Satversmes tiesa 6.aprīlī ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-10-01 "Par Maksātnespējas likuma 9. panta pirmās daļas otrā teikuma un likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta pirmās daļas 26. punkta un pārejas noteikumu 22.2 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam".

Pieteikumu iesniedza vairāki maksātnespējas procesa administratori, kuri administratora amatu savieno ar darbu citās nozarēs, tostarp juridisko konsultāciju sniegšanu un zvērināta revidenta amata pienākumu pildīšanu. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka līdzīgi zvērinātiem advokātiem arī vairākos citos amatos strādājošiem kvalificētiem juristiem ir pienākums ievērot noteikta veida pienākumus un ierobežojumus, kas nav savienojami ar valsts amatpersonas statusu un nepieciešamību iesniegt amatpersonas deklarāciju. Vienlīdzības principam neatbilstot regulējums, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret administratoriem, kuri vienlaikus ir zvērināti advokāti, salīdzinājumā ar citām konkrētām administratoru grupām.

Pēc pieteikuma iesniedzēju lūguma paplašināt prasījuma robežas Satversmes tiesa secināja, ka pastāv cieša saistība starp apstrīdētajām normām un likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 24. panta 1.1 daļu. Šī tiesību norma paredz īpašus noteikumus attiecībā uz valsts amatpersonas deklarācijā norādāmās informācijas apjomu tām valsts amatpersonām, kuras vienlaikus ieņem arī advokāta amatu. Satversmes tiesa nolēma, ka izskatāmās lietas ietvaros ir izvērtējama arī likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 24. panta 1.1 daļas atbilstība Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas regulē divus nošķiramus tiesību jautājumus, proti, valsts amatpersonas statusa noteikšanu un valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanas kārtību. Tādējādi šie jautājumi izskatāmajā lietā ir izvērtējami šķirti.

Par valsts amatpersonas statusa noteikšanu

Satversmes tiesa uzsvēra, ka Satversme neliedz likumdevējam noteikt, kuras personas likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē ir valsts amatpersonas. Tātad likumdevējs bija tiesīgs paredzēt, ka ikviens maksātnespējas procesa administrators amata darbībā ir pielīdzināts valsts amatpersonām. Ņemot vērā, ka Maksātnespējas likuma 9. panta pirmās daļas otrais teikums un likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta pirmās daļas 26. punkts nosaka valsts amatpersonas statusu ikvienam maksātnespējas procesa administratoram, vērtēt šo normu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātajam vienlīdzības principam nav iespējams. Šīs normas neaizskar Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātās pieteikuma iesniedzēju pamattiesības, un tādējādi tiesvedības turpināšana šajā prasījuma daļā nav iespējama.

Par valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanas kārtību

Sistēmiski interpretējot Satversmē noteikto vienlīdzības principu un aplūkojot apstrīdētās normas kopsakarā ar Satversmes tiesas iepriekšējos nolēmumos paustajām atziņām, Satversmes tiesa secināja, ka maksātnespējas procesa administratori, kuri ieņem arī advokāta amatu, un maksātnespējas procesa administratori, kuri savu profesionālo darbību savieno ar citām privātā sektora profesijām, tostarp kvalificēti juristi un zvērināti revidenti, atrodas atšķirīgos un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos. Izskatāmās lietas ietvaros no vienlīdzības principa neizriet pienākums paredzēt vienādu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos, tādējādi tiesvedības turpināšana šajā prasījuma daļā nav iespējama.

Satversmes tiesas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.