Ko no VID pārbaudes pasākumiem sagaida iesaistītās puses?

Tradicionāli ik rudeni komercdarbības juridiskajiem jautājumiem veltītu konferenci rīko Rīgas Menedžeru skola. Arī šogad konference pulcēja lektorus un interesentus tiešsaistes pasākumā par tematu «Nodokļu strīdi un tiesvedības». Kā jau to norāda konferences nosaukums, pārsvarā sarunas raisījās par nodokļu administrētāju un nodokļu maksātāju attiecībām. Šai rakstā sniedzam ieskatu par konferencē pārrunāto saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta veiktajiem nodokļu maksātāju pārbaudes pasākumiem. 

Nodokļu maksātājus Latvijā uzrauga Valsts ieņēmumu dienests (VID), tāpēc konferencē viedokli paust bija aicināta Lāsma Frīdenberga, VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Ceturtās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas vadītāja. Savā prezentācijā viņa iepazīstināja ar VID amatpersonu lēmumu tapšanu, to apstrīdēšanas iespējām un vienošanās līguma slēgšanu, lai strīdu izbeigtu, pirms tas nonācis tiesā. L. Frīdenberga bilda, ka jau 30 gadus strādā VID, un pēdējos 20 gadus viņas ikdiena saistīta ar nodokļu strīdu izskatīšanu. Kā norādīja VID pārstāve, nodokļu strīdi visbiežāk rodas brīdī, kad VID amatpersonas vai nu veic nodokļu kontroles pasākumus, vai pieņēmušas nodokļu revīzijas (audita) lēmumu, vai paziņojušas lēmumu par nodokļa pārmaksas atmaksu jeb — visbiežāk — neatmaksu.

Visizdevīgāk vienoties ir nodokļu kontroles laikā

Valstī 2023. gada 30. jūnija stājās spēkā jauns regulējums likumā «Par nodokļiem nodevām», ar kuru tika ieviests tāds pārbaudes veids kā nodokļu kontrole, kuras rezultātā var tikt izrakstīts nodokļu kontroles rēķins. Ja iepriekš nodokļu maksātāji saskārās ar datu atbilstības pārbaudēm un tematiskajām pārbaudēm, notika arī datu ticamības pārbaudes, tad patlaban tās visas ir apkopotas jaunajā tvērumā, ko dēvē par nodokļu kontroli.

Jaunums nodokļu kontroles veidā ir tas, ka VID izskata savā rīcībā esošo informāciju, izanalizē visus pieejamos datus un, konstatējot, ja ir kādas neatbilstības, vēršas pie nodokļu maksātāja, lūdzot skaidrojumu. Ja nodokļu maksātājs izskaidro šīs neatbilstības, tad principā var teikt, ka nodokļu kontroles pasākums ir beidzies — VID nosūta vēstuli, kurā apstiprina, ka viss ir kārtībā. Savukārt, ja šīs neatbilstības netiek izskaidrotas, vai arī ir iespēja precizēt nodokļu deklarācijas, bet tas netiek darīts, nodokļu maksātājam tiek nosūtīts paziņojums par nodokļu kontroles pasākuma uzsākšanu. Arī tad vēl ir 30 dienas, lai neatbilstības novērstu. Ja arī šajās laikā tas netiek darīts, atsākas pārbaude, kas var noslēgties ar nodokļu kontroles rēķinu.

Likumā ir veikti grozījumi, kas noteic, ka līdz nodokļu kontroles rēķinu izdošanai ir iespējams noslēgt ar VID vienošanās līgumu. Visizdevīgāk vienoties ir tieši kontroles laikā, lai netiktu izdots nodokļu kontroles rēķins. Vienošanās līgums nozīmē to, ka nodokļi būs jāsamaksā — šis princips nav mainījies, bet, izsakot vēlmi noslēgt vienošanās līgumu šajā stadijā, ir iespēja, ka izdosies panākt vislielāko soda un nokavējuma naudas samazinājumu. Šādā situācijā nodokļu kontroles rēķins netiek izdots, bet aprēķins tiek ietverts vienošanās līgumā, skaidroja VID pārstāve.

Attiecībā uz nodokļu auditiem VID darbībā nekas nav mainījies, uzsvēra L. Frīdenberga. Tāpat nekas nav mainījies attiecībā uz nodokļa pārmaksas atmaksu vai VID lēmumu to neatmaksāt. 

VID lēmums kā administratīvais akts

Jāņem vērā, ka VID lēmums pēc normatīvā regulējuma ir administratīvais akts. Administratīvā procesa likumā šai ziņā nekādu izmaiņu nav bijis. Būtiskākais no nodokļu maksātāja un arī no VID viedokļa: lēmumā ir jābūt faktu konstatējumam, un šim faktu konstatējumam ir jābūt pamatotam ar pierādījumiem un norādēm uz normatīvo regulējumu. 

VID pēdējos gados ir pilnveidojies un ņēmis vērā to, kā VID un nodokļu maksātāju strīdi tiek skatīti tiesās, kādus argumentus un kādus secinājumus tiesas ņem vērā. Tāpat ir bijuši uzlabojumi veidam, kā rakstiski tiek noformēts VID viedoklis, lai nodokļu maksātājam būtu saprotams pamatojums un faktu izklāsts vieglāk uztverams. «Sarežģītākajās lietās, kurās ir skatīti tieši grāmatvedības vai nodokļu aspekti, protams, ne vienmēr šo tekstu var uzrakstīt viegli saprotamu personai, kas varbūt šo jomu nepārzina, bet VID darbinieki cenšas izteikties skaidri un saprotami,» norādīja L. Frīdenberga.

Populārākais veids, kā VID paziņo administratīvos aktus nodokļu maksātājam, ir VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Adresāts saņem paziņojumu arī uz viņa norādīto e–pastu, un ir prezumējams, ka tad lēmums ir paziņots otrajā darbadienā pēc e–pasta izsūtīšanas. 

Šis paziņošanas brīdis ir svarīgs, jo ar paziņošanu stājās spēkā administratīvais akts jeb VID amatpersonu lēmums, un no šī brīža iestājas ne tikai šī lēmuma apstrīdēšanas termiņš, bet arī pienākums samaksāt nodokļus.

L. Frīdenberga vērsa uzmanību, ka šajā jautājumā ir izveidojusies diezgan stabila tiesu prakse, proti, ja nodokļu maksātājs iebilst, ka viņš nav paskatījies EDS, tad diemžēl tas nav attaisnojums. Ja VID ir izmantojis pareizo paziņošanas veidu, ievērojis normatīvo aktu regulējumu, tad tiešām ir jābūt kaut kādiem ļoti netipiskiem apstākļiem, lai uzskatītu, ka šāds termiņa kavējums ir pieļaujams. Līdz ar to tālāk apstrīdēt šo lēmumu nebūs iespējams un iestāsies arī likumā noteiktais nodokļu samaksas pienākums.

Ievērot līdzdarbošanās pienākumu

Administratīvajā procesā, kad notiek nodokļu kontrole vai audits, ļoti svarīgi, lai nodokļu maksātājs apzinātos savu līdzdarbošanās pienākumu. Tiesa ir norādījusi, ka vissvarīgākā šī līdzdarbošanās ir pašā nodokļu kontroles vai audita laikā. Protams, pierādījumus var iesniegt arī pēc tam, tie tiks vērtēti, un ne tikai iestādē, bet arī tiesā. Tāpēc līdzdarbošanās pienākumu īstenot vislabāk ir laikā, pirms top administratīvais akts — VID pieņem sākotnējo lēmumu.

Kad VID par administratīvā aktā konstatēto informē nodokļu maksātāju, viņam arī vēl ir iespēja izteikt iebildumus, iesniegt papildu pierādījumus un argumentus, tādējādi nodrošinot faktisko apstākļu pareizu noskaidrošanu un faktu interpretāciju, lai administratīvajā aktā viss būtu atspoguļots korekti. 

Otra lieta, ko jāņem vērā: VID atsevišķos gadījumos var piemērot arī nodrošinājuma līdzekļus, lai tas, kas būs aprēķināts nodokļu rēķinā, būtu arī iekasējams. Likums ļauj uzlikt nodrošinājuma līdzekļus — ķīlas atzīmi, piemēram, nekustamajam īpašumam vai personas transportlīdzeklim, brīdināja L. Frīdenberga.

Ja vēršas pie VID ģenerāldirektora

Nodokļu maksātājs var apstrīdēt sākotnējo lēmumu VID ģenerāldirektoram. To var apstrīdēt pilnībā vai tikai kādā tā daļā. Ja lēmumu apstrīd pilnībā, tad VID ģenerāldirektors izskata iesniegumu par visu administratīvo aktu. Ja lēmumu lūdz pārskatīt kādā tā daļā, tad ir jārēķinās ar to, ka attiecīgā daļa, kura nav apstrīdēta, ir stājusies spēkā un ir iestājies arī pienākums daļā, kas nav apstrīdēta, nodokļus samaksāt.

Arī stadijā, kad nodokļa maksātājs vēršas ar iesniegumu pie VID ģenerāldirektora, ir iespējams noslēgt vienošanās līgumu, norādīja L. Frīdenberga. 

Savukārt likums VID ģenerāldirektoram uzliek par pienākumu izskatīt nodokļu maksātāja iesniegumu un pieņemt lēmumu mēneša laikā. Administratīvā procesa likumā ir iestrādāts arī regulējums, kas ļauj iesnieguma izskatīšanas termiņu pagarināt par periodu, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas. Praksē VID šo pagarinājuma iespēju arī diezgan bieži izmanto, jo nepieciešams iegūt papildu informācija — gan no paša nodokļu maksātāja, gan no kādas citas iestādes. 

VID ir pienākums, pieņemot iestādes galējo lēmumu, izvērtēt visus nodokļu maksātāja norādītos argumentus, sniegt uz tiem argumentētas atbildes, pamatojumu un un izvērstu skaidrojumu. Tāpat nepieciešams izskatīt sākotnējo lēmumu un pārbaudīt tā tiesiskumu, pārbaudīt aprēķinu pareizību, līdz ar to ne vienmēr mēneša laikā var pagūt lietu izskatīt. Noformējot šo pagarinājuma lēmumu, VID ir pienākums norādīt apstākļus, kāpēc lēmumu vajadzēja pagarināt. Tāpat tiek norādīta nepieciešamā informācija, kas ir jāiesniedz nodokļu maksātājam. Arī šajā posmā ir svarīgs līdzdarbošanās princips, jo ir iespēja iesniegt papildu pierādījumus, skaidrot darījuma apstākļus un faktus, ko nodokļu maksātājs uzskata par vajadzīgu saistībā ar šo administratīvo nodokļu strīdu.

L. Frīdenberga minēja, ka nodokļu maksātāji ir arī vērsušies tiesā par iesnieguma izskatīšanas laika pagarinājumu, jo arī šis lēmums ir administratīvais akts. Bija gadījums, kad tiesa atcēla pagarinājumu, jo uzskatīja to par nepamatotu. Taču bieži tā nenotiek.

Izskatot nodokļu maksātāja iesniegumā minētās pretenzijas, VID ģenerāldirektors var atstāt sākotnējo lēmumu nemainītu, var to atcelt pilnā apmērā vai kādā tā daļā. Strīds tiek izskatīts tikai tajā daļā, par ko ir norādīti argumenti un ko nodokļu maksātājs ir lūdzis atcelt. Savukārt, ja nodokļu maksātājs lēmumu apstrīd pilnā apjomā, var tikt pieņemts jauns lēmums, proti, VID var arī papildus aprēķināt jaunas summas un aprēķins apstrīdēšanas rezultātā var kļūt lielākas nekā bija sākotnēji. Šādas situācijas praksē gan negadās bieži, norādīja VID pārstāve. Jāņem vērā, ka palielināt uzrēķinu var tikai tajā daļā, par ko ir bijis strīds. Vienlaikus VID nevar papildus aprēķināt soda naudu, bet tikai nodokli un nokavējuma naudu. 

Ja kāds administratīvais akts, uz kā pamatots VID lēmums, ir zaudējusi spēku, vai arī lēmums izrādījies prettiesisks, tad šādu nelabvēlīgu administratīvo aktu VID var atsaukt jebkurā brīdī. Arī šādi lēmumi VID praksē tiek pieņemti, piebilda L. Frīdenberga.

Ja arī ir nokavēts lēmuma apstrīdēšanas termiņš, Administratīvā procesa likums pieļauj nodokļu maksātājam lūgt vai nu atjaunot nokavēto termiņu šī iesnieguma izskatīšanai, vai arī uzsākt procesu no jauna, ja ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi vai nodokļu maksātāja rīcībā ir jauni pierādījumi. Lietas faktiskie apstākļi varētu būt mainījušies, piemēram, tādā situācijā, ja ir pārdots nekustamais īpašums un tā atsavināšanas rezultātā gūto ienākumu sākotnēji VID aplicis ar nodokli, bet gala rezultātā šis darījums tomēr nav īstenojies. Tātad faktiski ir izveidojusies situācija, kad nodokļu maksātājam nodoklis nav jāmaksā. Attiecībā uz jauniem pierādījumiem jāņem vērā tas, ka jaunu pierādījumu gadījumā ir terminēts laiks, kurā tos var iesniegt — seši mēneši.

VID reizēm atceļ savus lēmumus

Izvērtējot statistiku, var secināt, ka VID savus sākotnējos lēmumus atceļ diezgan bieži. Vairāk gadījumos tas notiek ar lēmumiem, kas saistīti ar kapitāla pieaugumu, darījumos ar nekustamo īpašumu. Kapitāla pieauguma lietās svarīgi ievērot, ka izdevumiem, par kuriem var tikt samazināts maksājamais nodoklis, jābūt bijušiem pašam nodokļu maksātājam, tie nevar būt provizoriski aprēķini, piemēram, ka tiks ņemts kredīts. Izdevumiem jābūt faktiski pierādāmiem, vērsa uzmanību VID pārstāve. Tāpat nereti tiek atcelti arī VID sākotnējie lēmumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas atteikumu, jo var tikt pārskatīti attaisnotie izdevumi.

Ja sākotnējais VID lēmums tomēr netiek mainīts vai atcelts, bet nodokļu maksātājs nepiekrīt VID ģenerāldirektora lēmumam, viņam ir tiesības to pārsūdzēt tiesā. L. Frīdenberga norādīja, ka iepriekš VID galvenokārt ir zaudējis tiesvedības, kas saistītas ar PVN kā priekšnodokļa atmaksu. Vairākās lietās VID nav varējis, piemēram, pierādīt, ka nekustamais īpašums nav iegādāts ar nodomu to izmantot saimnieciskajā darbībā. VID ir pārskatījis savu iepriekšējo praksi un vairākās šādās lietās atteicies no prasības uzturēšanas.

VID arī cenšas pēc iespējas panākt, lai pats nodokļu maksātājs labprātīgi novērstu konstatētās neatbilstības, ir bijis gadījums, ka tam tiek dots pat vesels gads laika. Nesaņemot pārliecinošus argumentus, rezultātā nodokļu kontroles rēķins tika izrakstīts tikai par vienu taksācijas periodu. «Mainoties normatīvajam regulējumam, vispirms nodokļu maksātājiem cenšamies izskaidrot izmaiņas, nevis uzreiz sodīt,» noslēgumā konferences dalībniekiem norādīja L. Frīdenberga.

Informācijas pieprasījumu labāk neignorēt

Konferences moderatora lomā iejutās Nataļja Puriņa, ZAB PricewaterhouseCoopers Legal tiesvedības un strīdu risināšanas prakses grupas vadītāja, zvērināta advokāte. Viņa bija sagatavojusi ieskatu par to, ko nodokļu maksātājam sagaidīt no nodokļu pārbaudēm, kādi ir to veidi un kā šādās pārbaudēs pareizi rīkoties uzņēmuma atbildīgajiem darbiniekiem. 

Ja pirms likuma «Par nodokļiem un nodevām» grozījumiem nodokļu maksātāji saskārās ar tādiem nodokļu pārbaudes veidiem kā apsekošana, novērošana, datu atbilstības pārbaude, tematiskā pārbaude un nodokļu revīzija (audits), tad patlaban VID jaunā pieeja nodokļu administrēšanā saistās ar trim pārbaudes veidiem: informācijas iegūšana, nodokļu kontrole un nodokļu revīzija (audits), skaidroja zvērināta advokāte.

Informācijas iegūšana tiek izmantota pirms nodokļu kontroles uzsākšanas vai tās laikā. VID izmanto gan iekšējos resursus, tādus kā nodokļu maksātāja reģistrācijas dati, deklarāciju un pārskatu dati, notiek arī nodokļu administrācijas savstarpēja informācijas apmaiņa un attaisnojuma dokumentā norādīto personu aptaujas. Tiek skatīti nodokļu maksātāja un viņa darījumu partneru iepriekš veikto kontroles pasākumu rezultāti, izmantota VID datorizētās risku novērtēšanas sistēmas. Kā ārējie resursi minami citu uzraugošo institūciju ziņojumi un kredītiestāžu informācija.

Bankām, piemēram, jāsniedz ziņas par tiem klientiem — fiziskajām personām, kuru konta apgrozījums gada laikā pārsniedzis 15 000 eiro, taču, kā norādīja N. Puriņa, realitātē tiek sniegtas ziņas arī par mazākām summām.

Šogad VID arī uzsāka kampaņu, kuras ietvaros izsūtīja vairākām fiziskajām personām vēstules par neatbilstībām starp ienākumiem un kontu apgrozījumu, ja neatbilstība pārsniedza 20 000 eiro. Šis pasākums nav nekāds jaunums, arī iepriekš VID noteiktos gadījumos prasīja nodokļu maksātājiem sniegt paskaidrojumus par kontu apgrozījumiem, atgādināja zvērināta advokāte. Šī gada kampaņa pēc viņas novērtējuma vairāk atgādinot tādu kā makšķerēšanas operāciju, jo vēstulēs netiek norādīts uz konkrētām neatbilstībām, bet tikai tas, ka neatbilstība ir konstatēta. Lielākoties nesakritību iemesls ir nodokļu maksātāju pārskaitījumi starp saviem kontiem, faktiski — viena un tā pati summa grāmatojas divas vai pat trīs reizes.

Tāpat tiek monitorēta informācija par nodokļu maksātāju plašsaziņas līdzekļos — drīz vien pēc izmeklējošo žurnālistu publikācijām vai raidījumiem seko VID darbības pie medijos minētajām personām vai uzņēmumiem. Arī trauksmes cēlēja ziņojums var noderēt informācijas iegūšanai, tie pārsvarā ir par iespējamām nelikumībām darbavietās.

Informācijas iegūšana ir patstāvīgs process, tas var būt īstenots arī ārpus kādas konkrētas nodokļu administrācijas pārbaudes, atgādināja N. Puriņa. Viņai bieži nākas dzirdēt jautājumus no klientiem, kuri ir saņēmuši aicinājumu sniegt informāciju: ko darīt, vai var šo aicinājumu ignorēt, ja tā tiek pieprasīta ārpus kontroles pasākuma? Vai atbilžu sniegšana ir brīva izvēle? 

Kā skaidro zvērināta advokāte, tā tas gluži nav, pienākums sadarboties ir arī ārpus pārbaudes pasākuma. Informācijas sniegšana ir paša nodokļu maksātāju interesēs. Ja tiek sagatavots kvalitatīvs paskaidrojums, informācijas iegūšanas process var nepārtapt nopietnākā pārbaudē.

VID iegūto informāciju izmanto trīs veidos: pirmais ir neskaidrību novēršanai; otrais — pārkāpuma novēršanai — attiecīgi pievērš nodokļa maksātāja uzmanību kādam neskaidram jautājumam, kur, iespējams, pieļauta kļūda un ko vēl var labprātīgi labot; trešais veids jau ir izlemšanai, vai ir pamats rosināt administratīvo procesu, t.i., uzsāk kādu nodokļu pārbaudes veidu, vai administratīvā pārkāpuma procesa ierosināšanu, vai saukt pie atbildības saistībā ar administratīvo pārkāpumu pieļaušanu.

Informācijas iegūšana ietver ne tikai dokumentu un paskaidrojumu pieprasīšanu, bet arī apsekošanu un novērošanu. Tie var būt arī kontrolpirkumi un pat virtuāli apmeklējumi. Gadījumā, ja ir saņemts no VID šāds informācijas pieprasījums, N. Puriņa iesaka aktīvi sadarboties, sniedzot atbildes uz jautājumiem. Šajā stadijā ir iespējams apturēt turpmāko VID interesi par nodokļu maksātāju. Lai arī šis padoms varētu šķita pats par sevi saprotams, N. Puriņa stāstīja, ka ir redzēti tik nenopietni paskaidrojumi no nodokļu maksātāju puses, ka liekas, — pārbaudāmā persona nav uztvērusi pieprasījumu nopietni. Protams, lielākoties tāda rīcība bijusi saistīta ar nezināšanu un neizpratni, kā rīkoties, Tāpēc viņas ieteikums ir atbildi sagatavot daudz izvērstāk.

Zvērināta advokāte arī ieteica pārjautāt un precizēt, ja kaut kas nav skaidrs. Bieži tā mēdz būt, jo VID dažreiz formulē savus jautājumus tā, ka pat profesionāļi nevar saprast, ko nodokļu administrētāji vēlas uzzināt.

Nenoslīkt pierādījumu meklēšanas jūrā

Informācijas pieprasījuma apjoms var kļūt arī nekontrolējams. «Esiet modri un izmantojot savas tiesības!» mudināja N. Puriņa. Nesen kāds klients bija saņēmis ļoti apjomīgu informācijas pieprasījumus, kuram advokātu birojs gatavoja atbildes. Šim informācijas pieprasījumiem sekoja otrais, trešais un ceturtais. Katru reizi jautājumi kļuva arvien detalizētāki. Informācijas pieprasīšanas vēstules vien aizņēma 10–15 lappuses. 

Dažreiz VID jautājumi var būt arī ļoti apšaubāmi. Piemēram, kādam klientam tika jautāts, kāpēc ir izmaksātas prēmijas darbiniekiem, ja uzņēmums jau gadu strādā ar zaudējumiem. Tad gribējies atbildēt ar humoru, norādot, ka arī VID ne katru gadu izpilda nodokļu iekasēšanas plānu, bet vai tas attur no prēmiju izmaksāšanas dienesta darbiniekiem?

Citā situācijā bija prasīts iesniegt uzņēmuma mārketinga plānu, par to atbildīgo personu darba līgumu un amata aprakstu, tabulas par šī mārketinga plāna izpildes atskaitēm. Turklāt šim mārketinga pasākumam bija atvēlēti ne vairāk par 2000 eiro no uzņēmuma simtos tūkstošiem liela budžeta. Radies jautājums, cik adekvāts ir šāds informācijas pieprasījums.

Bieži vien tiek pārspīlēts arī ar pieprasītās dokumentācijas apjomu, piemēram, VID izprasa izrakstītos rēķinus par pēdējiem diviem gadiem, visus darījumu attaisnojošos dokumentus un līgumus ar sadarbības partneriem. Vai tiešām VID to visu vajag? Uzņēmumam konkrētā periodā var būt bijuši simtiem darījumu. Šādā situācijā nodokļu maksātājs var rosināt samazināt nosūtāmās informācijas daudzumu, piemēram, sūtīt par vai nu konkrētiem darījumiem, kuri VID interesē, vai izvēles kartībā, piemēram, par pieciem lielākajiem.

«VID pieprasītās informācijas apjoms reizēm var likt aizdomāties, vai tiešām šī pārbaude ir tikai informācijas iegūšanas stadijā? Vai tā jau nelīdzinās auditam, tikai bez robežām, bez likumā noteiktajiem termiņiem u.c. ierobežojumiem,» šaubas izteica N. Puriņa.

Nākamais zvērinātas advokātes padoms: nodokļu maksātājam ir tiesības prasīt tikšanos vai zvanīt VID inspektoriem. Tā būs iespēja izrunāt neskaidros jautājumus. Piemēram, vienā gadījumā VID patiesībā interesēja, cik labi valdes loceklis pārzina savu biznesu, vai viņš patstāvīgi vada uzņēmumu, vai arī saņem norādes transfertcenu jautājumos no saistītā uzņēmuma. Konkrētajā gadījumā valdes locekļa personīgi sniegtās atbildes tikšanās ar VID inspektoriem laikā bija ļoti noderīgas. Tās nodokļu administrācijai kliedēja sākotnējās šaubas.

Tā kā par nodokļu kontroli jau detalizētāk konferencē informēja VID pārstāve, N. Puriņas ieteikums šīs pārbaudes laikā: uzdot precizējošus jautājumus, lūgt papildu laiku rakstisko atbilžu sagatavošanai, sniegt detalizētus un ar dokumentiem pamatotus paskaidrojumus, izmantot iespēju novērst neatbilstību vai apsvērt vienošanās noslēgšanas lietderību, kā arī apdomāt nodokļa rēķina apstrīdēšanas lietderību.

Nodokļu revīzijas (audita) procesā N. Puriņa iesaka sākumsarunas laikā pievērst uzmanību specifiskiem jautājumiem; uzdot precizējošus jautājumus; lūgt papildu laiku rakstisko atbilžu sagatavošanai. Tāpat var lūgt iespēju pagarināt informācijas sniegšanas termiņu, pārbaudīt sākumsarunas protokolu.

Informācijas pieprasīšanas laikā ieteicams sniegt detalizētus un ar dokumentiem pamatotus paskaidrojumus; mēģināt izrunāt pēc iespējas vairāk jautājumu un sniegt pierādījumus, jo nobeiguma sarunā VID vairs nav tik elastīgas attieksmes pret auditējamo personu. Nobeiguma sarunas laikā noteikti jāizmanto iespēja pēc tās iesniegt papildu rakstveida argumentus.

Savukārt pēc lēmuma pieņemšanas vajadzētu izvērtēt lēmuma argumentāciju, kā arī izvērtēt iespēju noslēgt vienošanās līgumu. Ja tomēr nolemts VID lēmumu apstrīdēt, gatavot apstrīdēšanas iesniegumu vajadzētu sākt laikus.

Jums arī varētu interesēt:

• Precizēs VID izdoto dokumentu paziņošanas kārtību
• Vienošanās līgums ar VID, lai izbeigtu tiesisku strīdu
• Senāta aktuālā tiesu prakse nodokļu un grāmatvedības jautājumos