GRĀMATVEDĪBA

Strauji tuvojas gada beigas, daudziem uzņēmumiem arī pārskata gada beigas. Tas liek grāmatvežiem sarosīties «ražas» vākšanas darbiem, starp kuriem noteikti jāparedz vieta un laiks pārskata gada pēdējā mēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijai, kas saskaņā ar likuma 17. panta «Deklarācijas sagatavošana un nodokļa maksāšana» 3. daļu jāiesniedz obligāti līdz mēnesim sekojošā mēneša 20. datumam, un tajā jāiekļauj krietni lielāks apliekamā ienākuma objektu skaits nekā ikmēneša deklarācijās, kuras varēja nesniegt, ja uzņēmumam neveidojās apliekamā bāze. Šo pēdējo deklarāciju var saukt arī par divpadsmito, un to būs iespējams precizēt līdz gada pārskata iesniegšanai jeb sagatavot trīspadsmito deklarāciju, lai tajā iekļautu apliekamo bāzi koriģējošus darījumus, kas izveidojušies gada pārskata sagatavošanas laikā. Par precizējumiem, kas saistīti ar gada pārskatā ietveramajiem rādītājiem, uzņēmumam netiek piemērota nokavējuma nauda. Pārskata gada pēdējā, divpadsmitā, deklarācija ir jāiesniedz arī tad, ja neveidojas apliekamā bāze, ja neveidojas minimālais UIN 50 eiro. UIN likuma 17. panta 11. daļa: Ja par pārskata gadu aprēķinātā...

Šā gada 17. decembrī stāsies spēkā Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 408 “Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”, kas paredz atteikties no ziņojumiem par neparastiem darījumiem un ieviest pienākumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem iesniegt sliekšņa deklarācijas. Sliekšņa deklarācijas pamatbūtība ir sniegt ziņas par faktu, kā konstatēšanai nav nepieciešama papildu analīze. Sliekšņa deklarācijas būs iesniedzamas elektroniski, aizpildot veidlapu tiešsaistes formā vietnē fid.gov.lv. Kā šādas sliekšņa deklarācijas iesniedzamas, to attiecīgi noteic Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 407 “Noteikumi par sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”. Arī šie noteikumi stāsies spēkā no šā gada 17. decembra. Pēc 17. decembra ziņojumu vajadzēs iesniegt tikai par aizdomīgiem darījumiem, kā arī sagatavot un iesniegt sliekšņa deklarācijas. Aizdomīgs darījums ir darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar...

 Žurnāla "Bilance" konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" 29. novembrī balvas saņēma ikgadējā konkursa "Gada Grāmatvedis" laureāti - gada grāmatveža balvu saņēma Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas galvenā grāmatvede Irēna Beinaroviča-Litvinova, bet kategorijā "Par mūža ieguldījumu" tika sumināta Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras galvenā grāmatvede Silvija Bude. "Man patīk šī profesija tāpēc, ka tā ir radoša. Katrs grāmatvedis kārto grāmatvedību atšķirīgi, neskatoties uz to, ka ir likumi, kas ir vienādi visiem. Taču grāmatvedība ir kā harmonija, un beigās, kad bilance sanāk un pārskats ir nodots - tādu gandarījumu laikam nepiedzīvo neviens cilvēks! Amats gan ir smags, atbildība ir liela, tomēr atliek atpūtas brīžos gūt iedvesmu un var atkal skriet atpakaļ uz darbu ar lielu prieku! Es gribu novēlēt visiem siltumu, gaišumu un labestību - tas viss mums jau ir, un es gribu, lai tas vairotos un turpinātos!" uzrunā pēc balvas saņemšanas sacīja "Gada grāmatvede 2019" I. Beinaroviča-Litvinova, kura profesijā un...

Varbūt vēl nedaudz par agru runāt par gada pārskata sagatavošanu, bet garajos rudens vakaros, iespējams, grāmatvežiem ir vairāk laika izlasīt viedokļus un vērtēt, vai mūsu darbība ir atbilstoša normatīvo aktu prasībām un labākajai praksei. Vēlos paust savu viedokli pēc Bilances Nr. 9 (2019) raksta «Dzīvokļu īpašnieku biedrība: kam pieder fondi jeb Kārtējā pārvaldnieka apsaimniekoto māju (dzīvokļu) īpašnieku naudas piesavināšanās shēma 2» izlasīšanas. Manuprāt, autori centušies dzīvokļu īpašnieku biedrību apsaimniekotāju rindās meklēt «noziedzniekus», minētajā rakstā analizējot biedrības pārskata piemēru, kas, manuprāt, parāda ļoti labu situāciju gada beigās, jo biedrības naudas atlikums vien ir vairāk nekā 200 000 eiro, kas katrai mājai proporcionāli iznāk vairāk nekā 18 000 eiro, debitori gada beigām ir 13 000 eiro (atkal matemātiski — 1182 eiro uz katru māju). (Praksē ir piemēri, kad vienas mājas dzīvokļu īpašnieku parāds ir no 2000 līdz pat 11 000 eiro, no kuriem vairāki tūkstoši ir viena dzīvokļa īpašnieka parāds, kas liek vērsties ar...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2019. gada 19. novembrī ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” (turpmāk – noteikumi), kuru mērķis ir paaugstināt izdevumu kompensāciju normas komandējumiem un darba braucieniem. Grozījumi stājās spēkā 2019. gada 29. novembrī. Būtiskākie grozījumi: Precizētas dienas naudas un viesnīcu kompensācijas apmēri komandējumiem un darba braucieniem gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm. Komandējumu un darba braucienu diennakts normu apmērs ir pārskatīts, ņemot vērā inflācijas rādītājus, un pietuvināts komandējumu diennakts normu apmēriem, ko kompensē citas Baltijas valstis, kā arī noteikumu 1. un 2. pielikums ir precizēti, tos papildinot ar vairākām valstīm, kas līdz šim nav bijušas sarakstā. Līdzšinējā dienas naudas norma Latvijā paaugstināta līdz 8 eiro un izdevumu norma par viesnīcu Rīgā – 120 eiro par diennakti un citās apdzīvotās vietās – 60 eiro par diennakti. Izdevumu normas par viesnīcu paaugstinājums noteikts arī darba braucieniem. Braukšanas faktiskos izdevumus Latvijas...

Aizvadītā gada beigās Ministru kabinets pieņēma 2018. gada 18. decembra noteikumus Nr. 821 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība"", apstiprinot jaunu norēķinu dokumentu veidu – e-kvīšu ieviešanu – veselības aprūpes sistēmā. E-kvīts ir tāds pats apliecinājums maksājumam par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem kā kases čeks vai papīra kvīts. Pašlaik pacienti var izvēlēties, vai, veicot maksājumus, noformēt tos kā e-kvīti, kas ir pieejama arī Valsts ieņēmumu dienestam (VID), jo pilnībā atbilst Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumiem Nr.95 "Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām" un Nr. 96. "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība". E-kvīšu sistēmas ieviešanas izmaksas ir desmit reižu mazākas nekā jauno kases aparātu prasību ievērošana, jo nav nepieciešamas lielas investīcijas. E-kvīts darījums noformējams jebkurā vietā un laikā mazāk nekā 30 sekunžu laikā, un...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 19.novembrī ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”. Grozījumi stājās spēkā 22.novembrī. Būtiskākie grozījumi ir piemērojami no 2020.gada 1.janvāra: paaugstināts maksimālais gada neapliekamais minimums līdz 3600 eiro; paaugstināts apliekamo ienākumu apmērs līdz 6000 eiro, kam piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu; iekļauts jauns koeficients Valsts ieņēmumu dienesta prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķina formulā. No 2020.gada paaugstina maksimālo gada neapliekamo minimumu līdz 3600 eiro gadā (300 eiro mēnesī) un apliekamos ienākumus, kam piemērojams maksimālais neapliekamais minimums, līdz 6000 eiro gadā (500 eiro mēnesī). Tādējādi no 2020.gada maksimālais neapliekamais minimums 300 eiro mēnesī tiks piemērots tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi nepārsniedz 500 eiro mēnesī. VID, prognozējot mēneša neapliekamo minimumu, piemēro jaunu koeficientu – ienākumu pieauguma koeficientu 1,09. Minētais koeficients ir ieviests, lai iespējami novērstu situācijas, kad iedzīvotājiem gada laikā, pieaugot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu apmēram,...

Valdība 26. novembra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums Administratīvās atbildības likumā", kas paredz atcelt Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos par pusgadu - 2020. gada 1. janvāra vietā likums varētu stāties spēkā tikai 2020. gada 1. jūlijā. Valdība arī lūdz Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu. Administratīvās atbildības likums paredz mainīt administratīvo sodu sistēmu, paredzot, ka administratīvie pārkāpumi un sodi par tiem tiek ierakstīti atsevišķajos nozaru likumos, nevis, kā līdz šim, vienā likumā (šobrīd - Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā). Tāpat mainītos naudas sodu mērvienības, konkrētu summu vietā likumos paredzot "soda vienību" skaitu, savukārt Administratīvās atbildības likumā nosakot vienas šādas naudas soda vienības apmēru, kas sākotnēji paredzēts 5 eiro. Valsts iestādēm nav izdevies laikus pagūt izdarīt virkni darbu, kas nepieciešami jaunā likuma ieviešanai. Iekšlietu ministrija brīdinājusi, ka atbilstošā līmenī nav sagatavotas informācijas sistēmas (primāri - Sodu reģistrs, kā arī jauna Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma), turklāt iestādes vēl neesot gatavas strādāt pēc jaunā...

Pašlaik biržu emitentu gada pārskati galvenokārt tiek sagatavoti Word un Excel formātā un publicēti PDF formātā. Pēc finanšu pārskatu publicēšanas investori un analītiķi tos manuāli apstrādā, jo PDF nav mašīnlasāms strukturēts formāts. Turklāt dažādu sabiedrību finanšu pārskati atšķiras pēc individuāla dizaina, struktūras, papildu atklājamās informācijas. Lai atvieglotu finanšu pārskatu sniegšanu emitentiem, gada pārskatu pieejamību, analīzi un salīdzināmību lietotājiem un investoriem, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, Eiropas Savienībā tiek ieviests Eiropas vienotais elektroniskais formāts (European Single Electronic Format, ESEF) – formāts, kurā emitenti, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, turpmāk sagatavos savus gada pārskatus. ESEF attīstības process Par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta ieviešanu Eiropas Savienībā sāka domāt jau pirms vairāk nekā sešiem gadiem. 2013. gadā tika izdota direktīva 2013/50/ES (Atklātības direktīva (2013 Transparency Directive)), ar kuru grozīja direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētajā tirgū,...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019.gada 19.novembrī ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.531 “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”” (turpmāk – Noteikumi), kas 2019.gada 21.novembrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.235(2019/235.17) un stājas spēkā 2019.gada 22.novembrī. Noteikumos ir noteikts, ja uzņēmums ir izvēlējies elektronisko rēķinu sagatavot atbilstoši Latvijas standartam, kas atbilst Eiropas Savienības noteiktajam standartam LVS EN 16931-1:2017 “Elektroniskie rēķini. 1.daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis”, tad šādu rēķinu izraksta atbilstoši tehniskajā specifikācijā LVS CEN/TS 16931-2:2017 “Elektroniskie rēķini. 2.daļa: Standartam EN 16931-1 atbilstošo sintakšu saraksts” noteiktajai ISO/IEC 19845 (UBL 2.1) sintaksei. LVS CEN/TS 16931-2:2017 standarts ir pieejams Latvijas Nacionālās standartizācijas institūcijas “Latvijas standarts” vietnē www.lvs.lv standartu katalogā, t.sk. latviešu valodā un bez maksas. Šobrīd grāmatvedībā elektroniskais rēķins ir jebkurš rēķins, kas sagatavots elektroniskā formā. Noteikumi paredz, ka elektronisko rēķinu sagatavošanā, izmantojot minēto elektronisko rēķinu standartu, ir piemērojama tieši ISO/IEC 19845 (UBL 2.1) sintakse. Eiropas...

Ne tikai zvērināts revidents, bet arī viņu palīgi neveic vienkāršu ikdienas darbu. Līdzīgi kā profesionāli grāmatveži, arī šīs profesijas pārstāvji ne tikai pilda savus darba pienākumus, bet ieņem nozīmīgu lomu sabiedrībā. Revidenti ir privileģētas profesijas pārstāvji un ar neatlaidību katru dienu risina profesionālas klientu dilemmas un problēmjautājumus, liekot lietā ne tikai pieredzi, zināšanas, bet arī jaunākās iespējas un modernus risinājums, kas veicina revīzijas procesu un finanšu informācijas uzticamību. Finanšu pārskata revīzija un neatkarīga revidenta ziņojums nepadara tikai ticamāku informāciju, bet arī veicina un ietekmē dažādus procesus uzņēmumos, kuri tiek revidēti, līdz ar to revidenti ir sava veida influenceri uzņēmumos, ar kuriem tie sadarbojas. Mūsdienās no revidenta nesagaida tikai finanšu pārskata un nodokļu pārbaudi, bet arī profesionālus padomus, kā uzlabot saimnieciskās darbības procesus uzņēmumā un sasniegt uzņēmuma finansiālos mērķus, nepārmaksājot, bet gan veicinot turpmāko attīstību. Šis gads kārtējo reizi atgādina, cik nozīmīga ir revidenta profesija Latvijā ne tikai ar nozīmīgiem papildinājumiem revīzijas procesā...

No 22. novembra stājušies spēkā Ministru kabineta 2019. gada 19. novembrī noteikumi Nr. 530 “Noteikumi par veidlapas paraugu ziņojumam par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā”. Tie attiecas uz fiziskām un juridiskām personām, kas ziņo par iespējamiem pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) jomā, valsts institūcijām un profesionālajām organizācijām, kas veic Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likuma) prasību izpildes uzraudzības un kontroles pasākumus un izskata ziņojumus par pārkāpumiem NILLTPFN jomā. 2019.gada 29.jūnijā stājās spēkā grozījumi NILLTPFN likumā, kas cita starpā paredzēja likumu papildināt ar 83.pantu par ziņošanu par likuma pārkāpumiem (arī iespējamiem) uzraudzības un kontroles institūcijai un aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas. Šī panta ceturtā daļa nosaka - lai atvieglotu ziņošanu par šā likuma pārkāpumiem, Ministru kabinets apstiprina ziņojuma veidlapas paraugu un nosaka tajā norādāmo informāciju. Ziņojumu var iesniegt šādām institūcijām: Finanšu...

Zemes pārvaldības likumā 2019. gada 4. aprīlī stājās spēkā vairāki grozījumi un starp tiem arī būtisks grozījums 15. pantā, kas nosaka jūras piekrastes joslas un iekšzemes publisko ūdeņu pārvaldību un ietekmē arī grāmatvedības uzskaiti budžeta iestādēm – jāuzskaita zemes zem publiskajiem ūdeņiem. Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 15. panta pirmo un otro daļu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk — VARAM) ir valdītājs iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, kas atrodas dabas rezervātos, nacio­nālajos parkos un dabas liegumos un nav privātpersonu īpašumā vai citas ministrijas valdījumā, un jūras piekrastes sauszemes daļai, kas atrodas dabas liegumos, nacionālo parku dabas lieguma vai ainavu aizsardzības zonā, vai robežojas ar to un nav privātpersonu īpašumā vai citas ministrijas valdījumā. Savukārt vietējā pašvaldība ir valdītājs tās administratīvajai teritorijai piegulošajiem jūras piekrastes ūdeņiem, kā arī tās administratīvajā teritorijā esošajai jūras piekrastes sauszemes daļai un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, kuru valdītājs nav VARAM vai cita ministrija un kuri nav privātpersonu īpašumā. Šogad...

Ministru kabinets 19. novembrī akceptēja grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi", kas paredz paaugstināt komandējuma (darba brauciena) izdevumu kompensācijas normas komandējumiem (darba braucieniem) gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm. Dienas naudu par katru komandējuma dienu paredzēts noteikt komandējumam uz Rīgu - 10 EUR, uz citu apdzīvotu vietu Latvijā – 7 EUR. Noteikumu Nr.969 1.pielikumā minētās izdevumu diennakts normas komandējumiem (darba braucieniem) uz ārvalstīm ir pārskatītas, ņemot vērā Ārlietu ministrijas (Latvijas pārstāvniecību) priekšlikumus, kura regulāri sūta darbiniekus pildīt darba vai dienesta uzdevumus uz ārvalstīm, līdz ar to visciešāk saskaras ar dažādu pakalpojumu, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumu cenu izmaiņām citās valstīs. Noteikumos iekļautais valstu saraksts papildināts arī ar vairākām valstīm, kas līdz šim nav bijušas sarakstā, piemēram, Kosova, Alžīra, Libāna. Noteikumi paredz: ja darbiniekam ir nodrošināta bezmaksas uzturēšanās – tiek nodrošināta viesnīca (naktsmītne) un ēdināšana vismaz trīs reizes dienā (tai skaitā no citas institūcijas finanšu palīdzības...

Ikgadējā žurnāla BILANCE konference “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi”, balvas "Gada Grāmatvedis 2019" un balvas "Par mūža ieguldījumu" pasniegšana notiks 29. novembrī Latvijas Universitātes Zinātņu mājā, Jelgavas ielā 3, Rīgā. Konferences mērķis ir novērtēt, analizēt un diskutēt par pašlaik aktuālāko, kas ir svarīgs uzņēmumiem un iestādēm saistībā ar grāmatvedības uzskaiti, nodokļiem, finansēm un to pārvaldību. Konferencē runāsim un diskutēsim par topošo Grāmatvedības likumu, aktualitātēm nodokļu un grāmatvedības politikā 2019. gadā, par darba tirgus iespējām un izaicinājumiem u.c. Ieskats konferences referentu pieteiktajos tematos: lmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos: Galvenās aktualitātes nodokļu un grāmatvedības politikā 2019. gadā. Arta Priede, Finanšu ministrijas Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja: Jauns Grāmatvedības likums. Agnese Rudzīte, Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore: Par ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos: Tiesu prakse darba likumdošanā. Sandijs...