā vai citā akcīzes preču noliktavā; atcelts aizliegums akcīzes preču noliktavai pārvietot atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā kafiju, bezalkoholiskos dzērienu un elektroniskos šķidrumus, ja tie nav noliktavas turētāja īpašumā; noliktavas...

Foto: Ikars Kubliņš, BilancePLZ Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka visiem darba devējiem līdz 2020.gada 3.februārim ir jāiesniedz paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām (turpmāk – paziņojums) 2019.gadā, ja darba attiecības bijušas līdz 2019.gada 31.decembrim. Savlaicīga un korekta šāda paziņojuma iesniegšana ir ļoti būtiska, jo šie dati tiek izmantoti gada ienākumu deklarācijas sagataves izveidošanai un nodrošina darba ņēmējiem savlaicīgu pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas procesu. Proti, ja VID ir laikus saņēmis korektu paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām, tad, personai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju elektroniski, šie dati deklarācijā parādīsies automātiski. Papildus norādāma būs tikai tā informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistēmās. Ņemot vērā, ka, sākot ar 2018.gadu ieviests prognozētais mēneša neapliekamais minimums, kuru aprēķina VID, izmantojot iestādes rīcībā esošos datus, VID aicina darba devējus pārliecināties par neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām pamatotu un pareizu atspoguļošanu paziņojumos par 2019.gadu. Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām iesniedz...

Salīdzinājumā ar sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), pašnodarbinātajām personām un individuālajiem komersantiem ir krietni atvieglotas grāmatvedības kārtošanas prasības. Ar atšķirībām šajās prasībās iepazīstina Dr. Oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Grāmatvedības kārtošana SIA obligāti paredz divkāršā ieraksta sistēmu. "Tas nozīmē, ka, visticamāk, nāksies algot grāmatvedi, ja pašiem nav zināšanu grāmatvedībā. Tas nozīmē arī to, ka uzņēmuma finanšu informācija kļūst publiski pieejama, jo jāiesniedz finanšu pārskati," atgādina I. Leibus. Savukārt pašnodarbinātajiem un arī IK (ja IK apgrozījums nepārsniedz 300 000 eiro gadā) pietiek ar vienkāršā ieraksta grāmatvedību un gada finanšu pārskati nav jāgatavo (mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem gan jāiesniedz elementāri VID EDS sistēmā sagatavojami ceturkšņu pārskati, bet pašnodarbinātajiem - pašnodarbinātā ziņojumi un iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija). Tāpat SIA gadījumā noteikti nepieciešami grāmatvedības organizācijas dokumenti (grāmatvedības politika jeb apraksts, kādā veidā uzņēmumā tiek kārtota grāmatvedība). Savukārt pašnodarbinātajiem un IK, ja tie strādā vienkāršā ieraksta sistēmā, grāmatvedības organizācijas dokumenti nav nepieciešami....

Uzņēmuma grāmatvedības politika nav uz mūžiem akmenī iekalts dokuments, un ir situācijas, kad tā jāmaina/jāaktualizē, atgādina biznesa augstskolas "Turība" Finanšu un grāmatvedības programmu direktore Anna Medne. Pirmais gadījums, kad grāmatvedības politikā jāveic izmaiņas, ir normatīvā regulējuma grozījumi. "Pirmkārt, tie ir nodokļu likumi, kas būtiski ietekmē uzņēmuma situāciju," skaidro A. Medne. Otrs gadījums - ja pašā uzņēmumā mainījušies tā darbības apstākļi, kā rezultātā līdzšinējā grāmatvedības politika vairs neveicina to, ka uzņēmuma finanšu pārskats atbilst likuma prasībai un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par komercsabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli. Treškārt, uzņēmuma grāmatvedības politiku var mainīt arī tad, ja secināts, ka politikas maiņa nodrošinās ticamāku un atbilstošāku priekšstatu par attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu un notikumu vai apstākļu ietekmi uz sabiedrības finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu. "Mainot grāmatvedības politiku, precīzāk jānosaka konkrētā uzņēmuma īpatnības, kā arī tas, kā darījumi vai darījumu grupa ietekmē uzņēmuma finansiālo situāciju," piebilst eksperte. Annas Mednes semināru "Grāmatvedības organizācijas...

No 2020. gada decembra eParaksta rīku lietotāji varēs piekļūt valsts pārvaldes pakalpojumiem arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un saņemt citu dalībvalstu komersantu pakalpojumus, kuriem nepieciešama e-identitātes apliecināšana augstākajā līmenī, informē Aizsardzības ministrija. 2019. gada nogalē Eiropas Komisija publicēja Latvijas izziņoto nacionālo elektroniskās identifikācijas shēmu, kas ietver eParaksta rīkus - eID karte, eParaksts mobile un eParaksta karte, kā arī noteica, ka VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” ir šo elektroniskās identitātes pakalpojumu sniedzējs. Līdz ar Latvijas elektroniskās identifikācijas shēmas publicēšanu ir sācies pārejas periods, kura laikā ES dalībvalstīm jānodrošina, ka viņu iestāžu un organizāciju interneta vietnēs tiek integrēta iespēja apliecināt identitāti ar eParaksta rīkiem atbilstoši katras organizācijas noteiktam attālināti pieejamo pakalpojumu klāstam. Tas ilgs 12 mēnešus no izziņošanas, kas nozīmē, ka, sākot no 2020. gada 20. decembra, eParaksta lietotājiem ir jābūt iespējai saņemt citu ES dalībvalstu iestāžu e-pakalpojumus, izmantojot eParaksta rīkus. eID karte, eParaksts mobile un eParaksta karte ir vienīgie Latvijā...

Patiesā labuma guvēja definīcija Patiesā labuma guvēja definīcija minēta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk — NILLTPFNL) 1. panta 5. punktā. Minētā norma ir sadalīta divās daļās, proti, a) apakšpunktā noteikti kritēriji, lai fizisko personu atzītu par patieso labuma guvēju juridiskā personā, savukārt b) apakšpunktā juridiskā veidojumā, piemēram, nodibinājumā. Ņemot vērā, ka izplatītākajam juridisko personu veidam — sabiedrībām ar ierobežotu atbildību piemērojams tieši normas a) apakšpunkts, turpmākajā rakstā tiks veikta tieši šīs patiesā labuma guvēja definīcijas daļas padziļinātāka analīze. NILLTPFNL 1. panta 5. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kura ir juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to...

Lasītāji jau tika brīdināti par gaidāmajiem grozījumiem Ministru kabineta (MK) 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi» (Bilance Nr. 8 (452), 2019. g.). Projekts bija neticami daudzsološs, realitāte izrādījās piezemētāka, tomēr vairākas jaunās normas un papildinājumi ir pietiekami labvēlīgi. Gadiem sekojot līdzi šīs tēmas problemātikai, arvien nav saprotamas divas lietas. Pirmā: kāpēc MK noteikumu nosaukumā (kopš 2010. gada) minēti tikai ar komandējumiem saistīti izdevumi, kaut gan tie regulē arī izdevumu atlīdzināšanu darba braucienos? Būtu pārāk garš nosaukums? Mums ir normatīvie akti ar ievērojami lielāku vārdu skaitu. Otrā: kāpēc viens un tas pats jēdziens komandējuma gadījumā tiek nosaukts par «dienas naudu», bet darba brauciena gadījumā par «kompensāciju par papildu izdevumiem, kas darba specifikas dēļ rodas ceļā»? Turklāt noteikumu 42. punkts satur precizējumu, ka «kompensācija» tiek izmaksāta komandējuma dienas naudas apmērā! Minēto summu izmaksas ierobežojumi no vienāda nosaukuma nebūt nebūtu cietuši. Savukārt praksē sastopami jautājumi gan par...

Nolikumi par atsevišķiem izmaksu posteņiem ir vēl viena būtiska uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentu sastāvdaļa. Par to, kas ir galvenie šādu dokumentu piemēri un dažiem ieteikumiem, kas var noderēt to sagatavošanā, stāsta biznesa augstskolas "Turība" Finanšu un grāmatvedības programmu direktore Anna Medne. Viens no šādiem posteņiem ir skaidras un bezskaidras naudas avansa izlietojuma pārskats. "Te jāatceras viena nianse - likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli ir definēts trīs mēnešu periods, proti, ja avanss (runājot par avansu saimnieciskajai darbībai, ne algai) netiek atgriezts trīs mēnešu laikā, tad tas pārvēršas par neto algu un "nes sev līdzi" nodokļa izmaksas," atgādina Anna Medne. Savukārt attiecībā uz nolikumu par komandējumiem ir jāņem vērā Ministru kabineta noteikumi Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi", kuros "minētas dažas lietas, kas uzņēmumam jāprecizē." Jāatceras, ka naktsmītņu izmaksas komercuzņēmumiem attiecināmas tikai uz darba braucieniem, nevis komandējumiem. "Ja komandējums vai darba brauciens ir ārpus Latvijas un uz vairākām dienām, grāmatvedībā var...

Kā katru gadu, žurnāla Bilance rīkotā konference novembra beigās pulcēja pāris simtu grāmatvežu un vairākus ekspertus, kas sniedza ieskatu svarīgākajās grāmatvedības un nodokļu aktualitātēs, informējot par nesen pieņemtajām vai vēl tikai plānotajām normatīvā regulējuma izmaiņām, tiesu prakses atziņām un praktiskas rīcības padomiem, saskaroties ar jaunajiem izaicinājumiem. Konferences dalībniekiem lielāka skaidrība radās gan par to, kā iecerēta ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana, gan par to, kas plānots topošajā Grāmatvedības likumā, gan par to, kas darāms, saskaroties ar iespējamiem naudas atmazgāšanas darījumiem, gan citiem aktuāliem tematiem. Kas mainīsies pēc jaunā Grāmatvedības likuma spēkā stāšanās? Jau kādu laiku tapšanas stadijā ir jauns likumprojekts «Grāmatvedības likums», kura virzība nu ieguvusi arī oficiālu statusu likumdošanas procesa ķēdē — likumprojekts 12. decembrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Pašlaik vēl ikvienam esot iespēja izteikt savu viedokli par tajā nepieciešamajiem uzlabojumiem, bet jaunā likuma spēkā stāšanās plānota 2021. gada 1. janvārī. Par galvenajām likumprojektā paredzētajām atšķirībām no pašreiz spēkā esošā likuma konferencē...

Grāmatveži ar nepacietību gaida globālus grozījumus likumā «Par grāmatvedību», kuri sen top un, kā zināms, satur jaunas aktuālas normas un precizējumus, tajā skaitā normas par ārpakalpojumu grāmatvežu obligāto licencēšanu. Pagaidām gandrīz nepamanīti, bet ne mazāk svarīgi 2019. gada 11. novembrī stājās spēkā grozījumi minētajā likumā (grozījumi iekļauti likuma redakcijā 2020. gada 1. janvārī). Vienīgais «labums», ka šie grozījumi tiks piemēroti vienlaikus ar Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā. Tad arī no likuma tiks izslēgts 16. pants, tādējādi V nodaļā paliks viens (17.) pants un attiecīgi būs skaidrs, kurš ir vainojams par zaudējumiem, kas nodarīti uzņēmumam (..): Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas, pārkāpjot šā likuma noteikumus viņa vainas dēļ, nodarīti uzņēmumam, valstij (pašvaldībai) vai trešajai personai. Fiziskās un juridiskās personas, kurām šāds zaudējums nodarīts, ir tiesīgas prasīt tā atlīdzināšanu likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā. Līdz ar to būs mainīts V nodaļas nosaukums «Zaudējumu atlīdzināšana par pārkāpumiem grāmatvedības jomā», kā arī būs skaidrs, ka...